Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Malta Pilna laika nodarbinātība
Akciju cena
Pašreizējā Pilna laika nodarbinātība vērtība Malta ir 265 700 . Pilna laika nodarbinātība Malta palielinājās līdz 265 700 1.12.2023., pēc tam, kad tā bija 263 600 1.09.2023.. No 1.06.2000. līdz 1.03.2024. vidējais IKP Malta bija 170 901,10 . Vēsturiskais maksimums tika sasniegts 1.03.2024. ar 268 000,00 , savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.09.2003. ar 132 800,00 .
Pilna laika nodarbinātība ·
Max
pilna laika nodarbinātība | |
---|---|
1.06.2000. | 133 700,00 |
1.06.2001. | 135 700,00 |
1.03.2002. | 134 100,00 |
1.06.2002. | 135 400,00 |
1.09.2002. | 135 500,00 |
1.12.2002. | 134 600,00 |
1.03.2003. | 134 800,00 |
1.06.2003. | 134 700,00 |
1.09.2003. | 132 800,00 |
1.12.2003. | 133 000,00 |
1.03.2004. | 134 900,00 |
1.06.2004. | 134 000,00 |
1.09.2004. | 135 000,00 |
1.12.2004. | 134 300,00 |
1.03.2005. | 135 800,00 |
1.06.2005. | 134 700,00 |
1.09.2005. | 134 600,00 |
1.12.2005. | 134 700,00 |
1.03.2006. | 136 200,00 |
1.06.2006. | 136 300,00 |
1.09.2006. | 135 800,00 |
1.12.2006. | 134 600,00 |
1.03.2007. | 136 900,00 |
1.06.2007. | 140 300,00 |
1.09.2007. | 137 700,00 |
1.12.2007. | 138 000,00 |
1.03.2008. | 139 300,00 |
1.06.2008. | 139 700,00 |
1.09.2008. | 141 900,00 |
1.12.2008. | 139 800,00 |
1.03.2009. | 140 500,00 |
1.06.2009. | 140 300,00 |
1.09.2009. | 140 200,00 |
1.12.2009. | 141 200,00 |
1.03.2010. | 140 200,00 |
1.06.2010. | 143 300,00 |
1.09.2010. | 143 200,00 |
1.12.2010. | 140 600,00 |
1.03.2011. | 142 000,00 |
1.06.2011. | 144 300,00 |
1.09.2011. | 145 400,00 |
1.12.2011. | 142 900,00 |
1.03.2012. | 146 300,00 |
1.06.2012. | 148 600,00 |
1.09.2012. | 149 100,00 |
1.12.2012. | 148 600,00 |
1.03.2013. | 151 700,00 |
1.06.2013. | 152 400,00 |
1.09.2013. | 154 500,00 |
1.12.2013. | 156 000,00 |
1.03.2014. | 156 100,00 |
1.06.2014. | 157 800,00 |
1.09.2014. | 159 100,00 |
1.12.2014. | 160 000,00 |
1.03.2015. | 163 000,00 |
1.06.2015. | 168 000,00 |
1.09.2015. | 168 300,00 |
1.12.2015. | 167 300,00 |
1.03.2016. | 173 000,00 |
1.06.2016. | 176 600,00 |
1.09.2016. | 178 300,00 |
1.12.2016. | 176 500,00 |
1.03.2017. | 180 400,00 |
1.06.2017. | 186 200,00 |
1.09.2017. | 190 200,00 |
1.12.2017. | 191 900,00 |
1.03.2018. | 193 700,00 |
1.06.2018. | 199 900,00 |
1.09.2018. | 207 600,00 |
1.12.2018. | 207 600,00 |
1.03.2019. | 210 300,00 |
1.06.2019. | 215 900,00 |
1.09.2019. | 219 900,00 |
1.12.2019. | 222 200,00 |
1.03.2020. | 227 400,00 |
1.06.2020. | 224 500,00 |
1.09.2020. | 224 400,00 |
1.12.2020. | 225 400,00 |
1.03.2021. | 227 100,00 |
1.06.2021. | 231 600,00 |
1.09.2021. | 233 700,00 |
1.12.2021. | 237 800,00 |
1.03.2022. | 239 600,00 |
1.06.2022. | 240 900,00 |
1.09.2022. | 251 400,00 |
1.12.2022. | 257 600,00 |
1.03.2023. | 256 800,00 |
1.06.2023. | 256 600,00 |
1.09.2023. | 263 600,00 |
1.12.2023. | 265 700,00 |
Pilna laika nodarbinātība Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.12.2023. | 265 700 |
1.09.2023. | 263 600 |
1.06.2023. | 256 600 |
1.03.2023. | 256 800 |
1.12.2022. | 257 600 |
1.09.2022. | 251 400 |
1.06.2022. | 240 900 |
1.03.2022. | 239 600 |
