Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Urugvaja Ārvalstu tiešās investīcijas
Akciju cena
Pašreizējā Ārvalstu tiešās investīcijas vērtība Urugvaja ir 2,046 miljardi USD. Ārvalstu tiešās investīcijas Urugvaja pieauga līdz 2,046 miljardi USD 1.03.2024., pēc tam tās bija 91 milj. USD 1.12.2023.. No 1.03.2010. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Urugvaja bija -124,84 milj. USD. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.03.2024. ar 2,05 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2023. ar -1,27 miljardi USD.
Ārvalstu tiešās investīcijas ·
Max
Ārvalstu tiešās investīcijas | |
---|---|
1.03.2010. | 593,05 milj. USD |
1.06.2010. | 514,34 milj. USD |
1.09.2010. | 429,12 milj. USD |
1.12.2010. | 752,60 milj. USD |
1.03.2011. | 691,83 milj. USD |
1.06.2011. | 720,78 milj. USD |
1.09.2011. | 613,97 milj. USD |
1.12.2011. | 477,52 milj. USD |
1.03.2016. | 357,54 milj. USD |
1.06.2016. | 689,53 milj. USD |
1.09.2016. | 509,81 milj. USD |
1.12.2016. | 266,53 milj. USD |
1.03.2017. | 471,25 milj. USD |
1.06.2017. | 642,47 milj. USD |
1.09.2017. | 509,30 milj. USD |
1.12.2017. | 414,32 milj. USD |
1.03.2018. | 162,89 milj. USD |
1.06.2018. | 216,32 milj. USD |
1.09.2018. | 159,80 milj. USD |
1.12.2018. | 190,23 milj. USD |
1.03.2020. | 736,78 milj. USD |
1.12.2023. | 91,00 milj. USD |
1.03.2024. | 2,05 miljardi USD |
Ārvalstu tiešās investīcijas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 2,046 miljardi USD |
1.12.2023. | 91 milj. USD |
1.03.2020. | 736,78 milj. USD |
1.12.2018. | 190,23 milj. USD |
1.09.2018. | 159,8 milj. USD |
1.06.2018. | 216,32 milj. USD |
1.03.2018. | 162,89 milj. USD |
1.12.2017. | 414,32 milj. USD |
1.09.2017. | 509,3 milj. USD |
1.06.2017. | 642,47 milj. USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ārvalstu tiešās investīcijas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇺🇾 Ārvalstu parāds | 47,395 miljardi USD | 48,739 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇾 Ārvalstu parāds pret IKP | 46,2 % of GDP | 47,9 % of GDP | Gada |
🇺🇾 Eksporti | 701,653 milj. USD | 721,095 milj. USD | Mēneša |
🇺🇾 Importi | 900,421 milj. USD | 861,178 milj. USD | Mēneša |
🇺🇾 Kapitāla plūsmas | 464 milj. USD | 916 milj. USD | Ceturksnis |
🇺🇾 Teikušā bilance pret IKP | -4,7 % of GDP | -3,9 % of GDP | Gada |
🇺🇾 Tekošā konta bilance | 51 milj. USD | -368 milj. USD | Ceturksnis |
🇺🇾 Terorisma indekss | 0,114 Points | 0,826 Points | Gada |
🇺🇾 Tirdzniecības bilance | 31,823 milj. USD | -338,036 milj. USD | Mēneša |
🇺🇾 Tūrisma ienākumi | 289,835 milj. USD | 710,609 milj. USD | Ceturksnis |
🇺🇾 Tūristu ierašanās | 583,821 | 1,135 milj. | Ceturksnis |
🇺🇾 Zelta rezerves | 0,1 Tonnes | 0,1 Tonnes | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Ārvalstu tiešās investīcijas
Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir būtiska Latvijas tautsaimniecības izaugsmes sastāvdaļa, kas sniedz plašas iespējas gan vietējiem, gan starptautiskajiem investoriem. Tas ir process, kurā ārvalstu uzņēmumi vai privātpersonas iegulda līdzekļus vietējā ekonomikā, gūstot kontroli pār uzņēmumu vai iestādi. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas mazo apmēru un atvērtību, ĀTI ir svarīgs instruments ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un struktūras modernizēšanai. ĀTI Latvijā dod vairākus būtiskus ieguvumus. Pirmkārt, tie veicina kapitāla ieplūšanu, kas palīdz finansēt lielus infrastruktūras projektus, rūpniecības attīstību un citus ekonomikas segmentus. Kapitāla ieplūšana savukārt stimulē ekonomikas aktivitāti un rada jaunas darba vietas. Tāpat investīcijas no ārzemēm rada pozitīvu spiedienu uz vietējo uzņēmumu produktivitāti un