Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Jaunzēlande Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieki vērtība Jaunzēlande ir 119 000 . Bezdarbnieki Jaunzēlande palielinājās līdz 119 000 uz 1.09.2023., pēc tam, kad tas bija 110 000 uz 1.06.2023.. No 1.03.1986. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Jaunzēlande bija 120 677,63 . Visaugstākais līmenis tika sasniegts 1.09.1991. ar 189 000,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1987. ar 69 000,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.03.1986. | 71 000,00 |
1.06.1986. | 70 000,00 |
1.09.1986. | 70 000,00 |
1.12.1986. | 72 000,00 |
1.03.1987. | 69 000,00 |
1.06.1987. | 71 000,00 |
1.09.1987. | 71 000,00 |
1.12.1987. | 74 000,00 |
1.03.1988. | 83 000,00 |
1.06.1988. | 92 000,00 |
1.09.1988. | 106 000,00 |
1.12.1988. | 105 000,00 |
1.03.1989. | 117 000,00 |
1.06.1989. | 123 000,00 |
1.09.1989. | 121 000,00 |
1.12.1989. | 120 000,00 |
1.03.1990. | 119 000,00 |
1.06.1990. | 128 000,00 |
1.09.1990. | 135 000,00 |
1.12.1990. | 150 000,00 |
1.03.1991. | 165 000,00 |
1.06.1991. | 177 000,00 |
1.09.1991. | 189 000,00 |
1.12.1991. | 186 000,00 |
1.03.1992. | 186 000,00 |
1.06.1992. | 177 000,00 |
1.09.1992. | 179 000,00 |
1.12.1992. | 180 000,00 |
1.03.1993. | 171 000,00 |
1.06.1993. | 174 000,00 |
1.09.1993. | 164 000,00 |
1.12.1993. | 163 000,00 |
1.03.1994. | 162 000,00 |
1.06.1994. | 149 000,00 |
1.09.1994. | 140 000,00 |
1.12.1994. | 135 000,00 |
1.03.1995. | 121 000,00 |
1.06.1995. | 115 000,00 |
1.09.1995. | 113 000,00 |
1.12.1995. | 117 000,00 |
1.03.1996. | 117 000,00 |
1.06.1996. | 114 000,00 |
1.09.1996. | 121 000,00 |
1.12.1996. | 116 000,00 |
1.03.1997. | 125 000,00 |
1.06.1997. | 127 000,00 |
1.09.1997. | 132 000,00 |
1.12.1997. | 131 000,00 |
1.03.1998. | 139 000,00 |
1.06.1998. | 149 000,00 |
1.09.1998. | 145 000,00 |
1.12.1998. | 150 000,00 |
1.03.1999. | 142 000,00 |
1.06.1999. | 138 000,00 |
1.09.1999. | 132 000,00 |
1.12.1999. | 122 000,00 |
1.03.2000. | 123 000,00 |
1.06.2000. | 120 000,00 |
1.09.2000. | 116 000,00 |
1.12.2000. | 112 000,00 |
1.03.2001. | 106 000,00 |
1.06.2001. | 105 000,00 |
1.09.2001. | 105 000,00 |
1.12.2001. | 110 000,00 |
1.03.2002. | 106 000,00 |
1.06.2002. | 106 000,00 |
1.09.2002. | 112 000,00 |
1.12.2002. | 102 000,00 |
1.03.2003. | 101 000,00 |
1.06.2003. | 98 000,00 |
1.09.2003. | 93 000,00 |
1.12.2003. | 98 000,00 |
1.03.2004. | 89 000,00 |
1.06.2004. | 87 000,00 |
1.09.2004. | 82 000,00 |
1.12.2004. | 80 000,00 |
1.03.2005. | 83 000,00 |
1.06.2005. | 83 000,00 |
1.09.2005. | 83 000,00 |
1.12.2005. | 82 000,00 |
1.03.2006. | 90 000,00 |
1.06.2006. | 82 000,00 |
1.09.2006. | 86 000,00 |
1.12.2006. | 84 000,00 |
1.03.2007. | 87 000,00 |
1.06.2007. | 81 000,00 |
1.09.2007. | 80 000,00 |
1.12.2007. | 76 000,00 |
1.03.2008. | 86 000,00 |
1.06.2008. | 87 000,00 |
1.09.2008. | 92 000,00 |
1.12.2008. | 101 000,00 |
1.03.2009. | 113 000,00 |
1.06.2009. | 132 000,00 |
1.09.2009. | 141 000,00 |
1.12.2009. | 150 000,00 |
1.03.2010. | 135 000,00 |
1.06.2010. | 152 000,00 |
1.09.2010. | 140 000,00 |
1.12.2010. | 144 000,00 |
