Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Senegāla Nomas inflācija
Akciju cena
Pašreizējā Nomas inflācija vērtība Senegāla ir 0,1 %. Nomas inflācija Senegāla samazinājās līdz 0,1 % uz 1.03.2023., pēc tam, kad tā bija 0,8 % uz 1.02.2023.. No 1.01.2009. līdz 1.04.2024. vidējais IKP Senegāla bija 0,90 %. Vēsturiskais augstākais līmenis tika sasniegts uz 1.10.2019. ar 21,60 %, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta uz 1.05.2014. ar -16,30 %.
Nomas inflācija ·
Max
Īres inflācija | |
---|---|
1.01.2009. | 1,00 % |
1.02.2009. | 1,00 % |
1.03.2009. | 0,90 % |
1.04.2009. | 0,90 % |
1.05.2009. | 1,20 % |
1.06.2009. | 1,20 % |
1.07.2009. | 0,60 % |
1.08.2009. | 0,90 % |
1.09.2009. | 1,10 % |
1.10.2009. | 0,90 % |
1.11.2009. | 0,90 % |
1.12.2009. | 1,60 % |
1.01.2010. | 0,50 % |
1.02.2010. | 0,90 % |
1.03.2010. | 1,00 % |
1.04.2010. | 1,00 % |
1.05.2010. | 0,50 % |
1.06.2010. | 0,10 % |
1.07.2010. | 0,40 % |
1.08.2011. | 0,30 % |
1.12.2011. | 0,30 % |
1.01.2012. | 0,10 % |
1.02.2012. | 0,40 % |
1.03.2012. | 0,60 % |
1.04.2012. | 0,90 % |
1.05.2012. | 0,60 % |
1.06.2012. | 0,80 % |
1.07.2012. | 0,60 % |
1.08.2012. | 0,40 % |
1.09.2012. | 0,40 % |
1.10.2012. | 0,40 % |
1.11.2012. | 0,60 % |
1.12.2012. | 0,70 % |
1.01.2013. | 1,10 % |
1.02.2013. | 0,60 % |
1.03.2013. | 0,40 % |
1.04.2013. | 0,50 % |
1.05.2013. | 0,40 % |
1.06.2013. | 0,40 % |
1.07.2013. | 0,30 % |
1.08.2013. | 0,30 % |
1.09.2013. | 0,60 % |
1.10.2013. | 0,30 % |
1.01.2014. | 0,10 % |
1.05.2015. | 0,40 % |
1.06.2015. | 0,20 % |
1.10.2015. | 0,10 % |
1.11.2015. | 0,10 % |
1.12.2015. | 0,10 % |
1.01.2016. | 0,10 % |
1.02.2016. | 0,10 % |
1.03.2016. | 0,10 % |
1.04.2016. | 0,10 % |
1.05.2016. | 0,10 % |
1.06.2016. | 0,20 % |
1.07.2016. | 0,10 % |
1.08.2016. | 0,10 % |
1.09.2016. | 0,10 % |
1.10.2016. | 0,40 % |
1.11.2016. | 0,40 % |
1.12.2016. | 0,40 % |
1.01.2017. | 0,40 % |
1.02.2017. | 0,50 % |
1.03.2017. | 0,50 % |
1.04.2017. | 0,50 % |
1.05.2017. | 0,50 % |
1.06.2017. | 0,50 % |
1.07.2017. | 0,50 % |
1.08.2017. | 0,50 % |
1.09.2017. | 0,50 % |
1.10.2017. | 0,10 % |
1.11.2017. | 0,10 % |
1.12.2017. | 0,20 % |
1.01.2018. | 0,10 % |
1.07.2018. | 0,10 % |
1.04.2019. | 20,90 % |
1.05.2019. | 21,20 % |
1.06.2019. | 21,20 % |
1.07.2019. | 21,00 % |
1.08.2019. | 21,20 % |
1.09.2019. | 21,20 % |
1.10.2019. | 21,60 % |
1.11.2019. | 21,60 % |
1.12.2019. | 21,40 % |
1.01.2020. | 21,50 % |
1.02.2020. | 21,50 % |
1.03.2020. | 21,50 % |
1.04.2020. | 0,50 % |
1.05.2020. | 0,20 % |
1.06.2020. | 0,40 % |
1.07.2020. | 0,40 % |
1.08.2020. | 0,40 % |
1.09.2020. | 5,50 % |
1.10.2020. | 5,10 % |
1.11.2020. | 5,00 % |
1.12.2020. | 5,40 % |
1.01.2021. | 5,30 % |
1.02.2021. | 5,40 % |
1.03.2021. | 5,60 % |
1.04.2021. | 5,90 % |
1.05.2021. | 6,20 % |
1.06.2021. | 6,10 % |
1.07.2021. | 6,10 % |
1.08.2021. | 6,00 % |
1.09.2021. | 1,00 % |
1.10.2021. | 0,90 % |
1.11.2021. | 1,00 % |
1.12.2021. | 0,80 % |
1.01.2022. | 1,00 % |
1.02.2022. | 0,90 % |
1.03.2022. | 1,20 % |
1.04.2022. | 1,00 % |
1.05.2022. | 1,40 % |
1.06.2022. | 1,70 % |
1.07.2022. | 1,00 % |
1.08.2022. | 0,60 % |
