Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Slovākija Dabasgāzes krājumu injekcija
Akciju cena
Pašreizējā Dabasgāzes krājumu injekcija vērtība Slovākija ir 132,636 GWh/d. Dabasgāzes krājumu injekcija Slovākija pieauga līdz 132,636 GWh/d 1.08.2024., pēc tam, kad tas bija 132,217 GWh/d 1.07.2024.. No 2.01.2011. līdz 12.08.2024., vidējais IKP Slovākija bija 89,10 GWh/d. Rekorda augstākais rādītājs tika sasniegts 26.05.2019. ar 378,61 GWh/d, kamēr zemākais rādītājs tika reģistrēts 2.01.2011. ar 0 GWh/d.
Dabasgāzes krājumu injekcija ·
Max
Dabasgāzes krājuma injekcija | |
---|---|
1.03.2011. | 1,03 GWh/d |
1.04.2011. | 10,60 GWh/d |
1.05.2011. | 165,63 GWh/d |
1.06.2011. | 169,44 GWh/d |
1.07.2011. | 183,10 GWh/d |
1.08.2011. | 96,89 GWh/d |
1.09.2011. | 43,94 GWh/d |
1.10.2011. | 4,59 GWh/d |
1.12.2011. | 6,22 GWh/d |
1.01.2012. | 7,71 GWh/d |
1.02.2012. | 9,46 GWh/d |
1.03.2012. | 10,24 GWh/d |
1.04.2012. | 11,82 GWh/d |
1.05.2012. | 61,24 GWh/d |
1.06.2012. | 116,74 GWh/d |
1.07.2012. | 138,72 GWh/d |
1.08.2012. | 169,48 GWh/d |
1.09.2012. | 96,57 GWh/d |
1.10.2012. | 17,24 GWh/d |
1.11.2012. | 1,96 GWh/d |
1.12.2012. | 0,50 GWh/d |
1.01.2013. | 0,36 GWh/d |
1.02.2013. | 1,13 GWh/d |
1.03.2013. | 0,80 GWh/d |
1.04.2013. | 1,51 GWh/d |
1.05.2013. | 25,93 GWh/d |
1.06.2013. | 222,18 GWh/d |
1.07.2013. | 145,12 GWh/d |
1.08.2013. | 179,64 GWh/d |
1.09.2013. | 240,10 GWh/d |
1.10.2013. | 84,23 GWh/d |
1.11.2013. | 20,28 GWh/d |
1.12.2013. | 6,27 GWh/d |
1.01.2014. | 3,75 GWh/d |
1.02.2014. | 4,88 GWh/d |
1.03.2014. | 23,13 GWh/d |
1.04.2014. | 90,92 GWh/d |
1.05.2014. | 161,88 GWh/d |
1.06.2014. | 161,67 GWh/d |
1.07.2014. | 155,05 GWh/d |
1.08.2014. | 143,33 GWh/d |
1.09.2014. | 64,18 GWh/d |
1.10.2014. | 43,88 GWh/d |
1.11.2014. | 28,20 GWh/d |
1.12.2014. | 11,68 GWh/d |
1.01.2015. | 6,21 GWh/d |
1.02.2015. | 4,84 GWh/d |
1.03.2015. | 11,64 GWh/d |
1.04.2015. | 16,50 GWh/d |
1.05.2015. | 98,52 GWh/d |
1.06.2015. | 136,25 GWh/d |
1.07.2015. | 167,98 GWh/d |
1.08.2015. | 166,94 GWh/d |
1.09.2015. | 142,80 GWh/d |
1.10.2015. | 95,65 GWh/d |
1.11.2015. | 31,79 GWh/d |
1.12.2015. | 12,71 GWh/d |
1.01.2016. | 15,36 GWh/d |
1.02.2016. | 28,83 GWh/d |
1.03.2016. | 25,98 GWh/d |
1.04.2016. | 79,16 GWh/d |
1.05.2016. | 121,14 GWh/d |
1.06.2016. | 145,68 GWh/d |
1.07.2016. | 166,62 GWh/d |
1.08.2016. | 164,92 GWh/d |
1.09.2016. | 99,88 GWh/d |
1.10.2016. | 115,33 GWh/d |
1.11.2016. | 83,60 GWh/d |
1.12.2016. | 68,70 GWh/d |
1.01.2017. | 72,20 GWh/d |
1.02.2017. | 77,30 GWh/d |
1.03.2017. | 108,82 GWh/d |
1.04.2017. | 79,94 GWh/d |
1.05.2017. | 111,37 GWh/d |
1.06.2017. | 138,69 GWh/d |
1.07.2017. | 122,59 GWh/d |
1.08.2017. | 206,45 GWh/d |
1.09.2017. | 179,81 GWh/d |
1.10.2017. | 90,16 GWh/d |
1.11.2017. | 48,66 GWh/d |
1.12.2017. | 6,75 GWh/d |
1.01.2018. | 4,66 GWh/d |
1.02.2018. | 1,66 GWh/d |
1.03.2018. | 102,44 GWh/d |
1.04.2018. | 101,02 GWh/d |
1.05.2018. | 162,81 GWh/d |
1.06.2018. | 145,14 GWh/d |
1.07.2018. | 160,33 GWh/d |
1.08.2018. | 214,70 GWh/d |
1.09.2018. | 147,53 GWh/d |
1.10.2018. | 129,15 GWh/d |
1.11.2018. | 88,04 GWh/d |
1.12.2018. | 50,14 GWh/d |
1.01.2019. | 30,63 GWh/d |
1.02.2019. | 82,05 GWh/d |
1.03.2019. | 135,24 GWh/d |
1.04.2019. | 227,84 GWh/d |
1.05.2019. | 304,41 GWh/d |
1.06.2019. | 279,67 GWh/d |
