Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Ukraina Tirdzniecības bilance
Akciju cena
Pašreizējā Tirdzniecības bilance vērtība Ukraina ir 880,7 milj. USD. Tirdzniecības bilance Ukraina pieauga līdz 880,7 milj. USD 1.03.2022., pēc tam, kad tā bija 268,6 milj. USD 1.05.2021.. No 1.05.2001. līdz 1.04.2024., vidējais IKP Ukraina bija -648,21 milj. USD. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.03.2022. ar 880,70 milj. USD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.12.2023. ar -3,02 miljardi USD.
Tirdzniecības bilance ·
Max
Tirdzniecības bilance | |
---|---|
1.05.2001. | 421,00 milj. USD |
1.06.2001. | 172,40 milj. USD |
1.07.2001. | 134,30 milj. USD |
1.09.2001. | 6,60 milj. USD |
1.10.2001. | 95,60 milj. USD |
1.01.2002. | 190,00 milj. USD |
1.02.2002. | 146,40 milj. USD |
1.04.2002. | 48,90 milj. USD |
1.05.2002. | 98,50 milj. USD |
1.06.2002. | 7,30 milj. USD |
1.08.2002. | 34,30 milj. USD |
1.09.2002. | 228,00 milj. USD |
1.10.2002. | 144,20 milj. USD |
1.11.2002. | 182,60 milj. USD |
1.01.2003. | 145,30 milj. USD |
1.02.2003. | 139,10 milj. USD |
1.03.2003. | 126,30 milj. USD |
1.05.2003. | 48,40 milj. USD |
1.07.2003. | 11,50 milj. USD |
1.11.2003. | 29,30 milj. USD |
1.01.2004. | 393,80 milj. USD |
1.02.2004. | 217,50 milj. USD |
1.03.2004. | 245,90 milj. USD |
1.04.2004. | 688,00 milj. USD |
1.05.2004. | 590,30 milj. USD |
1.06.2004. | 275,70 milj. USD |
1.07.2004. | 151,00 milj. USD |
1.08.2004. | 400,60 milj. USD |
1.09.2004. | 187,70 milj. USD |
1.10.2004. | 55,70 milj. USD |
1.11.2004. | 206,20 milj. USD |
1.12.2004. | 263,90 milj. USD |
1.01.2005. | 685,00 milj. USD |
1.02.2005. | 231,10 milj. USD |
1.05.2005. | 200 000,00 USD |
1.01.2009. | 395,30 milj. USD |
1.03.2014. | 217,00 milj. USD |
1.04.2014. | 401,10 milj. USD |
1.05.2014. | 173,90 milj. USD |
1.06.2014. | 43,90 milj. USD |
1.07.2014. | 312,00 milj. USD |
1.08.2014. | 285,40 milj. USD |
1.03.2015. | 277,10 milj. USD |
1.04.2015. | 213,70 milj. USD |
1.05.2015. | 311,60 milj. USD |
1.06.2015. | 338,00 milj. USD |
1.07.2015. | 165,50 milj. USD |
1.09.2015. | 117,18 milj. USD |
1.12.2015. | 382,90 milj. USD |
1.04.2016. | 80,60 milj. USD |
1.05.2016. | 186,70 milj. USD |
1.06.2016. | 11,40 milj. USD |
1.01.2019. | 20,90 milj. USD |
1.01.2020. | 138,10 milj. USD |
1.04.2020. | 384,70 milj. USD |
1.05.2020. | 53,90 milj. USD |
1.04.2021. | 34,80 milj. USD |
1.05.2021. | 268,60 milj. USD |
1.03.2022. | 880,70 milj. USD |
Tirdzniecības bilance Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2022. | 880,7 milj. USD |
1.05.2021. | 268,6 milj. USD |
1.04.2021. | 34,8 milj. USD |
1.05.2020. | 53,9 milj. USD |
1.04.2020. | 384,7 milj. USD |
1.01.2020. | 138,1 milj. USD |
1.01.2019. | 20,9 milj. USD |
1.06.2016. | 11,4 milj. USD |
1.05.2016. | 186,7 milj. USD |
1.04.2016. | 80,6 milj. USD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Tirdzniecības bilance
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇺🇦 Ārvalstu parāds | 167,831 miljardi USD | 161,533 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇦 Ārvalstu tiešās investīcijas | 152 milj. USD | 1,627 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇦 Eksporti | 3,391 miljardi USD | 3,25 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇦 Ieroču pārdošana | 34 milj. SIPRI TIV | 72 milj. SIPRI TIV | Gada |
🇺🇦 Importi | 5,94 miljardi USD | 5,937 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇦 Kapitāla plūsmas | -5,258 miljardi USD | -3,01 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇦 Pārskaitījumi | 2,895 miljardi USD | 2,822 miljardi USD | Ceturksnis |
🇺🇦 Teikušā bilance pret IKP | -5,7 % of GDP | 5 % of GDP | Gada |
🇺🇦 Tekošā konta bilance | -2,201 miljardi USD | -1,697 miljardi USD | Mēneša |
🇺🇦 Terorisma indekss | 1,686 Points | 1,535 Points | Gada |
🇺🇦 Tirdzniecības nosacījumi | 88,8 points | 83,9 points | Mēneša |
🇺🇦 Zelta rezerves | 27,06 Tonnes | 27,06 Tonnes | Ceturksnis |
Ukraina galvenokārt eksportē tēraudu, ogles, degvielu un naftas produktus, ķīmiskās vielas, mašīnas un transporta aprīkojumu, kā arī graudus, piemēram, miežus, kukurūzu un kviešus. Vairāk nekā 60% eksporta tiek sūtīts uz citām bijušajām Padomju Savienības republikām, kur svarīgākie partneri ir Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija. Citi nozīmīgi eksporta galamērķi ir Turcija un Ķīna. Ukraina pārsvarā importē naftu un dabasgāzi, mašīnas un aprīkojumu, ķīmiskās vielas. Galvenie importa partneri ir bijušās Padomju Savienības republikas, no kurām lielākās ir Krievija un Baltkrievija. Vācijai, Ķīnai un Polijai pēdējos gados arī ir pieaugoša nozīme.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Tirdzniecības bilance
