Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Turcija Tūrisma ieņēmumi
Akciju cena
Pašreizējā Tūrisma ieņēmumi vērtība Turcija ir 8,78 miljardi USD. Tūrisma ieņēmumi Turcija samazinājās līdz 8,78 miljardi USD 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 12,27 miljardi USD 1.12.2023.. Laikā no 1.03.1990. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Turcija bija 4,71 miljardi USD. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.2023. ar 20,23 miljardi USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1990. ar 294,00 milj. USD.
Tūrisma ieņēmumi ·
Max
Tūrisma ienākumi | |
---|---|
1.03.1990. | 294,00 milj. USD |
1.06.1990. | 995,00 milj. USD |
1.09.1990. | 1,25 miljardi USD |
1.12.1990. | 682,00 milj. USD |
1.03.1991. | 296,00 milj. USD |
1.06.1991. | 580,00 milj. USD |
1.09.1991. | 1,14 miljardi USD |
1.12.1991. | 640,00 milj. USD |
1.03.1992. | 387,00 milj. USD |
1.06.1992. | 1,02 miljardi USD |
1.09.1992. | 1,55 miljardi USD |
1.12.1992. | 688,00 milj. USD |
1.03.1993. | 373,00 milj. USD |
1.06.1993. | 1,21 miljardi USD |
1.09.1993. | 1,46 miljardi USD |
1.12.1993. | 917,00 milj. USD |
1.03.1994. | 441,00 milj. USD |
1.06.1994. | 998,00 milj. USD |
1.09.1994. | 1,80 miljardi USD |
1.12.1994. | 1,08 miljardi USD |
1.03.1995. | 501,00 milj. USD |
1.06.1995. | 1,26 miljardi USD |
1.09.1995. | 2,20 miljardi USD |
1.12.1995. | 994,00 milj. USD |
1.03.1996. | 555,00 milj. USD |
1.06.1996. | 1,43 miljardi USD |
1.09.1996. | 2,39 miljardi USD |
1.12.1996. | 1,27 miljardi USD |
1.03.1997. | 699,00 milj. USD |
1.06.1997. | 1,92 miljardi USD |
1.09.1997. | 3,08 miljardi USD |
1.12.1997. | 1,31 miljardi USD |
1.03.1998. | 808,00 milj. USD |
1.06.1998. | 2,01 miljardi USD |
1.09.1998. | 2,94 miljardi USD |
1.12.1998. | 1,42 miljardi USD |
1.03.1999. | 606,00 milj. USD |
1.06.1999. | 1,19 miljardi USD |
1.09.1999. | 2,18 miljardi USD |
1.12.1999. | 1,23 miljardi USD |
1.03.2000. | 735,00 milj. USD |
1.06.2000. | 1,83 miljardi USD |
1.09.2000. | 3,32 miljardi USD |
1.12.2000. | 1,75 miljardi USD |
1.03.2001. | 737,00 milj. USD |
1.06.2001. | 2,37 miljardi USD |
1.09.2001. | 3,56 miljardi USD |
1.12.2001. | 1,43 miljardi USD |
1.03.2002. | 896,00 milj. USD |
1.06.2002. | 2,09 miljardi USD |
1.09.2002. | 3,81 miljardi USD |
1.12.2002. | 1,69 miljardi USD |
1.03.2003. | 1,20 miljardi USD |
1.06.2003. | 2,26 miljardi USD |
1.09.2003. | 7,03 miljardi USD |
1.12.2003. | 2,71 miljardi USD |
1.03.2004. | 1,71 miljardi USD |
1.06.2004. | 3,27 miljardi USD |
1.09.2004. | 7,66 miljardi USD |
1.12.2004. | 3,24 miljardi USD |
1.03.2005. | 2,00 miljardi USD |
1.06.2005. | 3,76 miljardi USD |
1.09.2005. | 8,82 miljardi USD |
1.12.2005. | 3,58 miljardi USD |
1.03.2006. | 2,00 miljardi USD |
1.06.2006. | 3,69 miljardi USD |
1.09.2006. | 8,04 miljardi USD |
1.12.2006. | 3,12 miljardi USD |
1.03.2007. | 2,16 miljardi USD |
1.06.2007. | 3,73 miljardi USD |
1.09.2007. | 8,73 miljardi USD |
1.12.2007. | 3,87 miljardi USD |
