Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Nīderlande Personīgie izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Personīgie izdevumi Nīderlande ir 0,4 %. Personīgie izdevumi Nīderlande pieauga līdz 0,4 % 1.03.2024., pēc tam, kad tā bija 0,2 % 1.02.2024.. No 1.01.2000. līdz 1.04.2024., vidējais IKP Nīderlande bija 0,96 %. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.02.2022. ar 14,70 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.2020. ar -17,60 %.
Personīgie izdevumi ·
Max
Personiskie izdevumi | |
---|---|
1.01.2000. | 4,00 % |
1.02.2000. | 4,40 % |
1.03.2000. | 4,50 % |
1.04.2000. | 4,40 % |
1.05.2000. | 3,90 % |
1.06.2000. | 2,30 % |
1.07.2000. | 1,80 % |
1.08.2000. | 3,80 % |
1.09.2000. | 3,40 % |
1.10.2000. | 2,30 % |
1.11.2000. | 3,30 % |
1.12.2000. | 4,60 % |
1.01.2001. | 1,80 % |
1.02.2001. | 1,80 % |
1.03.2001. | 2,10 % |
1.04.2001. | 1,20 % |
1.05.2001. | 2,10 % |
1.06.2001. | 2,70 % |
1.07.2001. | 2,30 % |
1.08.2001. | 2,30 % |
1.09.2001. | 2,50 % |
1.10.2001. | 2,30 % |
1.11.2001. | 2,90 % |
1.12.2001. | 1,40 % |
1.01.2002. | 1,60 % |
1.02.2002. | 1,30 % |
1.03.2002. | 1,50 % |
1.04.2002. | 1,40 % |
1.05.2002. | 0,90 % |
1.06.2002. | 1,70 % |
1.07.2002. | 0,70 % |
1.08.2002. | 0,70 % |
1.09.2002. | 0,90 % |
1.10.2002. | 1,40 % |
1.12.2002. | 1,10 % |
1.01.2003. | 1,10 % |
1.02.2003. | 1,50 % |
1.05.2003. | 0,20 % |
1.01.2004. | 0,60 % |
1.03.2004. | 0,30 % |
1.04.2004. | 1,20 % |
1.05.2004. | 0,40 % |
1.06.2004. | 1,40 % |
1.07.2004. | 2,10 % |
1.08.2004. | 1,00 % |
1.09.2004. | 1,10 % |
1.10.2004. | 0,20 % |
1.11.2004. | 0,50 % |
1.12.2004. | 1,70 % |
1.01.2005. | 0,20 % |
1.02.2005. | 0,30 % |
1.03.2005. | 0,90 % |
1.04.2005. | 0,20 % |
1.05.2005. | 0,30 % |
1.06.2005. | 1,70 % |
1.07.2005. | 1,40 % |
1.08.2005. | 1,70 % |
1.09.2005. | 2,00 % |
1.10.2005. | 1,60 % |
1.11.2005. | 2,10 % |
1.12.2005. | 1,20 % |
1.01.2006. | 0,20 % |
1.03.2006. | 0,10 % |
1.04.2006. | 0,50 % |
1.05.2006. | 1,00 % |
1.08.2006. | 0,80 % |
1.01.2007. | 0,20 % |
1.02.2007. | 1,80 % |
1.03.2007. | 1,70 % |
1.04.2007. | 1,20 % |
1.05.2007. | 0,60 % |
1.06.2007. | 1,90 % |
1.07.2007. | 2,90 % |
1.08.2007. | 1,50 % |
1.09.2007. | 2,50 % |
1.10.2007. | 3,20 % |
1.11.2007. | 2,40 % |
1.12.2007. | 3,30 % |
1.01.2008. | 1,00 % |
1.02.2008. | 2,20 % |
1.03.2008. | 0,10 % |
1.04.2008. | 1,50 % |
1.05.2008. | 2,10 % |
1.06.2008. | 0,40 % |
1.08.2008. | 0,40 % |
1.04.2010. | 0,40 % |
1.05.2010. | 0,20 % |
1.06.2010. | 0,90 % |
1.08.2010. | 1,20 % |
1.09.2010. | 1,80 % |
1.10.2010. | 1,00 % |
1.11.2010. | 2,20 % |
1.12.2010. | 0,90 % |
1.01.2011. | 1,40 % |
1.02.2011. | 1,30 % |
1.03.2011. | 1,10 % |
1.04.2011. | 1,10 % |
1.05.2011. | 1,10 % |
1.06.2011. | 0,60 % |
1.07.2011. | 0,90 % |
1.10.2013. | 0,80 % |
1.11.2013. | 1,50 % |
1.12.2013. | 1,30 % |
1.02.2014. | 0,10 % |
1.04.2014. | 0,40 % |
1.05.2014. | 0,80 % |
1.06.2014. | 0,60 % |
1.07.2014. | 0,30 % |
