Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇺🇦

Ukraina Bezdarbnieki

Akciju cena

101 400
Izmaiņas +/-
+5300
Izmaiņas %
+5,37 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Ukraina ir 101 400 . Bezdarbnieki Ukraina palielinājās līdz 101 400 uz 1.01.2024., pēc tam, kad tas bija 96 100 uz 1.12.2023.. No 1.01.1992. līdz 1.02.2024. vidējais IKP Ukraina bija 536 880,00 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.04.2000. ar 1,23 milj. , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1992. ar 10 000,00 .

Avots: State Statistics Service of Ukraine

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.01.2024.101 400
1.12.2023.96 100
1.11.2023.95 400
1.10.2023.97 300
1.09.2023.103 300
1.08.2023.108 700
1.07.2023.112 300
1.06.2023.113 400
1.05.2023.119 200
1.04.2023.127 000
1
2
3
4
5
...
39

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇺🇦
Bezdarba līmenis
10,5 %9,1 %Ceturksnis
🇺🇦
Iedzīvotāji
41,21 milj. 41 milj. Gada
🇺🇦
Iegādes līmenis
61,8 %62,7 %Ceturksnis
🇺🇦
Minimālās algas
7100 UAH/Month6700 UAH/MonthGada
🇺🇦
Nodarbinātības līmenis
65,3 %65,6 %Ceturksnis
🇺🇦
Nodarbinātie
14,957 milj. 15,043 milj. Ceturksnis
🇺🇦
Pensijas vecums sievietēm
60 Years60 YearsGada
🇺🇦
Pensijas vecums vīriešiem
60 Years60 YearsGada

Ukrainā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.