Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Peru Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta
Akciju cena
Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no transporta vērtība Peru ir 7,498 miljardi PEN. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta Peru pieauga līdz 7,498 miljardi PEN 1.09.2023., pēc tam kad tas bija 7,371 miljardi PEN 1.06.2023.. Laikā no 1.03.2007. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Peru bija 6,11 miljardi PEN. Vēsturiski augstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2019. ar 7,78 miljardi PEN, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2020. ar 3,63 miljardi PEN.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta ·
Max
Transportsfēras IKP | |
---|---|
1.03.2007. | 3,88 miljardi PEN |
1.06.2007. | 3,87 miljardi PEN |
1.09.2007. | 4,05 miljardi PEN |
1.12.2007. | 4,09 miljardi PEN |
1.03.2008. | 4,24 miljardi PEN |
1.06.2008. | 4,26 miljardi PEN |
1.09.2008. | 4,43 miljardi PEN |
1.12.2008. | 4,39 miljardi PEN |
1.03.2009. | 4,25 miljardi PEN |
1.06.2009. | 4,22 miljardi PEN |
1.09.2009. | 4,32 miljardi PEN |
1.12.2009. | 4,37 miljardi PEN |
1.03.2010. | 4,74 miljardi PEN |
1.06.2010. | 4,76 miljardi PEN |
1.09.2010. | 4,90 miljardi PEN |
1.12.2010. | 5,02 miljardi PEN |
1.03.2011. | 5,33 miljardi PEN |
1.06.2011. | 5,36 miljardi PEN |
1.09.2011. | 5,44 miljardi PEN |
1.12.2011. | 5,50 miljardi PEN |
1.03.2012. | 5,68 miljardi PEN |
1.06.2012. | 5,72 miljardi PEN |
1.09.2012. | 5,83 miljardi PEN |
1.12.2012. | 5,92 miljardi PEN |
1.03.2013. | 6,08 miljardi PEN |
1.06.2013. | 6,21 miljardi PEN |
1.09.2013. | 6,20 miljardi PEN |
1.12.2013. | 6,20 miljardi PEN |
1.03.2014. | 6,38 miljardi PEN |
1.06.2014. | 6,30 miljardi PEN |
1.09.2014. | 6,27 miljardi PEN |
1.12.2014. | 6,35 miljardi PEN |
1.03.2015. | 6,60 miljardi PEN |
1.06.2015. | 6,58 miljardi PEN |
1.09.2015. | 6,59 miljardi PEN |
1.12.2015. | 6,60 miljardi PEN |
1.03.2016. | 6,90 miljardi PEN |
1.06.2016. | 6,84 miljardi PEN |
1.09.2016. | 6,85 miljardi PEN |
1.12.2016. | 6,86 miljardi PEN |
1.03.2017. | 7,15 miljardi PEN |
1.06.2017. | 7,11 miljardi PEN |
1.09.2017. | 7,06 miljardi PEN |
1.12.2017. | 7,23 miljardi PEN |
1.03.2018. | 7,55 miljardi PEN |
1.06.2018. | 7,61 miljardi PEN |
1.09.2018. | 7,42 miljardi PEN |
1.12.2018. | 7,55 miljardi PEN |
1.03.2019. | 7,75 miljardi PEN |
1.06.2019. | 7,78 miljardi PEN |
1.09.2019. | 7,59 miljardi PEN |
1.12.2019. | 7,76 miljardi PEN |
1.03.2020. | 7,31 miljardi PEN |
1.06.2020. | 3,63 miljardi PEN |
1.09.2020. | 5,38 miljardi PEN |
1.12.2020. | 6,03 miljardi PEN |
1.03.2021. | 6,40 miljardi PEN |
1.06.2021. | 6,43 miljardi PEN |
1.09.2021. | 6,97 miljardi PEN |
1.12.2021. | 6,99 miljardi PEN |
1.03.2022. | 7,12 miljardi PEN |
1.06.2022. | 7,18 miljardi PEN |
1.09.2022. | 7,48 miljardi PEN |
1.12.2022. | 7,32 miljardi PEN |
1.03.2023. | 7,17 miljardi PEN |
1.06.2023. | 7,37 miljardi PEN |
1.09.2023. | 7,50 miljardi PEN |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 7,498 miljardi PEN |
1.06.2023. | 7,371 miljardi PEN |
1.03.2023. | 7,169 miljardi PEN |
1.12.2022. | 7,321 miljardi PEN |
1.09.2022. | 7,484 miljardi PEN |
1.06.2022. | 7,177 miljardi PEN |
1.03.2022. | 7,115 miljardi PEN |
1.12.2021. | 6,991 miljardi PEN |
1.09.2021. | 6,97 miljardi PEN |
