Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jaunzēlande Kredītkartes izdevumi
Akciju cena
Pašreizējā Kredītkartes izdevumi vērtība Jaunzēlande ir 6,517 miljardi NZD. Kredītkartes izdevumi Jaunzēlande samazinājās līdz 6,517 miljardi NZD 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 6,543 miljardi NZD 1.03.2024.. No 1.10.2002. līdz 1.05.2024. vidējais IKP Jaunzēlande bija 4,38 miljardi NZD. Visu laiku augstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2022. ar 8,15 miljardi NZD, savukārt viszemākā vērtība tika reģistrēta 1.06.2003. ar 2,05 miljardi NZD.
Kredītkartes izdevumi ·
Max
Kredītkaršu izdevumi | |
---|---|
1.10.2002. | 2,18 miljardi NZD |
1.11.2002. | 2,23 miljardi NZD |
1.12.2002. | 2,81 miljardi NZD |
1.01.2003. | 2,21 miljardi NZD |
1.02.2003. | 2,06 miljardi NZD |
1.03.2003. | 2,26 miljardi NZD |
1.04.2003. | 2,18 miljardi NZD |
1.05.2003. | 2,22 miljardi NZD |
1.06.2003. | 2,05 miljardi NZD |
1.07.2003. | 2,22 miljardi NZD |
1.08.2003. | 2,21 miljardi NZD |
1.09.2003. | 2,16 miljardi NZD |
1.10.2003. | 2,35 miljardi NZD |
1.11.2003. | 2,42 miljardi NZD |
1.12.2003. | 3,08 miljardi NZD |
1.01.2004. | 2,41 miljardi NZD |
1.02.2004. | 2,26 miljardi NZD |
1.03.2004. | 2,45 miljardi NZD |
1.04.2004. | 2,43 miljardi NZD |
1.05.2004. | 2,41 miljardi NZD |
1.06.2004. | 2,29 miljardi NZD |
1.07.2004. | 2,47 miljardi NZD |
1.08.2004. | 2,38 miljardi NZD |
1.09.2004. | 2,39 miljardi NZD |
1.10.2004. | 2,56 miljardi NZD |
1.11.2004. | 2,64 miljardi NZD |
1.12.2004. | 3,31 miljardi NZD |
1.01.2005. | 2,60 miljardi NZD |
1.02.2005. | 2,44 miljardi NZD |
1.03.2005. | 2,70 miljardi NZD |
1.04.2005. | 2,65 miljardi NZD |
1.05.2005. | 2,58 miljardi NZD |
1.06.2005. | 2,52 miljardi NZD |
1.07.2005. | 2,67 miljardi NZD |
1.08.2005. | 2,61 miljardi NZD |
1.09.2005. | 2,65 miljardi NZD |
1.10.2005. | 2,81 miljardi NZD |
1.11.2005. | 2,87 miljardi NZD |
1.12.2005. | 3,58 miljardi NZD |
1.01.2006. | 2,80 miljardi NZD |
1.02.2006. | 2,63 miljardi NZD |
1.03.2006. | 2,96 miljardi NZD |
1.04.2006. | 2,85 miljardi NZD |
1.05.2006. | 2,88 miljardi NZD |
1.06.2006. | 2,80 miljardi NZD |
1.07.2006. | 2,89 miljardi NZD |
1.08.2006. | 2,86 miljardi NZD |
1.09.2006. | 2,87 miljardi NZD |
1.10.2006. | 3,02 miljardi NZD |
1.11.2006. | 3,13 miljardi NZD |
1.12.2006. | 3,95 miljardi NZD |
1.01.2007. | 3,05 miljardi NZD |
1.02.2007. | 2,90 miljardi NZD |
1.03.2007. | 3,24 miljardi NZD |
1.04.2007. | 3,06 miljardi NZD |
1.05.2007. | 3,08 miljardi NZD |
1.06.2007. | 3,01 miljardi NZD |
1.07.2007. | 3,06 miljardi NZD |
1.08.2007. | 3,10 miljardi NZD |
1.09.2007. | 3,10 miljardi NZD |
1.10.2007. | 3,25 miljardi NZD |
1.11.2007. | 3,43 miljardi NZD |