1.07.2019. | 246,21 GWh/d |
1.08.2019. | 185,21 GWh/d |
1.09.2019. | 122,39 GWh/d |
1.10.2019. | 177,88 GWh/d |
1.11.2019. | 57,79 GWh/d |
1.12.2019. | 92,81 GWh/d |
1.01.2020. | 51,15 GWh/d |
1.12.2023. | 97,51 GWh/d |
1.01.2024. | 72,40 GWh/d |
1.02.2024. | 49,95 GWh/d |
1.03.2024. | 49,76 GWh/d |
1.04.2024. | 67,17 GWh/d |
1.05.2024. | 93,70 GWh/d |
1.06.2024. | 111,20 GWh/d |
1.07.2024. | 132,22 GWh/d |
1.08.2024. | 132,64 GWh/d |
Dabasgāzes krājumu injekcija Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.08.2024. | 132,636 GWh/d |
1.07.2024. | 132,217 GWh/d |
1.06.2024. | 111,201 GWh/d |
1.05.2024. | 93,697 GWh/d |
1.04.2024. | 67,17 GWh/d |
1.03.2024. | 49,759 GWh/d |
1.02.2024. | 49,952 GWh/d |
1.01.2024. | 72,402 GWh/d |
1.12.2023. | 97,508 GWh/d |
1.01.2020. | 51,15 GWh/d |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes krājumu injekcija
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇰 Dabasgāzes krājumu inventārs | 32,419 TWh | 32,295 TWh | frequency_daily |
🇸🇰 Dabasgāzes patēriņš | 46,5 GWh/d | 38,8 GWh/d | frequency_daily |
🇸🇰 Dabasgāzes uzglabāšanas kapacitāte | 36,457 TWh | 36,457 TWh | frequency_daily |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Dabasgāzes krājumu injekcija
Dabasgāzes krājumu injekcija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē makroekonomiku un enerģētikas nozares attīstību Latvijā un pasaulē. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu vietne, piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par dabasgāzes krājumu izmaiņām, kas palīdz uzņēmumiem un investoriem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Šajā rakstā sniegsim detalizētu aprakstu par dabasgāzes krājumu injekcijas nozīmi, ietekmi un tās saistību ar dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem Latvijā. Dabasgāzes krājumu injekcija attiecas uz procesu, kurā dabasgāze tiek sūknēta pazemes glabātuvēs vai citās uzglabāšanas infrastruktūrās nolūkā uzkrāt enerģijas resursus nākotnei. Šī procedūra ir īpaši svarīga ziemas periodā, kad pieprasījums pēc enerģijas ievērojami pieaug, un dabasgāze tiek izmantota mājsaimniecību un uzņēmumu apkures vajadzībām. Injekcija nodrošina, ka ir pietiekami daudz resursu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un uzturētu stabilu piegādes līmeni. Latvijā dabasgāzes krājumu injekcija ir cieši saistīta ar ekonomikas vispārējo stāvokli un enerģētikas sektora attīstību. Augsts injekcijas līmenis var liecināt par stipru ekonomisko izaugsmi, jo tas norāda uz pastāvīgi pieaugošu pieprasījumu pēc enerģijas. Tāpat tas var arī norādīt uz augstu investoru un uzņēmēju uzticību ekonomikas stabilitātei, kas veicina ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā. Dabasgāzes krājumu izmaiņas var būtiski ietekmēt dabasgāzes cenas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Kad krājumu līmenis ir augsts, tas parasti noved pie cenu samazināšanās, jo piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Savukārt, ja krājumi ir zemi, cenas var ievērojami pieaugt, īpaši augsta pieprasījuma laikā. Šis cenu svārstīgums rada izaicinājumus uzņēmumiem un investoriem, kuriem jāspēj pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai saglabātu konkurētspēju. No makroekonomiskā viedokļa dabasgāzes krājumu injekcija var kalpot arī