Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Francija Ražošanas algu saraksti
Akciju cena
Pašreizējā Francija Ražošanas algu saraksti vērtība ir 2,857 milj. . Ražošanas algu saraksti Francija palielinājās līdz 2,857 milj. 1.03.2024., pēc tam kad 1.12.2023. tā bija 2,852 milj. . No 1.12.1970. līdz 1.06.2024. vidējais IKP Francija bija 3,88 milj. . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.1974. ar 5,47 milj. , bet zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2017. ar 2,76 milj. .
Ražošanas algu saraksti ·
Max
Ražošanas algas | |
---|---|
1.12.1970. | 5,15 milj. |
1.03.1971. | 5,16 milj. |
1.06.1971. | 5,19 milj. |
1.09.1971. | 5,23 milj. |
1.12.1971. | 5,23 milj. |
1.03.1972. | 5,24 milj. |
1.06.1972. | 5,26 milj. |
1.09.1972. | 5,29 milj. |
1.12.1972. | 5,32 milj. |
1.03.1973. | 5,37 milj. |
1.06.1973. | 5,39 milj. |
1.09.1973. | 5,42 milj. |
1.12.1973. | 5,45 milj. |
1.03.1974. | 5,46 milj. |
1.06.1974. | 5,47 milj. |
1.09.1974. | 5,46 milj. |
1.12.1974. | 5,41 milj. |
1.03.1975. | 5,36 milj. |
1.06.1975. | 5,31 milj. |
1.09.1975. | 5,26 milj. |
1.12.1975. | 5,25 milj. |
1.03.1976. | 5,27 milj. |
1.06.1976. | 5,29 milj. |
1.09.1976. | 5,30 milj. |
1.12.1976. | 5,29 milj. |
1.03.1977. | 5,28 milj. |
1.06.1977. | 5,26 milj. |
1.09.1977. | 5,25 milj. |
1.12.1977. | 5,25 milj. |
1.03.1978. | 5,22 milj. |
1.06.1978. | 5,19 milj. |
1.09.1978. | 5,16 milj. |
1.12.1978. | 5,14 milj. |
1.03.1979. | 5,12 milj. |
1.06.1979. | 5,11 milj. |
1.09.1979. | 5,11 milj. |
1.12.1979. | 5,10 milj. |
1.03.1980. | 5,10 milj. |
1.06.1980. | 5,08 milj. |
1.09.1980. | 5,04 milj. |
1.12.1980. | 4,99 milj. |
1.03.1981. | 4,95 milj. |
1.06.1981. | 4,89 milj. |
1.09.1981. | 4,85 milj. |
1.12.1981. | 4,84 milj. |
1.03.1982. | 4,83 milj. |
1.06.1982. | 4,84 milj. |
1.09.1982. | 4,82 milj. |
1.12.1982. | 4,80 milj. |
1.03.1983. | 4,76 milj. |
1.06.1983. | 4,73 milj. |
1.09.1983. | 4,71 milj. |
1.12.1983. | 4,67 milj. |
1.03.1984. | 4,64 milj. |
1.06.1984. | 4,60 milj. |
1.09.1984. | 4,57 milj. |
1.12.1984. | 4,53 milj. |
1.03.1985. | 4,49 milj. |
1.06.1985. | 4,46 milj. |
1.09.1985. | 4,43 milj. |
1.12.1985. | 4,42 milj. |
1.03.1986. | 4,40 milj. |
1.06.1986. | 4,38 milj. |
1.09.1986. | 4,35 milj. |
1.12.1986. | 4,32 milj. |
1.03.1987. | 4,29 milj. |
1.06.1987. | 4,27 milj. |
1.09.1987. | 4,24 milj. |
1.12.1987. | 4,22 milj. |
1.03.1988. | 4,21 milj. |
1.06.1988. | 4,21 milj. |
1.09.1988. | 4,21 milj. |
1.12.1988. | 4,21 milj. |
1.03.1989. | 4,22 milj. |
1.06.1989. | 4,24 milj. |
1.09.1989. | 4,26 milj. |
1.12.1989. | 4,26 milj. |
1.03.1990. | 4,27 milj. |
1.06.1990. | 4,28 milj. |
1.09.1990. | 4,27 milj. |
1.12.1990. | 4,26 milj. |
1.03.1991. | 4,23 milj. |
1.06.1991. | 4,20 milj. |
