Leģendāri ieguldītāji izvēlas Eulerpool.

Trusted by leading companies and financial institutions

BlackRock logoAllianz logoGoogle logoAnthropic logoBloomberg logoRevolut logoNASDAQ logoCoinbase logo
BlackRock logoAllianz logoGoogle logoAnthropic logoBloomberg logoRevolut logoNASDAQ logoCoinbase logo
šŸ‡®šŸ‡¹

Itālija Eksports

Kurss

Akciju cena
53,625 miljardi EUR
1.11.2025.
Izmaiņas +/-
-5,06 miljardi EUR
Izmaiņas %
-8,62 %

PaÅ”reizējā Eksporta vērtÄ«ba Itālija ir 53,625 miljardi EUR. Eksports Itālija samazinājās lÄ«dz 53,625 miljardi EUR 1.11.2025., pēc tam kad 1.10.2025. tas bija 58,685 miljardi EUR. No 1.01.1991. lÄ«dz 1.11.2025. vidējais IKP Itālija bija 28,92 miljardi EUR. Visaugstākais rādÄ«tājs tika sasniegts 1.07.2025. ar 61,67 miljardi EUR, kamēr zemākā vērtÄ«ba tika fiksēta 1.08.1991. ar 5,95 miljardi EUR.

Avots: National Institute of Statistics (ISTAT)

Eksports

Eksports

  • 3 gadi

  • 5 gadi

  • 10 gadi

  • 25 gadi

  • Max

Eksporti

Eksports Vēsture

DatumsVērtība
1.11.2025.53,625 miljardi EUR
1.10.2025.58,685 miljardi EUR
1.09.2025.56,079 miljardi EUR
1.08.2025.38,618 miljardi EUR
1.07.2025.61,672 miljardi EUR
1.06.2025.54,444 miljardi EUR
1.05.2025.55,125 miljardi EUR
1.04.2025.52,968 miljardi EUR
1.03.2025.57,447 miljardi EUR
1.02.2025.53,885 miljardi EUR
1
2
3
4
5
...
42

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Eksports

šŸ‡®šŸ‡¹

Ārvalstu parāds

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
2,826 Bio. EUR
IepriekŔējais
2,797 Bio. EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Ārvalstu parāds pret IKP

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
126 % of GDP
IepriekŔējais
126 % of GDP
šŸ‡®šŸ‡¹

Ārvalstu tieŔās investÄ«cijas

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
-3,774 miljardi EUR
IepriekŔējais
3,571 miljardi EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Dabasgāzes importi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
189Ā 271,075 Terajoule
IepriekŔējais
191Ā 887,325 Terajoule
šŸ‡®šŸ‡¹

Ieroču pārdoŔana

Gada

PaÅ”reizējais
1,379 miljardi SIPRI TIV
IepriekŔējais
1,364 miljardi SIPRI TIV
šŸ‡®šŸ‡¹

Importi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
48,547 miljardi EUR
IepriekŔējais
54,502 miljardi EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Kapitāla plūsmas

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
11,927 miljardi EUR
IepriekŔējais
-5,669 miljardi EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Naftas ieguve

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
84 BBL/D/1K
IepriekŔējais
85 BBL/D/1K
šŸ‡®šŸ‡¹

Pārskaitījumi

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
101,916 milj. EUR
IepriekŔējais
108,811 milj. EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

TeikuŔā bilance pret IKP

Gada

PaÅ”reizējais
1,1 % of GDP
IepriekŔējais
0,2 % of GDP
šŸ‡®šŸ‡¹

TekoŔā konta bilance

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
3,532 miljardi EUR
IepriekŔējais
3,412 miljardi EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Terorisma indekss

Gada

PaÅ”reizējais
0,929 Points
IepriekŔējais
1,447 Points
šŸ‡®šŸ‡¹

Tirdzniecības bilance

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
5,078 miljardi EUR
IepriekŔējais
4,183 miljardi EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Tirdzniecības nosacījumi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
108,5 points
IepriekŔējais
108,9 points
šŸ‡®šŸ‡¹

Tūrisma ienākumi

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
4,853 miljardi EUR
IepriekŔējais
6,062 miljardi EUR
šŸ‡®šŸ‡¹

