Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Norvēģija Valdības ieņēmumi
Akciju cena
Pašreizējā Valdības ieņēmumi vērtība Norvēģija ir 637,274 miljardi NOK. Valdības ieņēmumi Norvēģija pieauga līdz 637,274 miljardi NOK 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 448,244 miljardi NOK 1.09.2023.. Laikā no 1.03.1991. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 250,35 miljardi NOK. Maksimālā vērtība tika sasniegta 1.12.2022. ar 788,34 miljardi NOK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.1993. ar 50,60 miljardi NOK.
Valdības ieņēmumi ·
Max
Valsts ieņēmumi | |
---|---|
1.03.1991. | 59,41 miljardi NOK |
1.06.1991. | 94,54 miljardi NOK |
1.09.1991. | 52,63 miljardi NOK |
1.12.1991. | 115,53 miljardi NOK |
1.03.1992. | 59,66 miljardi NOK |
1.06.1992. | 93,06 miljardi NOK |
1.09.1992. | 52,61 miljardi NOK |
1.12.1992. | 116,05 miljardi NOK |
1.03.1993. | 62,53 miljardi NOK |
1.06.1993. | 97,95 miljardi NOK |
1.09.1993. | 50,60 miljardi NOK |
1.12.1993. | 118,72 miljardi NOK |
1.03.1994. | 71,87 miljardi NOK |
1.06.1994. | 95,27 miljardi NOK |
1.09.1994. | 58,73 miljardi NOK |
1.12.1994. | 127,60 miljardi NOK |
1.03.1995. | 71,46 miljardi NOK |
1.06.1995. | 101,50 miljardi NOK |
1.09.1995. | 60,40 miljardi NOK |
1.12.1995. | 149,58 miljardi NOK |
1.03.1996. | 75,49 miljardi NOK |
1.06.1996. | 121,27 miljardi NOK |
1.09.1996. | 70,35 miljardi NOK |
1.12.1996. | 165,82 miljardi NOK |
1.03.1997. | 90,96 miljardi NOK |
1.06.1997. | 150,67 miljardi NOK |
1.09.1997. | 81,32 miljardi NOK |
1.12.1997. | 155,25 miljardi NOK |
1.03.1998. | 91,03 miljardi NOK |
1.06.1998. | 151,90 miljardi NOK |
1.09.1998. | 75,62 miljardi NOK |
1.12.1998. | 152,79 miljardi NOK |
1.03.1999. | 96,18 miljardi NOK |
1.06.1999. | 141,72 miljardi NOK |
1.09.1999. | 90,83 miljardi NOK |
1.12.1999. | 170,84 miljardi NOK |
1.03.2000. | 126,68 miljardi NOK |
1.06.2000. | 180,23 miljardi NOK |
1.09.2000. | 110,07 miljardi NOK |
1.12.2000. | 226,67 miljardi NOK |
1.03.2001. | 137,42 miljardi NOK |
1.06.2001. | 273,18 miljardi NOK |
1.09.2001. | 111,25 miljardi NOK |
1.12.2001. | 236,60 miljardi NOK |
1.03.2002. | 128,85 miljardi NOK |
1.06.2002. | 233,20 miljardi NOK |
1.09.2002. | 113,16 miljardi NOK |
1.12.2002. | 215,86 miljardi NOK |
1.03.2003. | 126,71 miljardi NOK |
1.06.2003. | 229,60 miljardi NOK |
1.09.2003. | 106,79 miljardi NOK |
1.12.2003. | 237,09 miljardi NOK |
1.03.2004. | 129,09 miljardi NOK |
1.06.2004. | 244,78 miljardi NOK |
1.09.2004. | 117,64 miljardi NOK |
1.12.2004. | 254,90 miljardi NOK |
1.03.2005. | 138,74 miljardi NOK |
1.06.2005. | 285,57 miljardi NOK |
1.09.2005. | 129,69 miljardi NOK |
1.12.2005. | 306,85 miljardi NOK |
1.03.2006. | 164,35 miljardi NOK |
1.06.2006. | 332,32 miljardi NOK |
1.09.2006. | 143,85 miljardi NOK |
1.12.2006. | 354,38 miljardi NOK |
1.03.2007. | 173,10 miljardi NOK |
1.06.2007. | 361,29 miljardi NOK |
1.09.2007. | 152,02 miljardi NOK |
1.12.2007. | 343,72 miljardi NOK |
