Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Peru Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas
Akciju cena
Pašreizējā Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas vērtība Peru ir 15,634 miljardi PEN. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas Peru samazinājās līdz 15,634 miljardi PEN 1.03.2024., pēc tam, kad tā bija 17,048 miljardi PEN 1.12.2023.. No 1.03.2007. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Peru bija 15,98 miljardi PEN. Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2021. ar 18,43 miljardi PEN, savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.06.2020. ar 10,87 miljardi PEN.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas ·
Max
Ražošanas IKP | |
---|---|
1.03.2007. | 12,14 miljardi PEN |
1.06.2007. | 13,59 miljardi PEN |
1.09.2007. | 12,98 miljardi PEN |
1.12.2007. | 14,10 miljardi PEN |
1.03.2008. | 13,67 miljardi PEN |
1.06.2008. | 15,14 miljardi PEN |
1.09.2008. | 14,09 miljardi PEN |
1.12.2008. | 14,45 miljardi PEN |
1.03.2009. | 13,19 miljardi PEN |
1.06.2009. | 13,49 miljardi PEN |
1.09.2009. | 12,73 miljardi PEN |
1.12.2009. | 14,09 miljardi PEN |
1.03.2010. | 13,74 miljardi PEN |
1.06.2010. | 15,27 miljardi PEN |
1.09.2010. | 14,70 miljardi PEN |
1.12.2010. | 15,56 miljardi PEN |
1.03.2011. | 15,53 miljardi PEN |
1.06.2011. | 16,46 miljardi PEN |
1.09.2011. | 15,96 miljardi PEN |
1.12.2011. | 16,38 miljardi PEN |
1.03.2012. | 15,86 miljardi PEN |
1.06.2012. | 16,92 miljardi PEN |
1.09.2012. | 16,54 miljardi PEN |
1.12.2012. | 16,65 miljardi PEN |
1.03.2013. | 16,03 miljardi PEN |
1.06.2013. | 17,73 miljardi PEN |
1.09.2013. | 17,05 miljardi PEN |
1.12.2013. | 18,40 miljardi PEN |
1.03.2014. | 16,58 miljardi PEN |
1.06.2014. | 17,13 miljardi PEN |
1.09.2014. | 16,41 miljardi PEN |
1.12.2014. | 16,57 miljardi PEN |
1.03.2015. | 15,72 miljardi PEN |
1.06.2015. | 17,13 miljardi PEN |
1.09.2015. | 16,08 miljardi PEN |
1.12.2015. | 16,78 miljardi PEN |
1.03.2016. | 15,32 miljardi PEN |
1.06.2016. | 15,77 miljardi PEN |
1.09.2016. | 16,42 miljardi PEN |
1.12.2016. | 17,28 miljardi PEN |
1.03.2017. | 15,68 miljardi PEN |
1.06.2017. | 16,50 miljardi PEN |
1.09.2017. | 16,13 miljardi PEN |
1.12.2017. | 16,36 miljardi PEN |
1.03.2018. | 15,76 miljardi PEN |
1.06.2018. | 18,26 miljardi PEN |
1.09.2018. | 16,43 miljardi PEN |
1.12.2018. | 18,03 miljardi PEN |
1.03.2019. | 15,65 miljardi PEN |
1.06.2019. | 17,02 miljardi PEN |
1.09.2019. | 17,07 miljardi PEN |
1.12.2019. | 17,60 miljardi PEN |
1.03.2020. | 14,20 miljardi PEN |
1.06.2020. | 10,87 miljardi PEN |
1.09.2020. | 15,89 miljardi PEN |
1.12.2020. | 17,95 miljardi PEN |
1.03.2021. | 16,50 miljardi PEN |
1.06.2021. | 17,57 miljardi PEN |
1.09.2021. | 17,36 miljardi PEN |
1.12.2021. | 18,43 miljardi PEN |
1.03.2022. | 16,76 miljardi PEN |
1.06.2022. | 18,17 miljardi PEN |
1.09.2022. | 17,57 miljardi PEN |
1.12.2022. | 18,02 miljardi PEN |
1.03.2023. | 16,70 miljardi PEN |
1.06.2023. | 16,05 miljardi PEN |
1.09.2023. | 16,12 miljardi PEN |
1.12.2023. | 17,05 miljardi PEN |
1.03.2024. | 15,63 miljardi PEN |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 15,634 miljardi PEN |
1.12.2023. | 17,048 miljardi PEN |
1.09.2023. | 16,117 miljardi PEN |
1.06.2023. | 16,045 miljardi PEN |
1.03.2023. | 16,699 miljardi PEN |
1.12.2022. | 18,023 miljardi PEN |
1.09.2022. | 17,569 miljardi PEN |