par ekonomiskā stāvokļa rādītāju. Piemēram, augsts energokrājumu līmenis var liecināt par pieaugošu rūpniecisko aktivitāti un ekonomikas izaugsmi, savukārt zems krājumu līmenis var liecināt par ekonomikas lejupslīdi vai krīzi. Tāpēc dati par dabasgāzes krājumiem ir būtiski analītiķiem, ekonomistiem un politikas veidotājiem, kuri vēlas saprast ekonomikas dinamiku un pieņemt informētus lēmumus. Latvijas dabasgāzes tirgū ir vairāki galvenie spēlētāji, kas piedalās dabasgāzes krājumu injekcijas procesā. Šie uzņēmumi ir atbildīgi par resursu iepirkšanu, uzglabāšanu un sadali, kas nodrošina nepārtrauktu enerģijas piegādi valsts ekonomikai un mājsaimniecībām. Efektīva un pārdomāta krājumu pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu enerģētisko drošību un stabilitāti, kas ir svarīga Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Lai uzlabotu dabasgāzes krājumu pārvaldību un izpratni par tirgus dinamiku, Eulerpool piedāvā detalizētu makroekonomisko datu analīzi un vizualizāciju. Mūsu vietnē jūs varat atrast aktuālos datus par dabasgāzes krājumu līmeni, izmaiņu tendencēm, cenu dinamiku un citus svarīgus rādītājus, kas palīdz pieņemt stratēģiskus lēmumus un plānot nākotnes utveckmi. Dabasgāzes krājumu injekcijas nozīmīgumu nevar pārspīlēt arī globālā kontekstā. Tā kā dabasgāze kļūst arvien svarīgāks enerģijas avots visā pasaulē, starptautiskās tirgus tendences un attīstība ietekmē arī Latvijas tirgu. Piemēram, globālās gāzes piegādes ķēdes pārtraukumi vai konflikts starp lielākajiem piegādes valstīm var izraisīt cenu kāpumu un izraisīt krājumu nepietiekamību. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi starptautiskajām tirgus tendencēm un pielāgot nacionālās stratēģijas, lai nodrošinātu valsts enerģētisko drošību. Tāpat arī klimata pārmaiņas un pāreja uz zaļākiem enerģijas avotiem var ietekmēt dabasgāzes krājumu injekciju. Lai gan dabasgāzei ir mazāks oglekļa dioksīda izmešu daudzums salīdzinājumā ar naftu vai akmeņoglēm, tomēr ilgtspējīgas enerģētikas attīstības kontekstā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atjaunojamiem energoresursiem. Tas var radīt nepieciešamību pēc dabasgāzes kā pārejas enerģijas avota izmantošanas, lai nodrošinātu pakāpeniskas pārmaiņas uz zaļāku enerģētisko bilanci. Latvijā dabasgāzes krājumu injekcijas stratēģijai jābūt pārdomātai un saskaņotai ar valsts enerģētikas politiku un ilgtermiņa attīstības plāniem. Tas ietver investīcijas jaunu uzglabāšanas kapacitāšu izveidē, esošās infrastruktūras modernizēšanā, kā arī sadarbības veicināšanu ar citu valstu uzņēmumiem un starptautiskām organizācijām. Šāds pieeja palīdzēs nodrošināt efektīvu dabasgāzes resursu izmantošanu un paaugstināt valsts enerģētisko neatkarību. Kopsavilkumā, dabasgāzes krājumu injekcijas procesa analīze ir būtiska ekonomiskās aktivitātes indikatoru un enerģētikas sektora attīstības izpratnes daļa. Eulerpool piedāvā precīzus un detalizētus makroekonomiskos datus par dabasgāzes krājumiem un citām saistītām jomām, kas ir būtiski investoriem, uzņēmumiem un politikas veidotājiem, kuri vēlas pieņemt informētus lēmumus un plānot nākotnes attīstību. Latvijai ir svarīgi saglabāt stabilu un ilgtspējīgu dabasgāzes krājumu politiku, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti un enerģētisko drošību nākotnē.