Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇳🇴

Norvēģija Elektroenerģijas ražošana

Akciju cena

11 752,627 Gigawatt-hour
Izmaiņas +/-
-713,032 Gigawatt-hour
Izmaiņas %
-5,89 %

Pašreizējā Elektroenerģijas ražošanas vērtība Norvēģija ir 11 752,627 Gigawatt-hour. Elektroenerģijas ražošana Norvēģija samazinājās līdz 11 752,627 Gigawatt-hour 1.05.2024., pēc tam kad tā bija 12 465,659 Gigawatt-hour 1.04.2024.. No 1.01.2008. līdz 1.06.2024., vidējais IKP Norvēģija bija 11 890,86 Gigawatt-hour. Vēsturiski augstākā vērtība tika sasniegta 1.01.2021. ar 17 451,90 Gigawatt-hour, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2010. ar 6653,00 Gigawatt-hour.

Avots: EUROSTAT

Elektroenerģijas ražošana

  • Max

Elektroenerģijas ražošana

Elektroenerģijas ražošana Vēsture

DatumsVērtība
1.05.2024.11 752,627 Gigawatt-hour
1.04.2024.12 465,659 Gigawatt-hour
1.03.2024.14 485,454 Gigawatt-hour
1.02.2024.14 293,385 Gigawatt-hour
1.01.2024.15 629,119 Gigawatt-hour
1.12.2023.13 964,652 Gigawatt-hour
1.11.2023.14 283,444 Gigawatt-hour
1.10.2023.13 364,535 Gigawatt-hour
1.09.2023.12 003,887 Gigawatt-hour
1.08.2023.12 198,709 Gigawatt-hour
1
2
3
4
5
...
20

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Elektroenerģijas ražošana

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇳🇴
Agrā indikators
-0,2 %-0,3 %Mēneša
🇳🇴
Biznesa klimats
0 points-4,3 pointsCeturksnis
🇳🇴
Elektroauto reģistrācijas
7893 Units10 051 UnitsMēneša
🇳🇴
Ieguves ražošana
2,5 %3,9 %Mēneša
🇳🇴
Izmaiņas krājumu apjomos
40,537 miljardi NOK16,518 miljardi NOKCeturksnis
🇳🇴
Izturības līmenis
78,1 %78,4 %Ceturksnis
🇳🇴
Maksātnespējas
387 Companies and Individuals466 Companies and IndividualsMēneša
🇳🇴
Ražošanas apjoms MoM
-0,6 %3,6 %Mēneša
🇳🇴
Ražošanas PMI
47,7 points51,7 pointsMēneša
🇳🇴
Ražošanas produkcija
-1,6 %5,6 %Mēneša
🇳🇴
Ražošanas produkcija MoM
1,4 %1,8 %Mēneša
🇳🇴
Rūpnieciskā ražošana
3,4 %4,6 %Mēneša
🇳🇴
Transportlīdzekļu reģistrācijas
7400 Units9278 UnitsMēneša