1.06.2022. | 18,171 miljardi PEN |
1.03.2022. | 16,758 miljardi PEN |
1.12.2021. | 18,429 miljardi PEN |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇪 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 30,346 miljardi PEN | 39,128 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Būvniecības nozares IKP | 7,579 miljardi PEN | 11,148 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Gada IKP izaugsmes temps | 1,4 % | -0,4 % | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP | 267,6 miljardi USD | 246,49 miljardi USD | Gada |
🇵🇪 IKP izaugsme visa gada garumā | -0,552 % | 2,684 % | Gada |
🇵🇪 IKP izaugsmes temps | -0,364 % | -0,1 % | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP no ieguves nozares | 17,092 miljardi PEN | 16,882 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP no pakalpojumiem | 15,803 miljardi PEN | 13,623 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP no valsts pārvaldes | 8,967 miljardi PEN | 8,117 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP par pastāvīgām cenām | 145,437 miljardi PEN | 134,494 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju | 6455,83 USD | 6549,33 USD | Gada |
🇵🇪 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 15 068,49 USD | 15 286,74 USD | Gada |
🇵🇪 Lauksaimniecības IKP | 11,074 miljardi PEN | 7,376 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Mēneša IKP gada salīdzinājumā | 3,53 % | 4,47 % | Mēneša |
🇵🇪 Transportsfēras IKP | 7,429 miljardi PEN | 7,498 miljardi PEN | Ceturksnis |
🇵🇪 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 2,771 miljardi PEN | 2,834 miljardi PEN | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Amerika
- 🇦🇷Argentīna
- 🇦🇼Aruba
- 🇧🇸Bahamu Salas
- 🇧🇧Barbados
- 🇧🇿Belizs
- 🇧🇲Bermuda
- 🇧🇴Bolīvija
- 🇧🇷Brazīlija
- 🇨🇦Kanāda
- 🇰🇾Kaimanu salas
- 🇨🇱Čīle
- 🇨🇴Kolumbija
- 🇨🇷Kostarika
- 🇨🇺Kuba
- 🇩🇴Dominikānas Republika
- 🇪🇨Ekvadora
- 🇸🇻Salvadora
- 🇬🇹Gvatemala
- 🇬🇾Gajāna
- 🇭🇹Haiti
- 🇭🇳Honduras
- 🇯🇲Jamaika
- 🇲🇽Meksika
- 🇳🇮Nikaragva
- 🇵🇦Panama
- 🇵🇾Paragvaja
- 🇵🇷Puertoriko
- 🇸🇷Surinama
- 🇹🇹Trinidāda un Tobāgo
- 🇺🇸Amerikas Savienotās Valstis
- 🇺🇾Urugvaja
- 🇻🇪Venecuēla
- 🇦🇬Antigva un Barbuda
- 🇩🇲Dominika
- 🇬🇩Grenāda
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no ražošanas nozares Latvijā ir būtisks indikators valsts ekonomiskās attīstības analīzei un novērtēšanai. Kā daļa no eulerpool misijas, mūsu mērķis ir sniegt detalizētu un profesionalu analīzi par dažādiem makroekonomiskiem rādītājiem, ieskaitot IKP ieguldījumu no ražošanas sektora. Šis raksts sniegs visaptverošu pārskatu par IKP no ražošanas nozares Latvijā, ietverot vēsturisko fonu, pašreizējo situāciju, nozīmīgākās nozares un to ietekmējošos faktorus, kā arī nākotnes perspektīvas un izaicinājumus. Ražošanas nozare ir bijusi viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Laika gaitā nozare ir piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, sākot no valsts pārvaldes sistēmas pārejas uz tirgus ekonomiku līdz integrācijai Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šis periods ir raksturots ar ievērojamu strukturālu reformu veikšanu, kuras mērķis bija palielināt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos. IKP ieguldījums no ražošanas nozares Latvijā ir svarīgs rādītājs, kas atspoguļo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, produktivitātes līmeni un vispārējo ekonomisko