Šveice Bezdarbnieki

Cena

Cena

139 276

Izmaiņa +/-

+1525

Procentuālā izmaiņa

+1,11 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Šveice ir 139 276 . Bezdarbnieki Šveice palielinājās līdz 139 276 uz 1.07.2026., pēc tam, kad tas bija 137 751 uz 1.06.2026.. No 1.01.1950. līdz 1.07.2026. vidējais IKP Šveice bija 63 551,13 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.02.1997. ar 206 291,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.07.1970. ar 26,00 .

Avots: State Secretariat for Economic Affairs

The current value of Bezdarbnieki in Šveice is 139 276. Bezdarbnieki in Šveice increased to 139 276 from 137 751.Bezdarbnieki in Šveice averaged 63 551,13 from 1.01.1950. until 1.07.2026..The all-time high was 206 291,00 (1.02.1997.)and the record low was 26,00 (1.07.1970.).

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarba personu skaits
Date
Bezdarba personu skaits
2025. g. 12. janv.
147 275,00 base
2026. g. 1. janv.
152 280,00 base
2026. g. 2. janv.
151 076,00 base
2026. g. 3. janv.
146 255,00 base
2026. g. 4. janv.
142 902,00 base
2026. g. 5. janv.
140 275,00 base
2026. g. 6. janv.
137 751,00 base
2026. g. 7. janv.
139 276,00 base
Access this data via the Eulerpool API

Bezdarbnieki Vēsture

Bezdarbnieki — Vēsture
DatumsVērtība
139 276
137 751
140 275
142 902
146 255
151 076
152 280
147 275
138 860
135 212
...

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Bezdarbnieki

Algas

Gadā

Pašreizējais
7150 CHF/Month
Iepriekšējais
7024 CHF/Month

Algas ražošanā

Gadā

Pašreizējais
112,6 points
Iepriekšējais
111,1 points

Algu pieaugums

Ceturksnis

Pašreizējais
1,8 %
Iepriekšējais
2 %

Bezdarba līmenis

Mēnesiski

Pašreizējais
3 %
Iepriekšējais
2,9 %

Bezdarba līmenis jauniešu vidū

Mēnesiski

Pašreizējais
2,8 %
Iepriekšējais
2,7 %

Brīvās darba vietas

Mēnesiski

Pašreizējais
45 156
Iepriekšējais
47 244

Brīvo vietu īpatsvars

Ceturksnis

Pašreizējais
1,5 %
Iepriekšējais
1,6 %

Darba piedāvājumi

Ceturksnis

Pašreizējais
98 215
Iepriekšējais
86 034

Darbaspēka līdzdalības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
83,8 %
Iepriekšējais
84,4 %

Iedzīvotāju skaits

Gadā

Pašreizējais
9,12 M
Iepriekšējais
9,05 M

Ilgtermiņa bezdarba līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
1,6 %
Iepriekšējais
1,6 %

Nepilna laika darbs

Ceturksnis

Pašreizējais
1,85 M
Iepriekšējais
1,86 M

Nĩ lauksaimniecības sektora algu pabalsti

Ceturksnis

Pašreizējais
5,54 M
Iepriekšējais
5,54 M

Nodarbinātās personas

Ceturksnis

Pašreizējais
5,35 M
Iepriekšējais
5,39 M

Nodarbinātības izmaiņas

Ceturksnis

Pašreizējais
0,2 %
Iepriekšējais
0 %

Nodarbinātības līmenis

Ceturksnis

Pašreizējais
79,3 %
Iepriekšējais
80 %

Pensijas vecums vīriešiem

Gadā

Pašreizējais
65 Years
Iepriekšējais
65 Years

Pensionēšanās vecums sievietēm

Gadā

Pašreizējais
64 Years
Iepriekšējais
64 Years

Pilna laika nodarbinātība

Ceturksnis

Pašreizējais
2,8 M
Iepriekšējais
2,83 M

Produktivitāte

Ceturksnis

Pašreizējais
113,01 points
Iepriekšējais
110,11 points

Bezdarbnieki

Šveicē bezdarbnieku definīcija ir: personas (16-65 gadi), kuras bija pieejamas darbam (izņemot īslaicīgas slimības gadījumus), bet aptaujas nedēļas laikā nestrādāja, un kuras pēdējo 4 nedēļu laikā veica konkrētas pūles darba atrašanā, sazinoties ar nodarbinātības aģentūru, tieši piesakoties darba devējam, atbildot uz darba sludinājumu vai reģistrējoties arodbiedrības vai profesionālajā reģistrā.

Kas ir Bezdarbnieki?

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.

Bezdarbnieki Šveice — FAQ

What is the current Bezdarbnieki in Šveice?

The current Bezdarbnieki in Šveice is 139 276 as of 1.07.2026..

How has the Bezdarbnieki in Šveice changed recently?

The Bezdarbnieki in Šveice increased from 137 751 (1.06.2026.) to 139 276 (1.07.2026.).

What is the all-time high for Bezdarbnieki in Šveice?

The all-time high for Bezdarbnieki in Šveice was 206 291,00, recorded on 1.02.1997..

What is the all-time low for Bezdarbnieki in Šveice?

The all-time low for Bezdarbnieki in Šveice was 26,00, recorded on 1.07.1970..

What is the historical average of Bezdarbnieki in Šveice?

The historical average of Bezdarbnieki in Šveice is 63 551,13, calculated over the period from 1.01.1950. to 1.07.2026..

Where does the Bezdarbnieki data for Šveice come from?

The Bezdarbnieki data for Šveice is sourced from State Secretariat for Economic Affairs and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.