Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Singapūra Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports
Akciju cena
Pašreizējā Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports vērtība Singapūra ir 2,2 %. Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports Singapūra pieauga līdz 2,2 % 1.01.2024., pēc tam kad tas bija 0,3 % 1.11.2023.. No 1.02.2003. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Singapūra bija 0,36 %. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.03.2015. ar 23,10 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2012. ar -16,80 %.
Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports ·
Max
Eksporti bez naftas produktiem. | |
---|---|
1.03.2003. | 0,50 % |
1.06.2003. | 8,60 % |
1.09.2003. | 9,90 % |
1.11.2003. | 1,20 % |
1.12.2003. | 1,70 % |
1.01.2004. | 2,70 % |
1.03.2004. | 2,10 % |
1.05.2004. | 10,80 % |
1.08.2004. | 6,40 % |
1.09.2004. | 0,70 % |
1.02.2005. | 12,30 % |
1.04.2005. | 3,30 % |
1.07.2005. | 6,10 % |
1.08.2005. | 1,60 % |
1.10.2005. | 6,00 % |
1.11.2005. | 3,50 % |
1.12.2005. | 12,90 % |
1.02.2006. | 3,90 % |
1.06.2006. | 0,40 % |
1.09.2006. | 4,20 % |
1.10.2006. | 3,80 % |
1.11.2006. | 1,00 % |
1.03.2007. | 12,20 % |
1.05.2007. | 3,40 % |
1.07.2007. | 0,50 % |
1.08.2007. | 0,90 % |
1.10.2007. | 1,30 % |
1.01.2008. | 4,40 % |
1.04.2008. | 0,40 % |
1.06.2008. | 2,20 % |
1.08.2008. | 0,40 % |
1.02.2009. | 1,60 % |
1.03.2009. | 10,80 % |
1.05.2009. | 4,90 % |
1.06.2009. | 5,00 % |
1.07.2009. | 6,10 % |
1.08.2009. | 1,20 % |
1.09.2009. | 2,90 % |
1.11.2009. | 15,80 % |
1.12.2009. | 4,20 % |
1.02.2010. | 14,70 % |
1.03.2010. | 3,00 % |
1.04.2010. | 2,50 % |
1.08.2010. | 9,80 % |
1.10.2010. | 5,60 % |
1.12.2010. | 7,90 % |
1.01.2011. | 2,10 % |
1.02.2011. | 2,00 % |
1.05.2011. | 7,00 % |
1.08.2011. | 7,10 % |
1.11.2011. | 6,00 % |
1.12.2011. | 13,50 % |
1.02.2012. | 7,10 % |
1.04.2012. | 6,40 % |
1.06.2012. | 6,70 % |
1.09.2012. | 1,30 % |
1.11.2012. | 1,50 % |
1.03.2013. | 8,00 % |
1.04.2013. | 1,10 % |
1.06.2013. | 2,70 % |
1.09.2013. | 5,60 % |
1.10.2013. | 3,20 % |
1.12.2013. | 9,20 % |
1.02.2014. | 7,00 % |
1.04.2014. | 9,00 % |
1.06.2014. | 1,50 % |
1.07.2014. | 2,50 % |
1.08.2014. | 7,60 % |
1.10.2014. | 1,10 % |
1.11.2014. | 1,50 % |
1.01.2015. | 1,60 % |
1.03.2015. | 23,10 % |
1.07.2015. | 2,50 % |
1.09.2015. | 5,60 % |
1.01.2016. | 0,60 % |
1.03.2016. | 0,10 % |
1.04.2016. | 4,50 % |
1.05.2016. | 16,80 % |
1.09.2016. | 2,20 % |
1.11.2016. | 17,30 % |
1.01.2017. | 5,00 % |
1.02.2017. | 1,10 % |
1.05.2017. | 8,10 % |
1.08.2017. | 4,20 % |
1.10.2017. | 12,30 % |
1.11.2017. | 8,60 % |
1.04.2018. | 6,50 % |
1.05.2018. | 10,30 % |
1.07.2018. | 3,60 % |
1.08.2018. | 0,40 % |
1.10.2018. | 4,00 % |
1.02.2019. | 16,00 % |
1.05.2019. | 5,80 % |
1.07.2019. | 3,40 % |
1.08.2019. | 6,70 % |
1.11.2019. | 4,20 % |
1.12.2019. | 1,00 % |
1.01.2020. | 4,50 % |
1.03.2020. | 12,80 % |
1.07.2020. | 1,20 % |
1.08.2020. | 10,50 % |
1.11.2020. | 3,70 % |
1.12.2020. | 4,80 % |
1.01.2021. | 6,90 % |
1.02.2021. | 8,30 % |
1.03.2021. | 1,10 % |
1.06.2021. | 6,00 % |
1.09.2021. | 1,00 % |
1.10.2021. | 4,10 % |
1.11.2021. | 1,00 % |
1.12.2021. | 2,60 % |
1.01.2022. | 5,00 % |
1.05.2022. | 2,80 % |
1.06.2022. | 3,20 % |
1.07.2022. | 1,40 % |
1.01.2023. | 0,90 % |
1.03.2023. | 18,40 % |
1.04.2023. | 2,60 % |
1.06.2023. | 5,20 % |
1.09.2023. | 11,10 % |
1.10.2023. | 5,70 % |
1.11.2023. | 0,30 % |
1.01.2024. | 2,20 % |
Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2024. | 2,2 % |
