Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Maroka Ārvalstu tiešās investīcijas
Akciju cena
Pašreizējā Ārvalstu tiešās investīcijas vērtība Maroka ir 6,234 miljardi MAD. Ārvalstu tiešās investīcijas Maroka pieauga līdz 6,234 miljardi MAD 1.09.2024., pēc tam tās bija 4,578 miljardi MAD 1.06.2024.. No 1.03.2004. līdz 1.09.2024. vidējais IKP Maroka bija 5,20 miljardi MAD. Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.12.2018. ar 14,34 miljardi MAD, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.2010. ar -11,00 miljardi MAD.
Ārvalstu tiešās investīcijas ·
Max
Ārvalstu tiešās investīcijas | |
---|---|
1.03.2004. | 1,47 miljardi MAD |
1.06.2004. | 2,62 miljardi MAD |
1.09.2004. | 1,82 miljardi MAD |
1.12.2004. | 2,03 miljardi MAD |
1.03.2005. | 9,55 miljardi MAD |
1.09.2005. | 3,78 miljardi MAD |
1.12.2005. | 5,24 miljardi MAD |
1.03.2006. | 3,77 miljardi MAD |
1.06.2006. | 4,11 miljardi MAD |
1.09.2006. | 8,23 miljardi MAD |
1.12.2006. | 5,43 miljardi MAD |
1.03.2007. | 5,87 miljardi MAD |
1.06.2007. | 5,70 miljardi MAD |
1.09.2007. | 2,17 miljardi MAD |
1.12.2007. | 9,24 miljardi MAD |
1.03.2008. | 7,38 miljardi MAD |
1.06.2008. | 2,07 miljardi MAD |
1.09.2008. | 3,89 miljardi MAD |
1.12.2008. | 5,94 miljardi MAD |
1.03.2009. | 7,26 miljardi MAD |
1.09.2009. | 2,77 miljardi MAD |
1.12.2009. | 8,34 miljardi MAD |
1.06.2010. | 6,57 miljardi MAD |
1.09.2010. | 6,47 miljardi MAD |
1.12.2010. | 11,21 miljardi MAD |
1.03.2011. | 4,91 miljardi MAD |
1.06.2011. | 5,31 miljardi MAD |
1.09.2011. | 4,89 miljardi MAD |
1.12.2011. | 5,67 miljardi MAD |
1.03.2012. | 7,36 miljardi MAD |
1.06.2012. | 5,66 miljardi MAD |
1.09.2012. | 4,91 miljardi MAD |
1.12.2012. | 5,62 miljardi MAD |
1.03.2013. | 6,19 miljardi MAD |
1.06.2013. | 7,87 miljardi MAD |
1.09.2013. | 6,10 miljardi MAD |
1.12.2013. | 8,07 miljardi MAD |
1.03.2014. | 6,06 miljardi MAD |
1.06.2014. | 4,81 miljardi MAD |
1.09.2014. | 7,08 miljardi MAD |
1.12.2014. | 12,00 miljardi MAD |
1.03.2015. | 7,17 miljardi MAD |
1.06.2015. | 8,43 miljardi MAD |
1.09.2015. | 7,60 miljardi MAD |
1.12.2015. | 8,58 miljardi MAD |
1.03.2016. | 5,04 miljardi MAD |
1.06.2016. | 6,60 miljardi MAD |
1.09.2016. | 1,82 miljardi MAD |
1.12.2016. | 7,70 miljardi MAD |
1.03.2017. | 5,72 miljardi MAD |
1.06.2017. | 9,50 miljardi MAD |
1.09.2017. | 4,35 miljardi MAD |
1.12.2017. | 6,47 miljardi MAD |
1.03.2018. | 5,72 miljardi MAD |
1.06.2018. | 4,16 miljardi MAD |
1.09.2018. | 9,19 miljardi MAD |
1.12.2018. | 14,34 miljardi MAD |
1.03.2019. | 4,57 miljardi MAD |
1.06.2019. | 5,02 miljardi MAD |
1.09.2019. | 6,17 miljardi MAD |
1.12.2019. | 781,00 milj. MAD |
1.03.2020. | 4,06 miljardi MAD |
1.06.2020. | 3,44 miljardi MAD |
1.09.2020. | 2,27 miljardi MAD |
1.12.2020. | 3,71 miljardi MAD |
1.03.2021. | 2,79 miljardi MAD |
1.06.2021. | 6,36 miljardi MAD |
1.09.2021. | 4,72 miljardi MAD |
1.12.2021. | 6,50 miljardi MAD |
1.03.2022. | 4,14 miljardi MAD |
1.06.2022. | 12,67 miljardi MAD |
1.09.2022. | 4,11 miljardi MAD |
1.12.2022. | 2,05 miljardi MAD |
1.03.2023. | 3,71 miljardi MAD |
1.06.2023. | 3,30 miljardi MAD |
1.09.2023. | 3,84 miljardi MAD |
1.12.2023. | 248,00 milj. MAD |
1.03.2024. | 6,16 miljardi MAD |
1.06.2024. | 4,58 miljardi MAD |
1.09.2024. | 6,23 miljardi MAD |
