Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jamaika Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības
Akciju cena
Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Jamaika ir 3,796 miljardi USD. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Jamaika pieauga līdz 3,796 miljardi USD 1.03.2024., pēc tam kad tas bija 3,293 miljardi USD 1.12.2023.. Laikā no 1.03.1996. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Jamaika bija 5,57 miljardi USD. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.06.2006. ar 8,53 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2022. ar 1,35 miljardi USD.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības ·
Max
IKP no ieguves nozares | |
---|---|
1.03.1996. | 6,59 miljardi USD |
1.06.1996. | 6,63 miljardi USD |
1.09.1996. | 6,73 miljardi USD |
1.12.1996. | 6,52 miljardi USD |
1.03.1997. | 6,74 miljardi USD |
1.06.1997. | 6,91 miljardi USD |
1.09.1997. | 6,97 miljardi USD |
1.12.1997. | 7,14 miljardi USD |
1.03.1998. | 6,88 miljardi USD |
1.06.1998. | 7,01 miljardi USD |
1.09.1998. | 7,13 miljardi USD |
1.12.1998. | 7,18 miljardi USD |
1.03.1999. | 6,93 miljardi USD |
1.06.1999. | 7,44 miljardi USD |
1.09.1999. | 7,14 miljardi USD |
1.12.1999. | 7,23 miljardi USD |
1.03.2000. | 7,18 miljardi USD |
1.06.2000. | 7,15 miljardi USD |
1.09.2000. | 7,12 miljardi USD |
1.12.2000. | 7,29 miljardi USD |
1.03.2001. | 7,49 miljardi USD |
1.06.2001. | 7,69 miljardi USD |
1.09.2001. | 7,76 miljardi USD |
1.12.2001. | 6,28 miljardi USD |
1.03.2002. | 7,19 miljardi USD |
1.06.2002. | 7,26 miljardi USD |
1.09.2002. | 7,61 miljardi USD |
1.12.2002. | 7,79 miljardi USD |
1.03.2003. | 7,65 miljardi USD |
1.06.2003. | 7,86 miljardi USD |
1.09.2003. | 7,72 miljardi USD |
1.12.2003. | 8,19 miljardi USD |
1.03.2004. | 8,45 miljardi USD |
1.06.2004. | 8,46 miljardi USD |
1.09.2004. | 7,10 miljardi USD |
1.12.2004. | 8,30 miljardi USD |
1.03.2005. | 8,51 miljardi USD |
1.06.2005. | 8,52 miljardi USD |
1.09.2005. | 8,23 miljardi USD |
1.12.2005. | 7,82 miljardi USD |
1.03.2006. | 8,26 miljardi USD |
1.06.2006. | 8,53 miljardi USD |
1.09.2006. | 8,19 miljardi USD |
1.12.2006. | 8,34 miljardi USD |
1.03.2007. | 8,35 miljardi USD |
1.06.2007. | 8,52 miljardi USD |
1.09.2007. | 7,55 miljardi USD |
1.12.2007. | 7,94 miljardi USD |
1.03.2008. | 8,02 miljardi USD |
1.06.2008. | 8,33 miljardi USD |
1.09.2008. | 7,38 miljardi USD |
1.12.2008. | 7,77 miljardi USD |
1.03.2009. | 5,84 miljardi USD |
1.06.2009. | 3,26 miljardi USD |
1.09.2009. | 3,16 miljardi USD |
1.12.2009. | 3,37 miljardi USD |
1.03.2010. | 3,35 miljardi USD |
1.06.2010. | 3,31 miljardi USD |
1.09.2010. | 4,16 miljardi USD |
1.12.2010. | 4,16 miljardi USD |
1.03.2011. | 4,59 miljardi USD |
1.06.2011. | 4,35 miljardi USD |
1.09.2011. | 4,42 miljardi USD |
1.12.2011. | 4,46 miljardi USD |
1.03.2012. | 4,38 miljardi USD |
1.06.2012. | 3,94 miljardi USD |
1.09.2012. | 3,95 miljardi USD |
1.12.2012. | 4,00 miljardi USD |
1.03.2013. | 3,96 miljardi USD |
1.06.2013. | 4,14 miljardi USD |
1.09.2013. | 4,15 miljardi USD |
