Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Slovākija Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā vērtība Slovākija ir 1,8 %. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā Slovākija samazinājās līdz 1,8 % 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 4,8 % 1.01.2021.. No 1.01.1996. līdz 1.01.2023., vidējais IKP Slovākija bija 3,47 %. Visaugstākais rādītājs tika sasniegts 1.01.2007. ar 10,80 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2009. ar -5,50 %.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā ·
Max
IKP izaugsme visa gada garumā | |
---|---|
1.01.1996. | 6,60 % |
1.01.1997. | 5,90 % |
1.01.1998. | 4,10 % |
1.01.2000. | 1,20 % |
1.01.2001. | 3,30 % |
1.01.2002. | 4,50 % |
1.01.2003. | 5,50 % |
1.01.2004. | 5,30 % |
1.01.2005. | 6,60 % |
1.01.2006. | 8,50 % |
1.01.2007. | 10,80 % |
1.01.2008. | 5,60 % |
1.01.2010. | 6,70 % |
1.01.2011. | 2,70 % |
1.01.2012. | 1,30 % |
1.01.2013. | 0,60 % |
1.01.2014. | 2,70 % |
1.01.2015. | 5,20 % |
1.01.2016. | 1,90 % |
1.01.2017. | 2,90 % |
1.01.2018. | 4,00 % |
1.01.2019. | 2,50 % |
1.01.2021. | 4,80 % |
1.01.2022. | 1,80 % |
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 1,8 % |
1.01.2021. | 4,8 % |
1.01.2019. | 2,5 % |
1.01.2018. | 4 % |
1.01.2017. | 2,9 % |
1.01.2016. | 1,9 % |
1.01.2015. | 5,2 % |
1.01.2014. | 2,7 % |
1.01.2013. | 0,6 % |
1.01.2012. | 1,3 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇰 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 4,044 miljardi EUR | 6,851 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇰 Būvniecības nozares IKP | 626 milj. EUR | 1,85 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇰 Gada IKP izaugsmes temps | 2,7 % | 2,2 % | Ceturksnis |
🇸🇰 IKP | 132,79 miljardi USD | 115,58 miljardi USD | Gada |
🇸🇰 IKP izaugsmes temps | 0,7 % | 0,6 % | Ceturksnis |
🇸🇰 IKP no pakalpojumiem | 3,589 miljardi EUR | 3,606 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇰 IKP no valsts pārvaldes | 3,215 miljardi EUR | 3,482 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇸🇰 IKP par pastāvīgām cenām | 21,904 milj. EUR | 24,469 milj. EUR | Ceturksnis |
🇸🇰 IKP uz vienu iedzīvotāju | 19 217,47 USD | 18 898,04 USD | Gada |
🇸🇰 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 39 259,88 USD | 38 607,31 USD | Gada |
🇸🇰 Lauksaimniecības IKP | 322 milj. EUR | 360 milj. EUR | Ceturksnis |
🇸🇰 Ražošanas IKP | 5,379 miljardi EUR | 4,843 miljardi EUR | Ceturksnis |
Slovākijā svarīgākās nozares ir inženierija, ķīmiskā rūpniecība, elektrotehniskā inženierija, kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. No izdevumu puses, mājsaimniecību patēriņš ir galvenā IKP sastāvdaļa un veido 57 procentus no tā kopējās izmantošanas, tai seko bruto pamatkapitāla veidošana (21 procents) un valdības izdevumi (19 procenti). Preču un pakalpojumu eksports veido 92 procentus no IKP, kamēr imports veido 88 procentus, pievienojot 4 procentus no kopējā IKP.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada laikā
Pilns gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir kritiski svarīgs rādītājs, kas atspoguļo ekonomikas kopējo attīstību noteiktā laika posmā. Eulerpool, kā profesionāls platforma makroekonomisko datu parādīšanai, piedāvā visaptverošu ieskatu un analīzi par Latviju un citām valstīm. Šī raksta mērķis ir sniegt detalizētu pārskatu par pilns gada IKP pieauguma nozīmi, ietekmējošajiem faktoriem un tā interpretāciju. IKP kā makroekonomiska mērvienība kopumā raksturo valsts ekonomisko aktivitāti. Tas tiek noteikts kā visu preču un pakalpojumu tirgus vērtības summa, ko ekonomikā radījusi noteiktā laika posmā, parasti gada laikā. IKP pieaugums ir ekonomiskās attīstības un efektivitātes rādītājs. Latvijai, kā jebkurai citai valstij, pilns gada IKP pieaugums ir svarīgs, jo tas ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, nodarbinātību un kopējo