Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Ieroču pārdošana
Akciju cena
Pašreizējā Ieroču pārdošana vērtība Zviedrija ir 66 milj. SIPRI TIV. Ieroču pārdošana Zviedrija samazinājās līdz 66 milj. SIPRI TIV 1.01.2022., pēc tam, kad 1.01.2021. tā bija 329 milj. SIPRI TIV. No 1.01.1950. līdz 1.01.2023. vidējais IKP Zviedrija bija 219,59 milj. SIPRI TIV. Visaugstākais punkts tika sasniegts 1.01.2001. ar 897,00 milj. SIPRI TIV, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1963. ar 13,00 milj. SIPRI TIV.
Ieroču pārdošana ·
Max
Ieroču pārdošana | |
---|---|
1.01.1950. | 27,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1951. | 46,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1952. | 64,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1953. | 165,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1954. | 21,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1955. | 105,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1956. | 96,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1957. | 111,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1958. | 280,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1959. | 15,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1960. | 38,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1961. | 45,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1962. | 44,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1963. | 13,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1964. | 22,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1965. | 32,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1966. | 56,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1967. | 55,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1968. | 60,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1969. | 36,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1970. | 251,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1971. | 530,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1972. | 123,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1973. | 15,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1974. | 75,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1975. | 123,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1976. | 71,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1977. | 55,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1978. | 56,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1979. | 261,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1980. | 157,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1981. | 127,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1982. | 120,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1983. | 118,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1984. | 227,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1985. | 211,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1986. | 320,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1987. | 230,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1988. | 512,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1989. | 401,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1990. | 224,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1991. | 155,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1992. | 147,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1993. | 103,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1994. | 111,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1995. | 226,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1996. | 348,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1997. | 104,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1998. | 337,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.1999. | 387,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2000. | 360,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2001. | 897,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2002. | 164,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2003. | 516,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2004. | 298,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2005. | 539,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2006. | 387,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2007. | 330,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2008. | 454,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2009. | 409,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2010. | 661,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2011. | 698,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2012. | 477,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2013. | 386,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2014. | 345,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2015. | 193,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2016. | 257,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2017. | 81,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2018. | 154,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 215,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2020. | 279,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2021. | 329,00 milj. SIPRI TIV |
1.01.2022. | 66,00 milj. SIPRI TIV |
Ieroču pārdošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 66 milj. SIPRI TIV |
1.01.2021. | 329 milj. SIPRI TIV |
1.01.2020. | 279 milj. SIPRI TIV |
1.01.2019. | 215 milj. SIPRI TIV |
1.01.2018. | 154 milj. SIPRI TIV |
1.01.2017. | 81 milj. SIPRI TIV |
1.01.2016. | 257 milj. SIPRI TIV |
1.01.2015. | 193 milj. SIPRI TIV |
1.01.2014. | 345 milj. SIPRI TIV |
1.01.2013. | 386 milj. SIPRI TIV |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ieroču pārdošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Ārvalstu parāds | 62,884 miljardi SEK | 63,069 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Ārvalstu tiešās investīcijas | 87,1 miljardi SEK | 82,6 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Dabasgāzes importi | 2584 Terajoule | 3215 Terajoule | Mēneša |