1.09.2022. | 0,70 % |
1.10.2022. | 0,80 % |
1.11.2022. | 1,00 % |
1.12.2022. | 1,00 % |
1.01.2023. | 0,80 % |
1.02.2023. | 0,80 % |
1.03.2023. | 0,10 % |
Nomas inflācija Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2023. | 0,1 % |
1.02.2023. | 0,8 % |
1.01.2023. | 0,8 % |
1.12.2022. | 1 % |
1.11.2022. | 1 % |
1.10.2022. | 0,8 % |
1.09.2022. | 0,7 % |
1.08.2022. | 0,6 % |
1.07.2022. | 1 % |
1.06.2022. | 1,7 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nomas inflācija
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇳 CPI Transport | 113,3 points | 113 points | Mēneša |
🇸🇳 Eksporta cenas | 133,5 points | 133,2 points | Mēneša |
🇸🇳 Ievedmaksas | 131,5 points | 133,5 points | Mēneša |
🇸🇳 Inflācijas līmenis | 2,1 % | 2,3 % | Mēneša |
🇸🇳 Inflācijas līmenis Mēnesī | -0,2 % | -0,4 % | Mēneša |
🇸🇳 Pārtikas cenu inflācija | 2,5 % | 2,8 % | Mēneša |
🇸🇳 Patēriņa cenu indekss (CPI) | 127,6 points | 127,8 points | Mēneša |
🇸🇳 Patēriņa cenu indekss mājokļa un komunālo izdevumu jomā | 109,3 points | 109,4 points | Mēneša |
🇸🇳 Ražotāju cenas | 130,9 points | 134 points | Mēneša |
🇸🇳 Ražotāju cenu izmaiņa. | -3,3 % | -0,7 % | Mēneša |
Senegālā īres inflācija attiecas uz faktiskās mājokļu īres cenas izmaiņām gada griezumā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇿🇦Dienvidāfrika
- 🇩🇯Čibuti
- 🇪🇬Ēģipte
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇰🇪Kenija
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇦Maroka
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇨Seišeļu salas
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇹🇳Tunisija
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Nomas inflācija
Krājot datus un analizējot makroekonomiskos rādītājus, Eulerpool nodrošina detalizētu un uzskatāmu ieskatu par Latvijas ekonomikas stāvokli. Šajā rakstā tiks aplūkota rentas inflācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Rentas inflācija ir svarīgs makroekonomisks indikators, kas atspoguļo dzīvojamās un komerciālās telpas īres maksājumu pieaugumu laika gaitā. Šī parādība ietekmē gan iedzīvotāju pirktspēju, gan uzņēmumu darbības izmaksas, tādējādi radot plašas sekas nacionālajai ekonomikai. Latvijā, īpaši pēdējos gados, rentas inflācija ir kļuvusi par centrālu jautājumu ekonomiskās politikas veidotāju vidū. Lai gan īres maksājumu pieaugums zināmā mērā var liecināt par nekustamā īpašuma tirgus attīstību un pieprasījuma pieaugumu, pārmērīgs īres cenu kāpums var radīt nopietnas problēmas gan vietējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tā ir tendence, kuru ietekmē vairāki faktori, tostarp demogrāfiskās izmaiņas, ienākumu līmeņa pieaugums un nekustamo īpašumu piedāvājuma ierobežojumi. Rentu inflācijas ietekme uz iedzīvotājiem ir nozīmīga. Augstas īres maksājumi var samazināt mājsaimniecību reālo ienākumu, tādējādi ietekmējot to spēju tērēt naudu citām nepieciešamībām, piemēram, pārtikai, apģērbam un izglītībai. Tas var radīt sociālas un ekonomiskas problēmas, piemēram, mājokļu trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem ir īpaši neaizsargāti pret īres maksājumu