1.06.2021. | 6,434 miljardi PEN |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇪 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 30,346 miljardi PEN | 39,128 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Būvniecības nozares IKP | 7,579 miljardi PEN | 11,148 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Gada IKP izaugsmes temps | 1,4 % | -0,4 % | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP | 267,6 miljardi USD | 246,49 miljardi USD | Gada |
🇵🇪 IKP izaugsme visa gada garumā | -0,552 % | 2,684 % | Gada |
🇵🇪 IKP izaugsmes temps | -0,364 % | -0,1 % | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP no ieguves nozares | 17,092 miljardi PEN | 16,882 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP no pakalpojumiem | 15,803 miljardi PEN | 13,623 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP no valsts pārvaldes | 8,967 miljardi PEN | 8,117 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP par pastāvīgām cenām | 145,437 miljardi PEN | 134,494 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju | 6455,83 USD | 6549,33 USD | Gada |
🇵🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 15 068,49 USD | 15 286,74 USD | Gada |
🇵🇪 Lauksaimniecības IKP | 11,074 miljardi PEN | 7,376 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | 3,53 % | 4,47 % | Mēneša |
🇵🇪 Ražošanas IKP | 17,674 miljardi PEN | 15,634 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 2,771 miljardi PEN | 2,834 miljardi PEN | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no transporta nozares ir nozīmīgs rādītājs, kas atspoguļo transporta sektora ekonomisko ietekmi Latvijā. Kā ekonomisko datu platforma, eulerpool piedāvā padziļinātu ieskatu šā rādītāja dinamikā un tā ietekmē uz Latvijas tautsaimniecību. Transporta nozare ietver visas ar transportu saistītās aktivitātes, tai skaitā autoceļu, gaisa, dzelzceļa, jūras un cita veida pārvadājumus, kā arī loģistiku un saistītas pakalpojumus. Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta Baltijas jūras reģionā un kā tranzīta valsts starp Rietumeiropu un Austrumiem, piedāvā lieliskas iespējas transporta nozares attīstībai. Šajā kontekstā, IKP no transporta ir nozīmīgs rādītājs, kas palīdz izprast šo sektoru aportu nacionālajai ekonomikai. IKP no transporta ietver visus pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kas tiek radīti šajā nozarē. Tas ir ne tikai transporta uzņēmumu radītā pievienotā vērtība, bet arī to pakalpojumu devējvalsts ienākumi, kas tiek radīti saistībā ar transporta nozares pakalpojumu pieprasījumu. Transporta nozare ir galvenais ekonomikas dzinējspēks Latvijā, jo tās attīstība veicina citu nozaru izaugsmi, piemēram, rūpniecību, lauksaimniecību, tūrismu un pakalpojumu sfēru kopumā. Tādēļ arī IKP no transporta ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo vispārēju ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību valstī. Turklāt transporta nozare, īpaši loģistika un kravu pārvadājumi, ir svarīgs faktors eksporta un importa apjomu veidošanā, kas savukārt ietekmē tirdzniecības bilanci un kopējo ekonomisko stabilitāti. IKP no transporta ir ļoti saistīts ar infrastruktūras attīstību, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai transporta sistēmas darbībai. Latvija pēdējos gados ir aktīvi investējusi transporta infrastruktūras modernizācijā un