1.03.2008. | 200,17 miljardi NOK |
1.06.2008. | 404,68 miljardi NOK |
1.09.2008. | 222,54 miljardi NOK |
1.12.2008. | 355,25 miljardi NOK |
1.03.2009. | 230,97 miljardi NOK |
1.06.2009. | 347,96 miljardi NOK |
1.09.2009. | 176,01 miljardi NOK |
1.12.2009. | 296,95 miljardi NOK |
1.03.2010. | 212,66 miljardi NOK |
1.06.2010. | 352,40 miljardi NOK |
1.09.2010. | 185,57 miljardi NOK |
1.12.2010. | 314,14 miljardi NOK |
1.03.2011. | 240,41 miljardi NOK |
1.06.2011. | 389,98 miljardi NOK |
1.09.2011. | 279,88 miljardi NOK |
1.12.2011. | 313,25 miljardi NOK |
1.03.2012. | 324,81 miljardi NOK |
1.06.2012. | 360,97 miljardi NOK |
1.09.2012. | 287,43 miljardi NOK |
1.12.2012. | 317,52 miljardi NOK |
1.03.2013. | 325,17 miljardi NOK |
1.06.2013. | 375,17 miljardi NOK |
1.09.2013. | 291,53 miljardi NOK |
1.12.2013. | 299,94 miljardi NOK |
1.03.2014. | 336,04 miljardi NOK |
1.06.2014. | 352,35 miljardi NOK |
1.09.2014. | 286,62 miljardi NOK |
1.12.2014. | 303,75 miljardi NOK |
1.03.2015. | 323,09 miljardi NOK |
1.06.2015. | 335,89 miljardi NOK |
1.09.2015. | 286,73 miljardi NOK |
1.12.2015. | 281,71 miljardi NOK |
1.03.2016. | 308,31 miljardi NOK |
1.06.2016. | 328,04 miljardi NOK |
1.09.2016. | 272,07 miljardi NOK |
1.12.2016. | 254,06 miljardi NOK |
1.03.2017. | 316,05 miljardi NOK |
1.06.2017. | 324,16 miljardi NOK |
1.09.2017. | 281,04 miljardi NOK |
1.12.2017. | 304,64 miljardi NOK |
1.03.2018. | 335,80 miljardi NOK |
1.06.2018. | 341,38 miljardi NOK |
1.09.2018. | 324,04 miljardi NOK |
1.12.2018. | 349,38 miljardi NOK |
1.03.2019. | 359,89 miljardi NOK |
1.06.2019. | 378,60 miljardi NOK |
1.09.2019. | 314,10 miljardi NOK |
1.12.2019. | 354,82 miljardi NOK |
1.03.2020. | 361,45 miljardi NOK |
1.06.2020. | 297,96 miljardi NOK |
1.09.2020. | 302,53 miljardi NOK |
1.12.2020. | 326,88 miljardi NOK |
1.03.2021. | 340,62 miljardi NOK |
1.06.2021. | 324,18 miljardi NOK |
1.09.2021. | 349,33 miljardi NOK |
1.12.2021. | 488,59 miljardi NOK |
1.03.2022. | 527,55 miljardi NOK |
1.06.2022. | 633,69 miljardi NOK |
1.09.2022. | 718,84 miljardi NOK |
1.12.2022. | 788,34 miljardi NOK |
1.03.2023. | 643,16 miljardi NOK |
1.06.2023. | 765,72 miljardi NOK |
1.09.2023. | 448,24 miljardi NOK |
1.12.2023. | 637,27 miljardi NOK |
Valdības ieņēmumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 637,274 miljardi NOK |
1.09.2023. | 448,244 miljardi NOK |
1.06.2023. | 765,719 miljardi NOK |
1.03.2023. | 643,162 miljardi NOK |
1.12.2022. | 788,337 miljardi NOK |
1.09.2022. | 718,838 miljardi NOK |
1.06.2022. | 633,69 miljardi NOK |
1.03.2022. | 527,551 miljardi NOK |
1.12.2021. | 488,592 miljardi NOK |
1.09.2021. | 349,33 miljardi NOK |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības ieņēmumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇴 Korupcijas indekss | 84 Points | 84 Points | Gada |
🇳🇴 Korupcijas ranga | 4 | 4 | Gada |
🇳🇴 Militārie izdevumi | 8,669 miljardi USD | 8,698 miljardi USD | Gada |
🇳🇴 Patvēruma pieteikumi | 330 persons | 320 persons | Mēneša |
