Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Polija Ietilpības izmantošana
Akciju cena
Pašreizējā Ietilpības izmantošana vērtība Polija ir 78 %. Ietilpības izmantošana vērtība Polija samazinājās līdz 78 % 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 78 % 1.09.2023.. No 1.03.2002. līdz 1.03.2024., vidējais iekšzemes kopprodukts (IKP) Polija bija 76,59 %. Rekords tika sasniegts 1.09.2018., kad tas bija 83,50 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2002., kad tā bija 67,40 %.
Ietilpības izmantošana ·
Max
Izturības līmenis | |
---|---|
1.03.2002. | 68,40 % |
1.06.2002. | 67,40 % |
1.09.2002. | 69,60 % |
1.12.2002. | 72,30 % |
1.03.2003. | 70,00 % |
1.06.2003. | 71,30 % |
1.09.2003. | 73,30 % |
1.12.2003. | 74,60 % |
1.03.2004. | 74,70 % |
1.06.2004. | 75,10 % |
1.09.2004. | 75,50 % |
1.12.2004. | 76,40 % |
1.03.2005. | 74,30 % |
1.06.2005. | 74,50 % |
1.09.2005. | 76,10 % |
1.12.2005. | 77,50 % |
1.03.2006. | 75,40 % |
1.06.2006. | 76,20 % |
1.09.2006. | 78,10 % |
1.12.2006. | 79,80 % |
1.03.2007. | 76,60 % |
1.06.2007. | 77,10 % |
1.09.2007. | 78,90 % |
1.12.2007. | 79,90 % |
1.03.2008. | 80,30 % |
1.06.2008. | 80,10 % |
1.09.2008. | 79,80 % |
1.12.2008. | 79,30 % |
1.03.2009. | 72,20 % |
1.06.2009. | 69,20 % |
1.09.2009. | 70,50 % |
1.12.2009. | 72,60 % |
1.03.2010. | 72,00 % |
1.06.2010. | 72,80 % |
1.09.2010. | 74,40 % |
1.12.2010. | 76,10 % |
1.03.2011. | 71,50 % |
1.06.2011. | 73,30 % |
1.09.2011. | 73,90 % |
1.12.2011. | 75,70 % |
1.03.2012. | 72,90 % |
1.06.2012. | 74,60 % |
1.09.2012. | 76,00 % |
1.12.2012. | 75,40 % |
1.03.2013. | 72,70 % |
1.06.2013. | 72,90 % |
1.09.2013. | 74,70 % |
1.12.2013. | 76,00 % |
1.03.2014. | 75,40 % |
1.06.2014. | 76,80 % |
1.09.2014. | 77,60 % |
1.12.2014. | 78,50 % |
1.03.2015. | 77,40 % |
1.06.2015. | 77,20 % |
1.09.2015. | 78,60 % |
1.12.2015. | 79,10 % |
1.03.2016. | 78,40 % |
1.06.2016. | 77,70 % |
1.09.2016. | 79,50 % |
1.12.2016. | 79,10 % |
1.03.2017. | 78,70 % |
1.06.2017. | 79,50 % |
1.09.2017. | 80,50 % |
1.12.2017. | 81,40 % |
1.03.2018. | 82,40 % |
1.06.2018. | 82,80 % |
1.09.2018. | 83,50 % |
1.12.2018. | 82,50 % |
1.03.2019. | 81,10 % |
1.06.2019. | 81,40 % |
1.09.2019. | 81,80 % |
1.12.2019. | 81,20 % |
1.03.2020. | 79,90 % |
1.06.2020. | 69,40 % |
1.09.2020. | 73,80 % |
1.12.2020. | 78,30 % |
1.03.2021. | 77,60 % |
1.06.2021. | 78,50 % |
1.09.2021. | 80,20 % |
1.12.2021. | 79,70 % |
1.03.2022. | 79,50 % |
1.06.2022. | 80,00 % |
1.09.2022. | 79,20 % |
1.12.2022. | 78,40 % |
1.03.2023. | 77,50 % |
1.06.2023. | 78,30 % |
1.09.2023. | 78,00 % |
1.12.2023. | 78,00 % |
Ietilpības izmantošana Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 78 % |
1.09.2023. | 78 % |
1.06.2023. | 78,3 % |
1.03.2023. | 77,5 % |
1.12.2022. | 78,4 % |
1.09.2022. | 79,2 % |
1.06.2022. | 80 % |
1.03.2022. | 79,5 % |
1.12.2021. | 79,7 % |
1.09.2021. | 80,2 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ietilpības izmantošana
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇱 Automašīnu ražošana | 22 400 Units | 27 500 Units | Mēneša |
🇵🇱 Automobiļu reģistrācijas YoY | 13,2 % | 25,1 % | Mēneša |
🇵🇱 Biznesa klimats | -6,2 points | -6,9 points | Mēneša |
