Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Montenegro Aizdevumi privātajam sektoram
Akciju cena
Pašreizējā vērtība Aizdevumi privātajam sektoram Montenegro ir 1,369 miljardi EUR. Aizdevumi privātajam sektoram Montenegro pieauga līdz 1,369 miljardi EUR 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 1,324 miljardi EUR 1.03.2024.. No 1.01.2006. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Montenegro bija 1,04 miljardi EUR. Maksimālais rādītājs tika sasniegts 1.09.2008. ar 1,65 miljardi EUR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.2006. ar 212,03 milj. EUR.
Aizdevumi privātajam sektoram ·
Max
Krediti privātajam sektoram | |
---|---|
1.01.2006. | 212,03 milj. EUR |
1.02.2006. | 229,10 milj. EUR |
1.03.2006. | 245,98 milj. EUR |
1.04.2006. | 264,24 milj. EUR |
1.05.2006. | 283,49 milj. EUR |
1.06.2006. | 296,80 milj. EUR |
1.07.2006. | 304,92 milj. EUR |
1.08.2006. | 311,92 milj. EUR |
1.09.2006. | 333,52 milj. EUR |
1.10.2006. | 353,77 milj. EUR |
1.11.2006. | 404,26 milj. EUR |
1.12.2006. | 443,63 milj. EUR |
1.01.2007. | 477,20 milj. EUR |
1.02.2007. | 544,47 milj. EUR |
1.03.2007. | 612,56 milj. EUR |
1.04.2007. | 681,87 milj. EUR |
1.05.2007. | 765,01 milj. EUR |
1.06.2007. | 845,35 milj. EUR |
1.07.2007. | 902,47 milj. EUR |
1.08.2007. | 938,53 milj. EUR |
1.09.2007. | 1,05 miljardi EUR |
1.10.2007. | 1,14 miljardi EUR |
1.11.2007. | 1,16 miljardi EUR |
1.12.2007. | 1,34 miljardi EUR |
1.01.2008. | 1,33 miljardi EUR |
1.02.2008. | 1,42 miljardi EUR |
1.03.2008. | 1,43 miljardi EUR |
1.04.2008. | 1,51 miljardi EUR |
1.05.2008. | 1,54 miljardi EUR |
1.06.2008. | 1,58 miljardi EUR |
1.07.2008. | 1,63 miljardi EUR |
1.08.2008. | 1,65 miljardi EUR |
1.09.2008. | 1,65 miljardi EUR |
1.10.2008. | 1,63 miljardi EUR |
1.11.2008. | 1,61 miljardi EUR |
1.12.2008. | 1,63 miljardi EUR |
1.01.2009. | 1,61 miljardi EUR |
1.02.2009. | 1,54 miljardi EUR |
1.03.2009. | 1,54 miljardi EUR |
1.04.2009. | 1,55 miljardi EUR |
1.05.2009. | 1,54 miljardi EUR |
1.06.2009. | 1,53 miljardi EUR |
1.07.2009. | 1,51 miljardi EUR |
1.08.2009. | 1,48 miljardi EUR |
1.09.2009. | 1,49 miljardi EUR |
1.10.2009. | 1,48 miljardi EUR |
1.11.2009. | 1,48 miljardi EUR |
1.12.2009. | 1,34 miljardi EUR |
1.01.2010. | 1,32 miljardi EUR |
1.02.2010. | 1,32 miljardi EUR |
1.03.2010. | 1,31 miljardi EUR |
1.04.2010. | 1,30 miljardi EUR |
1.05.2010. | 1,30 miljardi EUR |
1.06.2010. | 1,30 miljardi EUR |
1.07.2010. | 1,28 miljardi EUR |
1.08.2010. | 1,26 miljardi EUR |
1.09.2010. | 1,24 miljardi EUR |
1.10.2010. | 1,24 miljardi EUR |
1.11.2010. | 1,21 miljardi EUR |
1.12.2010. | 1,18 miljardi EUR |
1.01.2011. | 1,16 miljardi EUR |
1.02.2011. | 1,15 miljardi EUR |
1.03.2011. | 1,10 miljardi EUR |
1.04.2011. | 1,10 miljardi EUR |
1.05.2011. | 1,10 miljardi EUR |
1.06.2011. | 1,04 miljardi EUR |
1.07.2011. | 1,03 miljardi EUR |
1.08.2011. | 1,01 miljardi EUR |
1.09.2011. | 960,91 milj. EUR |
1.10.2011. | 944,44 milj. EUR |
1.11.2011. | 955,06 milj. EUR |
1.12.2011. | 926,57 milj. EUR |
1.01.2012. | 913,27 milj. EUR |
1.02.2012. | 914,19 milj. EUR |
1.03.2012. | 920,99 milj. EUR |
1.04.2012. | 924,89 milj. EUR |
1.05.2012. | 925,23 milj. EUR |
1.06.2012. | 919,60 milj. EUR |
1.07.2012. | 915,74 milj. EUR |
1.08.2012. | 896,57 milj. EUR |
1.09.2012. | 887,90 milj. EUR |
1.10.2012. | 869,83 milj. EUR |
