Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Bangladeša Ārvalstu valūtu rezerves
Akciju cena
Pašreizējā Ārvalstu valūtu rezerves vērtība Bangladeša ir 25,365 miljardi USD. Ārvalstu valūtu rezerves Bangladeša pieauga līdz 25,365 miljardi USD 1.04.2024., pēc tam, kad 25,232 miljardi USD bija 1.03.2024.. No 1.06.2008. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Bangladeša bija 24,91 miljardi USD. Vēsturiskie augstākie rādītāji tika sasniegti 1.08.2021. ar 48,06 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2008. ar 7,47 miljardi USD.
Ārvalstu valūtu rezerves ·
Max
Valūtas rezerves | |
---|---|
1.06.2008. | 7,47 miljardi USD |
1.07.2008. | 7,74 miljardi USD |
1.08.2008. | 9,16 miljardi USD |
1.09.2008. | 9,36 miljardi USD |
1.10.2008. | 9,54 miljardi USD |
1.11.2008. | 10,34 miljardi USD |
1.12.2008. | 10,34 miljardi USD |
1.01.2009. | 10,10 miljardi USD |
1.02.2009. | 10,55 miljardi USD |
1.03.2009. | 10,14 miljardi USD |
1.04.2009. | 10,60 miljardi USD |
1.05.2009. | 10,15 miljardi USD |
1.06.2009. | 10,75 miljardi USD |
1.07.2009. | 10,75 miljardi USD |
1.08.2009. | 10,99 miljardi USD |
1.09.2009. | 10,83 miljardi USD |
1.10.2009. | 11,16 miljardi USD |
1.11.2009. | 10,70 miljardi USD |
1.12.2009. | 11,17 miljardi USD |
1.01.2010. | 10,38 miljardi USD |
1.02.2010. | 11,16 miljardi USD |
1.03.2010. | 10,73 miljardi USD |
1.04.2010. | 11,32 miljardi USD |
1.05.2010. | 10,43 miljardi USD |
1.06.2010. | 10,75 miljardi USD |
1.07.2010. | 10,75 miljardi USD |
1.08.2010. | 10,99 miljardi USD |
1.09.2010. | 10,83 miljardi USD |
1.10.2010. | 11,16 miljardi USD |
1.11.2010. | 10,70 miljardi USD |
1.12.2010. | 11,17 miljardi USD |
1.01.2011. | 10,38 miljardi USD |
1.02.2011. | 11,16 miljardi USD |
1.03.2011. | 10,73 miljardi USD |
1.04.2011. | 11,32 miljardi USD |
1.05.2011. | 10,43 miljardi USD |
1.06.2011. | 10,91 miljardi USD |
1.07.2011. | 10,38 miljardi USD |
1.08.2011. | 10,93 miljardi USD |
1.09.2011. | 9,88 miljardi USD |
1.10.2011. | 10,34 miljardi USD |
1.11.2011. | 9,29 miljardi USD |
1.12.2011. | 9,63 miljardi USD |
1.01.2012. | 9,39 miljardi USD |
1.02.2012. | 10,07 miljardi USD |
1.03.2012. | 9,58 miljardi USD |
1.04.2012. | 10,19 miljardi USD |
1.05.2012. | 9,52 miljardi USD |
1.06.2012. | 10,36 miljardi USD |
1.07.2012. | 10,57 miljardi USD |
1.08.2012. | 11,43 miljardi USD |
1.09.2012. | 11,25 miljardi USD |
1.10.2012. | 12,34 miljardi USD |
1.11.2012. | 11,75 miljardi USD |
1.12.2012. | 12,75 miljardi USD |
1.01.2013. | 13,08 miljardi USD |
1.02.2013. | 13,85 miljardi USD |
1.03.2013. | 13,97 miljardi USD |
1.04.2013. | 14,83 miljardi USD |
1.05.2013. | 14,53 miljardi USD |
1.06.2013. | 15,32 miljardi USD |
1.07.2013. | 15,53 miljardi USD |
1.08.2013. | 16,25 miljardi USD |
1.09.2013. | 16,15 miljardi USD |
1.10.2013. | 17,35 miljardi USD |
1.11.2013. | 17,11 miljardi USD |
1.12.2013. | 18,09 miljardi USD |
1.01.2014. | 18,12 miljardi USD |
1.02.2014. | 19,15 miljardi USD |
1.03.2014. | 19,29 miljardi USD |
1.04.2014. | 20,37 miljardi USD |
1.05.2014. | 20,27 miljardi USD |
1.06.2014. | 21,51 miljardi USD |
1.07.2014. | 21,38 miljardi USD |
1.08.2014. | 22,07 miljardi USD |
1.09.2014. | 21,84 miljardi USD |
1.10.2014. | 22,31 miljardi USD |
1.11.2014. | 21,59 miljardi USD |
1.12.2014. | 22,31 miljardi USD |
1.01.2015. | 22,04 miljardi USD |
1.02.2015. | 23,03 miljardi USD |
1.03.2015. | 23,05 miljardi USD |