🇵🇱 Čementa ražošana | 1,719 milj. Tonnes | 1,572 milj. Tonnes | Mēneša |
🇵🇱 Elektroauto reģistrācijas | 1291 Units | 1264 Units | Mēneša |
🇵🇱 Elektroenerģijas ražošana | 11 843,994 Gigawatt-hour | 12 159,431 Gigawatt-hour | Mēneša |
🇵🇱 Ieguves ražošana | -2,3 % | 6,1 % | Mēneša |
🇵🇱 Izmaiņas krājumu apjomos | -5,114 miljardi PLN | 6,615 miljardi PLN | Ceturksnis |
🇵🇱 Jaunie pasūtījumi | 98,6 points | 90,1 points | Mēneša |
🇵🇱 Ražošanas apjoms MoM | 6,7 % | -5,1 % | Mēneša |
🇵🇱 Ražošanas PMI | 45 points | 45 points | Mēneša |
🇵🇱 Ražošanas produkcija | 0,1 % | -1,9 % | Mēneša |
🇵🇱 Rūpnieciskā ražošana | -1,7 % | 7,8 % | Mēneša |
🇵🇱 Transportlīdzekļu reģistrācijas | 50 221 Units | 43 654 Units | Mēneša |
🇵🇱 Uzņēmuma peļņa | 74,469 miljardi PLN | 340,875 miljardi PLN | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Ietilpības izmantošana
Kapacitātes izmantošana ir svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas raksturo uzņēmumu un tautsaimniecības vispārējo ražošanas potenciāla izmantošanas līmeni. Tā ir būtiska nozīme ekonomiskās analīzes procesos, jo tā sniedz ieskatu par to, cik efektīvi tiek izmantoti pieejamie resursi, piemēram, darba spēks, iekārtas un materiāli. Eulerpool vietnē mēs piedāvājam detalizētus datus par kapacitātes izmantošanu gan vietējā, gan globālā mērogā, kas palīdz pieņemt izsvērtus lēmumus par investīcijām un ekonomisko politiku. Kapacitātes izmantošana tiek mērīta procentos, norādot, cik lielā mērā uzņēmumi izmanto savu maksimālo ražošanas potenciālu. Piemēram, ja ražošanas jauda tiek izmantota par 80%, tad kapacitātes izmantošanas koeficients būtu 80%. Šis rādītājs var svārstīties atkarībā no ekonomikas cikla un konkrētiem nozares apstākļiem. Kapitala izmantošanas augsts līmenis parasti liecina par augstu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī par to, ka uzņēmumiem ir pienācīgi resursi un tehnoloģijas. Savukārt zems kapacitātes izmantošanas līmenis var liecināt par ekonomiskām grūtībām vai nepietiekamas pieprasījuma apstākļiem. Kapacitātes izmantošana ir saistīta ar virkni faktoru, tostarp investīciju apjomiem, darba tirgus apstākļiem, tehnoloģisko progresu un iekšzemes kopprodukta izmaiņām. Piemēram, laikā, kad ekonomika piedzīvo izaugsmi, uzņēmumi bieži vien palielina savas ražošanas jaudas un iegulda līdzekļus jaunu iekārtu iegādē un modernizācijā, kas savukārt veicina augstāku kapacitātes izmantošanas līmeni. No otras puses, ekonomiskās lejupslīdes laikā uzņēmumi var ierobežot savu ražošanu, jo samazinās pieprasījums pēc preci un pakalpojumiem, kas noved pie zemāka kapacitātes izmantošanas koeficienta. Eulerpool makroekonomisko datu platforma sniedz iespēju izsekot kapacitātes izmantošanas tendencēm dažādās nozarēs un valstīs. Lietotāji var analizēt vēsturiskos datus un salīdzināt tos ar pašreizējiem rādītājiem, kā arī izmantot šos datus ekonomisko prognožu veidošanai. Mūsu platformā pieejamie dati aptver plašu ģeogrāfisko reģionu un nozaru spektru, kas sniedz detalizētu ieskatu dažādu ekonomiku stāvoklī un to attīstības tendencēs. Kā kapacitātes izmantošanas datu analīze var būt noderīga investoriem un uzņēmējiem? Piemēram, augsts kapacitātes izmantošanas līmenis var liecināt par labu laiku investīcijām uzlabošanā vai ražošanas paplašināšanā, jo tas norāda uz augstu pieprasījumu pēc uzņēmuma produkcijas. Savukārt, ja kapacitātes izmantošana ir zema, uzņēmumiem var būt jāapsver pasākumi, lai palielinātu pieprasījumu vai optimizētu ražošanas procesus, lai izvairītos no pārmērīgiem resursu izmantošanas izdevumiem. Valstiskajā līmenī kapacitātes izmantošanas dati ir būtiski ekonomiskās politikas veidošanā. Piemēram, ja valdība redz, ka kapacitātes izmantošana ir zemā līmenī, tā var ieviest stimulējošus pasākumus, piemēram, palielināt publisko izdevumu apjomus vai samazināt nodokļus, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Savukārt augsta kapacitātes izmantošanas gadījumā var tikt izskatīti pasākumi, kas palīdzētu novērst ekonomikas pārkaršanu un pārmērīgu inflāciju. Vēl viens svarīgs aspekts ir kapacitātes izmantošanas saistība ar darba tirgu. Augsts kapacitātes izmantošanas līmenis parasti nozīmē arī augstu nodarbinātības līmeni, jo uzņēmumiem ir nepieciešams vairāk darbinieku, lai apmierinātu pieprasījumu. Tā rezultātā var pieaugt arī darba samaksa un uzlaboties dzīves līmenis. Tomēr zems kapacitātes izmantošanas līmenis var radīt pretējas sekas, izraisot augstāku bezdarba līmeni un zemākas algas. Kapacitātes izmantošanas analīze var sniegt arī ieskatu par inovāciju un tehnoloģiju ietekmi uz ekonomiku. Ja uzņēmumi spēj efektīvi izmantot jaunas tehnoloģijas un inovācijas, viņi var paaugstināt savu ražošanas kapacitāti un efektivitāti, kas savukārt var paaugstināt kopējo kapacitātes izmantošanas līmeni. Tādejādi, tehnoloģiju attīstība un inovāciju veicināšana ir būtiski faktori, kas ietekmē kapacitātes izmantošanu un ekonomisko izaugsmi kopumā. Mūsu Eulerpool platformā pieejamie dati par kapacitātes izmantošanu ir vertīgs rīks dažādu ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Pateicoties plašam datu spektram un analīzes iespējām, jūs varat izprast ne tikai pašreizējo ekonomikas stāvokli, bet arī prognozēt iespējamos nākotnes attīstības scenārijus. Mūsu mērķis ir nodrošināt mūsu klientiem visaptverošus un precīzus datus, kas palīdzēs viņiem izdarīt pareizos lēmumus gan uzņēmējdarbībā, gan investīcijās, gan valstiskajā līmenī. Kapacitātes izmantošanas analīze ir būtiska arī globālā kontekstā. Piemēram, zināšanas par globālajām kapacitātes izmantošanas tendencēm var palīdzēt uzņēmumiem adaptēt savas stratēģijas, lai konkurēt starptautiskajos tirgos. Globālo tendenču izpratne var sniegt priekšrocības gan ražošanas plānošanā, gan produktu izvietojumā tirgos, kur pieprasījums un kapacitātes izmantošana ir optimālā līmenī. Rezumējot, kapacitātes izmantošana ir svarīgs makroekonomisks rādītājs, kas sniedz nozīmīgus ieskatus par ekonomisko efektivitāti un resursu izmantošanu. Eulerpool vietne piedāvā precīzus un detalizētus datus par kapacitātes izmantošanu, kas ir būtiski gan uzņēmējiem, gan investoriem, gan politikas veidotājiem, lai pieņemtu informētus un stratēģiski pareizus lēmumus. Mūsu datu bāze un analīzes rīki ir izstrādāti, lai atvieglotu procesu un palīdzētu jums izprast un prognozēt ekonomikas attīstības tendences.