stabilitāti. Piemēram, 2022. gadā ražošanas sektors veidoja aptuveni 14% no kopējā IKP, kas norāda uz nozīmīgu lomu valsts ekonomikā. Galvenās apakšnozares ietver pārtikas un dzērienu ražošanu, kokapstrādi, metālapstrādi, ķīmisko rūpniecību un farmāciju, kā arī elektroniku un mašīnbūvi. Katra no šīm nozarēm veicina ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos un tehnoloģisko attīstību. Pārtikas un dzērienu ražošana ir viens no tradicionāli spēcīgākajiem segmentiem Latvijas ražošanas sektorā. Pateicoties augstākajai pieejai vietējiem izejmateriāliem, nozares uzņēmumi spēj ražot konkurētspējīgus produktus gan vietējam, gan ārvalstu tirgum. Kokapstrāde, izmantojot Latvijas bagātīgos mežus, ir vēl viena izšķiroša nozare. Pēdējos gados kokapstrāde ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, pateicoties investīcijām modernajās tehnoloģijās un eksportam uz Eiropas un citiem pasaules tirgiem. Metālapstrādes nozare veicina IKP ar augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, rūpniecības iekārtām un automašīnām. Ķīmiskā rūpniecība un farmācija, neskatoties uz to salīdzinoši nelielo daļu no kopējā ražošanas apjoma, spēlē būtisku lomu, pateicoties inovācijām un pieprasījumam pēc augstas kvalitātes medicīnas un ķīmiskajiem produktiem. Elektronikas un mašīnbūves nozares, liekot lielu uzsvaru uz izpēti un attīstību, sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas ražošanas sektorā un attiecīgi arī IKP. Šīs nozares aktīvi iekļaujas globālajās piegādes ķēdēs, eksportējot savus produktus uz dažādiem pasaules tirgiem. Tāpat ir svarīgi izcelt faktorus, kas ietekmē ražošanas nozares sniegumu un līdz ar to arī IKP no ražošanas sektora. Nozīmīgākie faktori ietver globālo ekonomisko situāciju, iekšējo pieprasījumu un piegādi, tehnoloģisko attīstību, valsts politiku un regulējumus, kā arī darba tirgus dinamiku. Piemēram, 2020. gada pandēmija ietekmēja ražošanas apjomus pasaules mērogā, izraisot pārtraukumus piegādes ķēdēs un pieprasījuma kritumu. Tomēr pēc sākotnējiem kritumiem ražošanas sektors ir spējis atgūties, pateicoties pielāgošanās spējai un valdības atbalstam. Latvijas valdības politika un regulējumi spēlē būtisku lomu ražošanas sektora attīstībā. Pēdējā laikā ir veikti pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu inovācijas un samazinātu administratīvo slogu. Turklāt valsts atbalsta investīcijas infrastruktūrā, izglītībā un izpētē, kas ir kritiski svarīgs priekšnosacījums ražošanas nozares ilgtermiņa izaugsmei un konkurētspējai. Nākotnes perspektīvas Latvijas ražošanas nozarē izskatās daudzsološi, ņemot vērā globālās tendences un vietējo politiku. Tomēr ir arī vairāki izaicinājumi, kas jāņem vērā. Starptautiskās tirdzniecības neskaidrības, izejvielu cenu svārstības, darba spēka trūkums un nepieciešamība pēc pastāvīgām investīcijām tehnoloģijās ir tikai daži no faktoriem, kas var ietekmēt nozares izaugsmi. Noslēgumā, IKP no ražošanas nozares Latvijas kontekstā ir spēcīgs rādītājs, kas atspoguļo valsts ekonomiskās izaugsmes dinamiku un stabilitāti. Kā profesionāla makroekonomiskās datubāzes platforma, eulerpool piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par šīm tendencēm, palīdzot uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus. Ar mūsu analīzes un ieskatu palīdzību mēs vēlamies veicināt izpratni par ražošanas sektora nozīmi un tā attīstības iespējām Latvijā.