Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Saūda Arābija Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Saūda Arābija ir 30,444 miljardi SAR. Tirdzniecības bilance Saūda Arābija pieauga līdz 30,444 miljardi SAR 1.03.2024., pēc tam, kad tā bija 29,03 miljardi SAR 1.02.2024.. No 1.12.1968. līdz 1.04.2024., vidējais IKP Saūda Arābija bija 80,17 miljardi SAR. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2005. ar 454,16 miljardi SAR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar -3,65 miljardi SAR.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.12.1968. | 6,54 miljardi SAR |
1.12.1969. | 6,12 miljardi SAR |
1.12.1970. | 7,71 miljardi SAR |
1.12.1971. | 13,64 miljardi SAR |
1.12.1972. | 18,05 miljardi SAR |
1.12.1973. | 26,00 miljardi SAR |
1.12.1974. | 116,07 miljardi SAR |
1.12.1975. | 89,59 miljardi SAR |
1.12.1976. | 104,46 miljardi SAR |
1.12.1977. | 101,55 miljardi SAR |
1.12.1978. | 69,06 miljardi SAR |
1.12.1979. | 130,96 miljardi SAR |
1.12.1980. | 262,54 miljardi SAR |
1.12.1981. | 286,18 miljardi SAR |
1.12.1982. | 131,76 miljardi SAR |
1.12.1983. | 23,03 miljardi SAR |
1.12.1984. | 13,48 miljardi SAR |
1.12.1985. | 13,97 miljardi SAR |
1.12.1986. | 3,90 miljardi SAR |
1.12.1987. | 11,57 miljardi SAR |
1.12.1988. | 9,68 miljardi SAR |
1.12.1989. | 27,02 miljardi SAR |
1.12.1990. | 76,06 miljardi SAR |
1.12.1991. | 69,70 miljardi SAR |
1.12.1992. | 63,72 miljardi SAR |
1.12.1993. | 53,15 miljardi SAR |
1.12.1994. | 72,40 miljardi SAR |
1.12.1995. | 82,22 miljardi SAR |
1.12.1996. | 123,45 miljardi SAR |
1.12.1997. | 119,80 miljardi SAR |
1.12.1998. | 32,99 miljardi SAR |
1.12.1999. | 85,10 miljardi SAR |
1.12.2000. | 177,31 miljardi SAR |
1.12.2001. | 137,97 miljardi SAR |
1.12.2002. | 150,65 miljardi SAR |
1.12.2003. | 193,27 miljardi SAR |
1.12.2004. | 294,83 miljardi SAR |
1.12.2005. | 454,16 miljardi SAR |
1.03.2006. | 146,25 miljardi SAR |
1.06.2006. | 148,33 miljardi SAR |
1.09.2006. | 146,21 miljardi SAR |
1.12.2006. | 113,58 miljardi SAR |
1.03.2007. | 106,02 miljardi SAR |
1.06.2007. | 126,97 miljardi SAR |
1.09.2007. | 144,15 miljardi SAR |
1.12.2007. | 191,30 miljardi SAR |
1.03.2008. | 215,96 miljardi SAR |
1.06.2008. | 274,59 miljardi SAR |
1.09.2008. | 241,84 miljardi SAR |
1.12.2008. | 65,27 miljardi SAR |
1.03.2009. | 57,49 miljardi SAR |
1.06.2009. | 90,15 miljardi SAR |
1.09.2009. | 113,27 miljardi SAR |
1.12.2009. | 135,87 miljardi SAR |
1.03.2010. | 135,09 miljardi SAR |
1.06.2010. | 136,56 miljardi SAR |
1.09.2010. | 135,78 miljardi SAR |
1.12.2010. | 171,37 miljardi SAR |
1.03.2011. | 206,19 miljardi SAR |
1.06.2011. | 228,78 miljardi SAR |
1.09.2011. | 236,18 miljardi SAR |
1.12.2011. | 249,51 miljardi SAR |
1.03.2012. | 263,17 miljardi SAR |
1.06.2012. | 231,66 miljardi SAR |