1.11.2023. | 0,3 % |
1.10.2023. | 5,7 % |
1.09.2023. | 11,1 % |
1.06.2023. | 5,2 % |
1.04.2023. | 2,6 % |
1.03.2023. | 18,4 % |
1.01.2023. | 0,9 % |
1.07.2022. | 1,4 % |
1.06.2022. | 3,2 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇬 Ārvalstu parāds | 2,726 Bio. SGD | 2,706 Bio. SGD | Ceturksnis |
🇸🇬 Ārvalstu tiešās investīcijas | 53,935 miljardi SGD | 75,741 miljardi SGD | Ceturksnis |
🇸🇬 Eksporti | 56,442 miljardi SGD | 57,768 miljardi SGD | Mēneša |
🇸🇬 Iekšzemes eksports, izņemot naftu (NODX) (% gada izteiksmē) | -0,1 % | -9,3 % | Mēneša |
🇸🇬 Importi | 50,213 miljardi SGD | 51,874 miljardi SGD | Mēneša |
🇸🇬 Kapitāla plūsmas | 27,119 miljardi SGD | 10,527 miljardi SGD | Ceturksnis |
🇸🇬 Teikušā bilance pret IKP | 19,8 % of GDP | 18 % of GDP | Gada |
🇸🇬 Tekošā konta bilance | 34,572 miljardi SGD | 37,68 miljardi SGD | Ceturksnis |
🇸🇬 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇸🇬 Tirdzniecības bilance | 4,563 miljardi SGD | 4,517 miljardi SGD | Mēneša |
🇸🇬 Tirdzniecības nosacījumi | 100,512 points | 101,89 points | Mēneša |
🇸🇬 Tūristu ierašanās | 1,27 milj. | 1,54 milj. | Mēneša |
🇸🇬 Zelta rezerves | 228,86 Tonnes | 236,6 Tonnes | Ceturksnis |
Singapūrā, iekšzemes eksportu bez naftas (NODX) var sadalīt elektroniskajos produktos, piemēram, ICs, diska datu nesēju produkti, PC, PC daļas un diodes un tranzistori; un neelektroniskajos produktos, sevišķi ķīmiskajos produktos, piemēram, naftas ķīmijā un farmacijā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Ne-naftas vietējo izstrādājumu eksports
Eksporta nozīme mūsdienu globālajā ekonomikā kļūst arvien lielāka, un Latvija nav izņēmums. Latvijā viens no būtiskākajiem eksporta virzieniem ir ne-naftas vietējie eksporti (NNVE), kas būtiski ietekmē valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību. Eulerpool – profesionāla makroekonomisko datu platforma, nodrošina visaptverošu ieskatu un analīzi par šo svarīgo ekonomisko rādītāju. Latvijas eksporta struktūra ir diversificēta, un NNVE veido ievērojamu daļu no kopējā eksporta apjoma. Ne-naftas rūpniecības nozares ietver plašu preču klāstu, sākot no kokmateriāliem, to pārstrādes produktiem līdz elektronikai un farmaceitiskajām precēm. Šo nozaru attīstība ir cieši saistīta ar starptautisko pieprasījumu un konkurētspēju, kā arī ar valdības īstenotajām ekonomiskajām politikām un atbalsta programmām. Viena no galvenajām NNVE nozarēm Latvijā ir kokapstrāde un koksnes izstrādājumi. Kokmateriāli un to izstrādes produkti veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pateicoties valsts bagātajiem mežiem un efektīvajām kokapstrādes tehnoloģijām. Lielākie eksporta tirgi šai nozarei ir Eiropas Savienības valstis – piemēram, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Norvēģija. Arī Āzijas valstis, tādas kā Ķīna un Japāna, ir izrādījušas pastiprinātu interesi par kvalitatīviem Latvijas kokmateriāliem. Otrs nozīmīgs sektors ir mašīnbūve un metālapstrāde. Šī nozare nodrošina dažādu rūpniecisko iekārtu, mehānismu un to sastāvdaļu ražošanu un eksportu. Sektora attīstība balstās uz augstām tehnoloģijām, inovatīviem risinājumiem un kvalificētiem speciālistiem. Nozīmīgākie mērķa tirgi ir ES valstis, kā arī citas augsti industrializētas valstis, kas īpaši novērtē Latvijas rūpniecisko produktu kvalitāti un uzticamību. Pārtikas rūpniecība arī spēlē būtisku lomu Latvijas NNVE struktūrā. Pateicoties plašām lauksaimniecības zemēm un labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, valstī