1.09.1991. | 4,17 milj. |
1.12.1991. | 4,14 milj. |
1.03.1992. | 4,11 milj. |
1.06.1992. | 4,07 milj. |
1.09.1992. | 4,03 milj. |
1.12.1992. | 3,97 milj. |
1.03.1993. | 3,92 milj. |
1.06.1993. | 3,86 milj. |
1.09.1993. | 3,82 milj. |
1.12.1993. | 3,79 milj. |
1.03.1994. | 3,76 milj. |
1.06.1994. | 3,76 milj. |
1.09.1994. | 3,75 milj. |
1.12.1994. | 3,75 milj. |
1.03.1995. | 3,76 milj. |
1.06.1995. | 3,77 milj. |
1.09.1995. | 3,77 milj. |
1.12.1995. | 3,76 milj. |
1.03.1996. | 3,74 milj. |
1.06.1996. | 3,72 milj. |
1.09.1996. | 3,71 milj. |
1.12.1996. | 3,69 milj. |
1.03.1997. | 3,69 milj. |
1.06.1997. | 3,69 milj. |
1.09.1997. | 3,68 milj. |
1.12.1997. | 3,68 milj. |
1.03.1998. | 3,69 milj. |
1.06.1998. | 3,70 milj. |
1.09.1998. | 3,71 milj. |
1.12.1998. | 3,69 milj. |
1.03.1999. | 3,68 milj. |
1.06.1999. | 3,67 milj. |
1.09.1999. | 3,67 milj. |
1.12.1999. | 3,68 milj. |
1.03.2000. | 3,68 milj. |
1.06.2000. | 3,70 milj. |
1.09.2000. | 3,73 milj. |
1.12.2000. | 3,75 milj. |
1.03.2001. | 3,76 milj. |
1.06.2001. | 3,75 milj. |
1.09.2001. | 3,75 milj. |
1.12.2001. | 3,73 milj. |
1.03.2002. | 3,71 milj. |
1.06.2002. | 3,69 milj. |
1.09.2002. | 3,67 milj. |
1.12.2002. | 3,65 milj. |
1.03.2003. | 3,63 milj. |
1.06.2003. | 3,61 milj. |
1.09.2003. | 3,58 milj. |
1.12.2003. | 3,56 milj. |
1.03.2004. | 3,53 milj. |
1.06.2004. | 3,50 milj. |
1.09.2004. | 3,48 milj. |
1.12.2004. | 3,46 milj. |
1.03.2005. | 3,44 milj. |
1.06.2005. | 3,42 milj. |
1.09.2005. | 3,40 milj. |
1.12.2005. | 3,38 milj. |
1.03.2006. | 3,36 milj. |
1.06.2006. | 3,35 milj. |
1.09.2006. | 3,34 milj. |
1.12.2006. | 3,32 milj. |
1.03.2007. | 3,31 milj. |
1.06.2007. | 3,30 milj. |
1.09.2007. | 3,28 milj. |
1.12.2007. | 3,27 milj. |
1.03.2008. | 3,26 milj. |
1.06.2008. | 3,24 milj. |
1.09.2008. | 3,22 milj. |
1.12.2008. | 3,20 milj. |
1.03.2009. | 3,15 milj. |
1.06.2009. | 3,10 milj. |
1.09.2009. | 3,06 milj. |
1.12.2009. | 3,03 milj. |
1.03.2010. | 2,99 milj. |
1.06.2010. | 2,97 milj. |
1.09.2010. | 2,95 milj. |
1.12.2010. | 2,94 milj. |
1.03.2011. | 2,94 milj. |
1.06.2011. | 2,94 milj. |
1.09.2011. | 2,93 milj. |
1.12.2011. | 2,93 milj. |
1.03.2012. | 2,92 milj. |
1.06.2012. | 2,91 milj. |
1.09.2012. | 2,91 milj. |
1.12.2012. | 2,90 milj. |
1.03.2013. | 2,89 milj. |
1.06.2013. | 2,87 milj. |
1.09.2013. | 2,87 milj. |
1.12.2013. | 2,86 milj. |
1.03.2014. | 2,85 milj. |
1.06.2014. | 2,85 milj. |
1.09.2014. | 2,83 milj. |
1.12.2014. | 2,82 milj. |
1.03.2015. | 2,82 milj. |
1.06.2015. | 2,81 milj. |
1.09.2015. | 2,80 milj. |
1.12.2015. | 2,79 milj. |
1.03.2016. | 2,78 milj. |
1.06.2016. | 2,77 milj. |
1.09.2016. | 2,77 milj. |
1.12.2016. | 2,77 milj. |
1.03.2017. | 2,77 milj. |
1.06.2017. | 2,77 milj. |
1.09.2017. | 2,76 milj. |
1.12.2017. | 2,77 milj. |
1.03.2018. | 2,77 milj. |
1.06.2018. | 2,77 milj. |
1.09.2018. | 2,77 milj. |
1.12.2018. | 2,78 milj. |
1.03.2019. | 2,79 milj. |
1.06.2019. | 2,79 milj. |
1.09.2019. | 2,80 milj. |
1.12.2019. | 2,80 milj. |
1.03.2020. | 2,79 milj. |
1.06.2020. | 2,77 milj. |
1.09.2020. | 2,77 milj. |
1.12.2020. | 2,77 milj. |
1.03.2021. | 2,78 milj. |
1.06.2021. | 2,79 milj. |
1.09.2021. | 2,80 milj. |
1.12.2021. | 2,80 milj. |
1.03.2022. | 2,81 milj. |
1.06.2022. | 2,81 milj. |
1.09.2022. | 2,82 milj. |
1.12.2022. | 2,82 milj. |
1.03.2023. | 2,83 milj. |
1.06.2023. | 2,84 milj. |
1.09.2023. | 2,84 milj. |
1.12.2023. | 2,85 milj. |
1.03.2024. | 2,86 milj. |
Ražošanas algu saraksti Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 2,857 milj. |
1.12.2023. | 2,852 milj. |
1.09.2023. | 2,845 milj. |
1.06.2023. | 2,837 milj. |
1.03.2023. | 2,831 milj. |
1.12.2022. | 2,825 milj. |
1.09.2022. | 2,821 milj. |
1.06.2022. | 2,812 milj. |
1.03.2022. | 2,805 milj. |
1.12.2021. | 2,803 milj. |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ražošanas algu saraksti
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇫🇷 Algas | 3466 EUR/Month | 3321 EUR/Month | Gada |
🇫🇷 Algu pieaugums | 2,9 % | 3,3 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Bezdarba līmenis | 7,3 % | 7,5 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 17,7 % | 17,3 % | Mēneša |
🇫🇷 Bezdarbnieki | 2,835 milj. | 2,816 milj. | Mēneša |
🇫🇷 Daļēja darba laika nodarbinātība | 4,801 milj. | 4,768 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Darbaspēka izmaksas | 119,2 points | 118,5 points | Ceturksnis |
🇫🇷 Iedzīvotāji | 68,14 milj. | 67,93 milj. | Gada |
🇫🇷 Iegādes līmenis | 74,5 % | 74,5 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 1,7 % | 1,8 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Minimālās algas | 1766,92 EUR/Month | 1766,92 EUR/Month | Ceturksnis |
🇫🇷 Nelauksaimniecības privātā nodarbinātība | 21,155 milj. | 21,163 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Nezemnieciskās algas nomaksas | 27,13 milj. | 27,142 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Nodarbinātības izmaiņas | 0,2 % | 0,1 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Nodarbinātības līmenis | 69 % | 68,8 % | Ceturksnis |
🇫🇷 Nodarbinātie | 27,774 milj. | 27,663 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Pensijas vecums sievietēm | 62,5 Years | 62,25 Years | Gada |
🇫🇷 Pensijas vecums vīriešiem | 62,25 Years | 62 Years | Gada |
🇫🇷 pilna laika nodarbinātība | 23,647 milj. | 23,376 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Pirmais pieteikums darba nespējas pabalstam | -12 700 | -26 100 | Mēneša |