1.09.2012. | 212,43 miljardi SAR |
1.12.2012. | 220,86 miljardi SAR |
1.03.2013. | 196,86 miljardi SAR |
1.06.2013. | 184,51 miljardi SAR |
1.09.2013. | 225,11 miljardi SAR |
1.12.2013. | 231,89 miljardi SAR |
1.03.2014. | 214,91 miljardi SAR |
1.06.2014. | 197,12 miljardi SAR |
1.09.2014. | 175,33 miljardi SAR |
1.12.2014. | 106,51 miljardi SAR |
1.03.2015. | 45,76 miljardi SAR |
1.06.2015. | 67,55 miljardi SAR |
1.09.2015. | 43,97 miljardi SAR |
1.12.2015. | 17,82 miljardi SAR |
1.03.2016. | 11,16 miljardi SAR |
1.06.2016. | 49,56 miljardi SAR |
1.09.2016. | 69,04 miljardi SAR |
1.12.2016. | 84,08 miljardi SAR |
1.01.2017. | 24,37 miljardi SAR |
1.02.2017. | 27,51 miljardi SAR |
1.03.2017. | 29,77 miljardi SAR |
1.04.2017. | 23,02 miljardi SAR |
1.05.2017. | 16,46 miljardi SAR |
1.06.2017. | 23,53 miljardi SAR |
1.07.2017. | 19,26 miljardi SAR |
1.08.2017. | 24,58 miljardi SAR |
1.09.2017. | 28,59 miljardi SAR |
1.10.2017. | 32,19 miljardi SAR |
1.11.2017. | 39,99 miljardi SAR |
1.12.2017. | 38,14 miljardi SAR |
1.01.2018. | 42,03 miljardi SAR |
1.02.2018. | 35,51 miljardi SAR |
1.03.2018. | 40,64 miljardi SAR |
1.04.2018. | 42,43 miljardi SAR |
1.05.2018. | 47,87 miljardi SAR |
1.06.2018. | 57,78 miljardi SAR |
1.07.2018. | 50,23 miljardi SAR |
1.08.2018. | 55,29 miljardi SAR |
1.09.2018. | 54,89 miljardi SAR |
1.10.2018. | 59,81 miljardi SAR |
1.11.2018. | 54,95 miljardi SAR |
1.12.2018. | 48,48 miljardi SAR |
1.01.2019. | 36,70 miljardi SAR |
1.02.2019. | 37,17 miljardi SAR |
1.03.2019. | 43,02 miljardi SAR |
1.04.2019. | 34,54 miljardi SAR |
1.05.2019. | 32,33 miljardi SAR |
1.06.2019. | 33,93 miljardi SAR |
1.07.2019. | 27,72 miljardi SAR |
1.08.2019. | 29,48 miljardi SAR |
1.09.2019. | 33,22 miljardi SAR |
1.10.2019. | 26,96 miljardi SAR |
1.11.2019. | 36,76 miljardi SAR |
1.12.2019. | 34,82 miljardi SAR |
1.01.2020. | 36,26 miljardi SAR |
1.02.2020. | 20,80 miljardi SAR |
1.03.2020. | 2,23 miljardi SAR |
1.05.2020. | 419,00 milj. SAR |
1.07.2020. | 10,79 miljardi SAR |
1.08.2020. | 15,38 miljardi SAR |
1.09.2020. | 11,38 miljardi SAR |
1.10.2020. | 12,87 miljardi SAR |
1.11.2020. | 10,09 miljardi SAR |
1.12.2020. | 19,86 miljardi SAR |
1.01.2021. | 21,81 miljardi SAR |
1.02.2021. | 23,54 miljardi SAR |
1.03.2021. | 23,28 miljardi SAR |
1.04.2021. | 19,55 miljardi SAR |
1.05.2021. | 34,37 miljardi SAR |
1.06.2021. | 37,84 miljardi SAR |
1.07.2021. | 42,08 miljardi SAR |
1.08.2021. | 38,88 miljardi SAR |
1.09.2021. | 47,88 miljardi SAR |
1.10.2021. | 60,16 miljardi SAR |
1.11.2021. | 59,26 miljardi SAR |
1.12.2021. | 53,84 miljardi SAR |
1.01.2022. | 56,88 miljardi SAR |
1.02.2022. | 66,61 miljardi SAR |
1.03.2022. | 85,71 miljardi SAR |
1.04.2022. | 80,38 miljardi SAR |
1.05.2022. | 87,05 miljardi SAR |
1.06.2022. | 85,03 miljardi SAR |
