Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Turcija Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Turcija ir 1,9 % of GDP. Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Turcija pieauga līdz 1,9 % of GDP 1.01.2001., pēc tam, kad tas bija 0,7 % of GDP 1.01.1998.. No 1.01.1980. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Turcija bija -2,48 % of GDP. Lielākais visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2001. ar 1,90 % of GDP, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2011. ar -9,00 % of GDP.
Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ·
Max
Teikušā bilance pret IKP | |
---|---|
1.01.1988. | 1,30 % of GDP |
1.01.1989. | 0,70 % of GDP |
1.01.1994. | 0,30 % of GDP |
1.01.1998. | 0,70 % of GDP |
1.01.2001. | 1,90 % of GDP |
Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2001. | 1,9 % of GDP |
1.01.1998. | 0,7 % of GDP |
1.01.1994. | 0,3 % of GDP |
1.01.1989. | 0,7 % of GDP |
1.01.1988. | 1,3 % of GDP |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇹🇷 Ārvalstu parāds | 499,886 miljardi USD | 481,321 miljardi USD | Ceturksnis |
🇹🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 561 milj. USD | 590 milj. USD | Mēneša |
🇹🇷 Dabasgāzes importi | 129 372,334 Terajoule | 149 099,47 Terajoule | Mēneša |
🇹🇷 Eksporti | 24,066 miljardi USD | 19,228 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Ieroču pārdošana | 609 milj. SIPRI TIV | 535 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇹🇷 Importi | 30,568 miljardi USD | 29,145 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Kapitāla plūsmas | 630 milj. USD | 1,573 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Naftas ieguve | 97 BBL/D/1K | 94 BBL/D/1K | Mēneša |
🇹🇷 Pārskaitījumi | 8 milj. USD | 8 milj. USD | Mēneša |
🇹🇷 Tekošā konta bilance | 4,324 miljardi USD | 778 milj. USD | Mēneša |
🇹🇷 Terorisma indekss | 4,168 Points | 5,6 Points | Gada |
🇹🇷 Tirdzniecības bilance | -6,502 miljardi USD | -9,917 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Tirdzniecības nosacījumi | 88,26 points | 88,06 points | Mēneša |
🇹🇷 Tūrisma ienākumi | 8,78 miljardi USD | 12,27 miljardi USD | Ceturksnis |
🇹🇷 Tūristu ierašanās | 6,054 milj. | 6,825 milj. | Mēneša |
🇹🇷 Zelta rezerves | 584,93 Tonnes | 570,3 Tonnes | Ceturksnis |
Kārtējo kontu bilance kā procentuāls Iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs norāda uz valsts starptautisko konkurētspēju. Parasti valstis ar ievērojamu kārtējo kontu pārpalikumu ekonomiski ir atkarīgas no eksporta ieņēmumiem, ar augstu uzkrājumu līmeni, bet zemu iekšzemes pieprasījumu. Savukārt, valstis ar kārtējo kontu deficītu raksturo augsts importa līmenis, zemākas uzkrājumu normas un augstas personiskā patēriņa likmes kā procentuāla daļa no pieejamiem ienākumiem.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Pašreizējā konta bilance attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)
"Pašreizējais konts pret IKP ir būtisks makroekonomikas indikators, kas tiek plaši izmantots, lai analizētu valsts ekonomisko stāvokli un tās mijiedarbi ar pasaules ekonomiku. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas nodrošina plašu makroekonomikas datu spektru, un mūsu misija ir nodrošināt detalizētu un precīzu informāciju par visiem svarīgākajiem rādītājiem, ieskaitot pašreizējais konts pret IKP attiecību Latvijā. Šajā rakstā mēs izskaidrosim šo indikatoru, tā nozīmi un ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Pašreizējais konts ir viens no maksājuma bilances komponentiem, kas iekļauj preču un pakalpojumu tirdzniecību, ienākumu pārvedumus un tekošos transferus. Ja pašreizējais konts ir pozitīvs, tas nozīmē, ka valsts eksports pārsniedz importu, un tādējādi tiek radīti pārpalikumi, kas stiprina valsts valūtas rezervju stāvokli. Pretēji, negatīvs