Tirdzniecības bilance ir viens no svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts eksporta un importa attiecību. Eulerpool ir profesionāla vietne, kas sniedz detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu apskatu, ieskaitot tirdzniecības bilanci. Šajā rakstā aplūkosim tirdzniecības bilances būtību, tās ietekmi uz ekonomiku, faktorus, kas to ietekmē, un kā tiek veikta tās analīze. Tirdzniecības bilance ir starpība starp valsts eksporta un importa vērtību noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, rodas tirdzniecības pārpalikums; ja imports pārsniedz eksportu, ir tirdzniecības deficīts. Šo rādītāju izmanto, lai novērtētu konkrētas valsts ekonomisko veselību un tās konkurētspēju globālajā tirgū. Latvija, kā maza, bet atvērta ekonomika, ir īpaši jutīga pret izmaiņām tirdzniecības bilancē. Valstij, kas ir atkarīga no eksporta un ārvalstu investīcijām, pozitīva tirdzniecības bilance norāda uz veiksmīgu preču un pakalpojumu pārdošanu ārzemēs, kas palīdz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance var liecināt par augstu ārvalstu patēriņu un iespējamu paļaušanos uz aizdevumiem, kas var radīt ilgtermiņa finanšu problēmas. Tirdzniecības bilanci ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, tas ir valsts valūtas kurss. Ja valūta ir spēcīga, eksporta preču cenas ārzemēs kļūst dārgākas, kas var mazināt pieprasījumu. Otrkārt, to ietekmē globālā ekonomiskā situācija. Pasaules ekonomiskās lejupslīdes laikā ārvalstu pieprasījums pēc importētām precēm un pakalpojumiem var samazināties, kas negatīvi ietekmēs eksportētāju ieņēmumus. Tirdzniecības partneru ekonomiskā veselība arī ir būtisks faktors. Ja eksporta valstu ekonomikas ir stabilas un strauji aug, iespējams, ka pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem palielināsies. Turklāt valdības politika un tirdzniecības tarifi var ievērojami ietekmēt tirdzniecības bilanci. Liekot augstākus tarifus uz importētajām precēm vai sniedzot stimulu eksporta nozarēm, valdība var ietekmēt bilances pozitīvo vai negatīvo virzību. Kā tiek veikta tirdzniecības bilances analīze? Vispirms dati tiek vākstīti, analizējot muitas reģistrus, kur tiek reģistrēta katra eksporta un importa operācija. Tad šie dati tiek apkopoti un salīdzināti, lai aprēķinātu galīgo bilanci. Eulerpool piedāvā detalizētus grafikus un interaktīvas kartes, lai lietotāji varētu vizuāli izsekot un analizēt tirdzniecības bilances izmaiņas dažādos laikposmos. Kā tirdzniecības bilance ietekmē Latvijas ekonomiku? Pārpalikums var veicināt valsts rezerves palielināšanu, stiprināt nacionālo valūtu un uzlabot valstij pieejamos finanšu apstākļus. Tas var arī piesaistīt ārvalstu investīcijas un radīt jaunas darba vietas. No otras puses, ilgstošs tirdzniecības deficīts var radīt spiedienu uz valūtu, palielināt ārējā parāda slogu un mazināt valdības spēju veikt sociālo un infrastruktūras politiku. Lai nodrošinātu stabilu un veselīgu tirdzniecības bilanci, Latvijai ir jāņem vērā globālās tirgus tendences, jāveicina eksportu stimulu programmas un jāuztur ekonomiskā politika, kas veicina inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Eulerpool esošās informācijas datubāzes un analīzes rīki sniedz Lietotājiem nepieciešamos datus, lai izprastu šos procesus un pieņemtu informētus ekonomiskus lēmumus. Noslēgumā, tirdzniecības bilance ir kritisks makroekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo valsts pozīciju globalizētajā tirgū. Pozitīva bilance liecina par ekonomikas stiprumu un konkurētspēju, bet negatīva bilance var radīt riskus ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un analizēt tirdzniecības bilances datus, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi. Eulerpool sniedz nepieciešamo informāciju, lai lietotāji varētu veikt šo analīzi un pieņemt informētus lēmumus. Mūsu misija ir palīdzēt lietotājiem iegūt pārskatu par makroekonomiskajiem rādītājiem, lai viņi spētu izprast ekonomikas dinamiku un tās ietekmi uz individuāliem un kopējiem lēmumiem. Tirdzniecības bilance ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz izprast valsts ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvas. Šajā kontekstā mūsu vietne strādā, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu datu analīzi ikvienam interesentam.