1.07.2022. | 82,59 miljardi SAR |
1.08.2022. | 69,81 miljardi SAR |
1.09.2022. | 63,85 miljardi SAR |
1.10.2022. | 59,97 miljardi SAR |
1.11.2022. | 47,84 miljardi SAR |
1.12.2022. | 44,19 miljardi SAR |
1.01.2023. | 39,40 miljardi SAR |
1.02.2023. | 40,78 miljardi SAR |
1.03.2023. | 40,33 miljardi SAR |
1.04.2023. | 41,63 miljardi SAR |
1.05.2023. | 30,60 miljardi SAR |
1.06.2023. | 32,47 miljardi SAR |
1.07.2023. | 25,85 miljardi SAR |
1.08.2023. | 35,44 miljardi SAR |
1.09.2023. | 43,34 miljardi SAR |
1.10.2023. | 29,08 miljardi SAR |
1.11.2023. | 30,34 miljardi SAR |
1.12.2023. | 34,79 miljardi SAR |
1.01.2024. | 27,89 miljardi SAR |
1.02.2024. | 29,03 miljardi SAR |
1.03.2024. | 30,44 miljardi SAR |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 30,444 miljardi SAR |
1.02.2024. | 29,03 miljardi SAR |
1.01.2024. | 27,886 miljardi SAR |
1.12.2023. | 34,787 miljardi SAR |
1.11.2023. | 30,344 miljardi SAR |
1.10.2023. | 29,079 miljardi SAR |
1.09.2023. | 43,34 miljardi SAR |
1.08.2023. | 35,44 miljardi SAR |
1.07.2023. | 25,85 miljardi SAR |
1.06.2023. | 32,473 miljardi SAR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇸🇦 Ārvalstu tiešās investīcijas | 3,115 miljardi USD | 2,526 miljardi USD | Ceturksnis |
🇸🇦 Eksporti | 101,708 miljardi SAR | 103,439 miljardi SAR | Mēneša |
🇸🇦 Importi | 60,297 miljardi SAR | 72,995 miljardi SAR | Mēneša |
🇸🇦 Kapitāla plūsmas | -451,88 milj. USD | 1,155 miljardi USD | Ceturksnis |
🇸🇦 Naftas eksporti | 65,255 miljardi SAR | 69,135 miljardi SAR | Mēneša |
🇸🇦 Naftas ieguve | 8941 BBL/D/1K | 8830 BBL/D/1K | Mēneša |
🇸🇦 Nepetrolejas eksporti | 18,974 miljardi SAR | 18,811 miljardi SAR | Mēneša |
🇸🇦 Pārskaitījumi | 42,562 miljardi SAR | 35,123 miljardi SAR | Ceturksnis |
🇸🇦 Teikušā bilance pret IKP | 5,9 % of GDP | 13,6 % of GDP | Gada |
🇸🇦 Tekošā konta bilance | 4,324 miljardi USD | 8,349 miljardi USD | Ceturksnis |
🇸🇦 Terorisma indekss | 1,366 Points | 2,387 Points | Gada |
🇸🇦 Tūrisma ienākumi | 135 miljardi SAR | 90,862 miljardi SAR | Gada |
🇸🇦 Tūristu ierašanās | 27 milj. | 16,51 milj. | Gada |
🇸🇦 Zelta rezerves | 323,07 Tonnes | 323,07 Tonnes | Ceturksnis |
Saūda Arābija kopš 1968. gada reģistrē tirdzniecības pārpalikumus, pateicoties naftas (87 procenti no kopējā eksporta) eksportam. Galvenais imports ir: mašīnas, mehāniskās ierīces un elektrotehnika; transporta aprīkojums un tā daļas, kā arī pamatmetāli. Galvenie tirdzniecības partneri ir: Amerikas Savienotās Valstis (14 procenti no kopējā eksporta un 12,6 procenti no importa), Ķīna (12 procenti no eksporta un 13 procenti no importa) un Japāna (13 procenti no eksporta un 6 procenti no importa). Citi partneri ir: Dienvidkoreja, Apvienotie Arābu Emirāti, Indija un Vācija.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.