pieaugumu, jo viņu budžeti bieži ir ierobežoti, un viņiem ir mazāka iespēja atrast alternatīvus risinājumus. No uzņēmējdarbības viedokļa rentas inflācija var radīt ievērojamas izmaksu slodzes. Uzņēmumiem, īpaši tiem, kas darbojas mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektoros, nomas maksu pieaugums var ievērojami palielināt ikmēnešu izdevumus. Tas var ietekmēt uzņēmumu peļņu un konkurētspēju, kā arī spēju paplašināties vai ieviest inovācijas. Turklāt, ja īres maksājumi pārmērīgi pieaug, uzņēmēji var izvēlēties pārcelties uz reģioniem ar zemākām izmaksām, tādējādi vājinot vietējo ekonomiku un samazinot darba vietu pieejamību. To visu ņemot vērā, liela nozīme ir īres tirgus regulēšanai un atbalsta programmām, kas palīdz mazināt rentas inflācijas negatīvo ietekmi. Valdības politika, piemēram, mājokļu atbalsta programmas, īres griestu noteikšana un jaunu mājokļu būvniecības veicināšana, var palīdzēt stabilizēt tirgu un padarīt mājokļus pieejamākus. Ieviestās politikas efektivitāte gan būs atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp no privāto un publisko sektoru sadarbības un no sabiedrības izpratnes par īres tirgus dinamiku. Latvijas ekonomiskajā kontekstā daudzi faktori ir sabalansēti, lai ietekmētu rentas inflāciju. Piemēram, demogrāfiskie procesi, piemēram, iedzīvotāju novecošana un migrācija, var ietekmēt pieprasījumu pēc mājokļiem. Arī ekonomiskie rādītāji, piemēram, inflācija un bezdarbs, ietekmē mājsaimniecību ienākumus un to spēju maksāt īres maksājumus. Sabiedrības ienākumu nevienlīdzība un dzīves līmeņa izmaiņas arī spēlē nozīmīgu lomu. Pēdējā laikā piemēram Covid-19 pandēmija ir ievērojami ietekmējusi īres tirgu, radot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa izmaiņas. No vienas puses, pandēmijas sākumā īres pieprasījums pilsētās samazinājās, jo cilvēki pārcēlās uz mazāk apdzīvotām teritorijām. No otras puses, ekonomiskā nestabilitāte un darba tirgus svārstības radīja papildus spiedienu uz īres maksājumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi sekot līdzi šādām izmaiņām un analizēt to ietekmi uz rentas inflāciju Latvijā. Nākotnes perspektīvā, svarīgs jautājums būs par to, kā Latvija var risināt rentas inflācijas problēmu ilgtspējīgā veidā. Ilgtermiņa risinājumi var ietvert plašāku attīstības stratēģiju iekļaušanu, kas ietver gan mājokļu piedāvājuma palielināšanu, gan ekonomisko izaugsmi, kas ļauj iedzīvotājiem uzlabot savus ienākumus. Investīcijas izglītībā, infrastruktūrā un ekonomikas daudzveidošanā var palīdzēt veidot sabiedrību, kas ir noturīga pret īres cenu svārstībām. Noslēgumā jāsecina, ka rentas inflācija Latvijā ir komplekss un daudzšķautņains jautājums, kas prasa uzmanīgu un labi pārdomātu pieeju. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, turpina piedāvāt aktuālu un detalizētu informāciju, lai palīdzētu politikas veidotājiem, uzņēmējiem un plašākai sabiedrībai izprast un risināt šo svarīgo problēmu. Vienīgi, apkopojot un analizējot precīzus datus, iespējams izstrādāt efektīvas stratēģijas, kas spēj nodrošināt stabilu un taisnīgu īres tirgu Latvijā.