Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Nodarbinātības izmaiņas
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātības izmaiņas vērtība Zviedrija ir 0,6 %. Nodarbinātības izmaiņas Zviedrija pieauga līdz 0,6 % 1.03.2023., pēc tam, kad tās bija 0,4 % 1.12.2022.. No 1.06.1993. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Zviedrija bija 0,20 %. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2000. ar 0,90 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar -2,30 %.
Nodarbinātības izmaiņas ·
Max
Nodarbinātības izmaiņas | |
---|---|
1.06.1994. | 0,10 % |
1.09.1994. | 0,40 % |
1.12.1994. | 0,60 % |
1.03.1995. | 0,60 % |
1.06.1995. | 0,40 % |
1.09.1997. | 0,30 % |
1.12.1997. | 0,20 % |
1.03.1998. | 0,50 % |
1.06.1998. | 0,60 % |
1.09.1998. | 0,70 % |
1.12.1998. | 0,60 % |
1.03.1999. | 0,50 % |
1.06.1999. | 0,40 % |
1.09.1999. | 0,40 % |
1.12.1999. | 0,40 % |
1.03.2000. | 0,70 % |
1.06.2000. | 0,90 % |
1.09.2000. | 0,40 % |
1.12.2000. | 0,90 % |
1.03.2001. | 0,80 % |
1.06.2001. | 0,10 % |
1.09.2001. | 0,20 % |
1.09.2005. | 0,30 % |
1.12.2005. | 0,40 % |
1.03.2006. | 0,30 % |
1.06.2006. | 0,70 % |
1.09.2006. | 0,90 % |
1.12.2006. | 0,50 % |
1.03.2007. | 0,70 % |
1.06.2007. | 0,60 % |
1.09.2007. | 0,30 % |
1.12.2007. | 0,30 % |
1.03.2008. | 0,30 % |
1.03.2010. | 0,20 % |
1.06.2010. | 0,50 % |
1.09.2010. | 0,70 % |
1.12.2010. | 0,60 % |
1.03.2011. | 0,80 % |
1.06.2011. | 0,50 % |
1.09.2011. | 0,30 % |
1.12.2011. | 0,20 % |
1.03.2012. | 0,10 % |
1.06.2012. | 0,20 % |
1.09.2012. | 0,10 % |
1.12.2012. | 0,20 % |
1.03.2013. | 0,40 % |
1.06.2013. | 0,20 % |
1.09.2013. | 0,20 % |
1.12.2013. | 0,40 % |
1.03.2014. | 0,10 % |
1.06.2014. | 0,60 % |
1.09.2014. | 0,60 % |
1.12.2014. | 0,10 % |
1.03.2015. | 0,30 % |
1.06.2015. | 0,10 % |
1.09.2015. | 0,70 % |
1.12.2015. | 0,60 % |
1.03.2016. | 0,50 % |
1.06.2016. | 0,40 % |
1.09.2016. | 0,20 % |
1.12.2016. | 0,60 % |
1.03.2017. | 0,90 % |
1.06.2017. | 0,70 % |
1.09.2017. | 0,50 % |
1.12.2017. | 0,40 % |
1.03.2018. | 0,50 % |
1.06.2018. | 0,30 % |
1.09.2018. | 0,20 % |
1.12.2018. | 0,30 % |
1.03.2019. | 0,10 % |
1.09.2019. | 0,20 % |
1.12.2019. | 0,10 % |
1.09.2020. | 0,50 % |
1.12.2020. | 0,60 % |
1.03.2021. | 0,10 % |
1.06.2021. | 0,60 % |
1.09.2021. | 0,80 % |
1.12.2021. | 0,60 % |
1.03.2022. | 0,80 % |
1.06.2022. | 0,70 % |
1.09.2022. | 0,50 % |
1.12.2022. | 0,40 % |
1.03.2023. | 0,60 % |
Nodarbinātības izmaiņas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2023. | 0,6 % |
1.12.2022. | 0,4 % |
1.09.2022. | 0,5 % |
1.06.2022. | 0,7 % |
1.03.2022. | 0,8 % |
1.12.2021. | 0,6 % |
1.09.2021. | 0,8 % |
1.06.2021. | 0,6 % |
1.03.2021. | 0,1 % |
1.12.2020. | 0,6 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātības izmaiņas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Algas | 198,6 SEK/Hour | 196,1 SEK/Hour | Mēneša |
🇸🇪 Algu pieaugums | 4 % | 4,2 % | Mēneša |
🇸🇪 Bezdarba līmenis | 8,7 % | 8,9 % | Mēneša |
🇸🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 23,9 % | 23,2 % | Mēneša |
🇸🇪 Bezdarbnieki | 496 000 | 513 000 | Mēneša |
🇸🇪 Daļēja darba laika nodarbinātība | 983 600 | 1,004 milj. | Ceturksnis |
🇸🇪 Darba vakancu koeficients | 2,9 % | 2,1 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Darbaspēka izmaksas | 160,4 points | 158,6 points | Mēneša |
