Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Seišeļu salas Valdības parāds
Akciju cena
Pašreizējā Valdības parāds vērtība Seišeļu salas ir 17,399 miljardi SCR. Valdības parāds Seišeļu salas pieauga līdz 17,399 miljardi SCR 1.02.2024., pēc tam kad tas bija 17,251 miljardi SCR 1.01.2024.. No 1.01.2011. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Seišeļu salas bija 13,41 miljardi SCR. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.02.2021. ar 20,05 miljardi SCR, savukārt zemākā vērtība tika fiksēta 1.10.2013. ar 8,62 miljardi SCR.
Valdības parāds ·
Max
Valsts parāds | |
---|---|
1.01.2011. | 9,30 miljardi SCR |
1.02.2011. | 9,35 miljardi SCR |
1.03.2011. | 9,25 miljardi SCR |
1.04.2011. | 9,24 miljardi SCR |
1.05.2011. | 9,13 miljardi SCR |
1.06.2011. | 9,22 miljardi SCR |
1.07.2011. | 9,30 miljardi SCR |
1.08.2011. | 9,47 miljardi SCR |
1.09.2011. | 9,48 miljardi SCR |
1.10.2011. | 9,60 miljardi SCR |
1.11.2011. | 9,92 miljardi SCR |
1.12.2011. | 10,14 miljardi SCR |
1.01.2012. | 10,19 miljardi SCR |
1.02.2012. | 10,49 miljardi SCR |
1.03.2012. | 10,34 miljardi SCR |
1.04.2012. | 10,70 miljardi SCR |
1.05.2012. | 10,56 miljardi SCR |
1.06.2012. | 10,49 miljardi SCR |
1.07.2012. | 12,26 miljardi SCR |
1.08.2012. | 10,67 miljardi SCR |
1.09.2012. | 10,87 miljardi SCR |
1.10.2012. | 10,88 miljardi SCR |
1.11.2012. | 11,00 miljardi SCR |
1.12.2012. | 11,10 miljardi SCR |
1.01.2013. | 10,99 miljardi SCR |
1.02.2013. | 10,39 miljardi SCR |
1.03.2013. | 10,28 miljardi SCR |
1.04.2013. | 10,23 miljardi SCR |
1.05.2013. | 10,34 miljardi SCR |
1.06.2013. | 10,52 miljardi SCR |
1.07.2013. | 10,50 miljardi SCR |
1.08.2013. | 10,21 miljardi SCR |
1.09.2013. | 9,99 miljardi SCR |
1.10.2013. | 8,62 miljardi SCR |
1.11.2013. | 9,94 miljardi SCR |
1.12.2013. | 10,41 miljardi SCR |
1.01.2014. | 10,33 miljardi SCR |
1.02.2014. | 10,12 miljardi SCR |
1.03.2014. | 10,37 miljardi SCR |
1.04.2014. | 10,54 miljardi SCR |
1.05.2014. | 10,83 miljardi SCR |
1.06.2014. | 10,94 miljardi SCR |
1.07.2014. | 10,90 miljardi SCR |
1.08.2014. | 11,14 miljardi SCR |
1.09.2014. | 11,52 miljardi SCR |
1.10.2014. | 12,34 miljardi SCR |
1.11.2014. | 12,16 miljardi SCR |
1.12.2014. | 11,96 miljardi SCR |
1.01.2015. | 11,88 miljardi SCR |
1.02.2015. | 12,11 miljardi SCR |
1.03.2015. | 11,95 miljardi SCR |
1.04.2015. | 12,10 miljardi SCR |
1.05.2015. | 12,30 miljardi SCR |
1.06.2015. | 12,36 miljardi SCR |
1.07.2015. | 12,34 miljardi SCR |
1.08.2015. | 12,41 miljardi SCR |
1.09.2015. | 12,27 miljardi SCR |
1.10.2015. | 12,03 miljardi SCR |
1.11.2015. | 11,60 miljardi SCR |
1.12.2015. | 11,83 miljardi SCR |
1.01.2016. | 11,88 miljardi SCR |
1.02.2016. | 11,80 miljardi SCR |
1.03.2016. | 11,77 miljardi SCR |
1.04.2016. | 12,41 miljardi SCR |
1.05.2016. | 12,41 miljardi SCR |
1.06.2016. | 12,38 miljardi SCR |
1.07.2016. | 12,32 miljardi SCR |
1.08.2016. | 12,40 miljardi SCR |
1.09.2016. | 12,49 miljardi SCR |
1.10.2016. | 12,42 miljardi SCR |
1.11.2016. | 12,60 miljardi SCR |
1.12.2016. | 12,64 miljardi SCR |
1.01.2017. | 12,43 miljardi SCR |
1.02.2017. | 12,42 miljardi SCR |
1.03.2017. | 12,55 miljardi SCR |
