Leģendāri ieguldītāji izvēlas Eulerpool.

Analyse
Profils
🇸🇪

Zviedrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

Akciju cena

213,141 miljardi SEK
Izmaiņas +/-
-4,733 miljardi SEK
Izmaiņas %
-2,20 %

Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības vērtība Zviedrija ir 213,141 miljardi SEK. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Zviedrija samazinājās līdz 213,141 miljardi SEK 1.03.2025., pēc tam, kad tas bija 217,874 miljardi SEK 1.12.2024.. No 1.03.1981. līdz 1.03.2025. vidējais IKP Zviedrija bija 138,91 miljardi SEK. Visu laiku augstākais punkts tika sasniegts 1.06.2022. ar 245,06 miljardi SEK, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1983. ar 10,02 miljardi SEK.

Avots: Statistics Sweden

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

  • Max

IKP no ieguves nozares

Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2025.213,141 miljardi SEK
1.12.2024.217,874 miljardi SEK
1.09.2024.215,602 miljardi SEK
1.06.2024.218,079 miljardi SEK
1.03.2024.217,426 miljardi SEK
1.12.2023.200,637 miljardi SEK
1.09.2023.223,629 miljardi SEK
1.06.2023.222,283 miljardi SEK
1.03.2023.227,723 miljardi SEK
1.12.2022.230,803 miljardi SEK
1
2
3
4
5
...
18

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇸🇪
Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos
388,514 miljardi SEK403,994 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
Būvniecības nozares IKP
87,356 miljardi SEK88,656 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
Gada IKP izaugsmes temps
0,9 %0,9 %Ceturksnis
🇸🇪
Iekšzemes kopprodukts
1,637 Bio. SEK1,763 Bio. SEKCeturksnis
🇸🇪
IKP
610,12 miljardi USD585,49 miljardi USDGada
🇸🇪
IKP izaugsme visa gada garumā
1 %-0,1 %Gada
🇸🇪
IKP izaugsmes temps
0,1 %-0,2 %Ceturksnis
🇸🇪
IKP no pakalpojumiem
760,372 miljardi SEK751,968 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
IKP no valsts pārvaldes
298,406 miljardi SEK299,841 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
IKP par pastāvīgām cenām
1,606 Bio. SEK1,609 Bio. SEKCeturksnis
🇸🇪
IKP uz vienu iedzīvotāju
54 916,03 USD54 557,13 USDGada
🇸🇪
IKP uz vienu iedzīvotāju PPP
63 258,91 USD62 845,48 USDGada
🇸🇪
Lauksaimniecības IKP
22,608 miljardi SEK23,316 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
Mēneša IKP gada salīdzinājumā
1 %0,4 %Mēneša
🇸🇪
Mēneša IKP MoM
0,5 %-0,8 %Mēneša
🇸🇪
Ražošanas IKP
203,928 miljardi SEK207,996 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
Transportsfēras IKP
52,015 miljardi SEK51,301 miljardi SEKCeturksnis
🇸🇪
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP
39,237 miljardi SEK42,762 miljardi SEKCeturksnis

Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ieguves rūpniecības

"IKP no kalnrūpniecības" jeb "iekšzemes kopprodukts no kalnrūpniecības" ir būtisks makroekonomikas rādītājs Latvijā. Šis rādītājs atspoguļo ekonomisko vērtību, ko rada kalnrūpniecības nozare noteiktā laika periodā, parasti ceturksnī vai gadā. Kalnrūpniecība ietver dažādu dabas resursu - metālu rūdas, dārgakmeņu, akmeņu, naftas un gāzes ieguvi un apstrādi. Latvijas kalnrūpniecības nozare, lai arī salīdzinoši neliela attiecībā pret nacionālo ekonomiku, spēlē būtisku lomu. Šī nozare sniedz vairākus būtiskus ieguvumus, tostarp nodarbinātību vietējiem iedzīvotājiem un izejvielu piegādi citiem rūpniecības sektoriem. Turklāt kalnrūpniecības nozare var piesaistīt ārvalstu investīcijas, jo dabas resursi bieži vien ir starptautiskās tirdzniecības objekts. IKP no kalnrūpniecības tiek aprēķināts, izmantojot vairākus ekonomiskus un statistiskus rādītājus. Pirmais solis ir noteikt kalnrūpniecības produkcijas kopējo vērtību, kas tiek iegūta no ieguves procesiem. Tad tiek atskaitīti visi ražošanas izmaksas un starppatēriņi, lai aprēķinātu reālo pievienoto vērtību, ko ekonomika ražo. Šī pievienotā vērtība ir nozīmīgākais faktors, kas veido IKP no kalnrūpniecības. Latvijā lielākā daļa kalnrūpniecības aktivitāšu ir koncentrētas uz nemetālisku minerālu ieguvi, piemēram, smilšu un grants ieguvi, kas tiek plaši izmantoti būvniecības nozarē. Arī kūdra ir nozīmīgs resurss, ko Latvijas kalnrūpniecības nozare ražo. Kūdru izmanto gan kā kurināmo, gan dārzkopības izejvielu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Naftas un gāzes izpēte pagaidām ir relatīvi mazāk attīstīta, taču arī šajā sektorā ir potenciāls ekonomiskai izaugsmei. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras Latvijas kalnrūpniecības nozare, ir tehnoloģiskā modernizācija un efektivitātes palielināšana. Mūsdienu globālajā ekonomikā konkurētspēja ir tieši atkarīga no jaunu tehnoloģiju ieviešanas, kas ļauj samazināt ražošanas izmaksas un palielināt produktivitāti. Turklāt ir būtiski arī novērst ekoloģiskās sekas, kas saistītas ar kalnrūpniecības darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ekonomiskās aktivitātes kalnrūpniecības nozarēs atkarīgas arī no globālajām izejvielu cenām. Dabas resursu, it īpaši degvielu un metālu, cenas var svārstīties atkarībā no starptautiskā tirgus pieprasījuma un piedāvājuma. Šīs cenu svārstības var tieši ietekmēt Latvijas IKP no kalnrūpniecības, jo pieaugot vai samazinoties izejvielu cenām, mainās arī ražošanas apjomi un peļņa. IKP no kalnrūpniecības ietekmē arī valsts regulējumi un politikas. Latvijas valdība ir ieviesusi virkni normatīvo aktu, kas regulē dabas resursu ieguvi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu vidi. Piemēram, dabas resursu ieguves licences un nodokļu politika var tieši ietekmēt kalnrūpniecības uzņēmumu darbību un ekonomiskos rezultātus. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas saistīta ar kalnrūpniecības nozari, ir tās spēja radīt darba vietas un veicināt reģionālo attīstību. Lauku reģionos, kur alternatīvās nodarbinātības iespējas var būt ierobežotas, kalnrūpniecības uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. Turklāt kalnrūpniecības nozare var stimulēt arī citu saistīto industriju attīstību, piemēram, transporta un loģistikas pakalpojumus. Arī izglītības un pētniecības institūcijas Latvijā var pozitīvi ietekmēt kalnrūpniecības nozari, nodrošinot kvalificētu darbaspēku un jaunus zinātniskos atklājumus, kas palīdzētu uzlabot kalnrūpniecības procesus un palielināt ražīgumu. Sadarbība starp nozares uzņēmumiem un akadēmiskajām iestādēm var veicināt inovācijas un tehnoloģisko progresu. Apkopojot, IKP no kalnrūpniecības ir svarīgs makroekonomikas rādītājs, kas atspoguļo ekonomisko aktivitāti un attīstību šajā konkrētajā sektorā. Tas atspoguļo ne tikai ražošanas apjomus un resursu ieguvi, bet arī nozares spēju pielāgoties tirgus izmaiņām, izmantot inovācijas un modernās tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un ekoloģijas saglabāšanu. Latvijas kalnrūpniecības nozares nākotnes izredzes lielā mērā ir atkarīgas no spējas efektīvi izmantot dabas resursus, nodrošināt konkurētspēju globālajā tirgū un sekot līdzi ekonomiskajām un tehnoloģiskajām tendencēm. Eulerpool ir augsti profesionāla platforma, kas nodrošina plašu informācijas lauku par Latvijas makroekonomikas datiem, tai skaitā arī IKP no kalnrūpniecības. Mūsu mērķis ir sniegt precīzu un aktuālu informāciju, kas palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pārdomātus un informētus lēmumus. Mēs pastāvīgi sekojam līdzi ekonomiskajām tendencēm un nodrošinām pieskārienu pašiem aktuālākajiem datiem un analīzēm, kas ir neaizvietojamas jebkuram, kas vēlas izprast Latvijas ekonomisko attīstību un tās galvenos izaugsmes virzītājus.