tiek ražoti dažādi kvalitatīvi pārtikas produkti – sākot no piena un gaļas izstrādājumiem līdz alkoholiskajiem dzērieniem un medum. Latvijas pārtikas rūpniecības produkti tiek eksportēti uz dažādiem tirgiem, ieskaitot Eiropu, Krieviju un Centrālāzijas valstis. Svarīga loma ir arī ekoloģiski tīriem un bioloģiskiem produktiem, kas pēdējos gados kļuvuši īpaši pieprasīti. Daudzsološa ir arī ķīmiskā rūpniecība un farmācija, kuras produkti tiek plaši izmantoti gan vietējā tirgū, gan eksportā. Īpaši jāatzīmē Latvijas farmācijas nozares panākumi, ražojot augstas kvalitātes medikamentus un biotehnoloģijas produktus, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un normām. Eksporta tirgus lielā mērā veido Eiropas Savienības valstis un NVS valstis, kur ir izveidojušies ilgi stabili tirdzniecības sakari. Tekstilrūpniecība un apģērbu ražošana arī ir svarīgs NNVE segments Latvijā. Nozares dinamiskā attīstība un radošā pieeja produktiem nodrošina augstu pievienoto vērtību un konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Latvijas tekstilizstrādājumi un dizaina apģērbi tiek augstu novērtēti to kvalitātes un unikālā dizaina dēļ. Eksporta virzieni galvenokārt ir ES valstis, bet arī ASV un Japāna. Arī elektronikas un IT nozare pēdējos gados piedzīvo ievērojamu izaugsmi, un tās produkti veiksmīgi tiek eksportēti uz dažādiem tirgiem. Šajā nozarē Latvija piedāvā inovatīvas tehnoloģijas, augstas kvalitātes aparatūru un programmatūras risinājumus, kas atbilst globālajam pieprasījumam un tendencēm. Eksporta galamērķos ietilpst, piemēram, Skandināvijas valstis, Vācija un citas industriāli attīstītas valstis. Lai nodrošinātu ilgstošu un stabilu NNVE izaugsmi, nepieciešams sistemātisks darbs pie konkurētspējas uzlabošanas un inovāciju ieviešanas. Latvijas valdība īsteno dažādas atbalsta programmas un iniciatīvas, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un to eksporta spējas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, birokrātisko šķērsļu mazināšanai un eksporta kreditēšanas iespējām. Svarīgs uzdevums ir arī Latvijas tēla popularizēšana starptautiskajā tirgū. Aktīva dalība starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijas un biznesa forumu organizēšana veicina Latvijas produktu un pakalpojumu atpazīstamību un prestižu. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir arī digitalizācijas un e-komercijas potenciāla izmantošana, kas paver jaunas eksporta iespējas un paplašina tirgus pieejamību. Latvijas eksporta politika orientēta uz ilgtermiņa attīstību un ilgtspēju. NNVE nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas dzinējspēkiem, kas nodrošina darba vietas, palielina valsts ieņēmumus un veicina kopējo labklājību. Attīstības perspektīvas ir daudzsološas, un, pateicoties efektīvai sadarbībai starp uzņēmējiem, valdību un starptautiskajiem partneriem, Latvijas ne-naftas vietējo eksportu potenciāls turpina pieaugt. Eulerpool platforma palīdz uzņēmumiem un interesentiem iegūt dziļāku izpratni par Latvijas NNVE sektoru, piedāvājot precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, analīzes un prognozes. Mūsu mērķis ir veicināt informācijas pieejamību un atbalstīt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kas balstās uz ticamu un pārskatāmu datu analīzi. Ikviens interesents, izmantojot mūsu resursus, var gūt visaptverošu ieskatu Latvijas eksporta struktūrā, tirgus tendencēs un attīstības iespējās, kas savukārt veicina apzinātu un mērķtiecīgu darbību starptautiskajā biznesa vidē.