Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇩🇪

Vācija Dabasgāzes imports

Akciju cena

193 289,14 Terajoule
Izmaiņas +/-
-41 446,463 Terajoule
Izmaiņas %
-19,37 %

Pašreizējā Dabasgāzes imports vērtība Vācija ir 193 289,14 Terajoule. Dabasgāzes imports Vācija samazinājās līdz 193 289,14 Terajoule 1.09.2024., pēc tam, kad tā bija 234 735,603 Terajoule 1.08.2024.. Laikā no 1.01.2008. līdz 1.10.2024., vidējais IKP Vācija bija 397 361,91 Terajoule. Visaugstāko vērtību sasniedza 1.01.2020. ar 597 865,43 Terajoule, kamēr zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2011. ar 177 546,00 Terajoule.

Avots: Eurostat

Dabasgāzes imports

  • Max

Dabasgāzes importi

Dabasgāzes imports Vēsture

DatumsVērtība
1.09.2024.193 289,14 Terajoule
1.08.2024.234 735,603 Terajoule
1.07.2024.250 065,733 Terajoule
1.06.2024.247 945,988 Terajoule
1.05.2024.242 617,76 Terajoule
1.04.2024.270 324,936 Terajoule
1.03.2024.278 431,578 Terajoule
1.02.2024.275 940,511 Terajoule
1.01.2024.317 412,386 Terajoule
1.12.2023.340 719,947 Terajoule
1
2
3
4
5
...
21

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Dabasgāzes imports

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇩🇪
Ārvalstu parāds
6,212 Bio. EUR6,109 Bio. EURCeturksnis
🇩🇪
Ārvalstu parāds pret IKP
147 % of GDP147 % of GDPCeturksnis
🇩🇪
Ārvalstu tiešās investīcijas
3,162 miljardi EUR17,394 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Autoeksporti
241 200 Units275 900 UnitsMēneša
🇩🇪
Eksporti
136,54 miljardi EUR134,43 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Ieroču pārdošana
3,287 miljardi SIPRI TIV1,481 miljardi SIPRI TIVGada
🇩🇪
Importi
113,2 miljardi EUR107,4 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Kapitāla plūsmas
-3,04 miljardi EUR39,533 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Naftas ieguve
28 BBL/D/1K25 BBL/D/1KMēneša
🇩🇪
Pārskaitījumi
640,796 milj. EUR644,496 milj. EURMēneša
🇩🇪
Preču tekošais konts
26,229 miljardi EUR25,506 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Teikušā bilance Pakalpojumi
-9,99 miljardi EUR-6,886 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Teikušā bilance pret IKP
5,9 % of GDP4,2 % of GDPGada
🇩🇪
Tekošā konta bilance
12,5 miljardi EUR21,3 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Terorisma indekss
2,782 Points4,242 PointsGada
🇩🇪
Tirdzniecības bilance
16,8 miljardi EUR20,4 miljardi EURMēneša
🇩🇪
Tirdzniecības nosacījumi
102 points102,4 pointsMēneša
🇩🇪
Tūristu ierašanās
3,464 milj. 4,364 milj. Mēneša
🇩🇪
Zelta rezerves
3351,53 Tonnes3351,53 TonnesCeturksnis

Kas ir Dabasgāzes imports

Dabasgāzes imports ir nozīmīgs komponents Latvijas makroekonomiskajā struktūrā, kur atzīstams gan tā nodrošinātais energoapgādes stabilitātes ieguldījums, gan ietekme uz valsts ekonomikas rādītājiem. Latvija, kā viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas tiek izmantotas gan rūpniecībā, gan sadzīves vajadzībām. Eulerpool sniedz uzticamus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, balstoties uz visaptverošākiem un precīzākiem ekonomiskajiem datiem. Latvijas dabasgāzes importa struktūra ir izveidota, balstoties uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, dabasgāzes importa apjomi ir kritiski atkarīgi no piegādātājvalstu piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, kas tiešā veidā var ietekmēt importa cenas un nosacījumus. Otrkārt, dabasgāzes imports ir cieši saistīts ar Latvijas iekšējo enerģētikas politiku un ģeopolitiskajiem apstākļiem konkrētajā reģionā. Treškārt, dabasgāzes piegāžu stabilitāti un drošību ietekmē starptautiskie tirdzniecības līgumi un valstu ekonomisko attiecību dinamika. Latvija tradicionāli ir bijusi atkarīga no Krievijas dabasgāzes piegādēm, tomēr pēdējos gados tiek veikti aktīvi soļi piegāžu diversifikācijai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kas nodrošina iespēju uzglabāt dabasgāzi un izlīdzināt piegāžu svārstības. Palielinoties arī interesi par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iegādi un alternatīvo avotu meklēšanu, Latvija cenšas uzlabot savu enerģētisko neatkarību. Piegāžu diversifikācijas stratēģija ļauj Latvijai mazināt atkarību no konkrētām piegādātājvalstīm, tādējādi palielinot energoapgādes drošību. Latvija ir uzsākusi sadarbību ar citām Baltijas valstīm un Poliju, lai attīstītu reģionālo gāzes tirgu un veidotu vienotu infrastruktūru. Šie sadarbības projekti ietver gan cauruļvadu izbūvi, gan LNG termināļu attīstīšanu, kas ļauj Latvijai lietot dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem. Tomēr dabasgāzes imports ietekmē ne tikai enerģētikas sektoru. Ietekme uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem ir plaša un daudzveidīga. Dabasgāzes importa izmaksas ietekmē tirdzniecības bilanci, un tās var būt arī būtisks faktors inflācijas dinamikā. Izmaksu svārstības starptautiskajā tirgū var tieši ietekmēt Latvijas cenu līmeni, jo dabasgāze tiek izmantota ne tikai kā kurināmais, bet arī dažādu preču un pakalpojumu ražošanā. Arī investīcijas enerģētikas nozarē ir nozīmīgs aspekts. Latvijas valdība un privātie uzņēmēji ir ieinteresēti attīstīt infrastruktūru, kas palielinātu dabasgāzes piegāžu elastību un drošību. Šādā veidā var samazināt ietekmi no īslaicīgiem piegāžu traucējumiem un uzlabot ilgtermiņa stabilitāti. Investīcijas dabasgāzes infrastruktūrā ir arī nozīmīgs faktors ekonomikas izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. No otras puses, dabasgāzes imports var radīt arī izaicinājumus. Piemēram, piegāžu traucējumi vai cenu kāpums var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumus un patērētājus. Lai mazinātu šos riskus, nepieciešama rūpīga enerģētikas politikas plānošana un diversifikācijas stratēģijas īstenošana, kā arī uzticama rezerve Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Turklāt Latvijai ir būtiski turpināt attīstīt atjaunojamos energoresursus un dažādot savu energoresursu portfeli. Dabasgāze kā pārejas resurs ir nozīmīgs, taču ilgtermiņā ir nepieciešams strādāt pie mazāk oglekļa intensīviem enerģijas avotiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Kopsavilkumā var teikt, ka dabasgāzes imports Latvijā ir sarežģīts un daudzdimensionāls process, kas prasa atentīvu pieeju un rūpīgu plānošanu. Eulerpool, kā profesionāls makroekonomisko datu sniedzējs, piedāvā visaptverošus un precīzus datus par dabasgāzes importu, ļaujot lietotājiem iegūt izpratni par šī vitāli svarīgā resursa nozīmi Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Šie dati palīdz veidot efektīvas enerģētikas politikas, pielāgoties tirgus izmaiņām, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē.