Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Mongolijai Bezdarbnieki
Akciju cena
Pašreizējā Bezdarbnieku vērtība Mongolijai ir 66 029 . Bezdarbnieki Mongolijai samazinājās līdz 66 029 1.09.2023., pēc tam kad tas bija 70 898 1.06.2023.. Laikā no 1.09.2006. līdz 1.12.2023. vidējais IKP Mongolijai bija 100 335,41 . Visu laiku augstākais rādītājs tika sasniegts 1.03.2019. ar 153 592,00 , savukārt zemākais rādītājs tika reģistrēts 1.12.2023. ar 48 797,00 .
Bezdarbnieki ·
Max
Bezdarbnieki | |
---|---|
1.09.2006. | 113 147,00 |
1.12.2006. | 123 696,00 |
1.03.2007. | 128 357,00 |
1.06.2007. | 92 930,00 |
1.09.2007. | 89 071,00 |
1.12.2007. | 88 838,00 |
1.03.2008. | 103 708,00 |
1.06.2008. | 81 694,00 |
1.09.2008. | 85 518,00 |
1.12.2008. | 104 922,00 |
1.03.2009. | 115 916,00 |
1.06.2009. | 110 443,00 |
1.09.2009. | 120 371,00 |
1.12.2009. | 142 861,00 |
1.03.2010. | 135 122,00 |
1.06.2010. | 109 388,00 |
1.09.2010. | 103 117,00 |
1.12.2010. | 106 117,00 |
1.03.2011. | 97 159,00 |
1.06.2011. | 81 918,00 |
1.09.2011. | 91 614,00 |
1.12.2011. | 77 430,00 |
1.03.2012. | 118 791,00 |
1.06.2012. | 96 920,00 |
1.09.2012. | 75 309,00 |
1.12.2012. | 87 802,00 |
1.03.2013. | 106 072,00 |
1.06.2013. | 88 867,00 |
1.09.2013. | 89 545,00 |
1.12.2013. | 87 246,00 |
1.03.2014. | 108 706,00 |
1.06.2014. | 101 434,00 |
1.09.2014. | 78 148,00 |
1.12.2014. | 87 028,00 |
1.03.2015. | 88 636,00 |
1.06.2015. | 97 290,00 |
1.09.2015. | 75 701,00 |
1.12.2015. | 96 471,00 |
1.03.2016. | 143 548,00 |
1.06.2016. | 131 880,00 |
1.09.2016. | 118 864,00 |
1.12.2016. | 107 003,00 |
1.03.2017. | 115 327,00 |
1.06.2017. | 131 774,00 |
1.09.2017. | 118 797,00 |
1.12.2017. | 100 338,00 |
1.03.2018. | 122 891,00 |
1.06.2018. | 104 095,00 |
1.09.2018. | 92 397,00 |
1.12.2018. | 88 907,00 |
1.03.2019. | 153 592,00 |
1.06.2019. | 131 105,00 |
1.09.2019. | 126 502,00 |
1.12.2019. | 105 139,00 |
1.03.2020. | 82 667,00 |
1.06.2020. | 83 673,00 |
1.09.2020. | 92 616,00 |
1.12.2020. | 92 085,00 |
1.03.2021. | 101 161,00 |
1.06.2021. | 101 278,00 |
1.09.2021. | 90 894,00 |
1.12.2021. | 99 393,00 |
1.03.2022. | 104 438,00 |
1.06.2022. | 98 549,00 |
1.09.2022. | 68 126,00 |
1.12.2022. | 64 608,00 |
1.03.2023. | 78 805,00 |
1.06.2023. | 70 898,00 |
1.09.2023. | 66 029,00 |
Bezdarbnieki Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2023. | 66 029 |
1.06.2023. | 70 898 |
1.03.2023. | 78 805 |
1.12.2022. | 64 608 |
1.09.2022. | 68 126 |
1.06.2022. | 98 549 |
1.03.2022. | 104 438 |
1.12.2021. | 99 393 |
1.09.2021. | 90 894 |
1.06.2021. | 101 278 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Bezdarbnieki
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇲🇳 Algas | 2,235 milj. MNT /Month | 2,009 milj. MNT /Month | Ceturksnis |
🇲🇳 Bezdarba līmenis | 3,9 % | 5,2 % | Ceturksnis |
🇲🇳 Iedzīvotāji | 3,5 milj. | 3,45 milj. | Gada |
🇲🇳 Iegādes līmenis | 57,6 % | 58,9 % | Ceturksnis |
🇲🇳 Minimālās algas | 660 000 MNT/Month | 550 000 MNT/Month | Gada |
🇲🇳 Nodarbinātības līmenis | 55,4 % | 55,9 % | Ceturksnis |
🇲🇳 Nodarbinātie | 1,197 milj. | 1,193 milj. | Ceturksnis |
🇲🇳 Pensijas vecums sievietēm | 55 Years | 55 Years | Gada |
🇲🇳 Pensijas vecums vīriešiem | 60 Years | 60 Years | Gada |
🇲🇳 Ražošanas algas | 2,029 milj. MNT /Month | 1,884 milj. MNT /Month | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇻Maldivi
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Bezdarbnieki
Kategorija "Bezdarbnieki" Eulerpool vietnē nodrošina dziļu un visaptverošu analīzi par bezdarbu Latvijā. Bezdarbnieku skaita izpēte ir būtiska ne tikai ekonomikas stāvokļa noteikšanai, bet arī valsts sociālajai stabilitātei un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē šo rādītāju un kā šīs tendences var ietekmēt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Bezdarbs ir viens no būtiskākajiem makroekonomikas indikatoriem, kas parāda valsts ekonomisko veselību. Latvijā tas ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp sezonālajiem, strukturālajiem un cikliskajiem faktoriem. Sezonālais bezdarbs ir saistīts ar darbu pieejamību dažādos gada laikos, piemēram, vairāk darba vietu lauksaimniecībā vasarā vai tūrisma nozarē ziemā. Strukturālais bezdarbs parādās, kad cilvēku prasmes un zināšanas neatbilst darba tirgus prasībām, savukārt cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomikas svārstībām. Latvijas bezdarba rādītājus ietekmē arī izglītības sistēmas kvalitāte un pieejamība, kā arī darba tirgus pielāgošanās mūsdienu tehnoloģiskajām un ekonomiskajām prasībām. Ja izglītības sistēma nespēj nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, tas palielina strukturālā bezdarba risku. No otras puses, valsts iestāžu īstenotā politika un veiktie pasākumi, lai veicinātu nodarbinātību un izglītības pieejamību, var būt pozitīvs instruments cīņā pret bezdarbu. Papildus šiem faktoriem, arī demogrāfiskās izmaiņas Latvijas sabiedrībā spēlē būtisku lomu. Iedzīvotāju novecošana, emigrācija un urbanizācija var ietekmēt nodarbinātības līmeni. Piemēram, vecāka gadagājuma strādnieku īpatsvars palielinās, un tas var radīt problēmas, ja jauni darbinieki nevar iekļauties darbaspēkā noteiktā laika posmā. Bezdarbs Latvijā tiek mērīts ar dažādiem metodoloģiskajiem rīkiem un indikatoriem. Statistikas dati par bezdarbu tiek iegūti, piemēram, izmantojot Darba meklēšanas un bezdarba analīzes aptaujas, kuru veic Centrālais statistikas birojs (CSB), kā arī izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datus par reģistrētiem bezdarbniekiem. Šādu datu analīze palīdz noteikt bezdarba līmeni reģionos, vecuma grupās, dzimumu sadalījumā un citos aspektos. Viens no svarīgākajiem bezdarba iemesliem ir ekonomikas cikli. Ekonomikas attīstība un lejupslīde var ievērojami ietekmēt darba vietu skaitu. Ekonomikas krīzes periodos uzņēmumi samazina savus darbiniekus, samazinās investīciju aktivitāte un palielinās bezdarbnieku skaits. Savukārt ekonomiskās izaugsmes periodos pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un samazinās bezdarba līmenis. Inflācijas līmenis arī ietekmē bezdarbu. Augsts inflācijas līmenis var radīt neskaidrību darba tirgū un samazināt uzņēmumu iespēju pieņemt jaunus darbiniekus. Lai gan mērena inflācija bieži vien tiek uzskatīta par ekonomiski veselīgu, jo tā veicina izaugsmi un ieguldījumus, pārmērīgi augsts inflācijas līmenis var negatīvi ietekmēt nodarbinātību. Latvijas valdība un dažādas nevalstiskās organizācijas cenšas mazināt bezdarba līmeni, piedāvājot dažādas apmācības programmas, subsidētās darba vietas un citus atbalsta pasākumus. Šie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem iegūt jaunas prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū, un tādējādi samazināt bezdarbu. Kopumā, Eulerpool vietne piedāvā detalizētu un precīzu informāciju par bezdarba situāciju Latvijā, izmantojot plašu datu bāzi, analīzes rīkus un vizualizācijas. Mūsu mērķis ir sniegt lietotājiem maksimāli precīzu, uzticamu un aktuālu informāciju, lai tie varētu pieņemt informētus lēmumus un izstrādāt stratēģijas, kas palīdz mazināt bezdarbu un veicināt ekonomisko izaugsmi. Analizējot dažādus makroekonomiskos rādītājus un bezdarba faktorus, mēs palīdzam izprast šī svarīgā ekonomiskā indikatora ietekmi uz Latvijas sabiedrību un ekonomiku kopumā.