1.04.2015. | 24,07 miljardi USD |
1.05.2015. | 23,71 miljardi USD |
1.06.2015. | 25,02 miljardi USD |
1.07.2015. | 25,47 miljardi USD |
1.08.2015. | 26,18 miljardi USD |
1.09.2015. | 26,38 miljardi USD |
1.10.2015. | 27,06 miljardi USD |
1.11.2015. | 26,41 miljardi USD |
1.12.2015. | 27,49 miljardi USD |
1.01.2016. | 27,14 miljardi USD |
1.02.2016. | 28,06 miljardi USD |
1.03.2016. | 28,27 miljardi USD |
1.04.2016. | 29,11 miljardi USD |
1.05.2016. | 28,80 miljardi USD |
1.06.2016. | 30,14 miljardi USD |
1.07.2016. | 30,04 miljardi USD |
1.08.2016. | 31,16 miljardi USD |
1.09.2016. | 31,39 miljardi USD |
1.10.2016. | 31,90 miljardi USD |
1.11.2016. | 31,37 miljardi USD |
1.12.2016. | 32,09 miljardi USD |
1.01.2017. | 31,72 miljardi USD |
1.02.2017. | 32,56 miljardi USD |
1.03.2017. | 32,22 miljardi USD |
1.04.2017. | 32,52 miljardi USD |
1.05.2017. | 32,25 miljardi USD |
1.06.2017. | 33,49 miljardi USD |
1.07.2017. | 32,99 miljardi USD |
1.08.2017. | 33,60 miljardi USD |
1.09.2017. | 32,82 miljardi USD |
1.10.2017. | 33,45 miljardi USD |
1.11.2017. | 32,62 miljardi USD |
1.12.2017. | 33,23 miljardi USD |
1.01.2018. | 32,69 miljardi USD |
1.02.2018. | 33,37 miljardi USD |
1.03.2018. | 32,40 miljardi USD |
1.04.2018. | 33,11 miljardi USD |
1.05.2018. | 32,16 miljardi USD |
1.06.2018. | 32,92 miljardi USD |
1.07.2018. | 32,08 miljardi USD |
1.08.2018. | 32,93 miljardi USD |
1.09.2018. | 31,96 miljardi USD |
1.10.2018. | 32,08 miljardi USD |
1.11.2018. | 31,06 miljardi USD |
1.12.2018. | 32,02 miljardi USD |
1.01.2019. | 31,28 miljardi USD |
1.02.2019. | 32,24 miljardi USD |
1.03.2019. | 31,79 miljardi USD |
1.04.2019. | 32,12 miljardi USD |
1.05.2019. | 31,34 miljardi USD |
1.06.2019. | 32,55 miljardi USD |
1.07.2019. | 31,34 miljardi USD |
1.08.2019. | 32,78 miljardi USD |
1.09.2019. | 31,83 miljardi USD |
1.10.2019. | 32,44 miljardi USD |
1.11.2019. | 31,73 miljardi USD |
1.12.2019. | 32,69 miljardi USD |
1.01.2020. | 32,38 miljardi USD |
1.02.2020. | 32,99 miljardi USD |
1.03.2020. | 32,39 miljardi USD |
1.04.2020. | 32,93 miljardi USD |
1.05.2020. | 33,23 miljardi USD |
1.06.2020. | 35,85 miljardi USD |
1.07.2020. | 37,10 miljardi USD |
1.08.2020. | 38,85 miljardi USD |
1.09.2020. | 39,13 miljardi USD |
1.10.2020. | 40,82 miljardi USD |
1.11.2020. | 41,08 miljardi USD |
1.12.2020. | 42,97 miljardi USD |
1.01.2021. | 42,67 miljardi USD |
1.02.2021. | 43,82 miljardi USD |
1.03.2021. | 43,44 miljardi USD |
1.04.2021. | 44,95 miljardi USD |
1.05.2021. | 44,96 miljardi USD |
1.06.2021. | 46,39 miljardi USD |
1.07.2021. | 45,84 miljardi USD |
1.08.2021. | 48,06 miljardi USD |
1.09.2021. | 46,20 miljardi USD |
1.10.2021. | 46,46 miljardi USD |
1.11.2021. | 44,88 miljardi USD |
1.12.2021. | 46,15 miljardi USD |
1.01.2022. | 44,95 miljardi USD |
1.02.2022. | 45,95 miljardi USD |
1.03.2022. | 44,15 miljardi USD |
1.04.2022. | 44,09 miljardi USD |
1.05.2022. | 42,20 miljardi USD |
1.06.2022. | 41,83 miljardi USD |
1.07.2022. | 39,60 miljardi USD |
1.08.2022. | 39,07 miljardi USD |
1.09.2022. | 36,48 miljardi USD |
1.10.2022. | 35,81 miljardi USD |
1.11.2022. | 33,79 miljardi USD |
1.12.2022. | 33,75 miljardi USD |
1.01.2023. | 32,22 miljardi USD |
1.02.2023. | 32,33 miljardi USD |
1.03.2023. | 31,14 miljardi USD |
1.04.2023. | 30,97 miljardi USD |
1.05.2023. | 29,87 miljardi USD |
1.06.2023. | 31,20 miljardi USD |
