Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇳🇴

Norvēģija Bezdarbnieki

Akciju cena

75 000
Izmaiņas +/-
+740
Izmaiņas %
+0,99 %

Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Norvēģija ir 75 000 . Bezdarbnieki Norvēģija palielinājās līdz 75 000 uz 1.06.2024., pēc tam, kad tas bija 74 260 uz 1.05.2024.. No 1.01.1983. līdz 1.07.2024. vidējais IKP Norvēģija bija 96 859,26 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.03.2020. ar 295 235,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.04.1987. ar 38 220,00 .

Avots: Norwegian Labour and Welfare Organisation

Bezdarbnieki

  • Max

Bezdarbnieki

Bezdarbnieki Vēsture

DatumsVērtība
1.06.2024.75 000
1.05.2024.74 260
1.04.2024.71 772
1.03.2024.71 795
1.02.2024.71 078
1.01.2024.69 958
1.12.2023.69 480
1.11.2023.68 716
1.10.2023.67 662
1.09.2023.66 350
1
2
3
4
5
...
50

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇳🇴
Algas
55 550 NOK/Month53 750 NOK/MonthCeturksnis
🇳🇴
Algu pieaugums
5,763 %6,058 %Ceturksnis
🇳🇴
Bezdarba līmenis
4,1 %4,1 %Mēneša
🇳🇴
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
12,2 %12,8 %Mēneša
🇳🇴
Daļēja darba laika nodarbinātība
644 300 657 300 Ceturksnis
🇳🇴
Darba vakancu koeficients
3,9 %3,1 %Ceturksnis
🇳🇴
Darbaspēka izmaksas
126,629 points127,229 pointsCeturksnis
🇳🇴
Iedzīvotāji
5,49 milj. 5,43 milj. Gada
🇳🇴
Iegādes līmenis
72,6 %72,9 %Mēneša
🇳🇴
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
0,6 %0,5 %Ceturksnis
🇳🇴
Nodarbinātības izmaiņas
0,3 %0,1 %Ceturksnis
🇳🇴
Nodarbinātības līmenis
69,6 %69,8 %Mēneša
🇳🇴
Nodarbinātie
2,888 milj. 2,881 milj. Mēneša
🇳🇴
Pensijas vecums sievietēm
62 Years62 YearsGada
🇳🇴
Pensijas vecums vīriešiem
62 Years62 YearsGada
🇳🇴
pilna laika nodarbinātība
2,097 milj. 2,097 milj. Ceturksnis
🇳🇴
Produktivitāte
133,15 points130,12 pointsCeturksnis
🇳🇴
Ražošanas algas
124,8 points120,8 pointsCeturksnis
🇳🇴
Reģistrēto bezdarbnieku likme
2,1 %1,9 %Mēneša
🇳🇴
Vakanču saraksts
98 000 110 300 Ceturksnis

Norvēģijā bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē nodarbinātību.

Kas ir Bezdarbnieki

Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.