attīstībā, tai skaitā ceļu būves un uzturēšanas darbos, dzelzceļa tīkla modernizācijā, lidostu un ostu kapacitātes palielināšanā. Šīs investīcijas ne tikai veicina transporta nozares IKP pieaugumu, bet arī uzlabo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kas pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Transporta nozares attīstība ir svarīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Transporta uzņēmumi sniedz daudz iespēju nodarbinātībai, sākot no transporta vadītājiem un mehāniķiem, līdz pat loģistikas speciālistiem un stratēģiskiem menedžeriem. Līdz ar to, IKP no transporta ir ne tikai ekonomisks rādītājs, bet arī sociālekonomisks indikators, kas atspoguļo transporta nozares ietekmi uz darba tirgu un sociālo labklājību Latvijā. Viena no transporta nozares galvenajām apakšnozarēm Latvijā ir loģistika un kravu pārvadājumi. Latvijas ostas, piemēram, Rīgas ostas un Ventspils osta, spēlē nozīmīgu lomu Eiropas un Āzijas savienošanā. Tās kalpo kā nozīmīgi kravu pārsūtīšanas centri, kas veicina ne tikai vietējo, bet arī starptautisko tirdzniecību. Moderni un efektīvi loģistikas risinājumi palīdz samazināt pārvadājumu izmaksas un piegādes laikus, kas savukārt palielina uzņēmumu konkurētspēju un veicina ekonomisko izaugsmi. Arī pasažieru pārvadājumu segments ir būtiska transporta nozares sastāvdaļa. Latvijā populāri ir gan vietējie, gan starptautiskie autobusu, vilcienu un aviopārvadājumi. Starptautiskā lidosta "Rīga" ir Baltijas valstu lielākā aviosatiksmes mezgla vieta, kas piedāvā tiešos lidojumus uz vairāk nekā 100 galamērķiem visā pasaulē. Lidostas attīstība un kapacitātes palielināšana tieši ietekmē IKP no transporta un sekmē tūrisma nozares izaugsmi, kā arī veicina ekonomisko aktivitāti reģionā. IKP no transporta ir nozīmīgs rādītājs arī valsts budžeta plānošanā un ekonomiskās politikas veidošanā. Tas dod iespēju valdībai noteikt prioritātes transporta infrastruktūras attīstībā, kā arī piešķirt nepieciešamos resursus efektīvai nozares pārvaldībai. Valdības investīcijas transporta infrastruktūras projektos ne tikai uzlabo ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu kvalitāti, bet arī veicina privātā sektora investīciju piesaisti, kas savukārt veicina ekonomisko izaugsmi un rada jaunas darba vietas. Papildus tam, IKP no transporta ir svarīgs rādītājs arī starptautiskajiem investoriem un uzņēmumiem, kas apsver iespēju paplašināt savu darbību Latvijā. Ekonomiski spēcīga un labi attīstīta transporta nozare ir būtisks faktors, kas piesaista ārvalstu investīcijas, jo tas nodrošina efektīvus loģistikas risinājumus, ātru un ekonomiski izdevīgu preču un pakalpojumu piegādi, kā arī uzlabo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Noslēgumā jāatzīmē, ka IKP no transporta ir svarīgs ekonomikas rādītājs, kas atspoguļo transporta nozares devumu Latvijas tautsaimniecībai. Tas ir komplekss indikators, kas apvieno dažādus ekonomiskos, sociālos un infrastruktūras aspektus, un dod iespēju novērtēt transporta sektora ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un starptautisko tirdzniecību. Kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, eulerpool piedāvā uzskatāmu un detalizētu informāciju par IKP no transporta dinamikas un tā saistību ar citām ekonomikas nozarēm, lai palīdzētu lietotājiem pieņemt informētus un pamatotus lēmumus.