Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Zviedrija Pensionēšanās vecums vīriešiem
Akciju cena
Pašreizējā Pensionēšanās vecums vīriešiem vērtība Zviedrija ir 63 gadss. Pensionēšanās vecums vīriešiem Zviedrija palielinājās līdz 63 gadss 1.01.2023., pēc tam, kad tas bija 62 gadss 1.01.2022.. No 1.01.2009. līdz 1.01.2024., vidējais IKP Zviedrija bija 61,44 gadss. Augstākais vērtību līmenis tika sasniegts 1.01.2023. ar 63,00 gadss, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2009. ar 61,00 gadss.
Pensionēšanās vecums vīriešiem ·
Max
Pensijas vecums vīriešiem | |
---|---|
1.01.2009. | 61,00 Years |
1.01.2010. | 61,00 Years |
1.01.2011. | 61,00 Years |
1.01.2012. | 61,00 Years |
1.01.2013. | 61,00 Years |
1.01.2014. | 61,00 Years |
1.01.2015. | 61,00 Years |
1.01.2016. | 61,00 Years |
1.01.2017. | 61,00 Years |
1.01.2018. | 61,00 Years |
1.01.2019. | 61,00 Years |
1.01.2020. | 62,00 Years |
1.01.2021. | 62,00 Years |
1.01.2022. | 62,00 Years |
1.01.2023. | 63,00 Years |
Pensionēšanās vecums vīriešiem Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2023. | 63 gadss |
1.01.2022. | 62 gadss |
1.01.2021. | 62 gadss |
1.01.2020. | 62 gadss |
1.01.2019. | 61 gadss |
1.01.2018. | 61 gadss |
1.01.2017. | 61 gadss |
1.01.2016. | 61 gadss |
1.01.2015. | 61 gadss |
1.01.2014. | 61 gadss |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Pensionēšanās vecums vīriešiem
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇪 Algas | 198,6 SEK/Hour | 196,1 SEK/Hour | Mēneša |
🇸🇪 Algu pieaugums | 4 % | 4,2 % | Mēneša |
🇸🇪 Bezdarba līmenis | 8,7 % | 8,9 % | Mēneša |
🇸🇪 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 23,9 % | 23,2 % | Mēneša |
🇸🇪 Bezdarbnieki | 496 000 | 513 000 | Mēneša |
🇸🇪 Daļēja darba laika nodarbinātība | 983 600 | 1,004 milj. | Ceturksnis |
🇸🇪 Darba vakancu koeficients | 2,9 % | 2,1 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Darbaspēka izmaksas | 160,4 points | 158,6 points | Mēneša |
🇸🇪 Iedzīvotāji | 10,52 milj. | 10,45 milj. | Gada |
🇸🇪 Iegādes līmenis | 74,9 % | 75,6 % | Mēneša |
🇸🇪 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,7 % | 1,6 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Nodarbinātības izmaiņas | -0,4 % | -0,2 % | Ceturksnis |
🇸🇪 Nodarbinātības līmenis | 71,5 % | 68,3 % | Mēneša |
🇸🇪 Nodarbinātie | 5,429 milj. | 5,187 milj. | Mēneša |
🇸🇪 Pensijas vecums sievietēm | 66 Years | 66 Years | Gada |
🇸🇪 pilna laika nodarbinātība | 3,973 milj. | 4,018 milj. | Ceturksnis |
🇸🇪 Produktivitāte | 105,534 points | 104,954 points | Ceturksnis |
🇸🇪 Ražošanas algas | 214 SEK/Hour | 210,7 SEK/Hour | Mēneša |
🇸🇪 Vakanču saraksts | 102 070 | 130 875 | Mēneša |
🇸🇪 Vidējais stundu skaits nedēļā | 31 Hours | 31,8 Hours | Mēneša |
Zviedrijā pensionēšanās vecums attiecas uz minimālo vecumu, kurā strādājošie var saņemt valsts pensiju. Zviedrijā nopelniem saistītām pensijām ir elastīgs pensionēšanās vecums (62-68 gadi), savukārt garantētās pensijas shēmā pensionēšanās vecums ir 65 gadi.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Pensionēšanās vecums vīriešiem
"Eulerpool" ir profesionāla vietne, kas specializējas makroekonomisko datu attēlošanā, un sadaļa "Pensionēšanās vecuma vīrieši" ir viena no mūsu svarīgākajām kategorijām. Šeit mēs analizējam un piedāvājam padziļinātu ieskatu par makroekonomiskiem aspektiem, kas saistīti ar vīriešiem, kuri ir sasnieguši vai tuvojās pensijas vecumam Latvijā. Lai saprastu šo demogrāfisko grupu un tās ietekmi uz ekonomiku, jāapsver vairākas svarīgas komponentes. Pensionēšanās vecuma vīrieši sastāv no vīriešu daļas, kuri ir sasnieguši noteiktu dzīves posmu, kurā darbspējas gadi sniedzās tuvu vai pārsniedza oficiālo pensionēšanās vecumu, kas Latvijā šobrīd ir 64 gadi. Šī demogrāfiskā grupa veido būtisku daļu no sabiedrības, un tās ietekme uz ekonomiku ir ievērojama gan no patēriņa, gan no uzkrājumu, gan arī no veselības aprūpes un sociālo pabalstu saņemšanas viedokļa. Viens no svarīgākajiem elementiem, kas jāņem vērā, ir