inovācijām, pateicoties konkurences pieaugumam un know-how pārnesei. Papildus ekonomiskajām priekšrocībām, ĀTI veicina arī tehnoloģiju un zināšanu pārnesi. Šī zināšanu apmaiņa notiek caur tiešu sadarbību ar ārvalstu uzņēmumiem, kas veicina vietējo uzņēmumu inovācijas un izaugsmi. Jaunu tehnoloģiju ieviešana gan ražošanas procesa, gan vadības praksēs uzlabo efektivitāti un produktivitāti, kas ir kritiski svarīgi globālas konkurences apstākļos. ĀTI arī stimulē eksporta pieaugumu. Kaut arī sākotnēji ārvalstu investīcijas varētu šķist kā konkurences palielināšanās vietējiem uzņēmumiem, tās bieži vien palīdz veidot jaunas eksporta iespējas. Investējot Latvijā, ārvalstu uzņēmumi bieži vien redz valsti kā vārtus uz plašākiem tirgiem, tādējādi palīdzot vietējiem uzņēmumiem iegūt piekļuvi jaunām tirgus iespējām un palielinot eksporta apjomu. Nav mazsvarīga arī ĀTI ietekme uz darba tirgu. Papildus tiešai darba vietu radīšanai, ārvalstu investīcijas bieži vien veicina augstāku kvalifikāciju un prasmju pieprasījumu, tādējādi veidojot vietējo darba spēka attīstību un uzlabojot darba apstākļus. Tas savukārt var veicināt arī vietējo iedzīvotāju paaugstošanu kvalitātes ziņā, kā arī samazināt nodarbinātības plaisu starp dažādām demogrāfiskām grupām. Lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, Latvijas valdība ievieš dažādus atvieglojumus un stimulus. Nodokļu atvieglojumi, subsidiju programmas un citas stratēģijas ir paredzētas, lai padarītu Latvijas investīciju klimatu pievilcīgāku. Piemēram, Latvija piedāvā speciālās ekonomiskās zonas (SEZ), kurās investori var gūt īpašus nodokļu atvieglojumus. Šīs zonas nodrošina labvēlīgus nosacījumus ražošanas un pakalpojumu sektoram, palīdzot piesaistīt kapitālu un veicinot ekonomisko aktivitāti. Tomēr, neskatoties uz daudzajām priekšrocībām, kas saistītas ar ĀTI, ir arī daži izaicinājumi. Pirmais izaicinājums ir saistīts ar kapitāla aizplūšanu. ĀTI bieži vien rezultējas peļņas repatriācijā, kas nozīmē, ka daļa no uzņēmējdarbības ienākumiem tiek nosūtīta atpakaļ uz ārvalstu mātesuzņēmumiem. Tas var samazināt ekonomikas pašpietiekamību un palielināt atkarību no ārvalstu kapitāla. Otrkārt, ir jāņem vērā arī sociālā un ekonomiskā ietekme uz vietējo sabiedrību. ĀTI var radīt nevienlīdzību, jo lielajās investīcijās bieži vien tiek fokusēti lielās pilsētās, izraisot nelīdzsvarotību starp reģioniem. Tas var novest pie iedzīvotāju urbanizācijas un ciematu depopulācijas. Valdībai ir svarīgi nodrošināt, ka ĀTI ieguldījumi tiek sadalīti vienmērīgi, lai visiem reģioniem būtu iespēja gūt labumu no investīcijām. Vēl viens būtisks jautājums ir saistīts ar vietējo uzņēmumu konkurētspēju. Pateicoties ĀTI, vietējiem uzņēmumiem bieži vien nākas konkurēt ar starptautiskajiem gigantiem, kas ir labāk finansēti un ar lielāku baraudu inovācijām. Lai gan konkurence var būt stimulējoša un veicināt progresu, ir svarīgi arī atbalstīt vietējos uzņēmumus, lai novērstu iespējamu sociālekonomisko disbalansu. Nobeigumā jāuzsver, ka ārvalstu tiešās investīcijas ir neatņemama Latvijas ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Tās palīdz finansēt lielus projektus, veicina tehnoloģisko progresu, palielina eksporta iespējas un uzlabo darba tirgus apstākļus. Lai gan ir dažādi izaicinājumi, iespējams pārvaldīt šo investīciju pozitīvo ietekmi, veidojot efektīvu un ilgtspējīgu ekonomisko politiku. Tādējādi, Latvija varēs turpināt izmantot ārvalstu tiešās investīcijas kā instrumentu ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Eulerpool kā profesionāls makroekonomisko datu portāls sniedz detalizētu informāciju un analīzi par ĀTI tendencēm, palīdzot investoriem un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus.