Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Polija Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem
Akciju cena
Pašreizējā Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem vērtība Polija ir 55,02 %. Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem Polija pieauga līdz 55,02 % 1.01.2021., pēc tam kad tas bija 54,33 % 1.01.2020.. No 1.01.2000. līdz 1.01.2022., vidējais IKP Polija bija 42,34 %. Vēsturiskās augstākās vērtības tika sasniegtas 1.01.2015. ar 58,33 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2000. ar 9,79 %.
Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem ·
Max
Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem | |
---|---|
1.01.2000. | 9,79 % |
1.01.2001. | 11,79 % |
1.01.2002. | 17,28 % |
1.01.2003. | 17,96 % |
1.01.2004. | 19,51 % |
1.01.2005. | 22,60 % |
1.01.2006. | 28,12 % |
1.01.2007. | 35,70 % |
1.01.2008. | 47,00 % |
1.01.2009. | 48,51 % |
1.01.2010. | 51,80 % |
1.01.2011. | 55,44 % |
1.01.2012. | 53,75 % |
1.01.2013. | 55,61 % |
1.01.2014. | 56,13 % |
1.01.2015. | 58,33 % |
1.01.2016. | 58,28 % |
1.01.2017. | 56,44 % |
1.01.2018. | 57,27 % |
1.01.2019. | 56,85 % |
1.01.2020. | 54,33 % |
1.01.2021. | 55,02 % |
Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2021. | 55,02 % |
1.01.2020. | 54,33 % |
1.01.2019. | 56,85 % |
1.01.2018. | 57,27 % |
1.01.2017. | 56,44 % |
1.01.2016. | 58,28 % |
1.01.2015. | 58,33 % |
1.01.2014. | 56,13 % |
1.01.2013. | 55,61 % |
1.01.2012. | 53,75 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇱 Degvielas cenas | 1,65 USD/Liter | 1,63 USD/Liter | Mēneša |
🇵🇱 Mājsaimniecību parāds pret IKP | 24,2 % of GDP | 24,4 % of GDP | Ceturksnis |
🇵🇱 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | -0,2 % | -0,4 % | Mēneša |
🇵🇱 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | 4,4 % | 5 % | Mēneša |
🇵🇱 Patērētāju uzticība | -13,8 points | -11,5 points | Mēneša |
🇵🇱 Patēriņa izdevumi | 506,425 miljardi PLN | 419,808 miljardi PLN | Ceturksnis |
🇵🇱 Patēriņa kredīti | 788,448 miljardi PLN | 784,193 miljardi PLN | Mēneša |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Mājsaimniecību parāds attiecībā pret ienākumiem
Mājsaimniecību Parāds pret Ienākumiem: Latvijas Makroekonomikas Analīze Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem, angliski zināma kā "Households Debt to Income ratio", ir viena no svarīgākajām makroekonomiskajām kategorijām, kas tieši atspoguļo Latvijas ekonomiskās veselības stāvokli. Šis rādītājs norāda cik liels parāda apjoms ir uzkrāts attiecībā pret mājsaimniecību ienākumiem. Eulerpool platformai, kas specializējas makroekonomisko datu prezentācijā, šis ir viens no galvenajiem ekonomiskajiem indikatoriem, kuru analīze un izpratne ir būtiska gan ekonomistiem, uzņēmējiem, finanšu analītiķiem, gan arī sabiedrībai kopumā. Lai dziļāk izprastu mājsaimniecību parāda attiecību pret ienākumiem, nepieciešams izskaidrot šī rādītāja būtību un tā ietekmes faktorus. Mājsaimniecības var uzkrāt parādu dažādu iemeslu dēļ, piemēram, nekustamo īpašumu iegādei, patēriņa kredītiem, studiju kredītiem vai citiem aizņēmumiem. Parāda uzkrāšanas gadījumā svarīgi ir ņemt vērā ne tikai uzkrātā parāda kopsummu, bet arī to, cik efektīvi un savlaicīgi mājsaimniecības spēj šo parādu atmaksāt. Tādējādi, mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem kļūst par būtisku ekonomiskās situācijas novērtēšanas instrumentu. Šī rādītāja aprēķināšana notiek, dalot mājsaimniecību parāda kopējo summu ar to rīcībā esošajiem ienākumiem. Rezultātā iegūtais procents parāda, cik liels parāda apjoms attiecas uz vienu ienākumu vienību. Piemēram, ja mājsaimniecību parāds ir 100 000 eiro, bet to gada ienākumi ir 50 000 eiro, tad parāda attiecība pret ienākumiem būs 200%. Tas nozīmē, ka parāda apjoms ir divreiz lielāks par gada ienākumiem. Latvijas kontekstā šis rādītājs ir īpaši svarīgs, ņemot vērā tās ekonomisko attīstību pēdējo desmitgažu laikā. Mājsaimniecību parāda tendences skaidri ataino ekonomiskos uzplaukumus un kritumus, kas ietekmē iedzīvotāju spēju iesaistīties parādu tirgū. Stabilā ekonomiskajā situācijā, kad iedzīvotāju ienākumi pieaug un procentu likmes ir zemas, mājsaimniecības biežāk veic lielākus pirkumus uz kredīta, kas palielina parāda attiecību pret ienākumiem. Savukārt ekonomisko grūtību laikā šī attiecība var kļūt mazāk stabila, jo iedzīvotāji sastopas ar samazinātiem ienākumiem vai palielinātām procentu likmēm. Makroekonomiskajā analizē Eulerpool platformā tiek ņemti vērā arī citi faktori, kas ietekmē mājsaimniecību parādu pret ienākumiem. Viena no galvenajām ir demogrāfiskās izmaiņas. Piemēram, ja veidojas demogrāfiskā problēma, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir vecumdienu vecuma, tas var radīt spiedienu uz darba tirgu un samazināt kopējo ienākumu līmeni valstī, tādējādi ietekmējot arī parāda attiecību pret ienākumiem. Tāpat arī būtisks faktors ir nekustamā īpašuma tirgus situācija. Latvijā, kā arī citās valstīs, nekustamā īpašuma cenas un pieprasījums ir izšķiroši determinanti mājsaimniecību parāda veidošanā. Augstas nekustamā īpašuma cenas veicina lielākus hipotekāros kredītus, kas nozīmē augstāku parāda attiecību pret ienākumiem. Savukārt ja nekustamā īpašuma cenas strauji krītas, tas var veicināt negatīvu kapitālu scenārijus, kur parāda summa pārsniedz nekustamā īpašuma vērtību. Finanšu stabilitāte un sabiedrības uzticība banku sektoram arī ir noteicošais faktors šīs attiecības kontekstā. Banku sistēmas stabilitāte un aizdevuma noteikumi tieši ietekmē mājsaimniecību spēju un vēlmi aizņemties. Ikvienas ekonomiskās krīzes laikā uzticība banku sektoram var tikt aizskarta, kas atkal ietekmē mājsaimniecību parāda attiecību pret ienākumiem. Eulerpool platformā mēs rūpīgi analizējam šos un citus faktorus, lai sniegtu maksimāli precīzus un atbilstošus makroekonomiskos datus mūsu lietotājiem. Klausoties mājsaimniecību parāda attiecību pret ienākumiem, ir būtiski novērtēt arī globālās ekonomiskās tendences un to ietekmi uz vietējo ekonomiku. Pasaules ekonomiskās dinamikas, piemēram, globālās finanšu krīzes vai ekonomisko uzplaukumu periodi, tieši ietekmē arī Latvijas situāciju. Turklāt, Eulerpool platformā mēs piedāvājam salīdzinājumu starp dažādām valstīm, lai mūsu lietotāji varētu labāk izprast, kā Latvijas mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm. Šāda veida salīdzinājumi ļauj saprast, vai Latvijas rādītāji ir atbilstoši globālajām tendencēm vai arī pastāv kādi specifiski lokāli faktori, kas ietekmē šo rādītāju. Secinot, mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem ir komplekss un daudzpusīgs makroekonomisks indikators, kas sniedz ieskatu par valsts ekonomisko veselību un stabilitāti. Eulerpool platformā mūsu mērķis ir sniegt precīzus un detalizētus datus, kas palīdzēs gan profesionāļiem, gan arī ikvienam interesentam izprast un analizēt šo svarīgo ekonomisko rādītāju Latvijā. Izmantojot mūsu platformu, jūs iegūsiet pilnīgu priekšstatu par mājsaimniecību parāda attiecību pret ienākumiem un tā ietekmējošiem faktoriem, nodrošinot izcilu bāzi turpmākām ekonomiskajām analīzēm un lēmumu pieņemšanām.