🇸🇪 Eksporti | 186,7 miljardi SEK | 182,2 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Importi | 161,9 miljardi SEK | 176,8 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Kapitāla plūsmas | 156,6 miljardi SEK | 71,5 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Pārskaitījumi | 23 miljardi SEK | 22,2 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Teikušā bilance pret IKP | 6,8 % of GDP | 5,4 % of GDP | Gada |
🇸🇪 Tekošā konta bilance | 115,9 miljardi SEK | 102,4 miljardi SEK | Ceturksnis |
🇸🇪 Terorisma indekss | 0,735 Points | 2,307 Points | Gada |
🇸🇪 Tirdzniecības bilance | 11,9 miljardi SEK | 7,2 miljardi SEK | Mēneša |
🇸🇪 Tirdzniecības nosacījumi | 97,75 points | 97,83 points | Mēneša |
🇸🇪 Zelta rezerves | 125,72 Tonnes | 125,72 Tonnes | Ceturksnis |
Ieroču pārdošana tiek prezentēta kā tendences indikatora vērtība, balstoties uz zināmām iekārtu ražošanas izmaksām, kas ietver pamata ieroču komplektu, piemēram, lidmašīnas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, pretzemūdens kara ieročus, bruņutehniku, artilēriju, dzinējus, raķetes, sensorus, satelītus, kuģus un citus. Indikatora mērķis ir atspoguļot militāro resursu pārveduma vērtību, nevis pārveduma finanšu vērtību.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ieroču pārdošana
Ieroču pārdošana ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas aptver vispasaules tirdzniecību ar militārajām un aizsardzības iekārtām. Šajā kategorijā ietilpst valstu starptautiskās militārās tirdzniecības darījumi, kas ietver plašu ieroču klāstu, sākot no šaujamieročiem un munīcijas līdz sarežģītām raķešu sistēmām un kaujas lidmašīnām. Šo darījumu ietekme ir jūtama globālā līmenī gan ekonomiski, gan politiski, jo tie var ietekmēt reģionālo stabilitāti un globālo drošību. Latvijas kontekstā ieroču pārdošana ir joma, kas ir cieši saistīta ar valsts drošības politiku un starptautiskajiem aizsardzības līgumiem. Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, Latvija ir iesaistīta starptautiskajā ieroču tirdzniecībā gan kā pircējs, gan kā pārdevējs. Šī nozare ir regulēta ar dažādiem starptautiskiem un nacionāliem likumiem, kas nodrošina, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta atbildīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā spēlē nozīmīgu lomu ieroču tirdzniecības jomā. Būdama daļa no šiem militārajiem un politiskajiem blokiem, Latvija ir saistīta ar kopīgajiem drošības un aizsardzības pasākumiem, kas ietekmē arī ieroču iegādi un pārdošanu. Šie pasākumi ietver kopīgas militārās mācības, tehnoloģiju apmaiņu un sadarbību izstrādātu ieroču sistēmu izstrādē un ražošanā. Globāli ieroču pārdošanas tirgus ir viens no vislielākajiem un visdinamiskākajiem tirgiem pasaulē. Lielākās ieroču eksportējošās valstis ir ASV, Krievija, Ķīna, Francija un Vācija. Šīs valstis dominē globālajā tirgū, nodrošinot lielāko daļu no visiem pārdotajiem ieročiem pasaulē. Latvija, lai gan nav lielākais spēlētājs šajā tirgū, ir aktīva starptautiskajos aizsardzības projektos un sadarbojas ar šīm lielajām eksportētājām. Ieroču pārdošanas ekonomiskā ietekme ir ārkārtīgi daudzveidīga. No vienas puses, ieroču tirdzniecība var veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību valstīs, kas ražo un eksportē militāros aprīkojumus. No otras puses, pastāv bažas par to, ka ieroču pārdošana var veicināt konflikta eskalāciju, reģionālo nestabilitāti un cilvēktiesību pārkāpumus. Tāpēc šī tirgus operatīvā daba prasa stingru regulējumu un rūpīgu uzraudzību. Valstu valdības, tostarp Latvijas, ir izstrādājušas dažādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieroču tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem normatīviem. Tas ietver starptautiskos līgumus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ieroču tirdzniecības līgumu (Arms Trade Treaty), kas nosaka stingrus noteikumus attiecībā uz ieroču eksporta, importa un starptautiskās tirdzniecības regulēšanu. Šie līgumi tiecas novērst cilvēktiesību pārkāpumus un citus ļaunprātīgus izmatojumus, kas varētu izrietēt no nekontrolētas ieroču tirdzniecības. Stratēģiskā partnerība ar NATO un citiem sabiedrotajiem nodrošina, ka Latvija var iegādāties jaunākās paaudzes aizsardzības tehnoloģijas, tādējādi stiprinot valsts drošību. Šajā kontekstā Latvija iegulda ievērojamus līdzekļus jaunu ieroču un militārā aprīkojuma iegādei, kas ir saskaņots ar valsts aizsardzības stratēģiju. Neskatoties uz ekonomiskajiem ieguvumiem, ko var dot ieroču pārdošana, ir svarīgi arī uzsvērt morālos un ētiskos aspektus, kas saistīti ar šo biznesu. Piemēram, Latvijas valdība, tāpat kā citas atbildīgas valdības, ievēro morālus principus, lai novērstu savas ražotās aizsardzības tehnoloģijas nonākšanu nepareizās rokās, kas varētu izraisīt konfliktus vai apdraudēt globālo mieru un drošību. No makroekonomiskā viedokļa, ieroču pārdošana ir saistīta ar vairākiem būtiskiem rādītājiem, kas tiek rūpīgi analizēti globālajā tirgū. Tie ietver eksporta un importa statistiku, aizsardzības izdevumus, ieroču ražošanas apjomus un tirgus pieprasījumu lielākajos reģionos. Eulerpool kā profesionāla interneta platforma piedāvā detalizētus makroekonomikas datus par šiem rādītājiem, nodrošinot lietotājiem precīzu un aktuālu informāciju par ieroču pārdošanas tendencēm. Secinot, ieroču pārdošanas nozare ir komplekss un daudzdimensiju tirgus, kas ievērojami ietekmē globālo ekonomiku un politiku. Kā daļa no globālās kopienas, Latvija turpina strādāt pie atbildīgas un uz starptautisko tiesību normām balstītas ieroču tirdzniecības politikas, lai nodrošinātu valsts un reģionālo drošību. Eulerpool ir uzticams informācijas avots, kas palīdz lietotājiem izprast šīs nozares sarežģītību un nozīmi globālajā ekonomikā.