🇳🇴 Valsts budžeta vērtība | 53,762 miljardi NOK | 179,64 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts budžets | 16,3 % of GDP | 25,6 % of GDP | Gada |
🇳🇴 Valsts izdevumi | 512,813 miljardi NOK | 457,634 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts izdevumi | 258,801 miljardi NOK | 257,409 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts izdevumi pret IKP | 46,4 % of GDP | 38,3 % of GDP | Gada |
🇳🇴 Valsts parāds | 708,529 miljardi NOK | 796,757 miljardi NOK | Ceturksnis |
🇳🇴 Valsts parāds pret IKP | 44,3 % of GDP | 36,5 % of GDP | Gada |
Valsts ieņēmumi attiecas uz visiem ieņēmumiem, kurus valdība saņem, ieskaitot nodokļus, muitas nodevas, ieņēmumus no valsts uzņēmumiem, kapitāla ieņēmumus un ārvalstu palīdzību. Valsts ieņēmumi ir daļa no valdības budžeta bilances aprēķina.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Valdības ieņēmumi
Valsts ieņēmumi Latvijā ir nozīmīga un daudzpusīga macroekonomikas kategorija, kas būtiski ietekmē valsts finanšu stabilitāti un ekonomisko attīstību. Šajā rakstā mēs aplūkosim valsts ieņēmumu dažādās sastāvdaļas, to avotus un nozīmi, kā arī analīzēsim, kā šie ieņēmumi veidojas un tiek izmantoti. Mūsu platforma, eulerpool, piedāvā precīzu un aktuālu makroekonomisko datu atspoguļojumu, kas ļauj lietotājiem sekot līdzi valsts ieņēmumu dinamikai un izprast to ietekmi uz ekonomiku. Valsts ieņēmumi ir līdzekļi, ko valdība iegūst caur nodokļiem, nodevām, uzņēmējdarbības aktivitātēm un citiem avotiem, lai finansētu savas funkcijas un nodrošinātu publiskos pakalpojumus. Latvijā galvenie ieņēmumu avoti ir nodokļi, Muitas nodevas, Eiropas Savienības fondu līdzekļi un citi ieņēmumu avoti. Nodokļi ietver dažādus nodokļu veidus, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pievienotās vērtības nodokli (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un akcīzes nodokļus. Nodokļu sistēma Latvijā ir vērsta uz taisnīgumu un efektivitāti, lai nodrošinātu pietiekamus ieņēmumus valdības funkciju veikšanai, vienlaikus nenoslogojot ekonomiku. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) veido nozīmīgu daļu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir apliekams no iedzīvotāju darba un cita veida ienākumiem. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vispārējs patēriņa nodoklis, kas tiek piemērots precēm un pakalpojumiem, un ir viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiek piemērots uzņēmumu peļņai, un akcīzes nodokļi tiek piemēroti noteiktām precēm, piemēram, alkoholam, tabakai un degvielai, ar mērķi gan palielināt valsts ieņēmumus, gan veicināt sabiedrības veselību. Muitas nodevas ir vēl viens nozīmīgs ieņēmumu avots, un tās tiek aprēķinātas par importētajām precēm, lai aizsargātu vietējo ražošanu un nodrošinātu taisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Turklāt Latvijas valdība saņem ievērojamus līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem, kas tiek izmantoti dažādu projektu un programmu finansēšanai, lai