Kas ir Elektroenerģijas ražošana

Elektrības ražošana ir būtiska makroekonomikas joma, kas būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas attīstību un stabilitāti. Šīs nozares nozīme turpina pieaugt, jo tiek attīstītas jaunas tehnoloģijas un pieaug pieprasījums pēc energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu platforma apkopos un analizē elektroenerģijas ražošanas datus, lai nodrošinātu padziļinātu izpratni par šo nozari un tās ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijā elektroenerģijas ražošana galvenokārt balstās uz trim galvenajiem avotiem: hidroelektrostacijām, termoelektrostacijām un atjaunojamiem enerģijas avotiem. Hidroelektrostacijas ir viens no vecākajiem un izplatītākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem valstī. Daugavas hidroelektrostacijas, piemēram, Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas hidroelektrostacijas, spēlē nozīmīgu lomu Latvijas energoapgādē, nodrošinot lielu daļu no nepieciešamās elektroenerģijas. Termoelektrostacijas, kas darbojas uz fosilā kurināmā, piemēram, dabasgāzes, bāzes, arī būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanu. Šīs stacijas spēj nodrošināt stabilu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad hidroelektrostacijas nevar nodrošināt pietiekamu enerģijas daudzumu, piemēram, sausa laika periodos, kad upēs ir mazāk ūdens. Tomēr jāņem vērā, ka dabasgāzes izmantošana rada oglekļa dioksīda emisijas, kas negatīvi ietekmē vidi un klimatu, tādējādi palielinot nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Ilgtspējīga un atjaunojama enerģija kļūst arvien nozīmīgāka Latvijas elektroenerģijas ražošanas nozarē. Vēja un saules enerģija ir nozīmīgs papildinājums esošajai energoresursu infrastruktūrai. Vēja enerģija, piemēram, Snēpeles un Pamūša vēja parki, kļūst arvien populārāki, pateicoties to videi draudzīgajam raksturam un spējai samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Saules enerģija, savukārt, rada iespēju izmantot neizsmeļamus resursus, kas ir pieejami praktiski visur, neatkarīgi no ģeogrāfiskā novietojuma. Latvijas valdība un enerģijas nozares regulatori veicina ilgtspējīgu enerģijas ražošanas attīstību, ieviešot dažādas politikas un atbalsta pasākumus. Piemēram, valsts līmeņa stratēģijas un plāni paredz ievērojamu ieguldījumu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā un energoefektivitātes uzlabošanā. Viens no šādiem plāniem ir Nacionālais enerģētikas un klimata pārvaldes plāns, kurā noteikti mērķi, lai līdz 2030. gadam vismaz 50% no Latvijas iekšējam elektroenerģijas patēriņam nāktu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šāda politika ne vien veicina videi draudzīgāku enerģijas ražošanu, bet arī stiprina Latvijas energoapgādes drošību un neatkarību no ārvalstu energoresursu piegādātājiem. Elektroenerģijas ražošanas sektora attīstība ir cieši saistīta arī ar starptautisko tirgu dinamiku. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir integrēta vienotajā ES elektroenerģijas tirgū, kas veicina konkurenci un nodrošina iespēju importēt un eksportēt elektroenerģiju, tādējādi līdzsvarojot piedāvājuma un pieprasījuma svārstības un uzlabojot cenu stabilitāti. Savukārt Latvijas elektromainings ar Baltijas jūras enerģijas gredzena projekta palīdzību tiek savienots ar Ziemeļvalstu un Polijas enerģētikas tīkliem, nodrošinot lielāku savstarpējo savienojamību un enerģijas piegādes drošību. Runājot par elektroenerģijas ražošanas ekonomiskajiem aspektiem, ir svarīgi minēt gan investīciju iespējas, gan nodarbinātības aspektus. Elektroenerģijas ražošana ir kapitālietilpīga nozare, kas prasa ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Nepārtraukti jāveic investīcijas tehnoloģijās un aprīkojumā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu enerģijas ražošanas izmaksas. Turklāt nozares attīstība rada jaunas darba vietas, gan tieši elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, gan saistītajās nozarēs, piemēram, inženierijā, rūpniecībā un pakalpojumu sektorā. Nākotnes izaicinājumi un iespējas elektroenerģijas ražošanā saistīti ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem un klimatisko izmaiņu ietekmi. Viena no galvenajām tendencēm ir gudro tīklu (smart grid) attīstība, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt elektroenerģijas plūsmas un samazināt zaudējumus tīkla infrastruktūrā. Gudro tīklu tehnoloģijas nodrošina arī lielāku integrāciju ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi veicinot to izmantošanu. Papildus jāuzsver enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj labāk pielāgoties pieprasījuma svārstībām un nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Kopumā elektroenerģijas ražošana Latvijā piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas un izaugsmi, ņemot vērā gan nacionālās prioritātes, gan globālās tendences. Eulerpool ieinteresēti seko līdzi šīs nozares attīstībai, piedāvājot ekskluzīvus makroekonomiskos datus, analīzes un prognozes, kas palīdz uzņēmumiem, investoram un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus, kas veicinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku energoapgādi nākotnē. Latvijai ir visas iespējas kļūt par līderi elektroenerģijas ražošanā, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un ilgtspējīgus risinājumus, kas būs gan ekonomiski izdevīgi, gan videi draudzīgi.