Tūristu ieraŔanās

MēneÅ”a

PaÅ”reizējais
29,232 milj. Persons
IepriekŔējais
69,333 milj. Persons
šŸ‡®šŸ‡¹

Zelta rezerves

Ceturksnis

PaÅ”reizējais
2451,84 Tonnes
IepriekŔējais
2451,84 Tonnes

Itālija eksportē galvenokārt maŔīnas un iekārtas (18 procenti no kopējā eksporta); transporta lÄ«dzekļus (11 procenti); pamata metālus un metālizstrādājumus (11 procenti); tekstilizstrādājumus, apģērbu, ādas izstrādājumus un aksesuārus (11 procenti); pārtiku, dzērienus un tabaku (8 procenti); Ä·Ä«miskās vielas (7 procenti); gumijas un plastmasas izstrādājumus, citus nemetāliskus minerālizstrādājumus (6 procenti); un farmaceitiskos, Ä·Ä«miski medicÄ«niskos un botāniskos izstrādājumus (6 procenti). Galvenie eksporta partneri bija: Vācija (12 procenti no kopējā eksporta), Francija (10 procenti), Apvienotās Valstis (9 procenti), Spānija, Lielbritānija un Å veice (pa 5 procentiem), kā arÄ« Beļģija, Ķīna un Polija (pa 3 procentiem).