1.11.2012. | 883,86 milj. EUR |
1.12.2012. | 878,38 milj. EUR |
1.01.2013. | 954,74 milj. EUR |
1.02.2013. | 957,47 milj. EUR |
1.03.2013. | 963,73 milj. EUR |
1.04.2013. | 967,75 milj. EUR |
1.05.2013. | 966,70 milj. EUR |
1.06.2013. | 930,66 milj. EUR |
1.07.2013. | 912,70 milj. EUR |
1.08.2013. | 890,59 milj. EUR |
1.09.2013. | 893,92 milj. EUR |
1.10.2013. | 896,33 milj. EUR |
1.11.2013. | 900,86 milj. EUR |
1.12.2013. | 898,65 milj. EUR |
1.01.2014. | 890,20 milj. EUR |
1.02.2014. | 898,58 milj. EUR |
1.03.2014. | 894,27 milj. EUR |
1.04.2014. | 904,78 milj. EUR |
1.05.2014. | 906,17 milj. EUR |
1.06.2014. | 896,79 milj. EUR |
1.07.2014. | 880,49 milj. EUR |
1.08.2014. | 861,57 milj. EUR |
1.09.2014. | 856,64 milj. EUR |
1.10.2014. | 846,52 milj. EUR |
1.11.2014. | 852,96 milj. EUR |
1.12.2014. | 872,55 milj. EUR |
1.01.2015. | 871,20 milj. EUR |
1.02.2015. | 878,61 milj. EUR |
1.03.2015. | 890,52 milj. EUR |
1.04.2015. | 906,54 milj. EUR |
1.05.2015. | 921,40 milj. EUR |
1.06.2015. | 912,09 milj. EUR |
1.07.2015. | 898,02 milj. EUR |
1.08.2015. | 893,91 milj. EUR |
1.09.2015. | 890,59 milj. EUR |
1.10.2015. | 900,55 milj. EUR |
1.11.2015. | 894,91 milj. EUR |
1.12.2015. | 889,82 milj. EUR |
1.01.2016. | 884,65 milj. EUR |
1.02.2016. | 873,66 milj. EUR |
1.03.2016. | 888,62 milj. EUR |
1.04.2016. | 900,98 milj. EUR |
1.05.2016. | 913,66 milj. EUR |
1.06.2016. | 929,98 milj. EUR |
1.07.2016. | 917,05 milj. EUR |
1.08.2016. | 896,51 milj. EUR |
1.09.2016. | 875,88 milj. EUR |
1.10.2016. | 883,17 milj. EUR |
1.11.2016. | 898,37 milj. EUR |
1.12.2016. | 900,70 milj. EUR |
1.01.2017. | 904,06 milj. EUR |
1.02.2017. | 908,28 milj. EUR |
1.03.2017. | 935,09 milj. EUR |
1.04.2017. | 957,05 milj. EUR |
1.05.2017. | 950,90 milj. EUR |
1.06.2017. | 951,16 milj. EUR |
1.07.2017. | 926,61 milj. EUR |
1.08.2017. | 901,67 milj. EUR |
1.09.2017. | 892,54 milj. EUR |
1.10.2017. | 907,64 milj. EUR |
1.11.2017. | 924,43 milj. EUR |
1.12.2017. | 944,14 milj. EUR |
1.01.2018. | 935,88 milj. EUR |
1.02.2018. | 950,52 milj. EUR |
1.03.2018. | 978,96 milj. EUR |
1.04.2018. | 999,80 milj. EUR |
1.05.2018. | 1,02 miljardi EUR |
1.06.2018. | 1,02 miljardi EUR |
1.07.2018. | 996,94 milj. EUR |
1.08.2018. | 986,88 milj. EUR |
1.09.2018. | 989,08 milj. EUR |
1.10.2018. | 992,16 milj. EUR |
1.11.2018. | 1,01 miljardi EUR |
1.12.2018. | 1,00 miljardi EUR |
1.01.2019. | 1,01 miljardi EUR |
1.02.2019. | 1,03 miljardi EUR |
1.03.2019. | 1,04 miljardi EUR |
1.04.2019. | 1,02 miljardi EUR |
1.05.2019. | 1,03 miljardi EUR |
1.06.2019. | 1,03 miljardi EUR |
1.07.2019. | 1,02 miljardi EUR |
1.08.2019. | 1,01 miljardi EUR |
1.09.2019. | 1,00 miljardi EUR |
1.10.2019. | 1,01 miljardi EUR |
1.11.2019. | 1,02 miljardi EUR |
1.12.2019. | 1,04 miljardi EUR |
1.01.2020. | 1,05 miljardi EUR |
1.02.2020. | 1,07 miljardi EUR |
1.03.2020. | 1,08 miljardi EUR |
1.04.2020. | 1,08 miljardi EUR |
1.05.2020. | 1,09 miljardi EUR |
1.06.2020. | 1,10 miljardi EUR |
1.07.2020. | 1,12 miljardi EUR |
1.08.2020. | 1,10 miljardi EUR |
1.09.2020. | 1,09 miljardi EUR |
1.10.2020. | 1,08 miljardi EUR |
1.11.2020. | 1,09 miljardi EUR |
1.12.2020. | 1,08 miljardi EUR |
1.01.2021. | 1,08 miljardi EUR |
1.02.2021. | 1,09 miljardi EUR |
1.03.2021. | 1,11 miljardi EUR |
1.04.2021. | 1,12 miljardi EUR |
1.05.2021. | 1,14 miljardi EUR |