labklājību. Pilns gada IKP pieaugums tiek mērīts, salīdzinot valsts IKP noteiktā laika periodā ar iepriekšējo periodu. Gada laikā iegūtās procentuālās izmaiņas atspoguļo ekonomikas izaugsmi vai samazināšanos. Augsts IKP pieauguma temps liecina par ekonomisko izaugsmi un kopējās labklājības palielināšanos, savukārt zems vai negatīvs IKP pieaugums norāda uz stagnāciju vai ekonomikas problēmām. Latvijas IKP pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tostarp iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi. Iekšējos faktorus veido patēriņš, investīcijas, valdības izdevumi un uzņēmējdarbības aktivitāte. Privātā patēriņa līmenis ir tieši saistīts ar iedzīvotāju ienākumiem un izdevumiem, kur lielāki ienākumi un izdevumi veicina augstāku patēriņu, tādējādi pozitīvi ietekmējot IKP pieaugumu. Investīcijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir būtisks IKP pieauguma stimulators, jo tās veicina infrastruktūras attīstību, uzlabo ražošanas kapacitāti un veicina jaunu darba vietu radīšanu. Valdības izdevumi spēlē nozīmīgu lomu ekonomikas stimulēšanā. Labi pārvaldīta fiskālā politika var pozitīvi ietekmēt IKP pieaugumu, palielinot sabiedriskos pakalpojumus, investējot infrastruktūrā un atbalstot uzņēmējdarbības sektoru. Uzņēmējdarbības aktivitāte ir arī svarīgs faktors, jo uzņēmumu peļņa, inovācijas un produktivitāte tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi. Ārējie faktori, kas ietekmē Latvijas IKP pieaugumu, ietver globālās ekonomikas tendences, starptautisko tirdzniecību un ārvalstu investīcijas. Globālās ekonomiskās izmaiņas, piemēram, mainīgās izejvielu cenas, starptautisko tirgu svārstības un finansiālie cikli, var tieši ietekmēt Latvijas ekonomisko situāciju. Latvija ir maza atvērta ekonomika, tādēļ tās IKP pieaugumu lielā mērā ietekmē eksports un imports. Eksporta pieaugums veicina iekšzemes ražošanas palielināšanos un papildu ienākumus, kamēr imports nodrošina nepieciešamos resursus un preces vietējam tirgum. Ārvalstu investīciju pieplūdums var veicināt ievērojamu Latvijas IKP pieaugumu, jo tās veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu, rada jaunas darba vietas un uzlabo konkurētspēju. Taču ārvalstu investīciju piesaiste ir atkarīga no stabila politiskā un ekonomiskā klimata, kas var ietekmēt investīciju plūsmas. IKP pieauguma mērīšana un interpretācija ir sarežģīts process, kas prasa detalizētu analīzi un datu vākšanu. Ikviena ekonomiskā faktora loma jāvērtē kopējā ekonomikā, analizējot tā tiešo un netiešo ietekmi. Makroekonomiskā analīze izmanto dažādus rādītājus un statistikās metodes, lai izvērtētu IKP pieauguma cēloņus un sekas. Eulerpool platforma nodrošina piekļuvi detalizētiem makroekonomiskajiem datiem, kas ļauj lietotājiem veikt padziļinātu analīzi un izsekot dažādām ekonomiskajām tendencēm. Mūsu profesionalitāte un uzticamība ļauj sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, kas ir būtiska lēmumu pieņemšanai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Latvijas pilns gada IKP pieauguma analīze ir svarīgs instruments gan valdībai, gan uzņēmējiem, gan arī sabiedrībai kopumā, lai novērtētu ekonomisko stāvokli un izstrādātu stratēģijas turpmākai attīstībai. Atklājot un analizējot IKP pieauguma tendences, iespējams identificēt gan ekonomikas stiprās puses, gan arī vājās un uzlabojamās jomas. Secinot, pilns gada IKP pieaugums ir centrāls makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo Latvijas ekonomisko izaugsmi un attīstību. Tiek ietekmēts gan iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, tas sniedz visaptverošu ieskatu par ekonomikas stāvokli un nākotnes perspektīvām. Eulerpool kā profesionāls makroekonomisko datu parādīšanas avots piedāvā platformu, lai detalizēti analīzētu un sekotu Latvijas un citu valstu IKP pieauguma tendencēm, sniedzot vērtīgu informāciju lēmumu pieņemšanai un stratēģiskai plānošanai.