1.12.2021. | 237 800 |
1.09.2021. | 233 700 |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Pilna laika nodarbinātība
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇲🇹 Algas | 1836,654 EUR/Year | 1828,729 EUR/Year | Ceturksnis |
🇲🇹 Bezdarba līmenis | 3 % | 2,9 % | Ceturksnis |
🇲🇹 Bezdarba līmenis jauniešu vidū | 8,4 % | 8,1 % | Mēneša |
🇲🇹 Bezdarbnieki | 1223 | 1202 | Mēneša |
🇲🇹 Daļēja darba laika nodarbinātība | 31 200 | 32 100 | Ceturksnis |
🇲🇹 Darbaspēka izmaksas | 127,16 points | 119,033 points | Ceturksnis |
🇲🇹 Iedzīvotāji | 540 000 | 520 000 | Gada |
🇲🇹 Iegādes līmenis | 81,3 % | 81,4 % | Ceturksnis |
🇲🇹 Ilgtermiņa bezdarba līmenis | 0,7 % | 0,7 % | Ceturksnis |
🇲🇹 Minimālās algas | 925,34 EUR/Month | 835,16 EUR/Month | Ceturksnis |
🇲🇹 Nodarbinātības izmaiņas | 1,4 % | 1,4 % | Ceturksnis |
🇲🇹 Nodarbinātības līmenis | 78,8 % | 79 % | Ceturksnis |
🇲🇹 Nodarbinātie | 282 791 | 282 646 | Mēneša |
🇲🇹 Pensijas vecums sievietēm | 64 Years | 64 Years | Gada |
🇲🇹 Pensijas vecums vīriešiem | 64 Years | 64 Years | Gada |
🇲🇹 Produktivitāte | 109,266 points | 111,615 points | Ceturksnis |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇱🇺Luksemburga
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Pilna laika nodarbinātība
Pilna laika nodarbinātība ir viens no būtiskiem makroekonomikas rādītājiem, kas sniedz dziļāku izpratni par valsts ekonomisko stāvokli un labklājību. Eulerpool, kā profesionāls mājaslapu tīkls, kas piedāvā plašu makroekonomikas datu spektru, sniedz precīzu un brīvi pieejamu informāciju par pilna laika nodarbinātības rādītājiem Latvijā. Šajā aprakstā mēs sīkāk iepazīstamies ar nozīmi, mērogiem, ietekmēm un prognozēm, kas saistītas ar pilna laika nodarbinātību. Pilna laika nodarbinātība ir kritisks rādītājs, kas norāda uz to, cik liels procentuālais iedzīvotāju skaits aktīvi piedalās darba tirgū pilnas slodzes režīmā. Šie dati sniedz svarīgu priekšstatu par tautsaimniecības veselību un ilgtspēju. Augsts pilna laika nodarbinātības līmenis parasti norāda uz ekonomikas stabilitāti, labvēlīgu biznesa vidi un valdības efektivitāti, savukārt zems līmenis var signalizēt par ekonomikas problēmām, darba tirgus neefektivitāti un potenciāli nelabvēlīgiem sociāliem apstākļiem. Viena no būtiskākajām aspektiem, kas ietekmē pilna laika nodarbinātību, ir darba tirgus politika. Valdības lēmumi attiecībā uz minimālo algu, darba drošību un darba likumdošanu tieši ietekmē iedzīvotāju motivāciju meklēt un noturēt darbu. Latvijā, kur valdība pēdējos gados ir ieviesusi vairākas reformas, redzams konkrēts progresu nodarbinātības sektorā. Piemēram, tiek veicinātas iniciatīvas, kas palīdz darba devējiem nodrošināt lielāku drošību un labākus darba apstākļus, kas savukārt palielina pilna laika nodarbinātības procentu. Bez tam svarīga loma pilna laika nodarbinātības rādītāju ietekmē ir izglītības sistēmai. Kvalificētu speciālistu pieejamība un viņu sagatavotība darba tirgus prasībām tieši korelē ar nodarbinātības līmeni. Izglītības sistēma, kas orientēta uz praktiskām un pieprasītām prasmēm, var efektīvi samazināt bezdarbu un veicināt pilna laika nodarbinātību. Latvijas izglītības iestādes, īpaši profesionālās izglītības