Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Serbija Jauniešu bezdarba līmenis
Akciju cena
Pašreizējā Jauniešu bezdarba līmenis vērtība Serbija ir 24,9 %. Jauniešu bezdarba līmenis Serbija pieauga līdz 24,9 % 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 24,7 % 1.06.2023.. No 1.03.2008. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Serbija bija 38,06 %. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2014. ar 55,80 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2022. ar 18,70 %.
Jauniešu bezdarba līmenis ·
Max
Bezdarba līmenis jauniešu vidū | |
---|---|
1.03.2008. | 32,70 % |
1.09.2008. | 37,40 % |
1.03.2009. | 40,70 % |
1.09.2009. | 42,50 % |
1.03.2010. | 49,00 % |
1.06.2010. | 49,20 % |
1.09.2010. | 47,00 % |
1.12.2010. | 48,50 % |
1.03.2011. | 51,40 % |
1.06.2011. | 53,80 % |
1.09.2011. | 53,20 % |
1.12.2011. | 53,90 % |
1.03.2012. | 53,50 % |
1.06.2012. | 53,90 % |
1.09.2012. | 52,70 % |
1.12.2012. | 53,00 % |
1.03.2013. | 52,50 % |
1.06.2013. | 52,50 % |
1.09.2013. | 50,60 % |
1.12.2013. | 51,10 % |
1.03.2014. | 54,20 % |
1.06.2014. | 55,80 % |
1.09.2014. | 42,80 % |
1.12.2014. | 43,60 % |
1.03.2015. | 48,90 % |
1.06.2015. | 43,90 % |
1.09.2015. | 39,40 % |
1.12.2015. | 46,40 % |
1.03.2016. | 45,70 % |
1.06.2016. | 37,40 % |
1.09.2016. | 29,50 % |
1.12.2016. | 32,40 % |
1.03.2017. | 38,50 % |
1.06.2017. | 30,00 % |
1.09.2017. | 29,90 % |
1.12.2017. | 34,50 % |
1.03.2018. | 35,80 % |
1.06.2018. | 28,60 % |
1.09.2018. | 26,30 % |
1.12.2018. | 33,20 % |
1.03.2019. | 31,90 % |
1.06.2019. | 25,30 % |
1.09.2019. | 27,00 % |
1.12.2019. | 30,20 % |
1.03.2020. | 26,60 % |
1.06.2020. | 21,70 % |
1.09.2020. | 27,50 % |
1.12.2020. | 33,30 % |
1.03.2021. | 32,20 % |
1.06.2021. | 22,20 % |
1.09.2021. | 23,10 % |
1.12.2021. | 28,70 % |
1.03.2022. | 28,80 % |
1.06.2022. | 18,70 % |
1.09.2022. | 25,40 % |
1.12.2022. | 24,30 % |
1.03.2023. | 24,90 % |
1.06.2023. | 24,70 % |
1.09.2023. | 24,90 % |
Jauniešu bezdarba līmenis Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 24,9 % |
1.06.2023. | 24,7 % |
1.03.2023. | 24,9 % |
1.12.2022. | 24,3 % |
1.09.2022. | 25,4 % |
1.06.2022. | 18,7 % |
1.03.2022. | 28,8 % |
1.12.2021. | 28,7 % |
1.09.2021. | 23,1 % |
1.06.2021. | 22,2 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Jauniešu bezdarba līmenis
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇷🇸 Algas | 100 170 RSD/Month | 96 614 RSD/Month | Mēneša |
🇷🇸 Algu pieaugums | 16,2 % | 15,3 % | Mēneša |
🇷🇸 Bezdarba līmenis | 9,4 % | 9,1 % | Ceturksnis |
🇷🇸 Bezdarbnieki | 299 100 | 393 096 | Mēneša |
🇷🇸 Darbaspēka izmaksas | 115,01 points | 107,5 points | Mēneša |
🇷🇸 Iedzīvotāji | 6,66 milj. | 6,8 milj. | Gada |
🇷🇸 Iegādes līmenis | 56,2 % | 55,6 % | Ceturksnis |
🇷🇸 Minimālās algas | 543,64 EUR/Month | 460,57 EUR/Month | Ceturksnis |
🇷🇸 Nodarbinātības līmenis | 50,9 % | 50,5 % | Ceturksnis |
🇷🇸 Nodarbinātie | 2,872 milj. | 2,87 milj. | Ceturksnis |
🇷🇸 Pensijas vecums sievietēm | 63,67 Years | 63,5 Years | Gada |
🇷🇸 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Jauniešu bezdarba līmenis
Jauniešu bezdarbs ir nozīmīgs makroekonomisks rādītājs, kas liecina par valsts ekonomisko stabilitāti un darba tirgus veselību. Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, jaunieši ir definēti kā cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Latvijā šī vecuma grupa veido būtisku daļu no iedzīvotāju kopskaita, un viņu integrācija darba tirgū ir būtiska gan ekonomiskajai attīstībai, gan sociālajai kohēzijai. Jauniešu bezdarba līmenis ir procentuālais rādītājs, kas norāda, cik daudz no ekonomiski aktīvajiem jauniešiem nespēj atrast darbu. Ekonomiski aktīvie jaunieši ir tie, kuri vēlas un ir gatavi strādāt, taču dažādu apstākļu dēļ viņiem nav darba. Šis rādītājs ir īpaši svarīgs, jo augsts jauniešu bezdarba līmenis var radīt nopietnas