1.03.2011. | 140 000,00 |
1.06.2011. | 141 000,00 |
1.09.2011. | 139 000,00 |
1.12.2011. | 141 000,00 |
1.03.2012. | 149 000,00 |
1.06.2012. | 150 000,00 |
1.09.2012. | 158 000,00 |
1.12.2012. | 148 000,00 |
1.03.2013. | 136 000,00 |
1.06.2013. | 141 000,00 |
1.09.2013. | 139 000,00 |
1.12.2013. | 136 000,00 |
1.03.2014. | 136 000,00 |
1.06.2014. | 127 000,00 |
1.09.2014. | 130 000,00 |
1.12.2014. | 137 000,00 |
1.03.2015. | 138 000,00 |
1.06.2015. | 139 000,00 |
1.09.2015. | 141 000,00 |
1.12.2015. | 125 000,00 |
1.03.2016. | 134 000,00 |
1.06.2016. | 133 000,00 |
1.09.2016. | 131 000,00 |
1.12.2016. | 141 000,00 |
1.03.2017. | 132 000,00 |
1.06.2017. | 131 000,00 |
1.09.2017. | 129 000,00 |
1.12.2017. | 123 000,00 |
1.03.2018. | 120 000,00 |
1.06.2018. | 128 000,00 |
1.09.2018. | 111 000,00 |
1.12.2018. | 122 000,00 |
1.03.2019. | 116 000,00 |
1.06.2019. | 114 000,00 |
1.09.2019. | 116 000,00 |
1.12.2019. | 116 000,00 |
1.03.2020. | 121 000,00 |
1.06.2020. | 116 000,00 |
1.09.2020. | 148 000,00 |
1.12.2020. | 141 000,00 |
1.03.2021. | 133 000,00 |
1.06.2021. | 115 000,00 |
1.09.2021. | 96 000,00 |
1.12.2021. | 93 000,00 |
1.03.2022. | 94 000,00 |
1.06.2022. | 97 000,00 |
1.09.2022. | 96 000,00 |
1.12.2022. | 100 000,00 |
1.03.2023. | 103 000,00 |
1.06.2023. | 110 000,00 |
1.09.2023. | 119 000,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 119 000 |
1.06.2023. | 110 000 |
1.03.2023. | 103 000 |
1.12.2022. | 100 000 |
1.09.2022. | 96 000 |
1.06.2022. | 97 000 |
1.03.2022. | 94 000 |
1.12.2021. | 93 000 |
1.09.2021. | 96 000 |
1.06.2021. | 115 000 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇳🇿 Algas | 41,03 NZD/Hour | 40,9 NZD/Hour | Ceturksnis |
🇳🇿 Algu pieaugums | 3,8 % | 3,9 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Bezdarba līmenis | 4,3 % | 4 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 12,4 % | 12,1 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Daļēja darba laika nodarbinātība | 575 000 | 577 000 | Ceturksnis |
🇳🇿 Darbaspēka izmaksas | 1373 points | 1360 points | Ceturksnis |
🇳🇿 Iedzīvotāji | 5,306 milj. | 5,161 milj. | Gada |
🇳🇿 Iegādes līmenis | 71,5 % | 71,9 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Minimālās algas | 23,15 NZD/Hour | 22,7 NZD/Hour | Gada |
🇳🇿 Nodarbinātības izmaiņas | -0,2 % | 0,4 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Nodarbinātības līmenis | 69 % | 69,2 % | Ceturksnis |
🇳🇿 Nodarbinātie | 2,939 milj. | 2,927 milj. | Ceturksnis |
🇳🇿 Pensijas vecums sievietēm | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇳🇿 Pensijas vecums vīriešiem | 65 Years | 65 Years | Gada |
🇳🇿 pilna laika nodarbinātība | 2,365 milj. | 2,348 milj. | Ceturksnis |
🇳🇿 Produktivitāte | 126,288 points | 126,807 points | Ceturksnis |
🇳🇿 Ražošanas algas | 37,76 NZD/Hour | 38,24 NZD/Hour | Ceturksnis |
🇳🇿 Vakanču saraksts | 172,546 index points | 185,4 index points | Ceturksnis |
Jaunzēlandē bezdarbnieki ir personas, kurām nav darba un kuras aktīvi meklē nodarbinātības iespējas.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Austrālija
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.