Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Čīle Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Čīle ir 902 370 . Bezdarbnieki Čīle palielinājās līdz 902 370 uz 1.08.2024., pēc tam, kad tas bija 880 390 uz 1.07.2024.. No 1.03.2009. līdz 1.09.2024. vidējais IKP Čīle bija 693 459,68 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.08.2020. ar 1,07 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.08.2013. ar 497 520,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.03.2009. | 784 920,00 |
1.04.2009. | 800 910,00 |
1.05.2009. | 841 570,00 |
1.06.2009. | 841 890,00 |
1.07.2009. | 846 570,00 |
1.08.2009. | 855 700,00 |
1.09.2009. | 832 520,00 |
1.10.2009. | 796 810,00 |
1.11.2009. | 786 910,00 |
1.12.2009. | 765 380,00 |
1.01.2010. | 751 740,00 |
1.02.2010. | 704 120,00 |
1.03.2010. | 727 470,00 |
1.04.2010. | 697 740,00 |
1.05.2010. | 717 910,00 |
1.06.2010. | 684 340,00 |
1.07.2010. | 675 070,00 |
1.08.2010. | 671 600,00 |
1.09.2010. | 653 450,00 |
1.10.2010. | 628 530,00 |
1.11.2010. | 584 320,00 |
1.12.2010. | 588 400,00 |
1.01.2011. | 612 290,00 |
1.02.2011. | 612 830,00 |
1.03.2011. | 622 450,00 |
1.04.2011. | 594 920,00 |
1.05.2011. | 604 070,00 |
1.06.2011. | 598 400,00 |
1.07.2011. | 625 810,00 |
1.08.2011. | 624 360,00 |
1.09.2011. | 634 760,00 |
1.10.2011. | 618 880,00 |
1.11.2011. | 610 560,00 |
1.12.2011. | 569 450,00 |
1.01.2012. | 575 160,00 |
1.02.2012. | 549 950,00 |
1.03.2012. | 572 120,00 |
1.04.2012. | 569 500,00 |
1.05.2012. | 584 710,00 |
1.06.2012. | 568 840,00 |
1.07.2012. | 557 670,00 |
1.08.2012. | 546 370,00 |
1.09.2012. | 554 270,00 |
1.10.2012. | 566 090,00 |
1.11.2012. | 538 210,00 |
1.12.2012. | 527 860,00 |
1.01.2013. | 521 390,00 |
1.02.2013. | 542 420,00 |
1.03.2013. | 548 750,00 |
1.04.2013. | 561 060,00 |
1.05.2013. | 561 200,00 |
1.06.2013. | 534 580,00 |
1.07.2013. | 499 250,00 |
1.08.2013. | 497 520,00 |
1.09.2013. | 498 700,00 |
1.10.2013. | 508 230,00 |
1.11.2013. | 502 600,00 |
1.12.2013. | 500 090,00 |
1.01.2014. | 543 010,00 |
1.02.2014. | 540 770,00 |
1.03.2014. | 566 670,00 |
1.04.2014. | 535 580,00 |
1.05.2014. | 550 630,00 |
1.06.2014. | 566 180,00 |
1.07.2014. | 570 770,00 |
1.08.2014. | 589 390,00 |
1.09.2014. | 586 490,00 |
1.10.2014. | 571 670,00 |
1.11.2014. | 543 900,00 |
1.12.2014. | 545 810,00 |
1.01.2015. | 548 420,00 |
1.02.2015. | 547 610,00 |
1.03.2015. | 546 830,00 |
1.04.2015. | 558 610,00 |
1.05.2015. | 594 560,00 |
1.06.2015. | 587 170,00 |
1.07.2015. | 589 560,00 |
1.08.2015. | 579 060,00 |
1.09.2015. | 581 330,00 |
1.10.2015. | 572 640,00 |
1.11.2015. | 550 140,00 |
1.12.2015. | 525 640,00 |
1.01.2016. | 531 600,00 |
1.02.2016. | 541 660,00 |
1.03.2016. | 580 310,00 |
1.04.2016. | 592 400,00 |
1.05.2016. | 631 140,00 |
1.06.2016. | 629 290,00 |
1.07.2016. | 653 280,00 |
1.08.2016. | 634 020,00 |
1.09.2016. | 633 610,00 |
1.10.2016. | 600 920,00 |
1.11.2016. | 579 270,00 |
1.12.2016. | 561 920,00 |
1.01.2017. | 580 580,00 |
1.02.2017. | 616 330,00 |
1.03.2017. | 642 560,00 |
1.04.2017. | 647 450,00 |
1.05.2017. | 674 750,00 |
1.06.2017. | 672 510,00 |
1.07.2017. | 664 050,00 |
1.08.2017. | 636 170,00 |
1.09.2017. | 647 830,00 |
