Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jaunzēlande Produktivitāte
Akciju cena
Pašreizējā Produktivitāte vērtība Jaunzēlande ir 126,807 punkti. Produktivitāte Jaunzēlande samazinājās līdz 126,807 punkti uz 1.09.2023., pēc tam kad tā bija 127,291 punkti uz 1.06.2023.. No 1.06.1987. līdz 1.12.2023., vidējais IKP Jaunzēlande bija 112,47 punkti. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.06.2021. ar 132,95 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.1987. ar 86,39 punkti.
Produktivitāte ·
Max
Produktivitāte | |
---|---|
1.06.1987. | 86,39 points |
1.09.1987. | 86,48 points |
1.12.1987. | 87,07 points |
1.03.1988. | 88,29 points |
1.06.1988. | 89,13 points |
1.09.1988. | 92,08 points |
1.12.1988. | 92,79 points |
1.03.1989. | 95,33 points |
1.06.1989. | 96,81 points |
1.09.1989. | 92,70 points |
1.12.1989. | 94,43 points |
1.03.1990. | 94,92 points |
1.06.1990. | 93,87 points |
1.09.1990. | 94,43 points |
1.12.1990. | 97,26 points |
1.03.1991. | 93,96 points |
1.06.1991. | 93,51 points |
1.09.1991. | 95,26 points |
1.12.1991. | 95,46 points |
1.03.1992. | 95,58 points |
1.06.1992. | 95,89 points |
1.09.1992. | 94,48 points |
1.12.1992. | 94,95 points |
1.03.1993. | 96,49 points |
1.06.1993. | 96,78 points |
1.09.1993. | 98,46 points |
1.12.1993. | 99,23 points |
1.03.1994. | 101,28 points |
1.06.1994. | 100,79 points |
1.09.1994. | 99,65 points |
1.12.1994. | 99,18 points |
1.03.1995. | 99,40 points |
1.06.1995. | 100,17 points |
1.09.1995. | 99,47 points |
1.12.1995. | 99,84 points |
1.03.1996. | 99,61 points |
1.06.1996. | 99,87 points |
1.09.1996. | 100,27 points |
1.12.1996. | 101,26 points |
1.03.1997. | 100,58 points |
1.06.1997. | 102,57 points |
1.09.1997. | 104,63 points |
1.12.1997. | 103,05 points |
1.03.1998. | 103,23 points |
1.06.1998. | 103,16 points |
1.09.1998. | 103,88 points |
1.12.1998. | 106,54 points |
1.03.1999. | 106,46 points |
1.06.1999. | 107,01 points |
1.09.1999. | 108,04 points |
1.12.1999. | 108,00 points |
1.03.2000. | 110,83 points |
1.06.2000. | 109,89 points |
1.09.2000. | 108,95 points |
1.12.2000. | 108,84 points |
1.03.2001. | 107,79 points |
1.06.2001. | 110,29 points |
1.09.2001. | 109,85 points |
1.12.2001. | 109,94 points |
1.03.2002. | 109,80 points |
1.06.2002. | 109,97 points |
1.09.2002. | 112,22 points |
1.12.2002. | 113,76 points |
1.03.2003. | 113,60 points |
1.06.2003. | 113,13 points |
1.09.2003. | 112,81 points |
1.12.2003. | 114,45 points |
1.03.2004. | 116,24 points |
1.06.2004. | 115,43 points |
1.09.2004. | 114,15 points |
1.12.2004. | 112,55 points |
1.03.2005. | 112,91 points |
1.06.2005. | 115,18 points |
1.09.2005. | 113,91 points |
1.12.2005. | 113,97 points |
1.03.2006. | 113,87 points |
1.06.2006. | 112,34 points |
1.09.2006. | 114,82 points |
1.12.2006. | 115,68 points |
1.03.2007. | 115,25 points |
1.06.2007. | 116,21 points |
1.09.2007. | 117,63 points |
1.12.2007. | 117,44 points |
1.03.2008. | 116,65 points |
1.06.2008. | 115,04 points |
1.09.2008. | 115,15 points |
1.12.2008. | 114,41 points |
1.03.2009. | 115,56 points |
1.06.2009. | 116,95 points |
1.09.2009. | 118,70 points |
1.12.2009. | 120,12 points |
1.03.2010. | 121,07 points |
1.06.2010. | 121,50 points |
1.09.2010. | 118,77 points |
1.12.2010. | 117,93 points |
1.03.2011. | 118,85 points |