🇸🇪 Iedzīvotāji | 10,52 milj. | 10,45 milj. | Gada |
🇸🇪 Iegādes līmenis | 74,9 % | 75,6 % | Mēneša |
🇸🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,7 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Nodarbinātības līmenis | 71,5 % | 68,3 % | Mēneša |
🇸🇪 Nodarbinātie | 5,429 milj. | 5,187 milj. | Mēneša |
🇸🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇸🇪 Pensijas vecums vīriešiem | 63 Years | 63 Years | Gada |
🇸🇪 pilna laika nodarbinātība | 3,973 milj. | 4,018 milj. | Ceturksnis |
🇸🇪 Produktivitāte | 105,534 points | 104,954 points | Ceturksnis |
🇸🇪 Ražošanas algas | 214 SEK/Hour | 210,7 SEK/Hour | Mēneša |
🇸🇪 Vakanču saraksts | 102 070 | 130 875 | Mēneša |
🇸🇪 Vidējais stundu skaits nedēļā | 31 Hours | 31,8 Hours | Mēneša |
Zviedrijā nodarbinātības izmaiņas attiecas uz ceturkšņa izmaiņām to personu skaitā, kas strādā par algu vai peļņu, vai veic neapmaksātu ģimenes darbu. Aprēķinos ietilpst gan pilna laika, gan nepilna laika nodarbinātība.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nodarbinātības izmaiņas
Nodarbinātības izmaiņas Latvijā: Dziļākā Analīze Nodarbinātības izmaiņas ir viena no vissvarīgākajām makroekonomikas kategorijām, kas sniedz vērtīgu informāciju par valsts ekonomikā notiekošajiem procesiem. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas piedāvā makroekonomisko datu attēlošanu, tiecas piedāvāt visaptverošu un precīzu ieskatu šajā jomā. Latvijas nodarbinātības izmaiņu analīzei ir īpaša nozīme, jo tā var atklāt tendences un norādes par tautsaimniecības attīstību, darba tirgus stabilitāti un sociālo labklājību. Latvijas nodarbinātības izmaiņu dati var tikt analizēti dažādos aspektos: kopējās nodarbinātības līmeņa izmaiņas, darba tirgus segmentācijas dinamika, nodarbinātības struktūra pēc nozarēm un reģioniem, kā arī faktori, kas ietekmē nodarbinātības līmeni. Šī detalizētā pieeja ir būtiska, lai saprastu gan dabiskos ekonomiskos ciklus, gan arī ārējos faktorus, kas ietekmē darba tirgu. Tādēļ, veicot padziļinātu pētījumu par nodarbinātības izmaiņām Latvijā, iespējams iegūt plašu priekšstatu par Latvijas ekonomikas veselību un ilgtspēju. Sākotnēji ir būtiski izprast, kā nodarbinātības līmeni un tā izmaiņas ietekmē ekonomikas cikliskie faktori. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ekonomiskais cikls ietver izaugsmes un recesijas periodus. Ekonomikas izaugsmes periodos pieaug uzņēmumu aktivitāte, kas savukārt palielina darba pieprasījumu un veicina nodarbinātības pieaugumu. Pretējā gadījumā, recesijas periodos uzņēmumu aktivitāte samazinās, kas bieži vien izraisa nodarbinātības samazināšanos. Tādēļ nodarbinātības izmaiņu analīze ir svarīgs rādītājs, lai noteiktu ekonomiskās attīstības stadijas un prognozētu nākotnes tendences. Otrkārt, ir jāpievērš uzmanība strukturālajiem faktoriem, kas nosaka nodarbinātības struktūru un dinamiku Latvijā. Viens no galvenajiem faktoriem ir ekonomikas nozaru attīstība. Latvijā ir samērā diversificēta ekonomika ar nozīmīgiem lauksaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu sektoriem. Katrai nozarai ir raksturīgas savas nodarbinātības tendences un dinamika. Piemēram, rūpniecības