Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Amerikas Savienotās Valstis Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti vērtība Amerikas Savienotās Valstis ir 0,7 %. Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti Amerikas Savienotās Valstis samazinājās līdz 0,7 % 1.12.2023., pēc tam, kad tas bija 0,9 % 1.09.2023.. No 1.06.1982. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Amerikas Savienotās Valstis bija 0,98 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.09.1982. ar 2,70 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1997. ar 0,10 %.
Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti ·
Max
Nodarbinātības izmaksu indekss Pabalsti | |
---|---|
1.06.1982. | 2,20 % |
1.09.1982. | 2,70 % |
1.12.1982. | 1,50 % |
1.03.1983. | 2,30 % |
1.06.1983. | 1,70 % |
1.09.1983. | 2,00 % |
1.12.1983. | 1,60 % |
1.03.1984. | 2,20 % |
1.06.1984. | 1,60 % |
1.09.1984. | 1,00 % |
1.12.1984. | 1,80 % |
1.03.1985. | 1,00 % |
1.06.1985. | 0,80 % |
1.09.1985. | 1,20 % |
1.12.1985. | 0,70 % |
1.03.1986. | 0,70 % |
1.06.1986. | 1,00 % |
1.09.1986. | 1,00 % |
1.12.1986. | 1,00 % |
1.03.1987. | 0,20 % |
1.06.1987. | 1,20 % |
1.09.1987. | 0,90 % |
1.12.1987. | 1,40 % |
1.03.1988. | 2,30 % |
1.06.1988. | 1,60 % |
1.09.1988. | 1,30 % |
1.12.1988. | 1,70 % |
1.03.1989. | 1,10 % |
1.06.1989. | 1,90 % |
1.09.1989. | 1,90 % |
1.12.1989. | 1,60 % |
1.03.1990. | 2,00 % |
1.06.1990. | 1,60 % |
1.09.1990. | 1,30 % |
1.12.1990. | 1,70 % |
1.03.1991. | 1,10 % |
1.06.1991. | 1,70 % |
1.09.1991. | 1,40 % |
1.12.1991. | 1,30 % |
1.03.1992. | 1,40 % |
1.06.1992. | 1,00 % |
1.09.1992. | 1,50 % |
1.12.1992. | 1,20 % |
1.03.1993. | 1,50 % |
1.06.1993. | 1,20 % |
1.09.1993. | 0,80 % |
1.12.1993. | 1,00 % |
1.03.1994. | 1,10 % |
1.06.1994. | 1,00 % |
1.09.1994. | 0,90 % |
1.12.1994. | 0,30 % |
1.03.1995. | 0,50 % |
1.06.1995. | 0,60 % |
1.09.1995. | 0,50 % |
1.12.1995. | 0,60 % |
1.03.1996. | 0,20 % |
1.06.1996. | 0,60 % |
1.09.1996. | 0,50 % |
1.12.1996. | 0,70 % |
1.03.1997. | 0,10 % |
1.06.1997. | 0,60 % |
1.09.1997. | 0,30 % |
1.12.1997. | 1,00 % |
1.03.1998. | 0,30 % |
1.06.1998. | 0,70 % |
1.09.1998. | 0,70 % |
1.12.1998. | 0,70 % |
1.03.1999. | 0,10 % |
1.06.1999. | 1,00 % |
1.09.1999. | 0,70 % |
1.12.1999. | 1,50 % |
1.03.2000. | 1,70 % |
1.06.2000. | 1,10 % |
1.09.2000. | 1,10 % |
1.12.2000. | 1,20 % |
1.03.2001. | 1,50 % |
1.06.2001. | 1,00 % |
1.09.2001. | 1,40 % |
1.12.2001. | 1,10 % |
1.03.2002. | 0,90 % |
1.06.2002. | 1,20 % |
1.09.2002. | 1,20 % |
1.12.2002. | 1,30 % |
1.03.2003. | 2,00 % |
1.06.2003. | 1,40 % |
1.09.2003. | 1,60 % |
1.12.2003. | 1,20 % |
1.03.2004. | 2,30 % |
1.06.2004. | 1,70 % |
1.09.2004. | 1,20 % |
1.12.2004. | 1,20 % |
1.03.2005. | 1,70 % |
1.06.2005. | 0,90 % |
1.09.2005. | 1,00 % |
1.12.2005. | 0,80 % |
1.03.2006. | 0,60 % |
1.06.2006. | 0,90 % |
1.09.2006. | 1,00 % |
1.12.2006. | 1,00 % |
1.03.2007. | 0,30 % |
1.06.2007. | 1,20 % |
1.09.2007. | 0,80 % |
1.12.2007. | 0,90 % |
1.03.2008. | 0,50 % |
1.06.2008. | 0,60 % |
1.09.2008. | 0,60 % |
1.12.2008. | 0,50 % |
1.03.2009. | 0,30 % |
1.06.2009. | 0,30 % |
1.09.2009. | 0,50 % |
1.12.2009. | 0,50 % |
1.03.2010. | 1,00 % |
1.06.2010. | 0,50 % |
1.09.2010. | 0,80 % |
1.12.2010. | 0,50 % |
1.03.2011. | 1,10 % |
1.06.2011. | 1,20 % |
1.09.2011. | 0,30 % |
1.12.2011. | 0,60 % |
1.03.2012. | 0,60 % |
1.06.2012. | 0,60 % |
1.09.2012. | 0,60 % |
1.12.2012. | 0,60 % |
1.03.2013. | 0,60 % |
1.06.2013. | 0,40 % |
1.09.2013. | 0,70 % |
1.12.2013. | 0,60 % |
1.03.2014. | 0,50 % |
1.06.2014. | 1,10 % |