Kas ir Eksports

Eksports ir bÅ«tiska izvērtējuma kategorija makroekonomiskajā analÄ«zē, kas attiecas uz preču un pakalpojumu izveÅ”anu no valsts uz ārvalstÄ«m, veicinot valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu un labklājÄ«bu. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu vizualizācijas platforma izceļ eksporta nozÄ«mi ekonomikas sistēmā un tā ietekmi uz iekŔējo un ārējo tirgu lÄ«dzsvaru. Eksporta apjoms ir viens no bÅ«tiskajiem rādÄ«tājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselÄ«bu. Valstis, kuru eksporta sektors ir stiprs, bieži vien uzrāda pozitÄ«vu tirdzniecÄ«bas bilanci, kas vēl vairāk nostiprina to makroekonomisko stabilitāti. Latvijas eksporta struktÅ«ra aptver dažādas nozares, tai skaitā kokapstrādi, lauksaimniecÄ«bu, inženiertehnisko rÅ«pniecÄ«bu un informāciju un komunikāciju tehnoloÄ£ijas. Å o nozaru uzplaukums pēdējās desmitgadēs ir veicinājis Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi, radot jaunas darbavietas un palielinot valsts kopproduktivitāti. Makroekonomikas ziņā eksports ir nozÄ«mÄ«gs valÅ«tas ieplÅ«des avots, stiprinot nacionālo valÅ«tu un uzlabojot valsts maksājumu bilanci. Kad valsts preces un pakalpojumi ir konkurētspējÄ«gi starptautiskajā tirgÅ«, to ekonomiskās perspektÄ«vas uzlabojas. KonkurētspējÄ«bu bieži vien veicina inovācijas un tehnoloÄ£iskā attÄ«stÄ«ba, kas paaugstina produktu kvalitāti un efektivitāti ražoÅ”anā. Eksportā bÅ«tisks faktors ir arÄ« tirdzniecÄ«bas politikas, kas nosaka eksporta nosacÄ«jumus un regulējumus. Valstu pārvaldes iestādēm ir svarÄ«gi veikt stratēģiskas darbÄ«bas, lai atbalstÄ«tu eksportētājus, piemēram, sniedzot nodokļu atvieglojumus, eksporta kredÄ«tus un stimulējoŔās programmas. Starptautiskas tirdzniecÄ«bas lÄ«gumi un sadarbÄ«bas veicināŔanas pÅ«les palÄ«dz eksportētājiem iesaistÄ«ties globālā tirgÅ«, mazinot tarifu barjeras un citu pārrakstÄ«to ierobežojumu ietekmi. Tāpat bÅ«tiski ir izprast starptautiskos pieprasÄ«jumus un tirgus tendences, lai pielāgotu eksporta stratēģiju attiecÄ«gi. Pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir veiksmÄ«gi pielāgojuÅ”ies pārmaiņām globālajā ekonomikā, palielinot eksporta apjomu ar jauniem produktiem un jauniem tirgiem ārpus tradicionālajiem tirdzniecÄ«bas partneriem. E-komercija un digitālā ekonomika arÄ« ir atstājusi bÅ«tisku ietekmi uz eksporta struktÅ«ru, ļaujot mazākiem uzņēmumiem sniegt savus pakalpojumus un produktus uz starptautiskās skatuves biežāk un efektÄ«vāk. Eulerpool platformā eksporta dati tiek detalizēti analizēti, lai nodroÅ”inātu visaptveroÅ”u priekÅ”statu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Tas ietver ne tikai kopējo eksporta apjomu, bet arÄ« datus par galvenajām eksportējoÅ”ajām nozarēm, galvenajiem tirdzniecÄ«bas partneriem un segmentētiem eksporta datiem atkarÄ«bā no ikgadējiem vai ikmēneÅ”a rādÄ«tājiem. Tas ļauj konstatēt tendences un izprast ekonomisko dinamiku plaŔākā kontekstā. Vēsturiskie dati liecina par to, kā eksports ir mainÄ«jies atkarÄ«bā no globālajiem ekonomikas cikliem, politikas izmaiņām un tehnoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bas tempiem. Piemēram, krÄ«zes posmā var novērot eksporta samazinājumu, kas bieži vien ir signāls par kopējām ekonomiskām problēmām, savukārt pieaugums var norādÄ«t uz ekonomikas atveseļoÅ”anos un jaunu tirgus iespēju izmantoÅ”anu. Eksporta apskatē svarÄ«gs aspekts ir arÄ« eksportēto preču un pakalpojumu pievienotās vērtÄ«bas analÄ«ze. Augsta pievienotā vērtÄ«ba parasti nozÄ«mē augstāku ekonomisko ieguldÄ«jumu un lielāku peļņu valsts ekonomikai. Latvijā, piemēram, koncentrēŔanās uz augstas pievienotās vērtÄ«bas produktu kā, piemēram, kokapstrādes izstrādājumi, informācijas tehnoloÄ£iju risinājumi un farmācijas produkti, ir bijusi stratēģiski nozÄ«mÄ«ga valsts izaugsmei eksporta sektorā. PaÅ”reizējā situācijā Latvijas eksportētāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp globālās piegādes ķēžu traucējumiem, politiskām nestabilitātēm un starptautiskās tirdzniecÄ«bas ierobežojumiem, kas nosaka nepiecieÅ”amÄ«bu pēc elastÄ«gām un pielāgojamām eksporta stratēģijām. Lai nodroÅ”inātu turpmāku eksportu izaugsmi, ir svarÄ«gi turpināt inovācijas, uzlabot produktu kvalitāti un paplaÅ”ināt tirgus, vienlaikus saglabājot konkurētspēju. Eulerpool, efektÄ«vi izmantojot makroekonomiskos datus, sniedz vērtÄ«gu ieguldÄ«jumu izpratnē par eksporta dinamiku un valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu. Izmantojot mÅ«su platformu, lietotāji var iegÅ«t vērtÄ«gus ieskatus, kas palÄ«dz pieņemt informētus lēmumus gan valsts lÄ«meņa politikas veidotājiem, gan privātā sektora dalÄ«bniekiem, veicinot ilgtspējÄ«gu ekonomikas attÄ«stÄ«bu un labklājÄ«bu. Noslēgumā var secināt, ka eksports ir vitāli svarÄ«gs elements Latvijas ekonomikā, kas nodroÅ”ina bÅ«tiskus ienākumus un darba vietas, veicina tehnoloÄ£iskās attÄ«stÄ«bas un nodroÅ”ina ekonomisko stabilitāti. Ir bÅ«tiski veikt stratēģiskas darbÄ«bas, kas atbalsta eksportētājus, uzlabo tirgus pieejamÄ«bu un veicina jaunu tirgu izpēti. Eulerpool turpinās nodroÅ”ināt precÄ«zus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palÄ«dzētu novērtēt un saprast eksportu lomu un ietekmi mÅ«sdienu ekonomikā.