1.12.2007. | 4,22 miljardi NZD |
1.01.2008. | 3,30 miljardi NZD |
1.02.2008. | 3,20 miljardi NZD |
1.03.2008. | 3,39 miljardi NZD |
1.04.2008. | 3,23 miljardi NZD |
1.05.2008. | 3,34 miljardi NZD |
1.06.2008. | 3,08 miljardi NZD |
1.07.2008. | 3,26 miljardi NZD |
1.08.2008. | 3,28 miljardi NZD |
1.09.2008. | 3,21 miljardi NZD |
1.10.2008. | 3,45 miljardi NZD |
1.11.2008. | 3,48 miljardi NZD |
1.12.2008. | 4,30 miljardi NZD |
1.01.2009. | 3,41 miljardi NZD |
1.02.2009. | 3,16 miljardi NZD |
1.03.2009. | 3,43 miljardi NZD |
1.04.2009. | 3,33 miljardi NZD |
1.05.2009. | 3,39 miljardi NZD |
1.06.2009. | 3,15 miljardi NZD |
1.07.2009. | 3,35 miljardi NZD |
1.08.2009. | 3,32 miljardi NZD |
1.09.2009. | 3,29 miljardi NZD |
1.10.2009. | 3,53 miljardi NZD |
1.11.2009. | 3,56 miljardi NZD |
1.12.2009. | 4,48 miljardi NZD |
1.01.2010. | 3,53 miljardi NZD |
1.02.2010. | 3,26 miljardi NZD |
1.03.2010. | 3,63 miljardi NZD |
1.04.2010. | 3,45 miljardi NZD |
1.05.2010. | 3,47 miljardi NZD |
1.06.2010. | 3,29 miljardi NZD |
1.07.2010. | 3,51 miljardi NZD |
1.08.2010. | 3,38 miljardi NZD |
1.09.2010. | 3,46 miljardi NZD |
1.10.2010. | 3,70 miljardi NZD |
1.11.2010. | 3,79 miljardi NZD |
1.12.2010. | 4,76 miljardi NZD |
1.01.2011. | 3,74 miljardi NZD |
1.02.2011. | 3,45 miljardi NZD |
1.03.2011. | 3,85 miljardi NZD |
1.04.2011. | 3,79 miljardi NZD |
1.05.2011. | 3,69 miljardi NZD |
1.06.2011. | 3,58 miljardi NZD |
1.07.2011. | 3,79 miljardi NZD |
1.08.2011. | 3,65 miljardi NZD |
1.09.2011. | 3,71 miljardi NZD |
1.10.2011. | 3,98 miljardi NZD |
1.11.2011. | 4,02 miljardi NZD |
1.12.2011. | 5,04 miljardi NZD |
1.01.2012. | 3,93 miljardi NZD |
1.02.2012. | 3,76 miljardi NZD |
1.03.2012. | 4,10 miljardi NZD |
1.04.2012. | 3,86 miljardi NZD |
1.05.2012. | 3,93 miljardi NZD |
1.06.2012. | 3,79 miljardi NZD |
1.07.2012. | 3,85 miljardi NZD |
1.08.2012. | 3,93 miljardi NZD |
1.09.2012. | 3,89 miljardi NZD |
1.10.2012. | 4,11 miljardi NZD |
1.11.2012. | 4,28 miljardi NZD |
1.12.2012. | 5,24 miljardi NZD |
1.01.2013. | 4,17 miljardi NZD |
1.02.2013. | 3,86 miljardi NZD |
1.03.2013. | 4,29 miljardi NZD |
1.04.2013. | 4,08 miljardi NZD |
1.05.2013. | 4,17 miljardi NZD |
1.06.2013. | 4,00 miljardi NZD |
1.07.2013. | 4,14 miljardi NZD |
1.08.2013. | 4,18 miljardi NZD |
1.09.2013. | 4,03 miljardi NZD |
1.10.2013. | 4,41 miljardi NZD |
1.11.2013. | 4,57 miljardi NZD |
1.12.2013. | 5,53 miljardi NZD |
1.01.2014. | 4,42 miljardi NZD |
1.02.2014. | 4,08 miljardi NZD |
1.03.2014. | 4,50 miljardi NZD |
1.04.2014. | 4,30 miljardi NZD |
1.05.2014. | 4,47 miljardi NZD |
1.06.2014. | 4,14 miljardi NZD |
1.07.2014. | 4,33 miljardi NZD |
1.08.2014. | 4,34 miljardi NZD |