1.04.2017. | 12,44 miljardi SCR |
1.05.2017. | 12,39 miljardi SCR |
1.06.2017. | 12,39 miljardi SCR |
1.07.2017. | 12,49 miljardi SCR |
1.08.2017. | 12,74 miljardi SCR |
1.09.2017. | 12,49 miljardi SCR |
1.10.2017. | 12,09 miljardi SCR |
1.11.2017. | 12,25 miljardi SCR |
1.12.2017. | 12,43 miljardi SCR |
1.01.2018. | 12,40 miljardi SCR |
1.02.2018. | 12,45 miljardi SCR |
1.03.2018. | 12,39 miljardi SCR |
1.04.2018. | 12,42 miljardi SCR |
1.05.2018. | 12,47 miljardi SCR |
1.06.2018. | 12,53 miljardi SCR |
1.07.2018. | 12,47 miljardi SCR |
1.08.2018. | 12,48 miljardi SCR |
1.09.2018. | 12,40 miljardi SCR |
1.10.2018. | 12,75 miljardi SCR |
1.11.2018. | 12,48 miljardi SCR |
1.12.2018. | 12,16 miljardi SCR |
1.01.2019. | 12,22 miljardi SCR |
1.02.2019. | 12,32 miljardi SCR |
1.03.2019. | 12,93 miljardi SCR |
1.04.2019. | 13,15 miljardi SCR |
1.05.2019. | 13,39 miljardi SCR |
1.06.2019. | 12,99 miljardi SCR |
1.07.2019. | 12,67 miljardi SCR |
1.08.2019. | 12,62 miljardi SCR |
1.09.2019. | 12,59 miljardi SCR |
1.10.2019. | 12,76 miljardi SCR |
1.11.2019. | 13,26 miljardi SCR |
1.12.2019. | 13,34 miljardi SCR |
1.01.2020. | 13,27 miljardi SCR |
1.02.2020. | 13,20 miljardi SCR |
1.03.2020. | 13,17 miljardi SCR |
1.04.2020. | 15,05 miljardi SCR |
1.05.2020. | 15,82 miljardi SCR |
1.06.2020. | 17,15 miljardi SCR |
1.07.2020. | 17,21 miljardi SCR |
1.08.2020. | 17,04 miljardi SCR |
1.09.2020. | 17,37 miljardi SCR |
1.10.2020. | 18,09 miljardi SCR |
1.11.2020. | 19,09 miljardi SCR |
1.12.2020. | 19,53 miljardi SCR |
1.01.2021. | 19,43 miljardi SCR |
1.02.2021. | 20,05 miljardi SCR |
1.03.2021. | 20,02 miljardi SCR |
1.04.2021. | 17,31 miljardi SCR |
1.05.2021. | 18,34 miljardi SCR |
1.06.2021. | 18,05 miljardi SCR |
1.07.2021. | 17,60 miljardi SCR |
1.08.2021. | 17,02 miljardi SCR |
1.09.2021. | 17,64 miljardi SCR |
1.10.2021. | 17,42 miljardi SCR |
1.11.2021. | 17,40 miljardi SCR |
1.12.2021. | 18,52 miljardi SCR |
1.01.2022. | 18,01 miljardi SCR |
1.02.2022. | 17,60 miljardi SCR |
1.03.2022. | 17,53 miljardi SCR |
1.04.2022. | 17,25 miljardi SCR |
1.05.2022. | 17,49 miljardi SCR |
1.06.2022. | 17,23 miljardi SCR |
1.07.2022. | 17,16 miljardi SCR |
1.08.2022. | 17,35 miljardi SCR |
1.09.2022. | 17,56 miljardi SCR |
1.10.2022. | 17,47 miljardi SCR |
1.11.2022. | 17,55 miljardi SCR |
1.12.2022. | 18,02 miljardi SCR |
1.01.2023. | 17,75 miljardi SCR |
1.02.2023. | 17,79 miljardi SCR |
1.03.2023. | 17,75 miljardi SCR |
1.04.2023. | 17,71 miljardi SCR |
1.05.2023. | 17,65 miljardi SCR |
1.06.2023. | 17,68 miljardi SCR |
1.07.2023. | 17,44 miljardi SCR |
1.08.2023. | 17,37 miljardi SCR |
1.09.2023. | 17,50 miljardi SCR |
1.10.2023. | 17,68 miljardi SCR |
1.11.2023. | 17,46 miljardi SCR |
1.12.2023. | 17,49 miljardi SCR |
1.01.2024. | 17,25 miljardi SCR |
1.02.2024. | 17,40 miljardi SCR |
Valdības parāds Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.02.2024. | 17,399 miljardi SCR |
1.01.2024. | 17,251 miljardi SCR |
1.12.2023. | 17,49 miljardi SCR |
1.11.2023. | 17,456 miljardi SCR |
1.10.2023. | 17,675 miljardi SCR |
1.09.2023. | 17,504 miljardi SCR |