1.09.2014. | 0,50 % |
1.12.2014. | 0,60 % |
1.03.2015. | 0,60 % |
1.06.2015. | 0,10 % |
1.09.2015. | 0,50 % |
1.12.2015. | 0,70 % |
1.03.2016. | 0,50 % |
1.06.2016. | 0,50 % |
1.09.2016. | 0,60 % |
1.12.2016. | 0,50 % |
1.03.2017. | 0,70 % |
1.06.2017. | 0,60 % |
1.09.2017. | 0,80 % |
1.12.2017. | 0,50 % |
1.03.2018. | 0,70 % |
1.06.2018. | 0,80 % |
1.09.2018. | 0,60 % |
1.12.2018. | 0,60 % |
1.03.2019. | 0,70 % |
1.06.2019. | 0,50 % |
1.09.2019. | 0,60 % |
1.12.2019. | 0,60 % |
1.03.2020. | 0,40 % |
1.06.2020. | 0,70 % |
1.09.2020. | 0,60 % |
1.12.2020. | 0,60 % |
1.03.2021. | 0,60 % |
1.06.2021. | 0,40 % |
1.09.2021. | 0,90 % |
1.12.2021. | 1,00 % |
1.03.2022. | 1,60 % |
1.06.2022. | 1,20 % |
1.09.2022. | 1,00 % |
1.12.2022. | 1,00 % |
1.03.2023. | 1,20 % |
1.06.2023. | 0,90 % |
1.09.2023. | 0,90 % |
1.12.2023. | 0,70 % |
Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 0,7 % |
1.09.2023. | 0,9 % |
1.06.2023. | 0,9 % |
1.03.2023. | 1,2 % |
1.12.2022. | 1 % |
1.09.2022. | 1 % |
1.06.2022. | 1,2 % |
1.03.2022. | 1,6 % |
1.12.2021. | 1 % |
1.09.2021. | 0,9 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti
Nodarbinātības izmaksu indekss (EBI) ir rādītājs izmaiņām darba izmaksās, neatkarīgi no nodarbinātības maiņām starp profesijām un rūpniecības kategorijām. Kopējās atlīdzības sērija ietver izmaiņas algās un atalgojumā, kā arī darba devēja izmaksās par darbinieku pabalstiem. EBI atsevišķi aprēķina kopējo atlīdzību, algas un atalgojumu, kā arī pabalstu indeksus visiem civilās darba ņēmējiem Amerikas Savienotajās Valstīs, privātā sektora darba ņēmējiem un valsts un vietējo pašvaldību darbiniekiem.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇪Peru
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Nodarbinātības izmaksu indekss pabalsti
Eulerpool ir profesionāla mājaslapa, kas piedāvā makroekonomiskos datus dažādām nozarēm un kategorijām. Viens no būtiskiem rādītājiem, ko mēs piedāvājam, ir Nodarbinātības Izmaksu Indekss (ECI - Employment Cost Index). Šis indekss ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem indikatoriem, sniedzot detalizētu informāciju par dažādiem darba spēka izmaksu aspektiem, ieskaitot darba devēju sniegtos pabalstus. Šajā aprakstā pievērsīsimies Nodarbinātības Izmaksu Indeksa pabalstu segmentam, analizējot tā lomu un nozīmi ekonomikas kontekstā Latvijā. Nodarbinātības Izmaksu Indekss (NII) ir radīts ar mērķi atspoguļot izmaiņas vidējās darba spēka izmaksās laikposmā. Šo indeksu apkopo un publisko valsts statistikas institūcijas, un tas ietver plašu diapazonu dažādu veidu izmaksu, piemēram, algas, prēmijas un dažādus pabalstus. Tā kā darbinieku pabalsti ir būtiska kopējo nodarbinātības izmaksu sastāvdaļa, NII pabalstu segments ir īpaši svarīgs gan darba devējiem, gan ņēmējiem, kā arī politikas veidotājiem un ekonomiskiem analītiķiem. NII pabalstu segmentā Latvijā tiek iekļauti dažādi darba devēju sniegtie pabalsti, piemēram, veselības apdrošināšana, pensiju plāni, samaksāti atvaļinājumi un citi labumi. Šie pabalsti var ievērojami palielināt darba spēka kopējo izmaksu slogu uz uzņēmumiem, taču tie arī ir būtiski darba spēka piesaistīšanai un noturēšanai. Atskatoties uz vēsturiskajiem datiem, varam redzēt, ka darba devēju sniegto pabalstu vērtība bieži vien ir būtiski pieaugusi līdz ar dzīves līmeņa izmaiņām un sabiedrības vajadzībām. Viens no faktoriem, kas ietekmē NII pabalstu segmentu, ir ekonomiskā situācija valstī. Stabilos ekonomikas apstākļos uzņēmumi var atļauties nodrošināt vairāk pabalstu saviem darbiniekiem, savukārt