Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Čehijas Republika Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju
Akciju cena
Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju vērtība Čehijas Republika ir 20 237,29 USD. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Čehijas Republika pieauga līdz 20 237,29 USD 1.01.2022., pēc tam, kad tas bija 20 085,52 USD 1.01.2021.. Laikā no 1.01.1990. līdz 1.01.2023., vidējais IKP Čehijas Republika bija 15 148,30 USD. Vēsturiskā augstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2022. ar 20 237,29 USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1993. ar 10 233,94 USD.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ·
Max
IKP uz vienu iedzīvotāju | |
---|---|
1.01.1990. | 11 626,63 USD |
1.01.1991. | 10 300,90 USD |
1.01.1992. | 10 238,25 USD |
1.01.1993. | 10 233,94 USD |
1.01.1994. | 10 527,88 USD |
1.01.1995. | 11 219,15 USD |
1.01.1996. | 11 711,32 USD |
1.01.1997. | 11 663,17 USD |
1.01.1998. | 11 632,60 USD |
1.01.1999. | 11 805,67 USD |
1.01.2000. | 12 312,50 USD |
1.01.2001. | 12 734,92 USD |
1.01.2002. | 12 959,82 USD |
1.01.2003. | 13 428,10 USD |
1.01.2004. | 14 070,28 USD |
1.01.2005. | 14 978,41 USD |
1.01.2006. | 15 948,75 USD |
1.01.2007. | 16 739,18 USD |
1.01.2008. | 17 046,89 USD |
1.01.2009. | 16 160,62 USD |
1.01.2010. | 16 505,95 USD |
1.01.2011. | 16 761,83 USD |
1.01.2012. | 16 606,99 USD |
1.01.2013. | 16 593,86 USD |
1.01.2014. | 16 951,38 USD |
1.01.2015. | 17 829,70 USD |
1.01.2016. | 18 247,01 USD |
1.01.2017. | 19 139,24 USD |
1.01.2018. | 19 689,58 USD |
1.01.2019. | 20 206,43 USD |
1.01.2020. | 19 048,09 USD |
1.01.2021. | 20 085,52 USD |
1.01.2022. | 20 237,29 USD |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2022. | 20 237,29 USD |
1.01.2021. | 20 085,52 USD |
1.01.2020. | 19 048,09 USD |
1.01.2019. | 20 206,43 USD |
1.01.2018. | 19 689,58 USD |
1.01.2017. | 19 139,24 USD |
1.01.2016. | 18 247,01 USD |
1.01.2015. | 17 829,7 USD |
1.01.2014. | 16 951,38 USD |
1.01.2013. | 16 593,86 USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇨🇿 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 348,47 miljardi CZK | 378,31 miljardi CZK | Ceturksnis |
🇨🇿 Būvniecības nozares IKP | 64,212 miljardi CZK | 64,435 miljardi CZK | Ceturksnis |
🇨🇿 Gada IKP izaugsmes temps | 0,3 % | 0 % | Ceturksnis |
🇨🇿 Iekšzemes kopprodukts | 6,478 Bio. CZK | 5,859 Bio. CZK | Gada |
🇨🇿 IKP | 330,86 miljardi USD | 290,57 miljardi USD | Gada |
🇨🇿 IKP izaugsme visa gada garumā | -0,2 % | 2,4 % | Gada |
🇨🇿 IKP izaugsmes temps | 0,2 % | 0,3 % | Ceturksnis |
🇨🇿 IKP no pakalpojumiem | 260,568 milj. CZK | 254,814 milj. CZK | Ceturksnis |
🇨🇿 IKP no valsts pārvaldes | 237,825 miljardi CZK | 238,56 miljardi CZK | Ceturksnis |
🇨🇿 IKP par pastāvīgām cenām | 1,572 Bio. CZK | 1,566 Bio. CZK | Ceturksnis |
🇨🇿 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 47 730,52 USD | 48 783,99 USD | Gada |
🇨🇿 Lauksaimniecības IKP | 24,127 miljardi CZK | 24,637 miljardi CZK | Ceturksnis |
🇨🇿 Ražošanas IKP | 331,496 miljardi CZK | 337,178 miljardi CZK | Ceturksnis |
IKP uz vienu iedzīvotāju tiek iegūts, dalot valsts iekšzemes kopproduktu, koriģētu ar inflāciju, ar kopējo iedzīvotāju skaitu.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju
Ikviena tautsaimniecība ir sarežģīts sistēmu kopums, kurā dažādi aspekti savstarpēji mijiedarbojas un ietekmē ekonomisko attīstību. Lai šos dažādos aspektus kvantificētu un salīdzinātu, tiek izmantoti vairāki makroekonomikas rādītāji. Viens no visbiežāk izmantotajiem un būtiskākajiem rādītājiem ir IKP uz vienu iedzīvotāju jeb iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (GDP per capita). Eulerpool platformā mēs piedāvājam visaptverošu datu bāzi, kurā iekļauti dažādi makroekonomiskie rādītāji, tai skaitā arī IKP uz vienu iedzīvotāju, kas palīdzēs Jums padziļināti izprast un analizēt ekonomiskos datus. IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no nozīmīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem, jo tas sniedz dziļāku ieskatu valsts ekonomiskās labklājības un iedzīvotāju dzīves līmeņa novērtēšanā. Tas atspoguļo iekšzemes kopprodukta vērtību, dalītu ar valsts iedzīvotāju skaitu, un tādējādi rāda vidējos ienākumus, kas katram valsts iedzīvotājam ir pieejami konkrētā laika periodā. Šis rādītājs ļauj viegli salīdzināt ekonomiskās labklājības līmeni dažādās valstīs un reģionos, kā arī apzināt ilgtermiņa izaugsmes tendences. Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir nozīmīgs rādītājs, kas ļauj analizēt tautsaimniecības attīstību un salīdzināt to ar citām valstīm gan Eiropas Savienības līmenī, gan globālā mērogā. Zinot IKP uz vienu iedzīvotāju, ir iespējams labāk izprast ekonomisko situāciju valstī, plānot attīstības stratēģijas un pieņemt informētus lēmumus gan valsts mērogā, gan uzņēmēju līmenī. Eulerpool piedāvā precīzus un uzticamus datus, kas tiek regulāri atjaunināti, lai Jūs vienmēr varētu piekļūt aktuālākajai informācijai. Taču, lai IKP uz vienu iedzīvotāju sniegtu patiesi lietderīgu informāciju, ir svarīgi izprast kontekstu un tā interpretāciju. Augsts IKP uz vienu iedzīvotāju var norādīt uz augstu ekonomiskās attīstības līmeni, taču tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka visi iedzīvotāji dzīvo labklājībā. Jāņem vērā arī ienākumu neitāluma rādītāji un citi sociālie faktori, kas var ietekmēt kopējo situāciju. Piemēram, valstī var būt augsts IKP uz vienu iedzīvotāju, bet vienlaicīgi lieli ienākumu nevienlīdzības rādītāji, kas nozīmē, ka bagātību galvenokārt kontrolē neliela iedzīvotāju daļa. IKP uz vienu iedzīvotāju arī neņem vērā visas ekonomiskās aktivitātes. Tas nepārdomā nelegālās ekonomiskās darbības un nereģistrētos ienākumus, kas var būt nozīmīga daļa no valsts kopainas, īpaši ja tas saistīts ar ēnu ekonomiku. Ņemot vērā šos faktorus, ir svarīgi IKP uz vienu iedzīvotāju aplūkot kopā ar citiem rādītājiem un izprast tā ierobežojumus, skaidrojot pilnīgu ekonomisko situāciju valstī. Svarīgi ir arī ikgadējie un ceturkšņa IKP uz vienu iedzīvotāju izmaiņu mērījumi, jo tie atspoguļo ekonomiskās attīstības dinamiku. Pieaugošs IKP uz vienu iedzīvotāju liecina par ekonomisko izaugsmi un attīstību, savukārt kritums var liecināt par ekonomiskām problēmām, piemēram, recesiju vai stagnāciju. Eulerpool platformā Jums ir pieejami dati, kas ļauj analizēt ilgtermiņa izaugsmes tendences un noteikt faktorus, kas ietekmē ekonomisko attīstību. Vēl viena svarīga IKP uz vienu iedzīvotāju funkcija ir tā izmantošana starptautiskajos salīdzinājumos. Piemēram, Eiropas Savienības valstu kontekstā salīdzinājumi palīdz noteikt attīstības līmeni un izvērtēt konverģences procesu, kas ir būtisks ES mērķis. IKP uz vienu iedzīvotāju ļauj valstīm noteikt, kā tās attīstās salīdzinājumā ar citām, un palīdz izvirzīt prioritātes un mērķus nacionālajās attīstības stratēģijās. Papildus tam, IKP uz vienu iedzīvotāju bieži izmanto kā izejas rādītāju dažādām ekonomiskajām analīzēm un modeļiem, kas palīdz prognozēt nākotnes attīstību, izpētīt saiknes starp dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem un saprast, kā noteiktas izmaiņas ekonomikā var ietekmēt iedzīvotāju dzīves līmeni. Eulerpool piedāvā datu vizualizācijas un analīzes rīkus, kas padara šos uzdevumus pieejamus un viegli izpildāmus. Noslēgumā, IKP uz vienu iedzīvotāju ir ārkārtīgi būtisks makroekonomikas rādītājs, kas sniedz padziļinātu ieskatu valsts ekonomiskās attīstības līmenī un iedzīvotāju labklājībā. Lai to pilnībā izprastu un izmantotu, ir nepieciešami precīzi un aktuāli dati, kādi ir pieejami Eulerpool platformā. Šis rādītājs ir ne tikai analītisks instruments, bet arī stratēģiskas plānošanas veicinātājs, kas palīdz valstīm un uzņēmumiem pieņemt informētus lēmumus par nākotnes attīstību un izaugsmi.