1.09.2014. | 4,22 miljardi NZD |
1.10.2014. | 4,64 miljardi NZD |
1.11.2014. | 4,72 miljardi NZD |
1.12.2014. | 5,73 miljardi NZD |
1.01.2015. | 4,62 miljardi NZD |
1.02.2015. | 4,25 miljardi NZD |
1.03.2015. | 4,66 miljardi NZD |
1.04.2015. | 4,47 miljardi NZD |
1.05.2015. | 4,61 miljardi NZD |
1.06.2015. | 4,35 miljardi NZD |
1.07.2015. | 4,58 miljardi NZD |
1.08.2015. | 4,52 miljardi NZD |
1.09.2015. | 4,48 miljardi NZD |
1.10.2015. | 4,91 miljardi NZD |
1.11.2015. | 4,94 miljardi NZD |
1.12.2015. | 6,11 miljardi NZD |
1.01.2016. | 4,86 miljardi NZD |
1.02.2016. | 4,64 miljardi NZD |
1.03.2016. | 4,95 miljardi NZD |
1.04.2016. | 4,81 miljardi NZD |
1.05.2016. | 4,76 miljardi NZD |
1.06.2016. | 4,64 miljardi NZD |
1.07.2016. | 4,84 miljardi NZD |
1.08.2016. | 4,66 miljardi NZD |
1.09.2016. | 4,75 miljardi NZD |
1.10.2016. | 5,11 miljardi NZD |
1.11.2016. | 5,19 miljardi NZD |
1.12.2016. | 6,46 miljardi NZD |
1.01.2017. | 5,21 miljardi NZD |
1.02.2017. | 4,84 miljardi NZD |
1.03.2017. | 5,32 miljardi NZD |
1.04.2017. | 5,12 miljardi NZD |
1.05.2017. | 5,11 miljardi NZD |
1.06.2017. | 4,94 miljardi NZD |
1.07.2017. | 5,05 miljardi NZD |
1.08.2017. | 4,99 miljardi NZD |
1.09.2017. | 5,02 miljardi NZD |
1.10.2017. | 5,35 miljardi NZD |
1.11.2017. | 5,61 miljardi NZD |
1.12.2017. | 6,86 miljardi NZD |
1.01.2018. | 5,45 miljardi NZD |
1.02.2018. | 5,06 miljardi NZD |
1.03.2018. | 5,70 miljardi NZD |
1.04.2018. | 5,21 miljardi NZD |
1.05.2018. | 5,34 miljardi NZD |
1.06.2018. | 5,20 miljardi NZD |
1.07.2018. | 5,26 miljardi NZD |
1.08.2018. | 5,32 miljardi NZD |
1.09.2018. | 5,31 miljardi NZD |
1.10.2018. | 5,68 miljardi NZD |
1.11.2018. | 5,87 miljardi NZD |
1.12.2018. | 6,94 miljardi NZD |
1.01.2019. | 5,65 miljardi NZD |
1.02.2019. | 5,24 miljardi NZD |
1.03.2019. | 5,76 miljardi NZD |
1.04.2019. | 5,47 miljardi NZD |
1.05.2019. | 5,52 miljardi NZD |
1.06.2019. | 5,28 miljardi NZD |
1.07.2019. | 5,36 miljardi NZD |
1.08.2019. | 5,49 miljardi NZD |
1.09.2019. | 5,35 miljardi NZD |
1.10.2019. | 5,77 miljardi NZD |
1.11.2019. | 6,17 miljardi NZD |
1.12.2019. | 7,21 miljardi NZD |
1.01.2020. | 5,89 miljardi NZD |
1.02.2020. | 5,69 miljardi NZD |
1.03.2020. | 5,65 miljardi NZD |
1.04.2020. | 2,87 miljardi NZD |
1.05.2020. | 5,19 miljardi NZD |
1.06.2020. | 5,70 miljardi NZD |
1.07.2020. | 5,97 miljardi NZD |
1.08.2020. | 5,44 miljardi NZD |
1.09.2020. | 5,73 miljardi NZD |
1.10.2020. | 6,25 miljardi NZD |
1.11.2020. | 6,26 miljardi NZD |
1.12.2020. | 7,46 miljardi NZD |
1.01.2021. | 6,01 miljardi NZD |
1.02.2021. | 5,39 miljardi NZD |
1.03.2021. | 5,94 miljardi NZD |
1.04.2021. | 5,99 miljardi NZD |
1.05.2021. | 6,13 miljardi NZD |
1.06.2021. | 5,93 miljardi NZD |