1.10.2017. | 647 500,00 |
1.11.2017. | 626 060,00 |
1.12.2017. | 610 860,00 |
1.01.2018. | 644 190,00 |
1.02.2018. | 662 410,00 |
1.03.2018. | 697 530,00 |
1.04.2018. | 660 310,00 |
1.05.2018. | 698 680,00 |
1.06.2018. | 711 310,00 |
1.07.2018. | 742 230,00 |
1.08.2018. | 728 340,00 |
1.09.2018. | 703 270,00 |
1.10.2018. | 702 370,00 |
1.11.2018. | 696 410,00 |
1.12.2018. | 686 080,00 |
1.01.2019. | 685 390,00 |
1.02.2019. | 674 000,00 |
1.03.2019. | 692 640,00 |
1.04.2019. | 681 040,00 |
1.05.2019. | 695 820,00 |
1.06.2019. | 697 850,00 |
1.07.2019. | 727 550,00 |
1.08.2019. | 731 390,00 |
1.09.2019. | 712 650,00 |
1.10.2019. | 691 690,00 |
1.11.2019. | 676 680,00 |
1.12.2019. | 690 620,00 |
1.01.2020. | 733 050,00 |
1.02.2020. | 767 870,00 |
1.03.2020. | 801 800,00 |
1.04.2020. | 814 730,00 |
1.05.2020. | 940 360,00 |
1.06.2020. | 994 130,00 |
1.07.2020. | 1,07 milj. |
1.08.2020. | 1,07 milj. |
1.09.2020. | 1,04 milj. |
1.10.2020. | 1,00 milj. |
1.11.2020. | 954 350,00 |
1.12.2020. | 920 260,00 |
1.01.2021. | 925 210,00 |
1.02.2021. | 938 320,00 |
1.03.2021. | 941 090,00 |
1.04.2021. | 924 970,00 |
1.05.2021. | 897 160,00 |
1.06.2021. | 843 760,00 |
1.07.2021. | 799 380,00 |
1.08.2021. | 771 900,00 |
1.09.2021. | 765 840,00 |
1.10.2021. | 743 010,00 |
1.11.2021. | 696 690,00 |
1.12.2021. | 672 300,00 |
1.01.2022. | 683 240,00 |
1.02.2022. | 710 820,00 |
1.03.2022. | 744 040,00 |
1.04.2022. | 742 020,00 |
1.05.2022. | 749 540,00 |
1.06.2022. | 748 910,00 |
1.07.2022. | 761 070,00 |
1.08.2022. | 762 470,00 |
1.09.2022. | 773 190,00 |
1.10.2022. | 767 930,00 |
1.11.2022. | 767 070,00 |
1.12.2022. | 765 070,00 |
1.01.2023. | 787 320,00 |
1.02.2023. | 824 610,00 |
1.03.2023. | 869 930,00 |
1.04.2023. | 853 900,00 |
1.05.2023. | 841 920,00 |
1.06.2023. | 842 310,00 |
1.07.2023. | 868 170,00 |
1.08.2023. | 890 180,00 |
1.09.2023. | 882 960,00 |
1.10.2023. | 882 950,00 |
1.11.2023. | 874 360,00 |
1.12.2023. | 854 110,00 |
1.01.2024. | 854 340,00 |
1.02.2024. | 865 300,00 |
1.03.2024. | 884 550,00 |
1.04.2024. | 870 240,00 |
1.05.2024. | 846 060,00 |
1.06.2024. | 849 050,00 |
1.07.2024. | 880 390,00 |
1.08.2024. | 902 370,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.08.2024. | 902 370 |
1.07.2024. | 880 390 |
1.06.2024. | 849 050 |
1.05.2024. | 846 060 |
1.04.2024. | 870 240 |
1.03.2024. | 884 550 |
1.02.2024. | 865 300 |
1.01.2024. | 854 340 |
1.12.2023. | 854 110 |
1.11.2023. | 874 360 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇱 Algas | 6582 CLP/Hour | 6565 CLP/Hour | Mēneša |
🇨🇱 Bezdarba līmenis | 8,7 % | 8,9 % | Mēneša |
🇨🇱 Iedzīvotāji | 19,961 milj. | 19,678 milj. | Gada |
🇨🇱 Iegādes līmenis | 62,1 % | 62,2 % | Mēneša |
🇨🇱 Minimālās algas | 410 000 CLP/Month | 380 000 CLP/Month | Gada |
🇨🇱 Nodarbinātības līmenis | 57 % | 57,1 % | Mēneša |
🇨🇱 Nodarbinātie | 9,332 milj. | 9,339 milj. | Mēneša |
🇨🇱 Pensijas vecums sievietēm | 60 Years | 60 Years | Gada |
🇨🇱 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇨🇱 Ražošanas algas | 110,2 points | 109,74 points | Mēneša |
Čīlē bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kas aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.