🇫🇷 Produktivitāte | 100,152 points | 100,052 points | Ceturksnis |
🇫🇷 Ražošanas algas | 119,9 points | 119,2 points | Ceturksnis |
🇫🇷 Vakanču saraksts | 309 900 | 305 000 | Mēneša |
🇫🇷 Valsts darba samaksas un algu aprēķini | 6,036 milj. | 6,02 milj. | Ceturksnis |
🇫🇷 Vidējais stundu skaits nedēļā | 31,1 Hours | 31,3 Hours | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ražošanas algu saraksti
Title: Ražošanas Algas - Maķroekonomiskā Perspektīva Latvijā Ražošanas nozare ir viena no galvenajām ekonomikas nozarēm, kas veicina Latvijas ekonomikas attīstību un stabilitāti. Ražošanas algu dinamika ir būtisks makroekonomiskā indikators, kas atspoguļo darba tirgus un ekonomikas kopējo stāvokli. Ecomomisko platformu Eulerpool sniegtie dati par ražošanas algām palīdz uzņēmējiem, ekonomistiem un valsts plānotājiem labāk izprast ekonomikas tendences un pieņemt pamatotus lēmumus. Ražošanas algu aprēķins ietver visas izmaksas, kas saistītas ar darbinieku atalgojumu, ieskaitot pamatalgu, virsstundu atlīdzību, prēmijas un citus maksājumus. Šis makroekonomiskais rādītājs palīdz noteikt ne tikai darbinieku nopelnīto ienākumu apjomu, bet arī darba devēju finansu slodzi. Līdz ar to, izpratne par šo rādītāju ir būtiska gan no darba devēju, gan darbinieku, gan politikas veidotāju perspektīvas. Latvijas ražošanas nozare aptver dažādus segmentus, tostarp pārtikas un dzērienu ražošanu, tekstilrūpniecību, mašīnbūvi, koksnes apstrādi, un daudzus citus. Katra no šīm apakšnozarēm piedzīvo savas īpatnības un izaicinājumus, kas atspoguļojas arī atalgojumā. Piemēram, darbaspēka pieprasījums un piedāvājums katrā no šīm apakšnozarēm var ievērojami atšķirties, kas ietekmē arī algu līmeni. Ražošanas algu dinamiku bieži ietekmē dažādi faktori, tostarp globālās ekonomikas tendences, vietējie ekonomikas apstākļi, tehnoloģiju attīstība un darba likumdošanas izmaiņas. Pasaules ekonomikas attīstība var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas Latvijas ražošanas sektorā attiecībā uz eksporta tirgiem, izejvielu pieejamību un cenu, kā arī tehnoloģiju pārņemšanu. Savukārt, vietējā ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir cieši saistīta ar valsts makroekonomisko politiku, kas var stimulēt vai ierobežot ražošanas nozares attīstību. Svarīgi pieminēt, ka ražošanas algu izmaiņas var arī ietekmēt valsts inflācijas līmeni. Kad algas pieaug, tas bieži vien izraisa kopējo cenu līmeņa paaugstināšanos, jo uzņēmēji cenšas kompensēt papildu darbaspēka izmaksas, augstinot produkcijas cenas. Tomēr, samērīgs algu pieaugums var veicināt arī ekonomisko stabilitāti un līdzsvaru, jo palielinās patērētāju ienākumi un viņu spēja tērēt vairāk. Statistikas dati par ražošanas algām Latvijā liecina par dažiem būtiskiem