Šrilanka Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta

Cena

Cena

437,33 B LKR

Izmaiņa +/-

+34,68 B LKR

Procentuālā izmaiņa

+8,61 %

Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no transporta vērtība Šrilanka ir 437,33 B LKR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta Šrilanka pieauga līdz 437,33 B LKR 1.03.2026., pēc tam kad tas bija 402,65 B LKR 1.12.2025.. Laikā no 1.03.2010. līdz 1.03.2026. vidējais IKP Šrilanka bija 298,82 B LKR. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2026. ar 437,33 B LKR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2010. ar 135,72 B LKR.

Avots: Department of Census and Statistics - Sri Lanka

The current value of Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka is 437,33 BLKR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka increased to 437,33 BLKR from 402,65 BLKR.Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka averaged 298,82 BLKR from 1.03.2010. until 1.03.2026..The all-time high was 437,33 BLKR (1.03.2026.)and the record low was 135,72 BLKR (1.06.2010.).

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta

  • Max

IKP no transporta sektora
Date
IKP no transporta sektora
2024. g. 6. janv.
301,10 B LKR
2024. g. 9. janv.
350,37 B LKR
2024. g. 12. janv.
397,90 B LKR
2025. g. 3. janv.
421,98 B LKR
2025. g. 6. janv.
316,60 B LKR
2025. g. 9. janv.
363,99 B LKR
2025. g. 12. janv.
402,65 B LKR
2026. g. 3. janv.
437,33 B LKR
Access this data via the Eulerpool API

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta Vēsture

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta — Vēsture
DatumsVērtība
437,33 B LKR
402,65 B LKR
363,99 B LKR
316,6 B LKR
421,98 B LKR
397,9 B LKR
350,37 B LKR
301,1 B LKR
412,05 B LKR
388,73 B LKR

Līdzīgi makroekonomisko rādītāji uz Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta?