1.03.2008. | 2,78 miljardi USD |
1.06.2008. | 4,69 miljardi USD |
1.09.2008. | 9,99 miljardi USD |
1.12.2008. | 4,49 miljardi USD |
1.03.2009. | 2,47 miljardi USD |
1.06.2009. | 4,24 miljardi USD |
1.09.2009. | 9,53 miljardi USD |
1.12.2009. | 5,01 miljardi USD |
1.03.2010. | 2,41 miljardi USD |
1.06.2010. | 4,56 miljardi USD |
1.09.2010. | 8,58 miljardi USD |
1.12.2010. | 5,26 miljardi USD |
1.03.2011. | 3,10 miljardi USD |
1.06.2011. | 5,37 miljardi USD |
1.09.2011. | 9,34 miljardi USD |
1.12.2011. | 5,21 miljardi USD |
1.03.2012. | 3,57 miljardi USD |
1.06.2012. | 7,25 miljardi USD |
1.09.2012. | 11,35 miljardi USD |
1.12.2012. | 7,52 miljardi USD |
1.03.2013. | 4,71 miljardi USD |
1.06.2013. | 8,54 miljardi USD |
1.09.2013. | 11,90 miljardi USD |
1.12.2013. | 7,92 miljardi USD |
1.03.2014. | 4,87 miljardi USD |
1.06.2014. | 9,21 miljardi USD |
1.09.2014. | 13,24 miljardi USD |
1.12.2014. | 7,82 miljardi USD |
1.03.2015. | 4,99 miljardi USD |
1.06.2015. | 7,98 miljardi USD |
1.09.2015. | 12,76 miljardi USD |
1.12.2015. | 6,76 miljardi USD |
1.03.2016. | 4,15 miljardi USD |
1.06.2016. | 5,14 miljardi USD |
1.09.2016. | 8,63 miljardi USD |
1.12.2016. | 4,92 miljardi USD |
1.03.2017. | 3,44 miljardi USD |
1.06.2017. | 5,59 miljardi USD |
1.09.2017. | 11,76 miljardi USD |
1.12.2017. | 6,26 miljardi USD |
1.03.2018. | 4,50 miljardi USD |
1.06.2018. | 7,29 miljardi USD |
1.09.2018. | 12,03 miljardi USD |
1.12.2018. | 6,73 miljardi USD |
1.03.2019. | 5,13 miljardi USD |
1.06.2019. | 9,14 miljardi USD |
1.09.2019. | 15,84 miljardi USD |
1.12.2019. | 8,83 miljardi USD |
1.03.2020. | 4,66 miljardi USD |
1.06.2020. | 647,00 milj. USD |
1.09.2020. | 5,12 miljardi USD |
1.12.2020. | 4,38 miljardi USD |
1.03.2021. | 2,64 miljardi USD |
1.06.2021. | 4,10 miljardi USD |
1.09.2021. | 14,13 miljardi USD |
1.12.2021. | 9,31 miljardi USD |
1.03.2022. | 6,57 miljardi USD |
1.06.2022. | 10,54 miljardi USD |
1.09.2022. | 17,88 miljardi USD |
1.12.2022. | 11,50 miljardi USD |
1.03.2023. | 8,76 miljardi USD |
1.06.2023. | 13,02 miljardi USD |
1.09.2023. | 20,23 miljardi USD |
1.12.2023. | 12,27 miljardi USD |
1.03.2024. | 8,78 miljardi USD |
Tūrisma ieņēmumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 8,78 miljardi USD |
1.12.2023. | 12,27 miljardi USD |
1.09.2023. | 20,23 miljardi USD |
1.06.2023. | 13,015 miljardi USD |
1.03.2023. | 8,759 miljardi USD |
1.12.2022. | 11,495 miljardi USD |
1.09.2022. | 17,875 miljardi USD |
1.06.2022. | 10,537 miljardi USD |
1.03.2022. | 6,57 miljardi USD |
1.12.2021. | 9,307 miljardi USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tūrisma ieņēmumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇹🇷 Ārvalstu parāds | 499,886 miljardi USD | 481,321 miljardi USD | Ceturksnis |
🇹🇷 Ārvalstu tiešās investīcijas | 561 milj. USD | 590 milj. USD | Mēneša |
🇹🇷 Dabasgāzes importi | 129 372,334 Terajoule | 149 099,47 Terajoule | Mēneša |