šīs grupas ienākumi. Aiziet pensijā nozīmē ienākumu struktūras maiņu. Kaut arī daudzi pensionāri saņem valsts nodrošināto pensiju, daļa vīriešu arī turpina strādāt nepilnu darba laiku vai pašnodarbinātību, lai uzturētu dzīves kvalitāti. Šo ienākumu kopums veido ievērojamu apjomu vietējā ekonomikā, jo tas tiešā veidā ietekmē patēriņu, nodokļu ieņēmumus un vispārējo ekonomisko aktivitāti. Eulerpool datu platformā šie faktori tiek vizualizēti, lai lietotāji varētu sekot līdzi šai nozarei un pieņemt informētus lēmumus. Patēriņa paradumi pensionēšanās vecuma vīriešiem arī ir būtiski ekonomikai. Šī grupa bieži tērē naudu veselības aprūpei, rekreācijai, pārtikai un mājokļa uzturēšanai. Vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži ir specifiskas veselības aprūpes vajadzības, kas savukārt ietekmē veselības aprūpes sektoru. Turklāt, pieaugot brīvajam laikam, atpūta un tūrisms kļūst par svarīgu patēriņa segmentu, atbalstot vietējos uzņēmumus un pakalpojumu nozari. Eulerpool datu platformā pieejamie makroekonomiskie rādītāji palīdz priekš attiecīgo uzņēmumu un institūciju stratēģiskās plānošanas un lēmumu pieņemšanas. Mājoklis ir vēl viens nozīmīgs komponents. Pensionāri bieži kopā ar dzīvesbiedriem dzīvo vienā mājsaimniecībā, un daudzos gadījumos viņi izvēlas uzturēt vai pilnveidot savu nekustamo īpašumu. Investīcijas mājoklī var būtiski sekmēt būvniecības un remontdarbu nozaru attīstību. Eulerpool piedāvā attiecīgo datu vizualizāciju, kas palīdz saprast mājokļa tirgus dinamiku pensionēšanās vecuma cilvēku kontekstā. Pieaugušo vīriešu pensijas fondos uzkrātie līdzekļi ir būtisks investīciju avots, kas palīdz veicināt finanšu tirgu stabilitāti un izaugsmi. Pensiju fondu pārvaldnieki iegulda šos līdzekļus dažādos tirgos un aktīvos, kas kopumā labvēlīgi ietekmē ekonomiku. Eulerpool platformā jūs varat sekot līdzi pensiju fondu tālākajiem ieguldījumiem un to atdevei, ļaujot izprast šo iespaidīgo kapitāla apjomu ietekmi. Veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jautājumi ir arī centrālā vietā saistībā ar pensionēšanās vecuma vīriešiem. Palielinoties dzīves ilgumam, veselības aprūpes izdevumi proporcionāli pieaug. Tas rada pieprasījumu pēc dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem un produktiem, veicinot izaugsmi šajā sektorā. Eulerpool piedāvā ieskatu veselības aprūpes nozarē, palīdzot uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem plānot un reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām. Sociālā nodrošinājuma sistēma Latvijā nodrošina aprūpi un atbalstu pensionāriem, bet tā arī rada ievērojamu slodzi valsts budžetam. Sociālie pabalsti, pensijas un citi nodrošinājuma mehānismi ir būtiski, lai nodrošinātu gados vecāku vīriešu labsajūtu, taču tie prasa rūpīgu plānošanu un resursu sadali. Eulerpool piedāvā datu analīzi, kas palīdz pārraudzīt un plānot šos svarīgos sociālā nodrošinājuma aspektus. Ir arī jāņem vērā vispārīgā sabiedrības novecošanās ietekmi uz darba tirgu. Arvien vairāk cilvēku sasniedzot pensionēšanās vecumu, samazinās darba spēka apjoms, kas var radīt darba tirgus nelīdzsvarotību. Tas savukārt veicina pieprasījumu pēc jauniem darbiniekiem un padara nepieciešamus pielāgojumus izglītības un mācību sistēmās. Šo izmaiņu izpratne, izmantojot Eulerpool makroekonomisko datu vizualizācijas rīkus, ir būtiska, lai plānotu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu ekonomikas stabilitāti. Noslēdzot, pensionēšanās vecuma vīrieši Latvijas makroekonomikā spēlē nozīmīgu lomu. Viņu finansiālā situācija, patēriņa paradumi, veselības aprūpes vajadzības un sociālā nodrošinājuma jautājumi ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē tautsaimniecību. Ar Eulerpool sniegtajiem datiem jūs varat sekot līdzi šo aspektu attīstībai un padziļināti analizēt to ietekmi uz Latviju. Mūsu platforma piedāvā precīzus un aktuālus datus, kas nav tikai analītiķiem, bet arī politikām un uzņēmējiem, palīdzot pieņemt informētus lēmumus un veidot nākotnes stratēģijas.