Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Mongolijai Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
Akciju cena
Pašreizējā Mongolijai iekšzemes kopprodukta (IKP) no būvniecības vērtība ir 497,382 miljardi MNT. Mongolijai IKP no būvniecības pieauga līdz 497,382 miljardi MNT 1.12.2023., pēc tam kad tā vērtība bija 203,036 miljardi MNT 1.09.2023.. No 1.03.2015. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Mongolijai bija 229,98 miljardi MNT. Visaugstākā vērtība tika sasniegta 1.12.2019. ar 553,57 miljardi MNT, bet zemākā vērtība tika fiksēta 1.03.2015. ar 46,41 miljardi MNT.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības ·
Max
Būvniecības nozares IKP | |
---|---|
1.03.2015. | 46,41 miljardi MNT |
1.06.2015. | 249,75 miljardi MNT |
1.09.2015. | 299,36 miljardi MNT |
1.12.2015. | 322,80 miljardi MNT |
1.03.2016. | 66,34 miljardi MNT |
1.06.2016. | 281,11 miljardi MNT |
1.09.2016. | 214,93 miljardi MNT |
1.12.2016. | 352,34 miljardi MNT |
1.03.2017. | 47,82 miljardi MNT |
1.06.2017. | 248,94 miljardi MNT |
1.09.2017. | 193,76 miljardi MNT |
1.12.2017. | 412,10 miljardi MNT |
1.03.2018. | 54,63 miljardi MNT |
1.06.2018. | 229,72 miljardi MNT |
1.09.2018. | 187,98 miljardi MNT |
1.12.2018. | 446,26 miljardi MNT |
1.03.2019. | 62,44 miljardi MNT |
1.06.2019. | 266,22 miljardi MNT |
1.09.2019. | 223,04 miljardi MNT |
1.12.2019. | 553,57 miljardi MNT |
1.03.2020. | 70,58 miljardi MNT |
1.06.2020. | 252,18 miljardi MNT |
1.09.2020. | 218,37 miljardi MNT |
1.12.2020. | 528,84 miljardi MNT |
1.03.2021. | 70,33 miljardi MNT |
1.06.2021. | 142,53 miljardi MNT |
1.09.2021. | 165,07 miljardi MNT |
1.12.2021. | 447,57 miljardi MNT |
1.03.2022. | 49,36 miljardi MNT |
1.06.2022. | 145,24 miljardi MNT |
1.09.2022. | 198,06 miljardi MNT |
1.12.2022. | 500,30 miljardi MNT |
1.03.2023. | 49,44 miljardi MNT |
1.06.2023. | 148,26 miljardi MNT |
1.09.2023. | 203,04 miljardi MNT |
1.12.2023. | 497,38 miljardi MNT |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 497,382 miljardi MNT |
1.09.2023. | 203,036 miljardi MNT |
1.06.2023. | 148,262 miljardi MNT |
1.03.2023. | 49,442 miljardi MNT |
1.12.2022. | 500,298 miljardi MNT |
1.09.2022. | 198,057 miljardi MNT |
1.06.2022. | 145,238 miljardi MNT |
1.03.2022. | 49,36 miljardi MNT |
1.12.2021. | 447,571 miljardi MNT |
1.09.2021. | 165,068 miljardi MNT |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇲🇳 Bruto ieguldījumi pamatlīdzekļos | 1,718 Bio. MNT | 2,911 Bio. MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 Gada IKP izaugsmes temps | 7,8 % | 7 % | Ceturksnis |
🇲🇳 Iekšzemes kopprodukts | 62,324 Bio. MNT | 47,323 Bio. MNT | Gada |
🇲🇳 IKP | 19,87 miljardi USD | 17,15 miljardi USD | Gada |
🇲🇳 IKP izaugsme visa gada garumā | 7 % | 5 % | Gada |
🇲🇳 IKP no ieguves nozares | 920,253 miljardi MNT | 1,125 Bio. MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 IKP no pakalpojumiem | 2,025 Bio. MNT | 2,496 Bio. MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 IKP par pastāvīgām cenām | 6,065 Bio. MNT | 8,758 Bio. MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 IKP uz vienu iedzīvotāju | 4483,76 USD | 4249,68 USD | Gada |
🇲🇳 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 16 321,95 USD | 15 469,84 USD | Gada |
🇲🇳 Lauksaimniecības IKP | 158,084 miljardi MNT | 819,399 miljardi MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 Ražošanas IKP | 354,641 miljardi MNT | 1,057 Bio. MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 Transportsfēras IKP | 334,496 miljardi MNT | 604,284 miljardi MNT | Ceturksnis |
🇲🇳 Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | 264,343 miljardi MNT | 250,526 miljardi MNT | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no būvniecības