1.08.2014. | 1,20 % |
1.10.2014. | 1,10 % |
1.11.2014. | 1,00 % |
1.12.2014. | 1,10 % |
1.01.2015. | 2,20 % |
1.02.2015. | 2,20 % |
1.03.2015. | 1,90 % |
1.04.2015. | 2,70 % |
1.05.2015. | 1,60 % |
1.06.2015. | 2,70 % |
1.07.2015. | 2,50 % |
1.08.2015. | 1,50 % |
1.09.2015. | 3,00 % |
1.10.2015. | 2,50 % |
1.11.2015. | 1,20 % |
1.12.2015. | 1,50 % |
1.01.2016. | 0,10 % |
1.02.2016. | 0,40 % |
1.03.2016. | 0,80 % |
1.04.2016. | 0,70 % |
1.05.2016. | 1,40 % |
1.06.2016. | 0,80 % |
1.07.2016. | 2,10 % |
1.08.2016. | 1,20 % |
1.09.2016. | 0,90 % |
1.10.2016. | 1,70 % |
1.11.2016. | 2,40 % |
1.12.2016. | 1,60 % |
1.01.2017. | 3,50 % |
1.02.2017. | 2,20 % |
1.03.2017. | 2,50 % |
1.04.2017. | 2,80 % |
1.05.2017. | 3,00 % |
1.06.2017. | 2,70 % |
1.07.2017. | 2,50 % |
1.08.2017. | 2,30 % |
1.09.2017. | 3,30 % |
1.10.2017. | 1,00 % |
1.11.2017. | 2,60 % |
1.12.2017. | 1,70 % |
1.01.2018. | 1,90 % |
1.02.2018. | 3,10 % |
1.03.2018. | 3,00 % |
1.04.2018. | 3,20 % |
1.05.2018. | 2,20 % |
1.06.2018. | 2,50 % |
1.07.2018. | 2,70 % |
1.08.2018. | 2,60 % |
1.09.2018. | 2,00 % |
1.10.2018. | 2,10 % |
1.11.2018. | 2,20 % |
1.12.2018. | 1,70 % |
1.01.2019. | 0,80 % |
1.02.2019. | 0,50 % |
1.03.2019. | 1,00 % |
1.04.2019. | 1,00 % |
1.05.2019. | 1,80 % |
1.06.2019. | 1,00 % |
1.07.2019. | 0,50 % |
1.08.2019. | 0,50 % |
1.09.2019. | 1,30 % |
1.10.2019. | 1,40 % |
1.11.2019. | 1,20 % |
1.12.2019. | 2,40 % |
1.01.2020. | 0,40 % |
1.02.2020. | 2,60 % |
1.03.2021. | 0,40 % |
1.04.2021. | 12,80 % |
1.05.2021. | 11,90 % |
1.06.2021. | 8,10 % |
1.07.2021. | 3,40 % |
1.08.2021. | 4,10 % |
1.09.2021. | 5,50 % |
1.10.2021. | 9,40 % |
1.11.2021. | 9,70 % |
1.12.2021. | 5,30 % |
1.01.2022. | 12,50 % |
1.02.2022. | 14,70 % |
1.03.2022. | 12,30 % |
1.04.2022. | 10,90 % |
1.05.2022. | 6,20 % |
1.06.2022. | 5,30 % |
1.07.2022. | 3,60 % |
1.08.2022. | 2,00 % |
1.09.2022. | 2,00 % |
1.10.2022. | 0,90 % |
1.11.2022. | 2,40 % |
1.12.2022. | 9,50 % |
1.01.2023. | 5,20 % |
1.02.2023. | 2,40 % |
1.03.2023. | 1,50 % |
1.05.2023. | 0,10 % |
1.06.2023. | 0,80 % |
1.10.2023. | 0,40 % |
1.11.2023. | 0,70 % |
1.12.2023. | 0,40 % |
1.01.2024. | 0,80 % |
1.02.2024. | 0,20 % |
1.03.2024. | 0,40 % |
Personīgie izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.03.2024. | 0,4 % |
1.02.2024. | 0,2 % |
1.01.2024. | 0,8 % |
1.12.2023. | 0,4 % |
1.11.2023. | 0,7 % |
1.10.2023. | 0,4 % |
1.06.2023. | 0,8 % |
1.05.2023. | 0,1 % |
1.03.2023. | 1,5 % |
1.02.2023. | 2,4 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Personīgie izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇱 Bankas kredīta procentu likme | 4,21 % | 4,24 % | Mēneša |
🇳🇱 Degvielas cenas | 2,2 USD/Liter | 2,28 USD/Liter | Mēneša |
🇳🇱 Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem | 175,54 % | 185,03 % | Gada |
🇳🇱 Mājsaimniecību parāds pret IKP | 94,9 % of GDP | 95,5 % of GDP | Ceturksnis |