ekonomiskās krīzes laikā tie var tikt samazināti. Piemēram, 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā daudziem uzņēmumiem Latvijā nācās samazināt pabalstu apjomu vai pat pilnībā atteikties no dažiem pabalstu veidiem, lai samazinātu kopējās izmaksas un izdzīvotu sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. Papildus ekonomiskajai situācijai, NII pabalstu segmentu ietekmē arī likumdošanas izmaiņas. Latviešu valsts valdība laiku pa laikam ievieš jaunas regulācijas, kas nosaka minimālās prasības attiecībā uz darba devēju sniegtajiem pabalstiem. Piemēram, izmantojot valsts iestādes, varam vērot, ka mainoties likumdošanai, tiek izvirzītas prasības par minimālo veselības apdrošināšanu vai darbiniekiem obligāti nodrošināto pensiju plāni. NII pabalstu segmentam ir arī svarīga loma darba tirgus analīzē un prognozēs. Darba devēju sniegto pabalstu izmaiņas var liecināt par nozares izaugsmi vai, gluži pretēji, par rūpniecības risku. Piemēram, ja noteikts sektors, piemēram, informācijas tehnoloģiju nozare, piedzīvo strauju izaugsmi, mēs bieži redzam, ka attiecīgajā sektorā pieaug arī darba devēju sniegto pabalstu līmenis. No otras puses, ja sektorā vērojami ekonomiskie grūtumi, īpaši svarīgi ir novērot tendences NII pabalstu segmentā, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par cilvēkresursu pārvaldību. Vēl viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā, ir uzņēmuma konkurētspēja darba tirgū. Darba devēji cenšas atrast veidus, kā nodrošināt darbiniekiem pievilcīgus pabalstus, lai noturētu talantīgos darbiniekus un piesaistītu jaunus speciālistus. Šis faktors tieši ietekmē NII pabalstu segmentu, jo uzņēmumi, kas piedāvā labākus pabalstus, bieži vien ir daudz konkurētspējīgāki. Savukārt darbiniekiem ir svarīgi saņemt informāciju par dažādu uzņēmumu piedāvātajiem pabalstiem, lai pieņemtu apzinātu lēmumu par darba vietas izvēli. Paralēli šiem faktoriem, NII pabalstu segments var sniegt arī vērtīgu informāciju par sabiedrības sociālo un demogrāfisko stāvokli. Demogrāfiskās izmaiņas, piemēram, pieaugošs iedzīvotāju novecošanas līmenis, var palielināt pieprasījumu pēc noteiktiem pabalstu veidiem, piemēram, veselības aprūpes un pensijas fondiem. Mūsu mājaslapa Eulerpool piedāvā detalizētus datus un analīzi par šiem faktoriem, palīdzot izprast pabalstu izmaiņu kopainu. Visbeidzot, NII pabalstu segments ir būtisks arī makroekonomiskās politikas veidošanā. Politiķi un ekonomikas plānotāji izmanto šo informāciju, lai pieņemtu lēmumus par nodarbinātības politiku un regulācijām. Efektīva nodarbinātības politika var palīdzēt nodrošināt stabilu un prognozējamu ekonomikas attīstību, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Eulerpool piedāvā integrētas un uzlabotas datu analīzes iespējas, kas palīdz labāk izprast dažādu makroekonomisko rādītāju, tostarp Nodarbinātības Izmaksu Indeksa pabalstu segmenta, ietekmi uz ekonomiku. Mūsu platforma nodrošina viegli pieejamu un saprotamu datu kopumu, kas piedāvā visaptverošu ieskatu par galvenajiem nodarbinātības izmaksu faktoriem un to izmaiņām laika gaitā. Noslēdzot, Nodarbinātības Izmaksu Indeksa pabalstu segments ir būtisks resurss gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, gan politikas veidotājiem. Tas sniedz vērtīgu informāciju par ekonomikas stāvokli, tendencēm un prognozēm, palīdzot pieņemt informētus lēmumus un uzlabojot kopējo ekonomisko labklājību. Eulerpool platformā šie dati ir pieejami visiem interesentiem, piedāvājot detalizētu un visaptverošu makroekonomisko rādītāju analīzi.