Ārvalstu tiešās investīcijas Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.09.2024. | 6,234 miljardi MAD |
1.06.2024. | 4,578 miljardi MAD |
1.03.2024. | 6,156 miljardi MAD |
1.12.2023. | 248 milj. MAD |
1.09.2023. | 3,836 miljardi MAD |
1.06.2023. | 3,295 miljardi MAD |
1.03.2023. | 3,711 miljardi MAD |
1.12.2022. | 2,048 miljardi MAD |
1.09.2022. | 4,112 miljardi MAD |
1.06.2022. | 12,668 miljardi MAD |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Ārvalstu tiešās investīcijas
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇲🇦 Ārvalstu parāds | 676,819 miljardi MAD | 694,237 miljardi MAD | Ceturksnis |
🇲🇦 Eksporti | 52,609 miljardi MAD | 60,322 miljardi MAD | Mēneša |
🇲🇦 Importi | 63,184 miljardi MAD | 75,209 miljardi MAD | Mēneša |
🇲🇦 Kapitāla plūsmas | 1,174 miljardi MAD | 469 milj. MAD | Ceturksnis |
🇲🇦 Teikušā bilance pret IKP | -2,8 % of GDP | -3,9 % of GDP | Gada |
🇲🇦 Tekošā konta bilance | -7,943 miljardi MAD | -13,323 miljardi MAD | Ceturksnis |
🇲🇦 Terorisma indekss | 0 Points | 0 Points | Gada |
🇲🇦 Tirdzniecības bilance | -10,575 miljardi MAD | -14,887 miljardi MAD | Mēneša |
🇲🇦 Tūristu ierašanās | 15,9 milj. | 14,4 milj. | Gada |
🇲🇦 Zelta rezerves | 22,12 Tonnes | 22,12 Tonnes | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Afrika
- 🇩🇿Alžīrija
- 🇦🇴Angola
- 🇧🇯Benina
- 🇧🇼Botsvāna
- 🇧🇫Burkina Faso
- 🇧🇮Burundi
- 🇨🇲Kamerūna
- 🇨🇻Kapverde
- 🇨🇫Centrālāfrikas Republika
- 🇹🇩Čada
- 🇰🇲Komoru salas
- 🇨🇬Kongo
- 🇿🇦Dienvidāfrika
- 🇩🇯Čibuti
- 🇪🇬Ēģipte
- 🇬🇶Ekvatoriālā Gvineja
- 🇪🇷Eritreja
- 🇪🇹Etiopija
- 🇬🇦Gabuna
- 🇬🇲Gambija
- 🇬🇭Gana
- 🇬🇳Gvineja
- 🇬🇼Gvineja-Bisava
- 🇨🇮Kotdivuāra
- 🇰🇪Kenija
- 🇱🇸Lesoto
- 🇱🇷Liberija
- 🇱🇾Lībija
- 🇲🇬Madagaskar
- 🇲🇼Malāvija
- 🇲🇱Mali
- 🇲🇷Mauritānija
- 🇲🇺Maurīcija
- 🇲🇿Mozambika
- 🇳🇦Namībija
- 🇳🇪Nigēra
- 🇳🇬Nigērija
- 🇷🇼Ruanda
- 🇸🇹San Tomē un Prinsipi
- 🇸🇳Senegāla
- 🇸🇨Seišeļu salas
- 🇸🇱Sierra Leone
- 🇸🇴Somālija
- Dienvidsudāna
- 🇸🇩Sudāna
- 🇸🇿Svazilenda
- 🇹🇿Tanzānija
- 🇹🇬Togo
- 🇹🇳Tunisija
- 🇺🇬Uganda
- 🇿🇲Zambija
- 🇿🇼Zimbabve
Kas ir Ārvalstu tiešās investīcijas
Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir būtiska Latvijas tautsaimniecības izaugsmes sastāvdaļa, kas sniedz plašas iespējas gan vietējiem, gan starptautiskajiem investoriem. Tas ir process, kurā ārvalstu uzņēmumi vai privātpersonas iegulda līdzekļus vietējā ekonomikā, gūstot kontroli pār uzņēmumu vai iestādi. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas mazo apmēru un atvērtību, ĀTI ir svarīgs instruments ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un struktūras modernizēšanai. ĀTI Latvijā dod vairākus būtiskus ieguvumus. Pirmkārt, tie veicina kapitāla ieplūšanu, kas palīdz finansēt lielus infrastruktūras projektus, rūpniecības attīstību un citus ekonomikas segmentus. Kapitāla ieplūšana savukārt stimulē ekonomikas aktivitāti un rada jaunas darba vietas. Tāpat investīcijas no ārzemēm rada pozitīvu spiedienu uz vietējo uzņēmumu produktivitāti un inovācijām, pateicoties konkurences pieaugumam un know-how pārnesei. Papildus ekonomiskajām priekšrocībām, ĀTI veicina arī tehnoloģiju un zināšanu pārnesi. Šī zināšanu apmaiņa notiek caur tiešu sadarbību ar ārvalstu uzņēmumiem, kas veicina vietējo uzņēmumu inovācijas un izaugsmi. Jaunu tehnoloģiju ieviešana gan ražošanas procesa, gan vadības praksēs uzlabo efektivitāti un produktivitāti, kas