veicinātu reģionālo attīstību, uzlabotu infrastruktūru un veicinātu inovācijas. Ieņēmumu politiku Latvijā veido gan fiskālā politika, kas ietver valsts budžeta plānošanu un izpildi, gan nodokļu politika, kas nosaka nodokļu sistēmas struktūru un likmes. Fiskālā politika ir būtiska ekonomikas stabilizēšanas instruments, kas palīdz valdībai reaģēt uz ekonomiskajiem cikliem, piemēram, palielināt izdevumus vai samazināt nodokļus recesijas laikā, lai stimulētu ekonomisku aktivitāti. Nodokļu politika palīdz sasniegt sociālos un ekonomiskos mērķus, piemēram, veicinot vienlīdzību, samazinot ienākumu nevienlīdzību un stimulējot investīcijas un inovācijas. Valsts ieņēmumu pārvaldība ir sarežģīts un daudzdimensiju process, kas ietver ieņēmumu plānošanu, savākšanu un uzraudzību. Valsts ieņēmumu dienests (VID) Latvijā ir galvenā institūcija, kas atbild par nodokļu un nodevu administrēšanu un kontroli. VID uzdevumos ietilpst nodrošināt nodokļu likumdošanas izpildi, veicināt godprātīgu nodokļu maksāšanu un cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomika ir būtisks izaicinājums valsts ieņēmumu pārvaldībā, jo tā samazina nodokļu ieņēmumus un veicina nevienlīdzīgu konkurenci. Lai cīnītos pret šo problēmu, Latvijas valdība ir ieviesusi dažādus pasākumus, piemēram, elektronisko nodokļu administrēšanas sistēmu (EDS), lai atvieglotu nodokļu maksāšanu un uzlabotu nodokļu samaksas kultūru. Turklāt tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu reģistrāciju un darbību likumīgajos ietvaros. Valsts ieņēmumu izlietošana ir tikpat svarīga kā to savākšana, jo tā tieši ietekmē valsts attīstību un sabiedrības dzīves kvalitāti. Valsts budžets nosaka, kā ieņēmumi tiek izlietoti, lai finansētu izglītību, veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, infrastruktūru un citus publiskos pakalpojumus. Efektīva un caurspīdīga budžeta izpilde ir būtiska, lai nodrošinātu optimālu resursu sadali un veicinātu sabiedrības uzticību valdībai. Eulerpool platformā mēs piedāvājam datus un analīzes rīkus, kas palīdz lietotājiem sekot līdzi valsts ieņēmumu plūsmām un iegūt dziļāku izpratni par to lomu ekonomikā. Mēs nodrošinām piekļuvi plašam datu klāstam, kas aptver dažādus valsts ieņēmumu aspektus, un piedāvājam detalizētas analīzes un prognozes. Noslēgumā jāsecina, ka valsts ieņēmumi Latvijā ir būtisks makroekonomikas elements, kas nodrošina valsts finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Nodokļi, muitas nodevas, ES fondu līdzekļi un citi ieņēmumu avoti veido kompleksu un dažādotu sistēmu, kas prasa rūpīgu un efektīvu pārvaldību. Latvija cenšas panākt līdzsvaru starp taisnīgumu un efektivitāti savā nodokļu politikā, lai nodrošinātu gan nepieciešamos ieņēmumus, gan veicinātu ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību. Eulerpool platforma sniedz vērtīgu atbalstu lietotājiem, piedāvājot precīzus un aktuālus datus par valsts ieņēmumiem, tādējādi ļaujot labāk izprast un analizēt šo nozīmīgo makroekonomikas kategoriju.