🇳🇱 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | -0,7 % | 0,7 % | Mēneša |
🇳🇱 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | 1,8 % | 2,6 % | Mēneša |
🇳🇱 Patērētāju uzticība | -23 points | -22 points | Mēneša |
🇳🇱 Patēriņa izdevumi | 102,362 miljardi EUR | 103,414 miljardi EUR | Ceturksnis |
🇳🇱 Patēriņa kredīti | 7,967 miljardi EUR | 8,04 miljardi EUR | Mēneša |
🇳🇱 Personīgie ietaupījumi | 24,11 % | 11,98 % | Ceturksnis |
🇳🇱 Pieejamais personiskais ienākums | 487,078 miljardi EUR | 440,338 miljardi EUR | Gada |
Nīderlandē Mājsaimniecību Patēriņa Gada Pārmaiņas mēra gada izmaiņas mājsaimniecību patēriņa izdevumos. Patēriņa izdevumos ietilpst visi brīvprātīgie izdevumi par precēm un pakalpojumiem, ko veic privātpersonas un mājsaimniecības. Tas neietver obligātos izdevumus, piemēram, nodokļus. Pakalpojumi ir vissvarīgākais sektors un veido 58 procentus no kopējā patēriņa. Lielākie segmenti Pakalpojumu sektorā ir mājoklis; finanšu un uzņēmējdarbības pakalpojumi; transports, sakaru pakalpojumi; un medicīnas pakalpojumi un labklājība. Preču patēriņš veido atlikušos 42 procentus, īpaši ilglietojamās preces (15 procenti) un pārtika, dzērieni un tabaka (15 procenti).
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Personīgie izdevumi
Personīgie tēriņi ir būtisks makroekonomisko datu kategorijas faktors, kas palīdz noteikt ekonomikas stabilitāti un tās attīstības virzienu. Šī kategorija aptver dažādus ar saimniecību turību un izdevumiem saistītus aspektus, kas sniedz vērtīgu ieskatu gan politikas veidotājiem, gan ekonomistiem, gan uzņēmējiem. Eulerpool piedāvā detalizētus un precīzus makroekonomiskos datus, lai jūs varētu pieņemt informētus lēmumus. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, personīgie tēriņi veido ievērojamu daļu no nacionālā kopprodukta (NKP). Tie ietver dažādus izdevumus, sākot no pārtikas un mājokļa līdz izklaidei un ceļojumiem. Personīgie tēriņi var ietekmēt kopējo ekonomisko aktivitāti, investīcijas un pat inflācijas līmeni. Ir svarīgi izprast dažādu izdevumu kategoriju nozīmi, lai prognozētu ekonomikas attīstību. Sāksim ar pārtikas izdevumiem. Šajā kategorijā ietilpst tēriņi par ikdienas pārtikas produktiem, ēdināšanu ārpus mājas un alkoholiskajiem dzērieniem. Pārtikas izdevumu monitors liecina par mājsaimniecību labklājības līmeni un inflācijas tendencēm, jo pārtikas cenas mēdz būt ļoti jutīgas pret pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām. Piemēram, ievērojams pārtikas cenu pieaugums var liecināt par inflācijas pieaugumu, kam savukārt var būt nepieciešami monetārās politikas pasākumi no valsts centrālās bankas puses. Nākamā svarīgā personīgo tēriņu kategorija ir mājokļa izdevumi. Šeit ietilpst tēriņi par īri, hipotekāro kredītu maksājumiem, komunālajiem pakalpojumiem un mājas uzturēšanu. Mājas tirgus veselība ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko stabilitāti. Augsti mājokļa izdevumi var liecināt par