1.07.2021. | 6,25 miljardi NZD |
1.08.2021. | 4,82 miljardi NZD |
1.09.2021. | 4,88 miljardi NZD |
1.10.2021. | 5,77 miljardi NZD |
1.11.2021. | 6,44 miljardi NZD |
1.12.2021. | 7,77 miljardi NZD |
1.01.2022. | 6,35 miljardi NZD |
1.02.2022. | 5,45 miljardi NZD |
1.03.2022. | 5,91 miljardi NZD |
1.04.2022. | 6,11 miljardi NZD |
1.05.2022. | 6,17 miljardi NZD |
1.06.2022. | 6,04 miljardi NZD |
1.07.2022. | 6,22 miljardi NZD |
1.08.2022. | 6,12 miljardi NZD |
1.09.2022. | 6,27 miljardi NZD |
1.10.2022. | 6,73 miljardi NZD |
1.11.2022. | 6,90 miljardi NZD |
1.12.2022. | 8,15 miljardi NZD |
1.01.2023. | 6,52 miljardi NZD |
1.02.2023. | 6,09 miljardi NZD |
1.03.2023. | 6,82 miljardi NZD |
1.04.2023. | 6,50 miljardi NZD |
1.05.2023. | 6,39 miljardi NZD |
1.06.2023. | 6,34 miljardi NZD |
1.07.2023. | 6,40 miljardi NZD |
1.08.2023. | 6,37 miljardi NZD |
1.09.2023. | 6,37 miljardi NZD |
1.10.2023. | 6,60 miljardi NZD |
1.11.2023. | 7,04 miljardi NZD |
1.12.2023. | 8,10 miljardi NZD |
1.01.2024. | 6,62 miljardi NZD |
1.02.2024. | 6,61 miljardi NZD |
1.03.2024. | 6,54 miljardi NZD |
1.04.2024. | 6,52 miljardi NZD |
Kredītkartes izdevumi Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 6,517 miljardi NZD |
1.03.2024. | 6,543 miljardi NZD |
1.02.2024. | 6,606 miljardi NZD |
1.01.2024. | 6,618 miljardi NZD |
1.12.2023. | 8,101 miljardi NZD |
1.11.2023. | 7,038 miljardi NZD |
1.10.2023. | 6,596 miljardi NZD |
1.09.2023. | 6,37 miljardi NZD |
1.08.2023. | 6,373 miljardi NZD |
1.07.2023. | 6,395 miljardi NZD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Kredītkartes izdevumi
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇿 ANZ Roy Morgan patērētāju uzticības indekss | 83 points | 84,9 points | Mēneša |
🇳🇿 Bankas kredīta procentu likme | 12,59 % | 12,64 % | Mēneša |
🇳🇿 Degvielas cenas | 1,86 USD/Liter | 1,92 USD/Liter | Mēneša |
🇳🇿 Mājsaimniecību parāda attiecība pret ienākumiem | 165 % | 167 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Mājsaimniecību parāds pret IKP | 91,5 % of GDP | 92,1 % of GDP | Ceturksnis |
🇳🇿 Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša izmaiņas | 0,5 % | -1,9 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Mazumtirdzniecības apgrozījums gada salīdzinājumā | -2,4 % | -4,1 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Patērētāju uzticība | 82,2 points | 93,2 points | Ceturksnis |
🇳🇿 Patēriņa izdevumi | 45,294 miljardi NZD | 44,582 miljardi NZD | Ceturksnis |
🇳🇿 Privātā sektora kredīts | 565,531 miljardi NZD | 565,32 miljardi NZD | Mēneša |