tendencēm. Pēdējo gadu laikā Latvijas ražošanas sektorā ir vērojams algu pieaugums, pateicoties gan ekonomikas atveseļošanai pēc finansiālās krīzes, gan pieaugošām investīcijām ražošanas nozarē. Tomēr, ražošanas algu līmenis Latvijā joprojām ir zemāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, kas norāda uz nepieciešamību pēc turpmākās nozares attīstības un konkurētspējas paaugstināšanas. Ņemot vērā darba spēka nepietiekamību un pieaugošo nepieciešamību pēc kvalificētiem darbiniekiem, daudzi Latvijas uzņēmumi ir spiesti palielināt darbinieku algas, lai piesaistītu un noturētu nepieciešamo darbaspēku. Tas ir īpaši svarīgi, jo daudzās ražošanas nozares jomās vislielākais pieprasījums ir pēc specifiskām prasmēm un zināšanām, kuras nevar ātri un viegli aizvietot. Eulerpool sniegtie dati par ražošanas algām Latvijā ļauj rūpīgāk sekot līdzi šiem dinamiskiem procesiem. Platformā pieejamie statistikas dati un analīzes ļauj uzņēmumiem, ekonomistiem un valsts iestādēm pieņemt informētus lēmumus gan uzņēmējdarbības, gan makroekonomiskajās politikās. Platforma nodrošina, ka visa informācija ir aktuāla, precīza un viegli pieejama, kas ir būtiski jebkuram, kurš vēlas gūt dziļāku izpratni par Latvijas ekonomikas attīstību. Lai saprastu, kā Latvijas ražošanas algas ietekmē plašākas ekonomikas tendences, būtiski ir arī apskatīt ražošanas sektoru salīdzinājumā ar citām nozarēm. Kaut arī ražošanas nozares darbinieku algas tradicionāli ir bijušas zemākas nekā dažās citās nozarēs, piemēram, finanšu sektorā vai IT jomā, tomēr ražošanas sektorā ir lielākais ieguldījums valsts iekšzemes kopproduktā un nodarbinātībā. Šis nozares nozīmīgums nosaka, ka ražošanas algas ir kritisks indikators, kas palīdz noteikt valsts ekonomikas veselību. Arī nākotnes prognozes par ražošanas algām Latvijā ir saistītas ar vairākiem faktoriem. Tehnoloģisko inovāciju ieviešana, investīcijas izglītībā un apmācībā, kā arī valdības politika attiecībā uz darba tirgu un nodokļu vidi veidos nākotnes darba tirgus attīstību un darba ņēmēju atalgojumu. Piemēram, automatizācijas un robotizācijas pieaugošā izplatība var ietekmēt vajadzību pēc konkrētām darbaspēka prasmēm, kas savukārt var mainīt arī algu struktūru. Noslēgumā jāsaka, ka ražošanas algu analīze ir izšķiroša, lai saprastu Latvijas ekonomikas attīstības virzienus un tendences. Eulerpool platforma piedāvā visaptverošu un uzticamu informāciju par šo noz importantes makroekonomisko indikatoru, kas palīdz dažādām interesentiem pieņemt pamatotus un efektīvus lēmumus. Latvijas ražošanas sektora algas turpmākajos gados neapšaubāmi būs saistītas ar globāliem un vietējiem ekonomikas izaicinājumiem un iespējām, un to izpratne ir pamats ilgtspējīgas attīstības veicināšanai.