🇹🇷 Eksporti | 24,066 miljardi USD | 19,228 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Ieroču pārdošana | 609 milj. SIPRI TIV | 535 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇹🇷 Importi | 30,568 miljardi USD | 29,145 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Kapitāla plūsmas | 630 milj. USD | 1,573 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Naftas ieguve | 97 BBL/D/1K | 94 BBL/D/1K | Mēneša |
🇹🇷 Pārskaitījumi | 8 milj. USD | 8 milj. USD | Mēneša |
🇹🇷 Teikušā bilance pret IKP | -4 % of GDP | -5,1 % of GDP | Gada |
🇹🇷 Tekošā konta bilance | 4,324 miljardi USD | 778 milj. USD | Mēneša |
🇹🇷 Terorisma indekss | 4,168 Points | 5,6 Points | Gada |
🇹🇷 Tirdzniecības bilance | -6,502 miljardi USD | -9,917 miljardi USD | Mēneša |
🇹🇷 Tirdzniecības nosacījumi | 88,26 points | 88,06 points | Mēneša |
🇹🇷 Tūristu ierašanās | 6,054 milj. | 6,825 milj. | Mēneša |
🇹🇷 Zelta rezerves | 584,93 Tonnes | 570,3 Tonnes | Ceturksnis |
Turcijā tūrisma ienākumi tiek definēti kā kopējie izdevumi, ko Turcijā veic ārzemnieki un ārzemēs dzīvojošie pilsoņi (izņemot nekustamā īpašuma izdevumus, rezidenču remonta-uzturēšanas izdevumus, ilglietojuma preci utt.). Tūrisma ienākumi ietver izdevumus par pārtiku un dzērieniem, izmitināšanu, veselību, transportu Turcijā, sportu, izglītību, kultūru, starptautisko transportu ar Turcijas uzņēmumiem, mobilā tālruņa viesabonēšanas izdevumus, jahtu ostu pakalpojumu izdevumus, suvenīrus utt.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Tūrisma ieņēmumi
**Tūrisma Ieņēmumi Latvijā: Makroekonomisks Pārskats** Tūrisma sektors mūsdienu ekonomikā spēlē nozīmīgu lomu, sniedzot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē un attīstībā. Tūrisma ieņēmumi Latvijā ir vitāli svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo sektora spēju radīt ekonomisko pieaugumu, nodarbinātību un infrastruktūras attīstību. Eulerpool piedāvā plašus un detalizētus makroekonomiskos datus, tostarp par tūrisma ieņēmumiem, kas palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem pieņemt izsvērtus lēmumus. Tūrisma ieņēmumi ietver visus ienākumus, kas tiek gūti no ārvalstu un vietējo tūristu aktivitātēm, piemēram, izmitināšanas, ēdināšanas, transporta, un izklaides pakalpojumiem. Tūrisma ienākumu mērīšana sniedz ievērojamu ieskatu par valsts ekonomisko dinamiku un tūristu patēriņa uzvedību. Lielāks tūrisma ienākums nozīmē lielāku ārējo valūtas plūsmu un pozitīvu ietekmi uz tirdzniecības bilanci. Latvijas ekonomikā tūrisma sektors ir īpaši svarīgs, jo tas ne tikai palielina valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), bet arī veicina darba vietu izveidi un reģionālo attīstību. Rīgā kā galvaspilsētā tūrisma plūsma ir ievērojama, bet arī mazākās pilsētas un lauku reģioni piedāvā unikālas tūrisma vietas, kas veicina reģionālo ieņēmumu pieaugumu. Vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju integrācija tūrisma nozarē paplašina ekonomikas bāzi un palielina vietējās kopienas labklājību. Covid-19 pandēmijai