Jaunzēlandē elektronisko tirdzniecības karšu izdevumi mēra individuālo kredītkaršu tēriņus par patēriņu, ilglietojuma precēm, viesmīlību, apģērbu industriju, transportlīdzekļiem un degvielu. Elektronisko karšu transakciju sērija ietver visus debetkaršu, kredītkaršu un norēķinu karšu darījumus ar Jaunzēlandē reģistrētiem tirgotājiem. Šo informāciju var izmantot, lai indikētu patēriņa tēriņu un ekonomiskās aktivitātes izmaiņas.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Kredītkartes izdevumi
Kredītkaršu tēriņu kategorija ir nozīmīga makroekonomikas daļa, kas palīdz analizēt patērētāju attieksmi, tendences un ekonomisko stāvokli kopumā. Finanšu tirgiem un ekonomistiem ir svarīgi izprast šo dinamiku, lai noteiktu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ekonomiskos virzienus. Eulerpool kā profesionāla makroekonomisko datu platforma sniedz padziļinātu ieskatu par kredītkaršu tēriņu ietekmi Latvijā, palīdzot uzņēmumiem, valdībām un citiem interesentiem veidot pamatotas stratēģijas un politikas. Latvijā kredītkartes iepazīstinātas salīdzinoši vēlāk nekā citās attīstītajās valstīs, tomēr to lietošana ir strauji pieaugusi. Kredītkaršu tēriņu analīze ļauj noteikt patērētāju uzvedības tendences un padziļināti izprast ekonomisko stāvokli. Šis parametrs ir svarīgs ekonomiskās stabilitātes mērītājs, jo patērētāju tēriņi ar kredītkartēm bieži vien atspoguļo pārliecību par nākotni un finansiālo drošību. Kredītkaršu tēriņu apjoms Latvijā ir cieši saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, ekonomisko izaugsmi, bezdarba līmeni, iedzīvotāju ienākumu struktūru un patērētāja uzticību finanšu sistēmai. Augstāki tēriņi var liecināt par pozitīvāku ekonomisko prognozi un lielāku patērētāju pārliecību, kamēr zemāki tēriņi var norādīt uz nestabilitāti vai pesimistisku skatījumu uz nākotni. Globālie un vietējie ekonomiskie faktori var spēcīgi ietekmēt kredītkaršu tēriņus. Piemēram, ekonomiskās krīzes laikā bieži vien redzama tendence kredītkaršu tēriņu samazinājumam, jo patērētāji kļūst piesardzīgāki un dod priekšroku ietaupīt. Savukārt periodos ar ekonomisku izaugsmi un zemām procentu likmēm, patērētāji ir vairāk noskaņoti izmantot kredītkartes, lai izdarītu pirkumus, veiktu ceļojumus un piedalītos citās patēriņa aktivitātēs. Piemēram, Eulerpool dati liecina, ka pēdējā desmitgadē kredītkaršu tēriņu apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis. Pēckrīzes gados, sākot no 2010. gada, kredītkaršu lietošana pastāvīgi pieauga, atspoguļojot gan pieaugošo ekonomisko stabilitāti, gan augošo tehnoloģisko attīstību un uzņēmumu centienus veicināt elektronisko maksājumu izmantošanu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka pieaugošs kredītkaršu tēriņu apjoms var radīt arī dažus izaicinājumus ekonomikai. Pieaugošs parādu līmenis var novest pie finansiālām grūtībām