pašreizējais konts norāda, ka valsts importa lielums pārsniedz eksportu, kas var radīt deficītu un potenciālās finansēšanas problēmas. Lai pilnībā saprastu pašreizējā konta ietekmi uz ekonomiku, ir jānovērtē tā attiecība pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). IKP ir visa valstī saražotā preču un pakalpojumu summa noteiktā laika posmā un tiek uzskatīta par galveno ekonomiskās aktivitātes mēru. Tādējādi pašreizējais konts pret IKP rādītājs sniedz svarīgu priekšstatu par valsts ekonomisko līdzsvaru un konkurētspēju starptautiskajā mērogā. Latvijai, kā mazai un atvērtai ekonomikai, pašreizējais konts ir īpaši svarīgs indikators. Latvija ir daļa no Eiropas Savienības un tai raksturīga intensīva ārējā tirdzniecība ar ES dalībvalstīm un citām starptautiskām tirgus vietām. Tāpēc Latvijas ekonomikas stabilitāti un izaugsmi lielā mērā nosaka tās spēja eksportēt preces un pakalpojumus uz globālo tirgu un piesaistīt ārvalstu investīcijas. Pozitīvs pašreizējais konts pret IKP Latvijā norāda uz to, ka Latvija būtībā ir pašfinansējoša un spēj uzkrāt rezerves turpmākai ekonomiskajai attīstībai. Tas arī potenciāli pievilina ārvalstu investorus, jo liecina par makroekonomisko stabilitāti un finansiālo atbildību. Attiecīgajos gados, kad Latvijas pašreizējais konts ir bijis pozitīvs, ekonomika bieži ir piedzīvojusi izaugsmi, darba vietu radīšanu un algu pieaugumu. Cilvēki var vairāk patērēt, uzņēmumi var vairāk investēt un valsts budžets var kļūt sabalansētāks, kas ļauj valdībai atvērt finansējumu sabiedriskajiem projektiem un infrastruktūras uzlabošanai. Tādējādi pozitīva pašreizējā konta attiecība pret IKP uzlabo visas tautsaimniecības labklājību un stabilitāti. Tomēr negatīva pašreizējā konta attiecība pret IKP var izraisīt ekonomiskus izaicinājumus. Deficīts norāda uz problēmu ar tirdzniecības balansēšanu, īpaši ja imports pārsniedz eksportu. Tas var radīt lielus parādus un palielināt valsts atkarību no ārvalstu finansējuma. Ilgstoši deficīti var vājināt valūtu, izraisīt inflāciju vai pat radīt ekonomikas lejupslīdes risku. Latvijas gadījumā, negatīva pašreizējā konta attiecība pret IKP bieži vien bijusi saistīta ar ekonomiskajiem izaicinājumiem un ārējiem šokiem, piemēram, globālajām ekonomikas krīzēm, tirdzniecības sankcijām, pandēmijām un citiem faktoriem. Lai tiktu galā ar šādiem apstākļiem, valsts ir jārealizē stingra fiskālā politika, jāveicina eksports un jāsamazina imports, kā arī jāveicina investīcijas vietējo ražošanai un inovācijām. Eulerpool mājaslapā piedāvātā makroekonomiskā datu bāze nodrošina vērtīgus datus, lai detalizētāk analizētu Latvijas pašreizējā konta attiecību pret IKP vēsturiskās tendences un prognozes. Mūsu interaktīvās diagrammas un analīzes rīki palīdz saprast, kā pašreizējais konts ir attīstījies gadu gaitā, kuri faktori ir bijuši dominējoši un kādi rezultāti sagaidāmi turpmākajos periodos. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par Latvijas ekonomisko stāvokli, Eulerpool piedāvā arī citus svarīgus makroekonomikas datus un indikatorus. Tas ietver IKP pieaugumu, inflācijas rādītājus, bezdarba līmeni, valdības parādu, valūtas kursus un daudz ko citu. Mēs apkopojam un analizējam datus no dažādiem uzticamiem avotiem, lai nodrošinātu mūsu lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju. Noslēgumā jāatzīmē, ka pašreizējais konts pret IKP ir būtiska Latvijas makroekonomikas rādītāja pareiza izpratne. Tas sniedz priekšstatu par Latvijas ekonomikas spēju līdzsvarot savu ārējo tirdzniecību un pārvaldīt finanšu plūsmas starptautiskajā arēnā. Eulerpool mājaslapa ir uzticams resurss, kas palīdzēs iegūt padziļinātu izpratni un veidot informētus ekonomiskos lēmumus. Ar mūsu rīkiem un analīzēm jūs varat veiksmīgi izpētīt Latvijas ekonomisko potenciālu un tās vietu globālajā ekonomikā."