1.06.2011. | 119,41 points |
1.09.2011. | 120,71 points |
1.12.2011. | 121,64 points |
1.03.2012. | 121,72 points |
1.06.2012. | 122,29 points |
1.09.2012. | 123,55 points |
1.12.2012. | 124,70 points |
1.03.2013. | 125,14 points |
1.06.2013. | 124,06 points |
1.09.2013. | 123,28 points |
1.12.2013. | 122,94 points |
1.03.2014. | 123,05 points |
1.06.2014. | 123,19 points |
1.09.2014. | 123,36 points |
1.12.2014. | 123,39 points |
1.03.2015. | 123,28 points |
1.06.2015. | 124,26 points |
1.09.2015. | 126,52 points |
1.12.2015. | 126,19 points |
1.03.2016. | 125,87 points |
1.06.2016. | 124,24 points |
1.09.2016. | 123,83 points |
1.12.2016. | 122,95 points |
1.03.2017. | 123,04 points |
1.06.2017. | 124,85 points |
1.09.2017. | 123,75 points |
1.12.2017. | 124,59 points |
1.03.2018. | 125,21 points |
1.06.2018. | 125,97 points |
1.09.2018. | 124,65 points |
1.12.2018. | 126,49 points |
1.03.2019. | 128,01 points |
1.06.2019. | 127,62 points |
1.09.2019. | 128,03 points |
1.12.2019. | 128,18 points |
1.03.2020. | 125,82 points |
1.06.2020. | 113,52 points |
1.09.2020. | 130,61 points |
1.12.2020. | 129,97 points |
1.03.2021. | 131,96 points |
1.06.2021. | 132,95 points |
1.09.2021. | 125,05 points |
1.12.2021. | 128,70 points |
1.03.2022. | 129,28 points |
1.06.2022. | 131,20 points |
1.09.2022. | 131,58 points |
1.12.2022. | 129,94 points |
1.03.2023. | 128,27 points |
1.06.2023. | 127,29 points |
1.09.2023. | 126,81 points |
Produktivitāte Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 126,807 punkti |
1.06.2023. | 127,291 punkti |
1.03.2023. | 128,271 punkti |
1.12.2022. | 129,944 punkti |
1.09.2022. | 131,582 punkti |
1.06.2022. | 131,198 punkti |
1.03.2022. | 129,281 punkti |
1.12.2021. | 128,701 punkti |
1.09.2021. | 125,046 punkti |
1.06.2021. | 132,946 punkti |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇿 Algas | 41,03 NZD/Hour | 40,9 NZD/Hour | Ceturksnis |
🇳🇿 Algu pieaugums | 3,8 % | 3,9 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Bezdarba līmenis | 4,3 % | 4 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 12,4 % | 12,1 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Bezdarbnieki | 122 000 | 119 000 | Ceturksnis |
🇳🇿 Daļēja darba laika nodarbinātība | 575 000 | 577 000 | Ceturksnis |
🇳🇿 Darbaspēka izmaksas | 1373 points | 1360 points | Ceturksnis |
🇳🇿 Iedzīvotāji | 5,306 milj. | 5,161 milj. | Gada |
🇳🇿 Iegādes līmenis | 71,5 % | 71,9 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Minimālās algas | 23,15 NZD/Hour | 22,7 NZD/Hour | Gada |
🇳🇿 Nodarbinātības izmaiņas | -0,2 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Nodarbinātības līmenis | 69 % | 69,2 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Nodarbinātie | 2,939 milj. | 2,927 milj. | Ceturksnis |
🇳🇿 Pensijas vecums sievietēm | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇳🇿 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇳🇿 pilna laika nodarbinātība | 2,365 milj. | 2,348 milj. | Ceturksnis |
🇳🇿 Ražošanas algas | 37,76 NZD/Hour | 38,24 NZD/Hour | Ceturksnis |
🇳🇿 Vakanču saraksts | 172,546 index points | 185,4 index points | Ceturksnis |
Jaunzēlandē produktivitāte ir reālā vērtība, ko darba vienība saražo noteiktā laikā.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Produktivitāte
Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.