pieprasījuma pieaugumu, kas var palielināt inflāciju un radīt papildu ekonomisko spiedienu. No otras puses, zemie mājokļa izdevumi var norādīt uz sliktu ekonomisko situāciju un pieprasījuma trūkumu. Arī izklaides un atpūtas izdevumi ir svarīga personīgo tēriņu daļa. Šajā kategorijā ietilpst izmaksas par ceļojumiem, kultūras pasākumiem, sporta pasākumiem un citām atpūtas aktivitātēm. Augstie izklaides tēriņi mēdz liecināt par mājsaimniecību spēcīgu finansiālo pozīciju, bet izklaides izdevumu samazināšanās var liecināt par lielākiem ekonomiskās nestabilitātes riskiem. Īpaši uzmanības vērts segments ir veselības aprūpes izdevumi. Laba veselības aprūpe ir būtiska iedzīvotāju dzīves kvalitātei, un tā atspoguļo mājsaimniecību prioritātes. Veselības izdevumu izmaiņas var norādīt uz veselības aprūpes pieejamības svārstībām un pakalpojumu kvalitātes izmaiņām. Izglītības izdevumi arī spēlē būtisku lomu makroekonomiskajā attēlā. Investīcijas izglītībā ir ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas būtiski ietekmē valsts produktivitāti un inovācijas potenciālu. Augsti izglītības izdevumi var norādīt uz ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, kamēr zemie tēriņi šajā jomā var liecināt par nepietiekamu resursu piešķiršanu cilvēkkapitāla attīstībai. Nevar aizmirst par transporta izdevumiem. Pie šīs kategorijas pieder automašīnu iegāde un uzturēšana, sabiedriskais transports un citi ceļošanas izdevumi. Transports ir būtiska infrastruktūras sastāvdaļa, kas ietekmē gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju mobilitāti. Personīgie tēriņi ir arī cieši saistīti ar kredītu izmantošanu. Patēriņa kredīti, hipotekārie kredīti un citi aizdevumi var ietekmēt mājsaimniecību budžetu un izdevumu struktūru. Kredītu pieejamība un aizņemšanās nosacījumi ietekmē ekonomikas dinamiku un mājsaimniecību iespējas investēt un patērēt. Tādējādi personīgie tēriņi ir daudzpusīgs un daudzslāņains ekonomiskais indikators, kas ļauj radīt pilnīgu ieskatu valsts ekonomiskajā stāvoklī un perspektīvās. Eulerpool mājaslapā jūs varat atrast detalizētus un precīzus datus par personīgajiem tēriņiem Latvijā, kas palīdz jums izprast gan savas valsts ekonomisko situāciju, gan veikt pamatotus lēmumus savā profesionālajā darbībā. Noslēgumā jāuzsver, ka personīgie tēriņi ir galvenais ekonomiskās aktivitātes indikators, kas atspoguļo mājsaimniecību labklājību un ekonomiskās attīstības potenciālu. Eulerpool piedāvātie makroekonomiskie dati sniedz iespēju sekot līdzi šiem rādītājiem un izmantot tos precīzai analīzei un prognozēm. Uzticami un precīzi dati ir pamats veiksmīgai ekonomiskai plānošanai un stabilas nākotnes nodrošināšanai. Izmantojot Eulerpool, jūs iegūsiet priekšrocību, veicot ekonomiskos pētījumus un plānojot uzņēmējdarbību vai personīgos finanšu lēmumus, jo mūsu sniegtie makroekonomiskie dati ir neatņemama sastāvdaļa efektīvā lēmumu pieņemšanā un stratēģiskajā plānošanā.