ilgtermiņa sociālās un ekonomiskās sekas. Latvijā jauniešu bezdarba līmenis ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras valsts. Tā cēloņi var būt dažādi, tai skaitā nepietiekama kvalifikācija, darba pieredzes trūkums, ierobežotas darba iespējas savai kvalifikācijai atbilstošās jomās un ekonomiskās krīzes. Bezdarba iemesli bieži vien ir saistīti ar izglītības sistēmu, kur teorētiskās zināšanas ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Tāpat arī darba devēji bieži vien dod priekšroku pieredzējušākiem darbiniekiem. Cilvēkkapitāls ir kritiski svarīgs tautsaimniecības attīstībai, un tieši jaunieši ir tas segments, kas var nodrošināt inovācijas un dinamiku darba tirgū. Tomēr, ja jaunieši ilgu laiku nepiedalās ekonomiskajā aktivitātē, tas var novest pie viņu prasmju degradācijas un ilgtermiņa bezdarba. Tas savukārt var palielināt sociālās atstumtības un nabadzības riskus, kas negatīvi ietekmē visas sabiedrības attīstību. Eulerpool piedāvā detalizētus un aktuālus datus par jauniešu bezdarbu Latvijā, kas ļauj identificēt tendences un problēmas, kā arī palīdz plānot stratēģiskus risinājumus. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvi dati un analīzes ir kritiski svarīgas, lai efektīvi risinātu jauniešu bezdarba problēmu un veicinātu viņu veiksmīgu integrāciju darba tirgū. Valdības politika un programmai ir būtiska nozīme jauniešu nodarbinātības veicināšanā. Daudzas valdības visā pasaulē veic pasākumus, lai samazinātu jauniešu bezdarbu, piemēram, uzsākot mācību un darba apmācības programmas, veicinot uzņēmējdarbību un piedāvājot subsidētās darbinieku vietas. Latvijā ir izstrādātas dažādas iniciatīvas, kas paredzētas, lai mobilizētu jauniešus un integrētu viņus darba tirgū. Tostarp ir izveidoti jauni apmācību centri, konsultāciju dienesti un darba meklējumu atbalsta programmas. Nozīmīga loma ir arī izglītības sistēmai, kurai būtu jāpielāgojas darba tirgus prasībām un jāsniedz ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskas prasmes. Mācību praksēs, interešu izglītībā un darbībās ar reāliem projektiem var palīdzēt jauniešiem iegūt nepieciešamās prasmes un iemaņas, kas viņus padara konkurētspējīgākus darba tirgū. Arī uzņēmējiem un industrijai kopumā ir jādod atbalsts, piedāvājot prakses vietas un mācību iespējas jauniešiem. Turklāt svarīgs faktors ir arī darba meklējumu procesā jauno tehnoloģiju izmantošana, piemēram, mācību platformu un digitālo darba tirgu attīstīšana. Šādas tehnoloģiskās inovācijas var ievērojami paātrināt jauniešu nodarbinātības procesu un palīdzēt viņiem atrast darbu, kas atbilst viņu prasmēm un interesēm. Arī uzņēmumu attieksme pret jauniešiem spēlē izšķirošu lomu. Uzņēmumiem būtu jāapzinās jauniešu potenciāls un jāizmanto viņu entuziasms un inovāciju spējas. Lai to veicinātu, uzņēmumi var piedāvāt mentoringa programmas, elastīgus darba laikus un papildus apmācības, kas palīdz jauniešiem integrēties darba vidē un attīstīt karjeras iespējas. Eulerpool platforma piedāvā plašus datus un analīzes rīkus, kas palīdz izsekot jauniešu bezdarba rādītājus un attīstības tendences. Mēs esam izstrādājuši analītiskos instrumentus, kas ļauj lietotājiem detalizēti izpētīt dažādus ekonomiskos faktorus un to ietekmi uz jauniešu nodarbinātību. Mūsu mērķis ir kļūt par uzticamu informācijas avotu, kas kalpo gan politikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan arī pašiem jauniešiem. Kopumā, jauniešu bezdarbs Latvijā ir sarežģīts un daudzšķautņains jautājums, kas prasa visaptverošu pieeju, kas ietver izglītības sistēmas pielāgošanu, valsts atbalstu, uzņēmējdarbības veicināšanu un tehnoloģiju izmantošanu. Eulerpool piedāvā detalizētu datu bāzi un analītiskos rīkus, kas palīdz izprast un risināt šo problēmu, veicinot jauniešu veiksmīgu integrāciju darba tirgū un veicinot Latvijas ekonomisko attīstību un sociālo kohēziju.