1.07.2023. | 29,73 miljardi USD |
1.08.2023. | 29,26 miljardi USD |
1.09.2023. | 26,91 miljardi USD |
1.10.2023. | 26,48 miljardi USD |
1.11.2023. | 24,89 miljardi USD |
1.12.2023. | 27,13 miljardi USD |
1.01.2024. | 25,11 miljardi USD |
1.02.2024. | 25,97 miljardi USD |
1.03.2024. | 25,23 miljardi USD |
1.04.2024. | 25,37 miljardi USD |
Ārvalstu valūtu rezerves Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 25,365 miljardi USD |
1.03.2024. | 25,232 miljardi USD |
1.02.2024. | 25,967 miljardi USD |
1.01.2024. | 25,112 miljardi USD |
1.12.2023. | 27,13 miljardi USD |
1.11.2023. | 24,895 miljardi USD |
1.10.2023. | 26,481 miljardi USD |
1.09.2023. | 26,911 miljardi USD |
1.08.2023. | 29,261 miljardi USD |
1.07.2023. | 29,732 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ārvalstu valūtu rezerves
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇧🇩 Depozītu procentu likme | 6,52 % | 5,56 % | Gada |
🇧🇩 Krediti privātajam sektoram | 15,275 Bio. BDT | 15,075 Bio. BDT | Mēneša |
🇧🇩 Naudas agregāts M2 | 19,468 Bio. BDT | 19,372 Bio. BDT | Mēneša |
🇧🇩 Naudas masa M0 | 2,908 Bio. BDT | 2,912 Bio. BDT | Mēneša |
🇧🇩 Naudas masa M1 | 4,549 Bio. BDT | 4,554 Bio. BDT | Mēneša |
🇧🇩 Naudas masa M3 | 23,268 miljardi BDT | 23,192 miljardi BDT | Mēneša |
🇧🇩 Procentu likme | 8,5 % | 8 % | frequency_daily |
🇧🇩 Starpbanku likme | 8,81 % | 8,75 % | Mēneša |
Bangladešā ārvalstu valūtas rezerves ir valsts centrālās bankas turētie vai kontrolētie ārvalstu aktīvi. Rezerves sastāv no zelta vai konkrētas valūtas. Tās var ietvert arī speciālās aizņemšanās tiesības un tirgū pieprasītus vērtspapīrus, kas izteikti svešvalūtās, piemēram, kases vekseļus, valsts obligācijas, korporatīvās obligācijas un akcijas, kā arī ārvalstu valūtu aizdevumus.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Ārvalstu valūtu rezerves
Ārvalstu valūtas rezerves, pazīstamas arī kā ārējās rezerves, ir būtisks makroekonomisks lielums, kas ietekmē valsts finansu stabilitāti un ekonomisko attīstību. Eulerpool komanda saprot ārvalstu valūtas rezervju nozīmību un piedāvā visaptverošu datu analīzi un detālētu informāciju par šo kritisko ekonomikas jomu. Ārvalstu valūtas rezerves ir valsts vai centrālās bankas rīcībā esošie ārvalstu valūtas aktīvi, kurus var izmantot starptautiskiem maksājumiem un valūtas kursa stabilizācijai. Šīs rezerves ietver dažādus finanšu instrumentus, piemēram, ārvalstu valūtu depozītus, vērtspapīrus un zeltu. Latvijā ārvalstu valūtas rezerves pārvalda Latvijas Banka, un tās mērķis ir nodrošināt valsts spēju izpildīt ārējos saistības un veicināt uzticamību starptautiskajā tirgū. Ārvalstu valūtas rezervju nozīmība Latvijā ir pieaugusi pēc neatkarības atgūšanas un pievienošanās starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Savienībai un Starptautiskajam Valūtas fondam. Rezerves kalpo kā drošības spilvens, kas palīdz aizsargāt ekonomiku pret ārējiem šokiem, valūtas kursa svārstībām un krīzēm. Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, izmanto ārvalstu valūtas rezerves, lai uzturētu stabilu naudas politiku, pārvaldītu inflāciju un veicinātu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Latvijas ārvalstu valūtas rezerves sastāv no vairākiem būtiskiem komponentiem. Viens no svarīgākajiem elementiem ir ārvalstu valūtas aktīvi, kas galvenokārt ietver euro, ASV dolārus un citas nozīmīgas starptautiskās valūtas. Šie aktīvi ļauj Latvijai segt importu un citus starptautiskos maksājumus, kā arī palīdz regulēt valūtas kursa svārstības. Centrālajai bankai ir iespēja pārdot vai pirkt valūtu, lai ietekmētu lata kursu pret citām valūtām, tādējādi veicinot ekonomisko stabilitāti. Otra būtiska ārvalstu valūtas rezervju daļa ir zelts. Zelta rezerves ir vēsturiska un droša vērtība, kuru izvēlas daudzas valstis kā stabilitātes garantu. Lai gan zelta cena var svārstīties, ilgtermiņā tas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, kas palīdz valsts ekonomiskajai drošībai. Latvijā zelta rezerves ir nelielā apjomā, salīdzinot ar citām valstīm, tomēr tās spēlē nozīmīgu lomu kopējā ārvalstu valūtas rezervju portfelī. Latvijas Banka pārvalda arī dažādus ārvalstu vērtspapīrus un finanšu instrumentus, piemēram, obligācijas un valsts parādzīmes. Šie instrumenti ļauj diversificēt rezervju portfeli un maksimizēt ienesīgumu, vienlaikus samazinot riskus. Ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšana prasa stratēģisku pieeju, kurā tiek ņemti vērā gan riski, gan ienesīguma potenciāls. Svarīgs aspekts ārvalstu valūtas rezervju pārvaldībā ir to likviditāte. Likviditāte nozīmē spēju ātri un efektīvi izmantot rezerves, lai segtu īstermiņa prasības un saistības. Latvijas Banka uztur rezerves pietiekami augstā likviditātes līmenī, lai varētu ātri reaģēt uz ārējiem satricinājumiem un tirgus svārstībām. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā potenciālās ekonomiskās un finanšu krīzes, kurās nepieciešama ātra un efektīva rīcība. Ārvalstu valūtas rezervju pārvaldība ir saistīta ar valūtas kursa politiku. Latvija, kā eirozonas dalībvalsts, ir ieguvusi stabilu un paredzamu valūtas kursa sistēmu, kas veicina starptautisko tirdzniecību un investīcijas. Taču pirms pievienošanās eirozonai, Latvijas Banka aktīvi pārvaldīja lata kursu, izmantojot ārvalstu valūtas rezerves, lai stabilizētu valūtas vērtību un uzturētu ekonomikas izaugsmi. Eulerpool komanda piedāvā detalizētu analīzi un datus par ārvalstu valūtas rezervēm, ļaujot lietotājiem gūt padziļinātu sapratni par Latvijas un citu valstu ekonomisko situāciju. Mūsu platforma nodrošina piekļuvi jaunākajiem datiem, grafikiem un pārskatiem, kas palīdz finanšu analītiķiem, investoriem un ekonomistiem pieņemt informētus lēmumus. Mēs saprotam, ka ārvalstu valūtas rezerves ir sarežģīts un dinamiskts makroekonomisks instruments, kura nozīme ir būtiska gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Ārvalstu valūtas rezervju nozīme un loma Latvijas ekonomikā un finanšu sektorā ir nenovērtējama. Šo rezervju pārvaldība prasa augsta līmeņa ekspertīzi un stratēģisko redzējumu, kas nodrošina valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Tā ir arī nozīmīga apliecinājums starptautiskajai sabiedrībai par Latvijas spēju pārvaldīt savas finanšu saistības un uzturēt valūtas kursa stabilitāti. Secinājumā, ārvalstu valūtas rezerves ir kritiski svarīgs elements Latvijas makroekonomiskajā sistēmā. Tās nodrošina ekonomisko drošību, stabilitāti un uzticību starptautiskajos tirgos. Eulerpool kā makroekonomisko datu platforma piedāvā visaptverošu un detalizētu informāciju par šīm rezervēm, palīdzot lietotājiem labāk izprast šo sarežģīto un svarīgo jomu. Mūsu mērķis ir veicināt zināšanas un izpratni par ārvalstu valūtas rezervēm, lai palīdzētu finanšu speciālistiem un ekonomistiem pieņemt pamatotus un stratēģiskus lēmumus.