1.12.2013. | 4,46 miljardi USD |
1.03.2014. | 4,29 miljardi USD |
1.06.2014. | 4,13 miljardi USD |
1.09.2014. | 4,07 miljardi USD |
1.12.2014. | 4,38 miljardi USD |
1.03.2015. | 4,34 miljardi USD |
1.06.2015. | 4,37 miljardi USD |
1.09.2015. | 4,04 miljardi USD |
1.12.2015. | 4,28 miljardi USD |
1.03.2016. | 4,28 miljardi USD |
1.06.2016. | 4,29 miljardi USD |
1.09.2016. | 4,12 miljardi USD |
1.12.2016. | 3,78 miljardi USD |
1.03.2017. | 3,85 miljardi USD |
1.06.2017. | 3,82 miljardi USD |
1.09.2017. | 3,79 miljardi USD |
1.12.2017. | 4,33 miljardi USD |
1.03.2018. | 4,85 miljardi USD |
1.06.2018. | 5,03 miljardi USD |
1.09.2018. | 5,81 miljardi USD |
1.12.2018. | 5,43 miljardi USD |
1.03.2019. | 5,40 miljardi USD |
1.06.2019. | 5,28 miljardi USD |
1.09.2019. | 4,80 miljardi USD |
1.12.2019. | 3,24 miljardi USD |
1.03.2020. | 3,47 miljardi USD |
1.06.2020. | 3,95 miljardi USD |
1.09.2020. | 3,83 miljardi USD |
1.12.2020. | 3,44 miljardi USD |
1.03.2021. | 3,73 miljardi USD |
1.06.2021. | 3,59 miljardi USD |
1.09.2021. | 2,72 miljardi USD |
1.12.2021. | 1,36 miljardi USD |
1.03.2022. | 1,49 miljardi USD |
1.06.2022. | 1,35 miljardi USD |
1.09.2022. | 1,97 miljardi USD |
1.12.2022. | 2,71 miljardi USD |
1.03.2023. | 3,20 miljardi USD |
1.06.2023. | 3,56 miljardi USD |
1.09.2023. | 4,00 miljardi USD |
1.12.2023. | 3,29 miljardi USD |
1.03.2024. | 3,80 miljardi USD |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 3,796 miljardi USD |
1.12.2023. | 3,293 miljardi USD |
1.09.2023. | 3,999 miljardi USD |
1.06.2023. | 3,557 miljardi USD |
1.03.2023. | 3,197 miljardi USD |
1.12.2022. | 2,71 miljardi USD |
1.09.2022. | 1,969 miljardi USD |
1.06.2022. | 1,346 miljardi USD |
1.03.2022. | 1,493 miljardi USD |
1.12.2021. | 1,362 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇯🇲 Būvniecības nozares IKP | 11,666 miljardi USD | 15,41 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 Gada IKP izaugsmes temps | 1,4 % | 1,7 % | Ceturksnis |
🇯🇲 IKP | 19,42 miljardi USD | 17,1 miljardi USD | Gada |
🇯🇲 IKP izaugsmes temps | -0,7 % | 0,3 % | Ceturksnis |
🇯🇲 IKP no pakalpojumiem | 36,236 miljardi USD | 34,654 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 IKP no valsts pārvaldes | 22,774 miljardi USD | 23,483 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 IKP par pastāvīgām cenām | 197,385 miljardi USD | 200,445 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 IKP uz vienu iedzīvotāju | 5355,47 USD | 5236,79 USD | Gada |
🇯🇲 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 10 343,19 USD | 10 107,86 USD | Gada |
🇯🇲 Lauksaimniecības IKP | 15,83 miljardi USD | 14,319 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 Ražošanas IKP | 18,183 miljardi USD | 17,466 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 Transportsfēras IKP | 22,171 miljardi USD | 22,624 miljardi USD | Ceturksnis |
🇯🇲 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 6,525 miljardi USD | 6,246 miljardi USD | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības
"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.