Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Palestīna Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Palestīna ir 379 200 . Bezdarbnieki Palestīna samazinājās līdz 379 200 1.06.2023., pēc tam kad tas bija 386 700 1.03.2023.. Laikā no 1.03.2010. līdz 1.09.2023. vidējais IKP Palestīna bija 330 690,20 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.09.2018. ar 445 800,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.06.2011. ar 195 500,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.03.2010. | 210 200,00 |
1.06.2010. | 224 500,00 |
1.09.2010. | 257 400,00 |
1.12.2010. | 234 000,00 |
1.03.2011. | 216 700,00 |
1.06.2011. | 195 500,00 |
1.09.2011. | 241 800,00 |
1.06.2012. | 231 900,00 |
1.09.2012. | 270 600,00 |
1.12.2012. | 260 400,00 |
1.03.2013. | 271 300,00 |
1.06.2013. | 233 600,00 |
1.09.2013. | 275 100,00 |
1.12.2013. | 301 200,00 |
1.03.2014. | 328 000,00 |
1.06.2014. | 328 500,00 |
1.09.2014. | 359 400,00 |
1.12.2014. | 336 900,00 |
1.03.2015. | 326 100,00 |
1.06.2015. | 320 100,00 |
1.09.2015. | 357 300,00 |
1.12.2015. | 342 200,00 |
1.03.2016. | 352 800,00 |
1.06.2016. | 358 700,00 |
1.09.2016. | 384 500,00 |
1.12.2016. | 346 000,00 |
1.03.2017. | 369 800,00 |
1.06.2017. | 396 400,00 |
1.09.2017. | 412 800,00 |
1.12.2017. | 329 900,00 |
1.03.2018. | 404 800,00 |
1.06.2018. | 442 500,00 |
1.09.2018. | 445 800,00 |
1.12.2018. | 411 600,00 |
1.09.2019. | 334 100,00 |
1.12.2019. | 329 600,00 |
1.03.2020. | 336 300,00 |
1.06.2020. | 321 400,00 |
1.09.2020. | 372 700,00 |
1.12.2020. | 303 800,00 |
1.03.2021. | 383 000,00 |
1.06.2021. | 365 500,00 |
1.09.2021. | 389 100,00 |
1.12.2021. | 348 700,00 |
1.03.2022. | 378 000,00 |
1.06.2022. | 357 100,00 |
1.09.2022. | 378 200,00 |
1.12.2022. | 354 700,00 |
1.03.2023. | 386 700,00 |
1.06.2023. | 379 200,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.06.2023. | 379 200 |
1.03.2023. | 386 700 |
1.12.2022. | 354 700 |
1.09.2022. | 378 200 |
1.06.2022. | 357 100 |
1.03.2022. | 378 000 |
1.12.2021. | 348 700 |
1.09.2021. | 389 100 |
1.06.2021. | 365 500 |
1.03.2021. | 383 000 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇵🇸 Bezdarba līmenis | 24,1 % | 24,7 % | Ceturksnis |
🇵🇸 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 37,3 % | 36,9 % | Ceturksnis |
🇵🇸 Iedzīvotāji | 5,4 milj. | 5,3 milj. | Gada |
🇵🇸 Iegādes līmenis | 44,4 % | 44,8 % | Ceturksnis |
🇵🇸 pilna laika nodarbinātība | 1,144 milj. Persons | 1,132 milj. Persons | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.