Terminal Access

Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Bloomberg Fair Value
20M Securities
50Y History
10Y Estimates
8.000+ News Daily
Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇹🇷

Turcija Dabasgāzes imports

Akciju cena

246 410,245 Terajoule
Izmaiņas +/-
+541,391 Terajoule
Izmaiņas %
+0,22 %

Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Turcija ir 246 410,245 Terajoule. Dabasgāzes imports Turcija pieauga līdz 246 410,245 Terajoule uz 1.02.2025., pēc tam, kad tā bija 245 868,854 Terajoule uz 1.01.2025.. No 1.01.2008. līdz 1.02.2025., vidējais IKP Turcija bija 151 512,00 Terajoule. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.12.2024. ar 282 077,32 Terajoule, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar 76 259,82 Terajoule.

Avots: EUROSTAT

Dabasgāzes imports

  • Max

Dabasgāzes importi

Dabasgāzes imports Vēsture

DatumsVērtība
1.02.2025.246 410,245 Terajoule
1.01.2025.245 868,854 Terajoule
1.12.2024.282 077,321 Terajoule
1.11.2024.222 402,984 Terajoule
1.10.2024.151 385,949 Terajoule
1.09.2024.129 372,334 Terajoule
1.08.2024.149 099,47 Terajoule
1.07.2024.136 925,539 Terajoule
1.06.2024.88 670,926 Terajoule
1.05.2024.110 405,075 Terajoule
1
2
3
4
5
...
21

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇹🇷
Ārvalstu parāds
525,8 miljardi USD512,779 miljardi USDCeturksnis
🇹🇷
Ārvalstu tiešās investīcijas
934 milj. USD1,221 miljardi USDMēneša
🇹🇷
Eksporti
20,761 miljardi USD21,16 miljardi USDMēneša
🇹🇷
Ieroču pārdošana
609 milj. SIPRI TIV535 milj. SIPRI TIVGada
🇹🇷
Importi
28,533 miljardi USD28,702 miljardi USDMēneša
🇹🇷
Kapitāla plūsmas
-5,29 miljardi USD-4,369 miljardi USDMēneša
🇹🇷
Naftas ieguve
110 BBL/D/1K105 BBL/D/1KMēneša
🇹🇷
Pārskaitījumi
5 milj. USD7 milj. USDMēneša
🇹🇷
Teikušā bilance pret IKP
-3,5 % of GDP-5,1 % of GDPGada
🇹🇷
Tekošā konta bilance
-3,795 miljardi USD-4,647 miljardi USDMēneša
🇹🇷
Terorisma indekss
3,968 Points4,168 PointsGada
🇹🇷
Tirdzniecības bilance
-7,771 miljardi USD-7,542 miljardi USDMēneša
🇹🇷
Tirdzniecības nosacījumi
87,85 points85,2 pointsMēneša
🇹🇷
Tūrisma ienākumi
13,788 miljardi USD23,22 miljardi USDCeturksnis
🇹🇷
Tūristu ierašanās
2,172 milj. 2,171 milj. Mēneša
🇹🇷
Zelta rezerves
614,97 Tonnes595,37 TonnesCeturksnis

Kas ir Dabasgāzes imports

Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.