individuālā līmenī, kā arī radīt spiedienu uz bankām un kredītiestādēm. Tāpēc ir būtiski regulēt kredītu izsniegšanu un uzraudzīt parādu attiecību pret ienākumiem, lai izvairītos no potenciāliem ekonomiskiem satricinājumiem. Cēloniski-seku analīze ir viens no instrumentiem, ko izmanto Eulerpool, lai izpētītu kredītkaršu tēriņu ietekmi uz ekonomiku. Analizējot datus un pētījumus, mēs varam noteikt, kādi faktori veicina kredītkaršu izmantošanas pieaugumu un kā tas savukārt ietekmē ekonomisko aktivitāti. Piemēram, augstāki ienākumi un labvēlīgāki ekonomiskie apstākļi bieži vien veicina kredītkaršu izmantošanu, kas savukārt var palielināt patēriņa pieprasījumu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Tomēr jāpatur prātā, ka pārmērīga kredītu izmantošana var izraisīt parādu problēmas un iespējamos ekonomiskos riskus. Papildus tam, Eulerpool dati par kredītkaršu tēriņiem sniedz iespēju detalizēti analizēt arī demogrāfiskos un reģionālos aspektus. Tas ietver vecuma grupas, dzimumus, reģionus un citus demogrāfiskos datus, kas ļauj noteikt, kā konkrētas patērētāju grupas izmanto kredītkartes. Piemēram, jaunākās paaudzes bieži vien ir vairāk noskaņotas izmantot kredītkartes un citus elektroniskos maksājumu līdzekļus, salīdzinot ar vecākām paaudzēm. Savukārt reģionālo datu analīze var palīdzēt identificēt, kurās Latvijas daļās ir augstāka kredītkaršu izmantošana un kurās apjoms ir zemāks. Tas var būt saistīts ar ekonomisko aktivitāti reģionos, nodarbinātības līmeni, iedzīvotāju skaitu un citiem faktoriem. Svarīgs aspekts kredītkaršu tēriņu analīzē ir arī sezonalitāte. Tā kā dažādos gada laikos patērētāju uzvedība var krasi atšķirties, ir būtiski apsvērt sezonālās tendences. Piemēram, Ziemassvētku un Jaunā gada periodā kredītkaršu tēriņi tradicionāli palielinās, pateicoties svētku iepirkšanās sezonai. Vasaras mēnešos, kad daudz cilvēku dodas atvaļinājumā, tēriņi var palielināties pateicoties ceļojumu un atpūtas aktivitātēm. Eulerpool platforma sniedz iespēju savlaicīgi analizēt šīs tendences un monitorēt kredītkaršu tēriņu izmaiņas reālajā laikā. Tas ir būtiski gan uzņēmumiem, kas plānošanas procesā vēlas pielāgot savas stratēģijas un piedāvājumus, gan arī policymakeriem, kas veido ekonomiskās politikas un uzrauga finanšu stabilitāti. Kredītkartes ir kļuvušas par ikdienas dzīves būtisku daļu gan individu līmenī, gan kopumā ekonomiskajā ainavā. Eulerpool dati un analīze par kredītkaršu tēriņiem sniedz visaptverošu ieskatu par šo fenomenu un palīdz prognozēt nākotnes tendences. Kredītkaršu tēriņu izpratne un analīze ir kritiska, lai veidotu ilgtspējīgas ekonomiskās stratēģijas un nodrošinātu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā.