Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Polija Nodarbinātas personas
Akciju cena
Pašreizējā Nodarbinātas personas vērtība Polija ir 17,323 milj. . Nodarbinātas personas Polija palielinājās līdz 17,323 milj. 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 17,279 milj. 1.09.2023.. No 1.03.2010. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Polija bija 16,21 milj. . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2023. ar 17,32 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2010. ar 15,18 milj. .
Nodarbinātas personas ·
Max
Nodarbinātie | |
---|---|
1.03.2010. | 15,18 milj. |
1.06.2010. | 15,48 milj. |
1.09.2010. | 15,68 milj. |
1.12.2010. | 15,56 milj. |
1.03.2011. | 15,36 milj. |
1.06.2011. | 15,58 milj. |
1.09.2011. | 15,70 milj. |
1.12.2011. | 15,61 milj. |
1.03.2012. | 15,40 milj. |
1.06.2012. | 15,61 milj. |
1.09.2012. | 15,72 milj. |
1.12.2012. | 15,64 milj. |
1.03.2013. | 15,29 milj. |
1.06.2013. | 15,53 milj. |
1.09.2013. | 15,74 milj. |
1.12.2013. | 15,71 milj. |
1.03.2014. | 15,57 milj. |
1.06.2014. | 15,79 milj. |
1.09.2014. | 16,06 milj. |
1.12.2014. | 16,02 milj. |
1.03.2015. | 15,84 milj. |
1.06.2015. | 15,99 milj. |
1.09.2015. | 16,23 milj. |
1.12.2015. | 16,28 milj. |
1.03.2016. | 16,01 milj. |
1.06.2016. | 16,18 milj. |
1.09.2016. | 16,27 milj. |
1.12.2016. | 16,33 milj. |
1.03.2017. | 16,28 milj. |
1.06.2017. | 16,50 milj. |
1.09.2017. | 16,51 milj. |
1.12.2017. | 16,40 milj. |
1.03.2018. | 16,34 milj. |
1.06.2018. | 16,57 milj. |
1.09.2018. | 16,62 milj. |
1.12.2018. | 16,41 milj. |
1.03.2019. | 16,27 milj. |
1.06.2019. | 16,48 milj. |
1.09.2019. | 16,62 milj. |
1.12.2019. | 16,47 milj. |
1.03.2020. | 16,43 milj. |
1.06.2020. | 16,27 milj. |
1.09.2020. | 16,64 milj. |
1.12.2020. | 16,56 milj. |
1.03.2021. | 16,43 milj. |
1.06.2021. | 16,60 milj. |
1.09.2021. | 16,81 milj. |
1.12.2021. | 16,78 milj. |
1.03.2022. | 16,71 milj. |
1.06.2022. | 16,77 milj. |
1.09.2022. | 16,69 milj. |
1.12.2022. | 16,80 milj. |
1.03.2023. | 16,85 milj. |
1.06.2023. | 16,85 milj. |
1.09.2023. | 17,28 milj. |
1.12.2023. | 17,32 milj. |
Nodarbinātas personas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 17,323 milj. |
1.09.2023. | 17,279 milj. |
1.06.2023. | 16,85 milj. |
1.03.2023. | 16,852 milj. |
1.12.2022. | 16,796 milj. |
1.09.2022. | 16,69 milj. |
1.06.2022. | 16,77 milj. |
1.03.2022. | 16,714 milj. |
1.12.2021. | 16,78 milj. |
1.09.2021. | 16,814 milj. |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Nodarbinātas personas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇱 Algas | 8147,38 PLN/Month | 7540,36 PLN/Month | Ceturksnis |
🇵🇱 Algu pieaugums | 11 % | 11,4 % | Mēneša |
🇵🇱 Bezdarba līmenis | 5 % | 5,1 % | Mēneša |
🇵🇱 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 11,8 % | 11,8 % | Mēneša |
🇵🇱 Bezdarbnieki | 776 600 | 797 100 | Mēneša |
🇵🇱 Daļēja darba laika nodarbinātība | 956 600 | 972 700 | Ceturksnis |
🇵🇱 Darba vakancu koeficients | 0,9 % | 0,8 % | Ceturksnis |
🇵🇱 Darbaspēka izmaksas | 160,817 points | 143,503 points | Ceturksnis |
🇵🇱 Iedzīvotāji | 36,621 milj. | 36,754 milj. | Gada |
🇵🇱 Iegādes līmenis | 58,3 % | 57,8 % | Ceturksnis |
🇵🇱 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,8 % | 0,8 % | Ceturksnis |
🇵🇱 Minimālās algas | 997,91 EUR/Month | 977,53 EUR/Month | Ceturksnis |
🇵🇱 Nodarbinātības izmaiņas | -0,5 % | -0,4 % | Mēneša |
🇵🇱 Nodarbinātības līmenis | 72,3 % | 72,7 % | Ceturksnis |
🇵🇱 Pensijas vecums sievietēm | 60 Years | 60 Years | Gada |
🇵🇱 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇵🇱 pilna laika nodarbinātība | 15,803 milj. | 15,917 milj. | Ceturksnis |
🇵🇱 Produktivitāte | 128,669 points | 126,025 points | Ceturksnis |
🇵🇱 Ražošanas algas | 7457,35 PLN/Month | 7330,26 PLN/Month | Mēneša |
🇵🇱 Vakanču saraksts | 69 400 | 65 000 | Mēneša |
Polijā nodarbinātas personas ir indivīdi ar minimālo nepieciešamo vecumu, kuri noteiktu laiku strādā uzņēmumā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Nodarbinātas personas
Darba ņēmēju kategorija ir viena no svarīgākajām makroekonomiskā analīzes sadaļām, kuru nodrošina mūsu profesionālā tīmekļa vietne Eulerpool. Šī kategorija piedāvā detalizētu ieskatu par nodarbinātības stāvokli Latvijā, un tā ir būtiska, lai saprastu plašāku ekonomikas kontekstu un tendences. Darba ņēmēju skaits ir tieši saistīts ar ekonomikas dinamiku, iedzīvotāju labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. Nodarbinātība ir viens no galvenajiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo strādājošo personu skaitu noteiktā laika periodā. Latvijā šī statistika tiek regulāri apkopota un atjaunināta, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības pārmaiņas, demogrāfiskās izmaiņas un citus būtiskus faktorus. Eulerpool piedāvā precīzu un detalizētu šo datu analīzi, padarot tos pieejamus gan pētniekiem, gan biznesa analītiķiem, gan politikas veidotājiem. Nodarbināto skaita analīze sniedz būtisku informāciju par darba tirgus veselību un darba iespēju pieejamību iedzīvotājiem. Augsts nodarbinātības līmenis parasti liecina par stabilu un augošu ekonomiku, savukārt zemāki rādītāji var liecināt par strukturālām problēmām, darba tirgus neatbilstībām vai ekonomiskām grūtībām. Latvijā nodarbinātības līmeni ietekmē vairāki faktori, tai skaitā ekonomiskās politikas, starptautiskā tirgus tendences, sektoru attīstība un demogrāfiskās izmaiņas. Darba tirgus struktūra Latvijā ir sarežģīta un daudzveidīga. To veido dažādu nozares sektoru aktivitātes, sākot no unikalizētām tehnoloģiju un inovāciju nozarēm līdz tradicionālajām rūpniecības nozarēm. Latvijas valdība un privātā sektora pārstāvji regulāri izmanto nodarbinātības datus, lai veicinātu politikas plānošanu, paredzētu darba tirgus izmaiņas un attiecīgi veidotu izglītības programmas, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Eulerpool vietnē pieejamie dati palīdz uzsvērt šīs dinamiskās attiecības un izcelt galvenās tendences, kas ietekmē Latvijas darba tirgu. Bezdarbs ir pretstats nodarbinātībai un tāpat tiek plaši izplatīts kā svarīgs makroekonomikas rādītājs. Bezdarba līmenis ir svarīgs, lai novērtētu darba tirgus darbību un noteiktu, cik efektīvi ekonomika spēj nodarbināt savu darbaspēku. Latvijā bezdarba datus iegūst, izmantojot statistiskās aptaujas un administratīvos datus, un tiem ir liela nozīme ekonomisko tendenču prognozēšanā. Eulerpool vietne nodrošina piekļuvi detalizētiem bezdarba datiem, kas ļauj veikt pilnīgu darba tirgus analīzi. Migrācija ir vēl viens faktors, kas ievērojami ietekmē nodarbinātības rādītājus Latvijā. Starptautiskā migrācija rada izmaiņas darbaspēka apjomā un sastāvā, kas, savukārt, ietekmē ekonomikas attīstību un darba tirgus struktūru. Latvijas kontekstā emigrācija, jo īpaši darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju emigrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, ir bijusi būtisks faktors pēdējos gados. Šie migrācijas procesi rada izaicinājumus nodarbinātībai un prasa pielāgošanās pasākumus no valsts politikas plānotājiem un uzņēmējiem. Papildus tradicionālajai nodarbinātības analīzei, Eulerpool vietne piedāvā arī padziļinātu darbaspēka dalībnieku analīzi pēc dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa. Tā, piemēram, detalizēta nodarbinātības analīze pēc dzimuma ļauj saskatīt dzimumu līdztiesības jautājumus darba tirgū, sniedzot datus par vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem. Tas ir būtiski, lai identificētu un risinātu dzimumu diskriminācijas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Izglītības līmenis ir vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē nodarbinātību. Latvijā izglītības sistēma un tās pielāgošanās spējas darba tirgus vajadzībām spēlē būtisku lomu darba tirgus efektivitātē. Zemāka izglītības līmeņa darbinieki parasti sastopas ar lielākiem izaicinājumiem atrast darbu, savukārt augstākās izglītības darbinieki bieži vien ir labāk pielāgojušies jaunu tehnoloģiju un darba procesu prasībām. Eulerpool piedāvātie dati par nodarbinātību pēc izglītības līmeņa ļauj identificēt šīs tendences un pieņemt stratēģiskus lēmumus izglītības politikas izstrādē. Vecumgrupu analīze ir vēl viena būtiska nodarbinātības rādītāju dimensija. Darba tirgus struktūra pēc vecuma var mainīties atkarībā no demogrāfiskās struktūras izmaiņām. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tuvojas demogrāfiskā pāreja, kurā vecākās paaudzes īpatsvars pieaug, un jauniešu skaits sarūk. Tas rada potenciālus izaicinājumus nodarbinātībā, īpaši augsts vecums un zemāks jauno darbinieku skaits. Eulerpool nodrošina piekļuvi detalizētiem datiem, kas ļauj analizēt šīs demogrāfiskās struktūras un to ietekmi uz darba tirgu. Turklāt, Eulerpool piedāvā piekļuvi starptautiskajiem salīdzinājumiem, kas ļauj novērtēt Latvijas nodarbinātības datus starptautiskā kontekstā. Tas ļauj saprast, kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm un reģioniem un identificēt labās prakses piemērus, kurus varētu pielāgot vietējam kontekstam. Latvijas darba tirgus ir dinamisks un daudzdimensionāls, un tas prasa precīzu un detalizētu datu analīzi, lai saprastu tā attīstību un tendences. Eulerpool nodrošina šo analīzi, padarot sarežģītos makroekonomiskos datus viegli pieejamus un saprotamus. Darba ņēmēju kategorija ir būtiska sastāvdaļa šajā analīzes procesā, nodrošinot datus, kas palīdz pieņemt informētus lēmumus un stratēģiski plānot nākotnes attīstību. Mūsu mērķis Eulerpool ir atvieglot šo procesu, piedāvājot uzticamus un precīzus datus, kas atspoguļo Latvijas darba tirgus realitāti. Mēs esam pārliecināti, ka šī informācija ir būtiska gan politikas plānotājiem, gan pētniekiem un uzņēmējiem, lai saprastu un reaģētu uz mainīgajām darba tirgus tendencēm un izveidotu pievilcīgāku ekonomisko vidi visiem iedzīvotājiem.