1.08.2023. | 17,365 miljardi SCR |
1.07.2023. | 17,436 miljardi SCR |
1.06.2023. | 17,679 miljardi SCR |
1.05.2023. | 17,654 miljardi SCR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Valdības parāds
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇨 Korupcijas indekss | 71 Points | 70 Points | Gada |
🇸🇨 Korupcijas ranga | 20 | 23 | Gada |
🇸🇨 Militārie izdevumi | 35,9 milj. USD | 25,2 milj. USD | Gada |
🇸🇨 Valsts budžeta vērtība | -383 milj. SCR | 59 milj. SCR | Ceturksnis |
🇸🇨 Valsts budžets | -1,3 % of GDP | -1,5 % of GDP | Gada |
🇸🇨 Valsts ieņēmumi | 2,618 miljardi SCR | 2,573 miljardi SCR | Ceturksnis |
🇸🇨 Valsts izdevumi | 3,001 miljardi SCR | 2,514 miljardi SCR | Ceturksnis |
🇸🇨 Valsts izdevumi | 1,485 miljardi SCR | 1,502 miljardi SCR | Ceturksnis |
🇸🇨 Valsts parāds pret IKP | 60 % of GDP | 69 % of GDP | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇿🇦Dienvidāfrika
- 🇩🇯Čibuti
- 🇪🇬Ēģipte
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇰🇪Kenija
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇦Maroka
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇳Senegāla
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇹🇳Tunisija
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Valdības parāds
Valsts parāds ir būtisks makroekonomikas jēdziens, kas spēlē nozīmīgu lomu valsts ekonomiskajā attīstībā un finanšu stabilitātē. Eulerpool ir profesionāla tīmekļa vietne, kurā tiek attēloti makroekonomikas dati, un mēs piedāvājam mūsu lietotājiem padziļinātu un precīzu izpratni par dažādiem ekonomikas aspektiem, tostarp valsts parādu. Šajā aprakstā mēs detalizēti apskatīsim, kas ir valsts parāds, kā tas ietekmē ekonomiku, kādi ir tā pārvaldības instrumenti un kādi ir tā galvenie rādītāji. Valsts parāds ir kopējā summa, ko valdība ir aizņēmusies, lai finansētu budžeta deficītu, kas rodas, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Lai segtu šo finansiālo deficītu, valdība var izsniegt dažāda veida vērtspapīrus, piemēram, valsts obligācijas, īstermiņa parādzīmes vai ārvalstu kredītus. Dažādu valsts parādu instrumentu veidi palīdz dažādot riska struktūru un samazināt atkarību no viena finanšu avota. Valsts parāds var būt sadalīts divās galvenās kategorijās, proti, iekšzemes un ārvalstu parāds. Iekšzemes parāds tiek finansēts ar vietējos tirgos izsniegtiem aizņēmumiem, savukārt ārvalstu parāds ir saistīts ar aizņēmumiem no starptautiskiem kreditoriem. Katram no šiem parādu veidiem ir savi priekšrocības un riski. Iekšzemes parāds nerada valūtas kursa riskus, bet var radīt pārmērīgu līdzekļu koncentrāciju vietējā finanšu tirgū, savukārt ārvalstu parāds piedāvā iespēju piesaistīt kapitālu no starptautiskiem tirgiem, bet rada valūtas kursa un ārējā parāda atmaksāšanas riskus. Valsts parāda līmeņa ietekme uz ekonomikas attīstību ir plaši diskutēts jautājums. Augsts valsts parāds var veicināt ilgstošu ekonomikas izaugsmi, ja aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti produktīvos, ilgtermiņa attīstības projektos, piemēram, infrastruktūrā, izglītībā vai veselības aprūpē. Tas var uzlabot valsts konkurētspēju un nodarbinātības līmeni. Tomēr nepārdomāta