Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇸🇮

Slovēnija Bezdarbnieki

Akciju cena

48 278
Izmaiņas +/-
-1870
Izmaiņas %
-3,80 %

Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Slovēnija ir 48 278 . Bezdarbnieki Slovēnija samazinājās līdz 48 278 1.02.2025., pēc tam kad tas bija 50 148 1.01.2025.. Laikā no 1.01.1992. līdz 1.02.2025. vidējais IKP Slovēnija bija 96 718,56 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.10.1993. ar 137 257,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.06.2024. ar 43 369,00 .

Avots: Employment Service of Slovenia

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.02.2025.48 278
1.01.2025.50 148
1.12.2024.47 038
1.11.2024.45 709
1.10.2024.45 463
1.09.2024.43 847
1.08.2024.44 468
1.07.2024.44 384
1.06.2024.43 369
1.05.2024.44 088
1
2
3
4
5
...
40

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇸🇮
Algas
2464 EUR/Month2804 EUR/MonthMēneša
🇸🇮
Algu pieaugums
3,888 %6,152 %Mēneša
🇸🇮
Bezdarba līmenis
5,1 %4,8 %Mēneša
🇸🇮
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
9,4 %9,4 %Mēneša
🇸🇮
Daļēja darba laika nodarbinātība
77 500 87 300 Ceturksnis
🇸🇮
Darba vakancu koeficients
2 %2,4 %Ceturksnis
🇸🇮
Darbaspēka izmaksas
135,6 points127,6 pointsCeturksnis
🇸🇮
Iedzīvotāji
2,12 milj. 2,12 milj. Gada
🇸🇮
Iegādes līmenis
58,6 %58,7 %Ceturksnis
🇸🇮
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
1 %1,2 %Ceturksnis
🇸🇮
Minimālās algas
1278 EUR/Month1254 EUR/MonthCeturksnis
🇸🇮
Nodarbinātības izmaiņas
-0,1 %-0,1 %Ceturksnis
🇸🇮
Nodarbinātības līmenis
72,9 %72,6 %Ceturksnis
🇸🇮
Nodarbinātie
936 483 938 439 Mēneša
🇸🇮
Pensijas vecums sievietēm
60 Years60 YearsGada
🇸🇮
Pensijas vecums vīriešiem
60 Years60 YearsGada
🇸🇮
pilna laika nodarbinātība
905 500 885 300 Ceturksnis
🇸🇮
Produktivitāte
116,142 points115,394 pointsCeturksnis
🇸🇮
Ražošanas algas
2380 EUR/Month2916 EUR/MonthMēneša
🇸🇮
Vakanču saraksts
12 291 13 119 Mēneša

Slovēnijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē darbu.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.