1.06.2021. | 1,13 miljardi EUR |
1.07.2021. | 1,13 miljardi EUR |
1.08.2021. | 1,11 miljardi EUR |
1.09.2021. | 1,10 miljardi EUR |
1.10.2021. | 1,10 miljardi EUR |
1.11.2021. | 1,11 miljardi EUR |
1.12.2021. | 1,12 miljardi EUR |
1.01.2022. | 1,13 miljardi EUR |
1.02.2022. | 1,15 miljardi EUR |
1.03.2022. | 1,20 miljardi EUR |
1.04.2022. | 1,23 miljardi EUR |
1.05.2022. | 1,26 miljardi EUR |
1.06.2022. | 1,27 miljardi EUR |
1.07.2022. | 1,24 miljardi EUR |
1.08.2022. | 1,23 miljardi EUR |
1.09.2022. | 1,22 miljardi EUR |
1.10.2022. | 1,21 miljardi EUR |
1.11.2022. | 1,21 miljardi EUR |
1.12.2022. | 1,21 miljardi EUR |
1.01.2023. | 1,22 miljardi EUR |
1.02.2023. | 1,24 miljardi EUR |
1.03.2023. | 1,25 miljardi EUR |
1.04.2023. | 1,28 miljardi EUR |
1.05.2023. | 1,29 miljardi EUR |
1.06.2023. | 1,29 miljardi EUR |
1.07.2023. | 1,28 miljardi EUR |
1.08.2023. | 1,24 miljardi EUR |
1.09.2023. | 1,24 miljardi EUR |
1.10.2023. | 1,25 miljardi EUR |
1.11.2023. | 1,26 miljardi EUR |
1.12.2023. | 1,28 miljardi EUR |
1.01.2024. | 1,27 miljardi EUR |
1.02.2024. | 1,27 miljardi EUR |
1.03.2024. | 1,32 miljardi EUR |
1.04.2024. | 1,37 miljardi EUR |
Aizdevumi privātajam sektoram Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 1,369 miljardi EUR |
1.03.2024. | 1,324 miljardi EUR |
1.02.2024. | 1,266 miljardi EUR |
1.01.2024. | 1,272 miljardi EUR |
1.12.2023. | 1,276 miljardi EUR |
1.11.2023. | 1,264 miljardi EUR |
1.10.2023. | 1,248 miljardi EUR |
1.09.2023. | 1,236 miljardi EUR |
1.08.2023. | 1,245 miljardi EUR |
1.07.2023. | 1,279 miljardi EUR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Aizdevumi privātajam sektoram
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Aizdevumi privātajam sektoram
Kredīti privātajam sektoram ir būtiska Latvijas makroekonomikas sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas plūsmu un investīcijas privātajā uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībās. Privātā sektora kreditēšana ir viens no galvenajiem veicinātājiem ekonomikas attīstībā, jo tā nodrošina kapitālu uzņēmumu izaugsmei un inovācijām, kā arī palielina mājsaimniecību iegūtos līdzekļus. Latvijā ekonomiskās dinamika un attīstības temps ir cieši saistīts ar privātā sektora kreditēšanu. Latvijas uzņēmumi paļaujas uz aizdevumu pieejamību, lai finansētu ražošanas un pakalpojumu paplašināšanu, tehnoloģiju uzlabošanu un jaunu tirgu izpēti. Šajā kontekstā kredīti privātajam sektoram tiek uzskatīti par būtisku instrumentu ekonomikas stimulēšanai. Vienlaikus mājsaimniecību kredīti ir būtiski iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Mājsaimniecību kredīti var tikt izmantoti dažādiem mērķiem, piemēram, mājokļu iegādei, izglītībai, lielākiem pirkumiem vai neparedzētiem izdevumiem. Tās veicina patēriņu un palīdz uzturēt ekonomikas iekšējo pieprasījumu. Mājsaimniecību kreditēšanas dinamika bieži atspoguļo ekonomisko noskaņojumu un patērētāju uzticību. Uzņēmumu kreditēšanas sektorā bankas un citas finanšu institūcijas Latvijā piedāvā dažādus kredītproduktus, piemēram, komerckredītus, apgrozāmo līdzekļu kredītus, investīciju kredītus un līzingu. Šādus finanšu produktus uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un veicinātu izaugsmi. Finanšu institūcijas spēlē būtisku lomu, izvērtējot uzņēmumu kredītspēju un riskus, nodrošinot aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem. Latvijas