"IKP no būvniecības Latvijā: Padziļināts Analīzis un Nozīmīgums IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomiskās aktivitātes līmeni. Viens no galvenajiem IKP komponentiem ir būvniecības sektors, kas spēlē būtisku lomu Latvijā. Eulerpool, kā profesionāla makroekonomisko datu platforma, piedāvā detalizētu ieskatu šajā svarīgajā ekonomikas jomā. IKP no būvniecības atspoguļo pievienoto vērtību, ko būvniecības sektors rada ekonomikā noteiktā laika periodā. Tas ietver celtniecību, infrastruktūras attīstību, remontdarbus un citas būvniecības aktivitātes. Latvija, līdzās citām valstīm, redz būvniecību kā būtisku ekonomikas sastāvdaļu, jo tas veicina dažādus industrijas veidus, tai skaitā nekustamo īpašumu tirgu, transportu, loģistiku un daudzus citus saistītos sektorus. Būvniecības sektors ir gan ekonomiskās izaugsmes, gan arī darba tirgus nozīmīgs komponents. Tas rada darba vietas dažādiem darbiniekiem, sākot no zemas kvalifikācijas strādniekiem līdz augsti specializētiem inženieriem un arhitektiem. Latvijā šis sektors darbojas kā multiplikators, stimulējot pieprasījumu pēc dažādiem resursiem, piemēram, būvmateriāliem, transporta pakalpojumiem un enerģijas. Tas rezultējas vispārējā ekonomikas paplašināšanā. Viena no galvenajām priekšrocībām, ko rada būvniecības sektors Latvijā, ir infrastruktūras uzlabošana. Ekonomiskās izaugsmes temps ir cieši saistīts ar infrastruktūras kvalitāti. Uzlabota ceļu tīkla, tiltu, ostu un citu infrastruktūras objektu pieejamība veicina ne tikai vietējo, bet arī starptautisko biznesa darbību. Tā rezultātā, pieaug investoru interesi un investīciju plūsmas, kas ilgtermiņā var ievērojami palielināt IKP. IKP no būvniecības var augt vai samazināties atkarībā no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Latvijā būtiski faktori ir valsts ekonomiskā politika, valdības investīcijas infrastruktūrā, nekustamo īpašumu tirgus attīstība, kā arī vispārējā ekonomikas stāvoklis. Eulerpool piedāvā detalizētu datu analīzi, kas ļauj izprast šos faktorus un to ietekmi uz būvniecības sektoru un IKP kopumā. Latvijas būvniecības sektors ir arī tieši saistīts ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieejamību. ES fondi bieži vien finansē nozīmīgus infrastruktūras projektus, tai skaitā ceļu un dzelzceļu modernizāciju, kas pozitīvi ietekmē IKP. Šie projekti ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī rada papildus darba vietas un stimulē ekonomisko aktivitāti. Eulerpool palīdz izsekot šiem projektiem un analizēt to ekonomisko ietekmi. Būvniecības sektors ir arī jutīgs pret ekonomiskās ciklu svārstībām. Recēšanas periodos būvniecības aktivitāte mēdz samazināties, jo trūkst investīciju un pieprasījuma pēc jaunām celtnēm. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos šis sektors parasti piedzīvo plaukumu, jo pieaug gan privātās, gan publiskās investīcijas. Eulerpool nodrošina precīzus un aktuālus datus, kas palīdz uzņēmumiem un investoriem pieņemt pamatotus lēmumus par investīcijām būvniecības sektorā. Cits būtisks aspekts ir vides ilgtspēja un zaļā būvniecība. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgu un energoefektīvu ēku būvniecībai. Latvijā šī tendence pieaug, jo uzņēmumi un valdība cenšas samazināt oglekļa emisijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Eulerpool uzskata, ka šis virziens ir būtisks nākotnes izaugsmei, un mūsu platformā ir pieejami dati par zaļās būvniecības projektiem un to ekonomisko ietekmi. IKP no būvniecības sektora dati ir kritiski svarīgi arī valdības politiķiem un ekonomistiem, jo tie palīdz izprast ekonomikas veselību un attiecīgi plānot turpmākos soļus. Detalizēti un precīzi dati ļauj pieņemt pamatotus lēmumus par budžeta sadali, investīciju veicināšanu un darba tirgus politiku. Eulerpool piedāvā visaptverošu datu analīzi, kas palīdz valdībai veikt informētus lēmumus. Ievērojams faktors, kas ietekmē IKP no būvniecības, ir tehnoloģiskie jauninājumi. Digitālie rīki un inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, BIM (Building Information Modeling) un automatizētas būvniecības mašīnas, ievērojami paaugstina efektivitāti un samazina izmaksas. Latvija seko starptautiskajām tendencēm un integrē šīs tehnoloģijas savā būvniecības nozarē, kas veicina sektora augšupeju un ilgtermiņa izaugsmi. Noslēgumā jāatzīmē, ka IKP no būvniecības ir ne tikai ekonomiskais rādītājs, bet arī spogulis sabiedrības attīstībai un labklājībai. Stabils un plaukstošs būvniecības sektors veicina valsts kopējo izaugsmi, uzlabojot dzīves kvalitāti un radot jaunas iespējas. Eulerpool misija ir nodrošināt precīzu, detalizētu un aktuālu makroekonomisko datu informāciju, palīdzot mūsu lietotājiem pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus. Ar mūsu platformas starpniecību jūs varat iegūt visaptverošu pārskatu par Latvijas būvniecības sektorā notiekošo un tā ietekmi uz IKP."