centri, šajā kontekstā spēlē lielu lomu, nodrošinot apmācības programmas, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Demogrāfiskie faktori arī spēlē lielu lomu pilna laika nodarbinātības statistikā. Latvijā, kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir vērojama sabiedrības novecojums, kas var radīt izaicinājumus nodarbinātības sektorā. Vecāka gada gājuma cilvēku piekļuve darba tirgum var kļūt sarežģītāka, ja nav pietiekamu pārkvalifikācijas un mūžizglītības iespēju. Tāpat arī jauniešu iesaistīšanās darba tirgū ir būtisks faktors, kas nosaka nākotnes ekonomisko stabilitāti. Tehnoloģiju attīstība un inovācijas ir vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē pilna laika nodarbinātību. Automātizācija un digitalizācija piedāvā jaunas iespējas, bet vienlaikus rada izaicinājumus tradicionālajām darba vietām. Eulerpool pievērš īpašu uzmanību šo tehnoloģisko izmaiņu ietekmei uz nodarbinātības datiem, analizējot, kā dažādas nozares pielāgojas jaunajai realitātei un kādas ir prognozes nākotnei. Latvijā tehnoloģiju sektors strauji attīstās un piedāvā jaunas darba iespējas, taču tas arī prasa pārorientēties tradicionālajām nozarēm un nodarbinātajiem prasmes uzlabot tehnoloģijas lietošanā. Tautsaimniecības cikliskie svārstījumi arī būtiski ietekmē pilna laika nodarbinātības rādītājus. Ekonomikas attīstības cikli kā izaugsme vai recesija var novest pie darba vietu radīšanas vai zuduma. Eulerpool veic daudzveidīgu ekonomisko datu salīdzinājumu, lai prognozētu un analizētu iespējamās izmaiņas nodarbinātības sektorā Latvijā. Recesijas periodos valdības stimulējošās ekonomikas politikas, piemēram, nodokļu atvieglojumi vai infrastruktūras projekti, var būtiski ietekmēt nodarbinātību. Ārējās tirdzniecības apjoms un starptautiskās ekonomiskās attiecības ir vēl viens faktors, kas būtiski ietekmē pilna laika nodarbinātības līmeni. Latvijas ekonomika lielā mērā balstās uz eksportu, tāpēc globālā tirgus svārstības un starptautiskās tirdzniecības politikas var tieši ietekmēt iekšējo darba tirgu. Starptautiskie investīciju projekti un ārvalstu uzņēmumu ieiešana vietējā tirgū var radīt jaunas darba vietas, palielinot pilna laika nodarbinātības koeficientu. Papildus iepriekš minētajiem faktoriem, sociālā labklājība un dzīves kvalitāte ir arī cieši saistīts ar pilna laika nodarbinātību. Augsts nodarbinātības līmenis parasti liecina par pietiekamu ienākumu līmeni, labākiem dzīves apstākļiem un zemāku sociālo spriedzi sabiedrībā. Eulerpool sniedz detalizētu analīzi par to, kā nodarbinātības rādītāji ietekmē sociālo labklājību Latvijā, salīdzinot tos ar citiem sociālā rakstura datiem, piemēram, veselības aprūpes pieejamību un izglītības līmeni. Kopsavilkumā pilna laika nodarbinātība ir daudzdimensionāls makroekonomikas rādītājs, kam ir būtiska nozīme Latvijas ekonomikas un sociālās labklājības analīzē. Eulerpool nodrošina visaptverošu un detalizētu informāciju par šiem rādītājiem, sniedzot lietotājiem iespēju veikt dziļāku analīzi un izdarīt informētus lēmumus. Pilna laika nodarbinātības dinamikas izpratne ir kritiska, lai saprastu dažādus ekonomiskos un sociālos procesus, kas ietekmē valsts attīstību ilgtermiņā.