ir bijusi būtiska ietekme uz tūrisma nozari visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Transporta ierobežojumi, viesnīcu noslogojuma samazināšanās un starptautisko ceļojumu ierobežojumi ir samazinājuši tūrisma ieņēmumus. Tomēr Latvijas valdība un tūrisma nozare ir strādājusi intensīvi, lai atjaunotu sektoru, veicinot iekšējo tūrismu un ieviešot drošības pasākumus, lai piesaistītu tūristus drošā veidā. Viena no svarīgām iniciatīvām Latvijas tūrisma nozarē ir digitalizācija un inovācijas. Modernās tehnoloģijas, piemēram, tūrisma platformas un mobilās aplikācijas, veicina vieglāku un ērtāku ceļojumu plānošanu un rezervēšanu. Turklāt lielākā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgam tūrismam, kas ne tikai palielina tūrisma ieņēmumus, bet arī nodrošina dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas dabas bagātības, daudzveidīgā kultūra un vēsturiskie objekti ir galvenie tūrisma ieņēmumu avoti. Rīgas vēsturiskais centrs, kuru iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir populārs tūrisma galamērķis. Latvija ir pazīstama arī ar skaistajiem mežiem, ezeriem un pludmalēm, kas piesaista dabas mīļotājus un aktīvos tūristus. Šie dabas un kultūras resursi ir būtiski faktori tūrisma nozares dinamiskajā attīstībā un ieņēmumu ģenerēšanā. Spēcīga sadarbība starp valsts iestādēm, tūrisma organizācijām un uzņēmējiem ir nepieciešama, lai turpinātu veicināt tūrisma sektora izaugsmi. Latvijā ir izveidoti vairāki nacionālie un starptautiskie projekti, kuru mērķis ir palielināt tūrisma plūsmu un ieņēmumus. Šajos projektos tiek izmantotas tirgus pētniecības, mārketinga kampaņas un jaunu tūrisma produktu izstrāde, lai sniegtu tūristiem unikālu un bagātinošu pieredzi. Bez tam, tūrisma izglītība un apmācība ir būtiski faktori, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumus un uzlabotu tūrisma nozares konkurētspēju. Profesionāli apmācīts personāls var efektīvāk nodrošināt tūristu vajadzības un veicināt otrreizējo apmeklējumu skaitu, kas ilgtermiņā veicina nozares ieņēmumu pieaugumu. Lai gan tūrisma nozare ir pakļauta dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, ekonomiskām krīzēm, politiskām nestabilitātēm un dabas katastrofām, Latvijas tūrisma ieņēmumi uzrāda stabilitāti un pozitīvas tendences. Pēc katra krituma seko atveseļošanās, un izaicinājumi tiek pārvarēti ar inovācijām un piemērošanās spējām. Tūrisma ieņēmumu analīze ir būtisks instruments, lai saprastu nozares stiprās un vājas puses, kā arī noteiktu attīstības stratēģijas nākotnē. Noslēgumā var teikt, ka tūrisma ieņēmumi Latvijā ir kritisks makroekonomisks rādītājs, kas daudzveidīgi ietekmē valsts ekonomisko veselību. Eulerpool piedāvā precīzus un aktualizētus datus, kas sniedz ieskatu un palīdzē veikt informētus lēmumus. Ar kopīgiem pūliņiem, inovācijām un stratēģisku plānošanu, tūrisma nozares attīstība var sekmēt būtisku ekonomisko izaugsmi un palielināt Latvijas starptautisko konkurētspēju tūrisma tirgū.