sektorā var būt sezonālas svārstības, savukārt pakalpojumu sektorā, it īpaši IT un finanšu jomā, nodarbinātības līmenis var būt stabilāks un pieaugošs. Detalizētāka nozares griezumā veikta analīze ļauj izprast, kurās nozarēs ir lielākie nodarbinātības pieauguma potenciāli un kur ir nepieciešami uzlabojumi. Treškārt, reģionāli faktori arī spēlē būtisku lomu nodarbinātības izmaiņās. Latvijā ir izteiktas reģionālās atšķirības attiecībā uz darba tirgu. Rīga un tās apkārtne tradicionāli ir ar augstāku nodarbinātības līmeni un labvēlīgākām darba iespējām, savukārt reģionos, īpaši Latgalē, var būt lielāks bezdarba līmenis un mazāk darba piedāvājumu. Šīs atšķirības var izskaidrot gan ekonomiskās aktivitātes koncentrāciju, gan arī infrastruktūras un izglītības pieejamības atšķirības. Reģionāla nodarbinātības analīze palīdz noteikt, kur nepieciešamas investīcijas un attīstības projekti, lai balansētu darba tirgu. Svarīgs aspekts nodarbinātības izmaiņu analīzē ir demogrāfiskie faktori. Latvijas darbaspēka struktūra un tās izmaiņas ir cieši saistītas ar dzīvotspēju un ekonomisko aktivitāti. Jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības līmeņi var atšķirties, kā arī sieviešu un vīriešu nodarbinātība dažādās nozarēs. Demogrāfisko faktoru analīze sniedz priekšstatu par ilgtermiņa izaicinājumiem un iespējām, kas saistītas ar darbaspēka pieejamību un nepieciešamību pielāgot izglītības un apmācību sistēmas. Papildus iepriekšminētajiem ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem faktoriem, svarīgi ir arī politiskie un regulējošie faktori. Latvijā darba tirgu būtiski ietekmē likumdošanas izmaiņas, darbaspēka nodokļu politika un sociālās drošības sistēmas. Piemēram, minimālās algas izmaiņas, darba līgumu regulējums, darba aizsardzības prasības un citi normatīvie akti nopietni ietekmē darba devēju un darbinieku rīcību. Analizējot nodarbinātības izmaiņas, ir svarīgi ņemt vērā šo regulāciju ietekmi un prognozēt iespējamo ietekmi nākotnē. Nodarbinātības izmaiņu izpratnē svarīga loma ir arī ārējiem faktoriem. Globālās ekonomikas tendences, starptautiskās tirdzniecības attiecības un geopoliticalie notikumi var atstāt būtisku iespaidu uz Latvijas darba tirgu. Piemēram, ekonomiskās sankcijas, starptautisko piegādes ķēžu pārtraukumi vai globālas ekonomikas lejupslīdes var radīt lielas svārstības nodarbinātības rādītājos. Tādēļ, analizējot nodarbinātības izmaiņas, ir svarīgi ņemt vērā arī globālās ekonomiskās tendences un prognozes. Nobeigumā, Eulerpool piedāvā detalizētu un visaptverošu nodarbinātības izmaiņu analīzi Latvijā. Mūsu platforma nodrošina pieeju precīziem un aktuāliem datiem, kas ļauj ekonomistiem, politiķiem un uzņēmumiem pieņemt informētus lēmumus. Latvijas nodarbinātības izmaiņu analīze sniedz ne tikai priekšstatu par pašreizējo ekonomisko stāvokli, bet arī palīdz prognozēt nākotnes attīstības tendences un identificēt potenciālos riskus un iespējas. Turklāt, tā veicina sabiedrības izpratni par darba tirgus dinamiku un veicina ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Ar mūsu analīzes palīdzību, Jūs varat iegūt dziļāku ieskatu Latvijas nodarbinātības izmaiņās un iegūt informāciju, kas ir būtiska gan nacionālā, gan starptautiskā kontekstā.