ir kritiski svarīgi globālas konkurences apstākļos. ĀTI arī stimulē eksporta pieaugumu. Kaut arī sākotnēji ārvalstu investīcijas varētu šķist kā konkurences palielināšanās vietējiem uzņēmumiem, tās bieži vien palīdz veidot jaunas eksporta iespējas. Investējot Latvijā, ārvalstu uzņēmumi bieži vien redz valsti kā vārtus uz plašākiem tirgiem, tādējādi palīdzot vietējiem uzņēmumiem iegūt piekļuvi jaunām tirgus iespējām un palielinot eksporta apjomu. Nav mazsvarīga arī ĀTI ietekme uz darba tirgu. Papildus tiešai darba vietu radīšanai, ārvalstu investīcijas bieži vien veicina augstāku kvalifikāciju un prasmju pieprasījumu, tādējādi veidojot vietējo darba spēka attīstību un uzlabojot darba apstākļus. Tas savukārt var veicināt arī vietējo iedzīvotāju paaugstošanu kvalitātes ziņā, kā arī samazināt nodarbinātības plaisu starp dažādām demogrāfiskām grupām. Lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, Latvijas valdība ievieš dažādus atvieglojumus un stimulus. Nodokļu atvieglojumi, subsidiju programmas un citas stratēģijas ir paredzētas, lai padarītu Latvijas investīciju klimatu pievilcīgāku. Piemēram, Latvija piedāvā speciālās ekonomiskās zonas (SEZ), kurās investori var gūt īpašus nodokļu atvieglojumus. Šīs zonas nodrošina labvēlīgus nosacījumus ražošanas un pakalpojumu sektoram, palīdzot piesaistīt kapitālu un veicinot ekonomisko aktivitāti. Tomēr, neskatoties uz daudzajām priekšrocībām, kas saistītas ar ĀTI, ir arī daži izaicinājumi. Pirmais izaicinājums ir saistīts ar kapitāla aizplūšanu. ĀTI bieži vien rezultējas peļņas repatriācijā, kas nozīmē, ka daļa no uzņēmējdarbības ienākumiem tiek nosūtīta atpakaļ uz ārvalstu mātesuzņēmumiem. Tas var samazināt ekonomikas pašpietiekamību un palielināt atkarību no ārvalstu kapitāla. Otrkārt, ir jāņem vērā arī sociālā un ekonomiskā ietekme uz vietējo sabiedrību. ĀTI var radīt nevienlīdzību, jo lielajās investīcijās bieži vien tiek fokusēti lielās pilsētās, izraisot nelīdzsvarotību starp reģioniem. Tas var novest pie iedzīvotāju urbanizācijas un ciematu depopulācijas. Valdībai ir svarīgi nodrošināt, ka ĀTI ieguldījumi tiek sadalīti vienmērīgi, lai visiem reģioniem būtu iespēja gūt labumu no investīcijām. Vēl viens būtisks jautājums ir saistīts ar vietējo uzņēmumu konkurētspēju. Pateicoties ĀTI, vietējiem uzņēmumiem bieži vien nākas konkurēt ar starptautiskajiem gigantiem, kas ir labāk finansēti un ar lielāku baraudu inovācijām. Lai gan konkurence var būt stimulējoša un veicināt progresu, ir svarīgi arī atbalstīt vietējos uzņēmumus, lai novērstu iespējamu sociālekonomisko disbalansu. Nobeigumā jāuzsver, ka ārvalstu tiešās investīcijas ir neatņemama Latvijas ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Tās palīdz finansēt lielus projektus, veicina tehnoloģisko progresu, palielina eksporta iespējas un uzlabo darba tirgus apstākļus. Lai gan ir dažādi izaicinājumi, iespējams pārvaldīt šo investīciju pozitīvo ietekmi, veidojot efektīvu un ilgtspējīgu ekonomisko politiku. Tādējādi, Latvija varēs turpināt izmantot ārvalstu tiešās investīcijas kā instrumentu ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Eulerpool kā profesionāls makroekonomisko datu portāls sniedz detalizētu informāciju un analīzi par ĀTI tendencēm, palīdzot investoriem un politikas veidotājiem pieņemt informētus lēmumus.