Jauni noteikumi, vecas problēmas: Eiropas rūpniecība sten zem birokrātijas smaguma

Die EU wollte mit ambitionierten Regelungen Vorreiter im Klimaschutz sein – doch das grüne Paradies hat seinen Preis. Seit 2021 gilt ein striktes Verbot für neue Verbrennungsmotoren ab 2035, flankiert von ambitionierten Emissionsstandards. Das Ziel: Sicherheit und Planbarkeit für die Automobilbranche schaffen.

Doch die Realität sieht düster aus. "Ir daudz noticis," komentē Eiropas automobiļu piegādātāju asociācijas Clepa ģenerālsekretārs Benjamins Krīgers, ar pieticību. Pandēmija, enerģijas krīze, samazināta pieprasījuma pēc elektroauto un lēto ķīniešu automašīnu invāzija ir sagrauzusi nozari. 30 000 darbavietu tika zaudētas viena gada laikā - un tas ir tikai aisberga redzamā daļa.

Elektroauto, nevis inovācija: kā ES pati bremzē savu rūpniecību

ES noteikumi piespiež ražotājus pilnībā koncentrēties uz elektromobilitāti. Plug-in hibrīdi vai alternatīvas tehnoloģijas? Neeksistē. "Daudzi uzņēmumi ir atteikušies no biznesa ar iekšdedzes dzinējiem un visu likuši uz e-mobilitāti," kritizē uzņēmuma "Schaeffler" auto piegādātāju izpilddirektors Matiass Cinks. Rezultāts: sadrumstalots tirgus bez elastības.

Industrija un valdības tagad pieprasa atvieglojumus. Pat Ursula fon der Leiena, zaļā ES kursa arhitekte, šķiet pārdomā savu nostāju. Viņas nākamās pilnvaru termiņa fokuss: mazāk birokrātijas, vairāk pragmatisma.

Kamēr Eiropa regulē, Amerika deregulē – ar Elonu Masku kā vilcējspēku

Savukārt Atlantijas okeāna otrā pusē Donalds Tramps atgriežas – un līdz ar viņu arī deregulācija. Apvērsums: Elons Masks, miljardieris un Tesla dibinātājs, kļūs par līdzpriekšsēdētāju jaunajā "Valdības efektivitātes ministrijā". Mērķis? Mazināt noteikumus, veicināt izaugsmi. Ziņa ir skaidra: mazāk kontroles, vairāk ekonomiskās izaugsmes.

Eiropas Savienībai murgs. Tā sauktais „Briseles efekts“, tas ir, Eiropas spēja noteikt standartus visā pasaulē, draud erodēt. "Vai mums vajadzīgs Elons Masks, lai deregulētu Eiropu?" retoriski jautā Krīgers un aizsāk debatēs: Cik daudz birokrātijas ir par daudz?

Mazie uzņēmēji uz robežas: kad birokrātija kavē ilgtspēju

Nicht nur die großen Konzerne stöhnen, auch kleine Unternehmen ächzen unter der Regelungsflut. Michel Ceyssens, Besitzer eines kleinen Seifenunternehmens in Belgien, musste 1.800 Euro in Berichterstattung und Beraterkosten investieren – nur, um die Anforderungen seiner Kunden zu erfüllen. „Es ist völlig benutzerunfreundlich“, klagt auch Max Arnold, Druckereibesitzer in Potsdam.

Die EU cenšas atvieglot mazo uzņēmumu darbu, tomēr pat zaļie līderi cīnās ar prasībām. "Ātrums ir zudis, neviens vairs nevēlas ieguldīt," rezumē Stefans Borgass, kompānijas RHI Magnesita vadītājs.

Das Basel-Problem: Eiropas bankas zaudē pozīcijas

Die Finanzbranche steht nicht besser da. Während die EU strengere Basel-III-Regeln umsetzt, geht Amerika den gegenteiligen Weg. Das Ergebnis? Weniger Liquidität und höhere Hürden für Investitionen in Europa. "Die EU hat es übertrieben", kritisiert Wim Mijs von der Europäischen Bankenvereinigung.

KI un lielās tehnoloģijas: izniekotas iespējas?

Arī tādas nākotnes nozares kā mākslīgais intelekts cīnās ar Eiropas regulēšanas vilinājumu. Kamēr ASV iegulda miljardus jaunuzņēmumos, ES draud nonākt malā birokrātisko nenoteiktību dēļ. "Eiropas uzņēmumi varētu tikt izslēgti no agrīnām inovācijām," brīdina Mario Dragi ziņojumā. Tomēr ir arī balsis, kas slavē Eiropas pieeju: "Regulēšanas ietvars ir elastīgs un ļauj veikt pielāgojumus," saka Sandra Vahtere no Oksfordas universitātes.

Quo vadis, Eiropa?

Die nächsten Jahre werden entscheidend. Wird Europa zum Vorbild für nachhaltige Innovation oder zum Mahnmal für Überregulierung? Eins ist klar: Die Zeit der Fehler ist vorbei.

Nākamie gadi būs izšķiroši. Vai Eiropa kļūs par paraugu ilgtspējīgām inovācijām vai arī par brīdinājumu par pārlieku regulēšanu? Viena lieta ir skaidra: kļūdu laiks ir pagājis.