un pārmērīga aizņemšanās var novest pie augstiem aizņēmuma izmaksām, kas var radīt budžeta disbalansu un negatīvi ietekmēt ekonomisko stabilitāti. Valsts parāda ilgtspējība ir vēl viens svarīgs aspekts. To nosaka valsts spēja laicīgi apkalpot un atmaksāt savus parādus, nepārsniedzot savus ieņēmumus. Valsts parāda ilgtspējību var vērtēt, izmantojot dažādus rādītājus, piemēram, parāda un IKP (iekšzemes kopprodukta) attiecību, parāda apkalpošanas izmaksas un primāro budžeta bilanci. Parāda un IKP attiecība sniedz pārskatu par parāda summas lielumu salīdzinājumā ar valsts ekonomikas darbību, savukārt parāda apkalpošanas izmaksas norāda uz procentu maksājumu apjomiem saistībā ar valsts ieņēmumiem. Valsts parāda pārvaldība ir kritiski nozīmīga, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un novērstu parādu krīzes. Valdības parasti izmanto dažādas stratēģijas un instrumentus, lai efektīvi pārvaldītu valsts parādu. Viena no galvenajām stratēģijām ir parādu restrukturizācija, kas ietver aizņēmuma nosacījumu maiņu, lai samazinātu atmaksāšanas slogu un uzlabotu atmaksāšanās spēju. Cita efektīva metode ir aizņemties uz garāku termiņu ar zemākām procentu likmēm, tādējādi samazinot īstermiņa finansiālo spiedienu. Svarīgi ir arī daudzveidīgs investoru portfelis, lai mazinātu iztaptspējas riskus dažādos ekonomikas scenārijos. Piemēram, valdības var veicināt vietējo investoru piedalīšanos valsts parāda vērtspapīru tirgū, kā arī piesaistīt starptautiskos investorus, nodrošinot stabilu un prognozējamu ekonomisko politiku. Neraugoties uz to, ka valsts parāds ir nepieciešams ekonomikas izaugsmes instruments, ir svarīgi apzināties arī iepriekš minētos riskus, kas var rasties no nepārdomātas aizņemšanās. Ja valdība neievēro parāda ilgtspējības principus, var rasties parādu krīze, kas radīs nopietnas sekas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, piemēram, valūtas devalvāciju, inflācijas pieaugumu un kreditēšanas dārdzības pārsniegšanu. Eulerpool tīmekļa vietne sniedz padziļinātus datus un analīzes, kas palīdz lietotājiem būt informētiem par valsts parāda situāciju un tendenču izmaiņām. Mēs piedāvājam aktuālus datus par valsts parādu apjomu, parāda struktūru, apkalpošanas izmaksām un citiem svarīgiem rādītājiem. Šī informācija ir būtiska gan politikas veidotājiem, gan investoriem, lai pieņemtu informētus un izsvērtus lēmumus. Secinot, valsts parāds ir sarežģīts, bet vitāli svarīgs makroekonomikas elements, kas nepieciešams valsts ekonomiskajai attīstībai un finanšu stabilitātei. Pareiza un ilgtspējīga parāda pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts finansiālo veselību un ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Ar detalizētu datu un analīzes piegādi Eulerpool vietne nodrošina vērtīgu atbalstu informētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar valsts parādu. Mēs ceram, ka šis apraksts palīdzēs jums labāk izprast valsts parādu lomu makroekonomikā un nozīmīgumu, kā arī iedziļināties dažādos tā aspektos. Eulerpool vienmēr ir gatavs nodrošināt jums visatbilstošāko un visaptverošāko informāciju šajā un citos makroekonomikas jautājumos.