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta nozares ir nozīmīgs rādītājs, kas atspoguļo transporta sektora ekonomisko ietekmi Latvijā. Kā ekonomisko datu platforma, eulerpool piedāvā padziļinātu ieskatu šā rādītāja dinamikā un tā ietekmē uz Latvijas tautsaimniecību. Transporta nozare ietver visas ar transportu saistītās aktivitātes, tai skaitā autoceļu, gaisa, dzelzceļa, jūras un cita veida pārvadājumus, kā arī loģistiku un saistītas pakalpojumus. Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta Baltijas jūras reģionā un kā tranzīta valsts starp Rietumeiropu un Austrumiem, piedāvā lieliskas iespējas transporta nozares attīstībai. Šajā kontekstā, IKP no transporta ir nozīmīgs rādītājs, kas palīdz izprast šo sektoru aportu nacionālajai ekonomikai. IKP no transporta ietver visus pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kas tiek radīti šajā nozarē. Tas ir ne tikai transporta uzņēmumu radītā pievienotā vērtība, bet arī to pakalpojumu devējvalsts ienākumi, kas tiek radīti saistībā ar transporta nozares pakalpojumu pieprasījumu. Transporta nozare ir galvenais ekonomikas dzinējspēks Latvijā, jo tās attīstība veicina citu nozaru izaugsmi, piemēram, rūpniecību, lauksaimniecību, tūrismu un pakalpojumu sfēru kopumā. Tādēļ arī IKP no transporta ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo vispārēju ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību valstī. Turklāt transporta nozare, īpaši loģistika un kravu pārvadājumi, ir svarīgs faktors eksporta un importa apjomu veidošanā, kas savukārt ietekmē tirdzniecības bilanci un kopējo ekonomisko stabilitāti. IKP no transporta ir ļoti saistīts ar infrastruktūras attīstību, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai transporta sistēmas darbībai. Latvija pēdējos gados ir aktīvi investējusi transporta infrastruktūras modernizācijā un attīstībā, tai skaitā ceļu būves un uzturēšanas darbos, dzelzceļa tīkla modernizācijā, lidostu un ostu kapacitātes palielināšanā. Šīs investīcijas ne tikai veicina transporta nozares IKP pieaugumu, bet arī uzlabo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kas pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Transporta nozares attīstība ir svarīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Transporta uzņēmumi sniedz daudz iespēju nodarbinātībai, sākot no transporta vadītājiem un mehāniķiem, līdz pat loģistikas speciālistiem un stratēģiskiem menedžeriem. Līdz ar to, IKP no transporta ir ne tikai ekonomisks rādītājs, bet arī sociālekonomisks indikators, kas atspoguļo transporta nozares ietekmi uz darba tirgu un sociālo labklājību Latvijā. Viena no transporta nozares galvenajām apakšnozarēm Latvijā ir loģistika un kravu pārvadājumi. Latvijas ostas, piemēram, Rīgas ostas un Ventspils osta, spēlē nozīmīgu lomu Eiropas un Āzijas savienošanā. Tās kalpo kā nozīmīgi kravu pārsūtīšanas centri, kas veicina ne tikai vietējo, bet arī starptautisko tirdzniecību. Moderni un efektīvi loģistikas risinājumi palīdz samazināt pārvadājumu izmaksas un piegādes laikus, kas savukārt palielina uzņēmumu konkurētspēju un veicina ekonomisko izaugsmi. Arī pasažieru pārvadājumu segments ir būtiska transporta nozares sastāvdaļa. Latvijā populāri ir gan vietējie, gan starptautiskie autobusu, vilcienu un aviopārvadājumi. Starptautiskā lidosta "Rīga" ir Baltijas valstu lielākā aviosatiksmes mezgla vieta, kas piedāvā tiešos lidojumus uz vairāk nekā 100 galamērķiem visā pasaulē. Lidostas attīstība un kapacitātes palielināšana tieši ietekmē IKP no transporta un sekmē tūrisma nozares izaugsmi, kā arī veicina ekonomisko aktivitāti reģionā. IKP no transporta ir nozīmīgs rādītājs arī valsts budžeta plānošanā un ekonomiskās politikas veidošanā. Tas dod iespēju valdībai noteikt prioritātes transporta infrastruktūras attīstībā, kā arī piešķirt nepieciešamos resursus efektīvai nozares pārvaldībai. Valdības investīcijas transporta infrastruktūras projektos ne tikai uzlabo ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu kvalitāti, bet arī veicina privātā sektora investīciju piesaisti, kas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi un rada jaunas darba vietas. Papildus tam, IKP no transporta ir svarīgs rādītājs arī starptautiskajiem investoriem un uzņēmumiem, kas apsver iespēju paplašināt savu darbību Latvijā. Ekonomiski spēcīga un labi attīstīta transporta nozare ir būtisks faktors, kas piesaista ārvalstu investīcijas, jo tas nodrošina efektīvus loģistikas risinājumus, ātru un ekonomiski izdevīgu preču un pakalpojumu piegādi, kā arī uzlabo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Noslēgumā jāatzīmē, ka IKP no transporta ir svarīgs ekonomikas rādītājs, kas atspoguļo transporta nozares devumu Latvijas tautsaimniecībai. Tas ir komplekss indikators, kas apvieno dažādus ekonomiskos, sociālos un infrastruktūras aspektus, un dod iespēju novērtēt transporta sektora ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un starptautisko tirdzniecību. Kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, eulerpool piedāvā uzskatāmu un detalizētu informāciju par IKP no transporta dinamikas un tā saistību ar citām ekonomikas nozarēm, lai palīdzētu lietotājiem pieņemt informētus un pamatotus lēmumus.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta Šrilanka — FAQ

What is the current Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka?

The current Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka is 437,33 BLKR as of 1.03.2026..

How has the Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka changed recently?

The Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka increased from 402,65 BLKR (1.12.2025.) to 437,33 BLKR (1.03.2026.).

What is the all-time high for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka?

The all-time high for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka was 437,33 BLKR, recorded on 1.03.2026..

What is the all-time low for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka?

The all-time low for Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka was 135,72 BLKR, recorded on 1.06.2010..

What is the historical average of Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka?

The historical average of Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta in Šrilanka is 298,82 BLKR, calculated over the period from 1.03.2010. to 1.03.2026..

Where does the Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta data for Šrilanka come from?

The Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta data for Šrilanka is sourced from Department of Census and Statistics - Sri Lanka and published on Eulerpool.

Vairāk rīku un analīžu

Bezmaksas rīki un tirgus dati no Eulerpool.