privātā sektora kreditēšanas dinamiku ietekmē vairāki faktori. Viena no galvenajām ir ekonomiskā situācija valstī un makroekonomiskie rādītāji. Ekonomikas augšupejas laikā uzņēmumi un mājsaimniecības ir vairāk gatavas aizņemties, jo pieaug uzticība nākotnei. Savukārt ekonomikas lejupslīdes laikā kreditēšanas aktivitāte parasti samazinās, jo palielinās nenoteiktība un riski. Vēl viens būtisks faktors ir procentu likmes. Zemas procentu likmes veicina aizņemšanās pieaugumu, jo tas samazina aizņēmumu izmaksas. Latvijas Banka, centrālā banka, nosaka monetārās politikas kursu, kas ietekmē procentu likmju līmeni tautsaimniecībā. Arī starptautiskie faktori un Eiropas Centrālās bankas politika var ietekmēt procentu likmes Latvijā. Kredītu pieejamība un nosacījumi ir vēl viens būtisks faktors. Finanšu institūcijas nosaka kreditēšanas nosacījumus, ņemot vērā risku pārvaldību un klientu kredītspēju. Tās var piemērot stingrākas prasības, lai samazinātu kredītu risku, kas savukārt var ierobežot kredītu pieejamību. Īpaši svarīgi ir, lai kredīti tiktu piedāvāti ar saprātīgiem nosacījumiem, kas atbilst uzņēmumu un mājsaimniecību iespējām. Latvijas privātā sektora kreditēšanas politiku ietekmē arī normatīvie akti un valsts politikas. Latvijā finanšu sektors ir stingri regulēts ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti un aizsargāt patērētājus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir iestāde, kas uzrauga bankas un citus finanšu tirgus dalībniekus, lai nodrošinātu, ka tie darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un labās prakses standartiem. Tāpat jāpievērš uzmanība finanšu tehnoloģiju attīstībai. FinTech uzņēmumi piedāvā inovācijas, kas var mainīt privātā sektora kreditēšanas ainavu. Digitālās platformas, alternatīvās finansēšanas iespējas un jauni finanšu produkti kļūst arvien pieejamāki un populārāki. Finanšu tehnoloģijas ne tikai palielina kreditēšanas pieejamību, bet arī padara šo procesu ērtāku un ātrāku. Latvijas privātā sektora kreditēšana ir arī cieši saistīta ar starptautiskiem tirgiem un investīcijām. Starptautiskie ārvalstu investori bieži iegulda Latvijas uzņēmumos un projektos, tādējādi paplašinot pieejamo finansējumu un veicinot ekonomisko izaugsmi. Ārvalstu investīciju piesaiste ir svarīgs faktors, kas var ietekmēt kreditēšanas dinamiku un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Analizējot makroekonomiskos datus par kredītiem privātajam sektoram, svarīgi ir saprast ne tikai kvantitatīvos rādītājus, bet arī kvalitatīvos aspektus. Tas ietver kreditēšanas struktūru, nozares, kuras saņem visvairāk kredītu, aizņēmēju demogrāfiskās un ekonomiskās īpašības, kā arī kredītu atmaksāšanas rezultātus. Analītiskie rīki, piemēram, mūsu vietnē Eulerpool pieejamie datu resursi, ļauj detalizēti izpētīt šos aspektus un sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas privātā sektora kreditēšanas piedāvājumos. Noslēgumā, kredīti privātajam sektoram ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību spēju attīstīties un augt. Uzticama un pieejama kreditēšanas sistēma ir pamats ekonomiskai stabilitātei un izaugsmei. Eulerpool ir apņēmies nodrošināt precīzus un aktuālus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem pieņemt pamatotus lēmumus un veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.