Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Maldivi Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Akciju cena
Pašreizējā iekšzemes kopprodukta (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem vērtība Maldivi ir 1,675 miljardi MVR. Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem Maldivi samazinājās līdz 1,675 miljardi MVR 1.01.2021., pēc tam kad tas bija 1,987 miljardi MVR 1.01.2020.. No 1.01.1995. līdz 1.01.2022. vidējais IKP Maldivi bija 718,36 milj. MVR. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.01.2022. ar 2,14 miljardi MVR, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.01.1995. ar 75,00 milj. MVR.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem ·
Max
Uzņēmumu nodrošinājuma BIP | |
---|---|
1.01.1995. | 75,00 milj. MVR |
1.01.1996. | 104,00 milj. MVR |
1.01.1997. | 128,00 milj. MVR |
1.01.1998. | 151,00 milj. MVR |
1.01.1999. | 172,00 milj. MVR |
1.01.2000. | 197,00 milj. MVR |
1.01.2001. | 218,00 milj. MVR |
1.01.2002. | 239,00 milj. MVR |
1.01.2003. | 267,00 milj. MVR |
1.01.2004. | 307,00 milj. MVR |
1.01.2005. | 381,00 milj. MVR |
1.01.2006. | 386,00 milj. MVR |
1.01.2007. | 384,00 milj. MVR |
1.01.2008. | 492,00 milj. MVR |
1.01.2009. | 550,00 milj. MVR |
1.01.2010. | 588,00 milj. MVR |
1.01.2011. | 603,00 milj. MVR |
1.01.2012. | 828,00 milj. MVR |
1.01.2013. | 807,00 milj. MVR |
1.01.2014. | 867,00 milj. MVR |
1.01.2015. | 935,00 milj. MVR |
1.01.2016. | 1,18 miljardi MVR |
1.01.2017. | 1,35 miljardi MVR |
1.01.2018. | 1,45 miljardi MVR |
1.01.2019. | 1,66 miljardi MVR |
1.01.2020. | 1,99 miljardi MVR |
1.01.2021. | 1,68 miljardi MVR |
Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.01.2021. | 1,675 miljardi MVR |
1.01.2020. | 1,987 miljardi MVR |
1.01.2019. | 1,663 miljardi MVR |
1.01.2018. | 1,445 miljardi MVR |
1.01.2017. | 1,348 miljardi MVR |
1.01.2016. | 1,181 miljardi MVR |
1.01.2015. | 935 milj. MVR |
1.01.2014. | 867 milj. MVR |
1.01.2013. | 807 milj. MVR |
1.01.2012. | 828 milj. MVR |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇲🇻 Būvniecības nozares IKP | 4,335 miljardi MVR | 3,234 miljardi MVR | Gada |
🇲🇻 Gada IKP izaugsmes temps | 4 % | 2 % | Ceturksnis |
🇲🇻 IKP | 6,6 miljardi USD | 6,17 miljardi USD | Gada |
🇲🇻 IKP no pakalpojumiem | 70,47 miljardi MVR | 61,459 miljardi MVR | Gada |
🇲🇻 IKP no valsts pārvaldes | 7,378 miljardi MVR | 6,734 miljardi MVR | Gada |
🇲🇻 IKP par pastāvīgām cenām | 92,679 miljardi MVR | 81,364 miljardi MVR | Gada |
🇲🇻 IKP uz vienu iedzīvotāju | 11 534,92 USD | 11 035,58 USD | Gada |
🇲🇻 IKP uz vienu iedzīvotāju PPP | 22 361,74 USD | 21 271,32 USD | Gada |
🇲🇻 Lauksaimniecības IKP | 4,317 miljardi MVR | 4,187 miljardi MVR | Gada |
🇲🇻 Ražošanas IKP | 1,812 miljardi MVR | 1,708 miljardi MVR | Gada |
🇲🇻 Transportsfēras IKP | 4,596 miljardi MVR | 4,071 miljardi MVR | Gada |
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Āzija
- 🇨🇳Ķīna
- 🇮🇳Indija
- 🇮🇩Indonēzija
- 🇯🇵Japāna
- 🇸🇦Saūda Arābija
- 🇸🇬Singapūra
- 🇰🇷Dienvidkoreja
- 🇹🇷Turcija
- 🇦🇫Afganistāna
- 🇦🇲Armēnija
- 🇦🇿Azerbaidžāna
- 🇧🇭Bahreina
- 🇧🇩Bangladeša
- 🇧🇹Butāna
- 🇧🇳Brunei
- 🇰🇭Kambodža
- 🇹🇱Austrumtimora
- 🇬🇪Gruzija
- 🇭🇰Honkonga
- 🇮🇷Irāna
- 🇮🇶Irāka
- 🇮🇱Izraēla
- 🇯🇴Jordānija
- 🇰🇿Kazahstāna
- 🇰🇼Kuveita
- 🇰🇬Kirgizstāna
- 🇱🇦Akcijas
- 🇱🇧Libāna
- 🇲🇴Makao
- 🇲🇾Malāzija
- 🇲🇳Mongolijai
- 🇲🇲Mjanma
- 🇳🇵Nepāl
- 🇰🇵Ziemeļkoreja
- 🇴🇲Omāna
- 🇵🇰Pakistāna
- 🇵🇸Palestīna
- 🇵🇭Filipīnas
- 🇶🇦Katara
- 🇱🇰Šrilanka
- 🇸🇾Sīrija
- 🇹🇼Taivāna
- 🇹🇯Tadžikistāna
- 🇹🇭Taizeme
- 🇹🇲Turkmenistāna
- 🇦🇪Apvienotie Arābu Emirāti
- 🇺🇿Uzbekistāna
- 🇻🇳Vjetnama
- 🇾🇪Jemene
Kas ir Iekšzemes kopprodukts (IKP) no komunālajiem pakalpojumiem
Tēma "IKP no Komunālo Pakalpojumu Nozares" ir būtiska makroekonomikas kategorija, kas sniedz ieskatu valsts ekonomikas stāvoklī un tās dažādās nozarēs. Eulerpool piedāvā profesionālus un precīzus makroekonomiskos datus, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem izprast ekonomiskās tendences un pieņemt informētus lēmumus. Latvijas kontekstā komunālo pakalpojumu nozare ir īpaši svarīga, ņemot vērā valsts klimata īpatnības un dažādo pakalpojumu pieprasījumu. IKP no komunālo pakalpojumu nozares apzīmē kopējo vērtību, ko rada uzņēmumi, kas nodrošina ūdens apgādi, elektrību, gāzi, kanalizāciju un citus būtiskus pakalpojumus. Šī nozare ir būtiska, jo tā nodrošina pamata dzīves kvalitāti un atbalsta citus ekonomikas sektorus. Tas ietver gan enerģijas ražošanu un sadali, gan kanalizācijas sistēmu uzturēšanu un ūdens piegādi. IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir nozīmīgs rādītājs valsts ekonomiskajai veselībai un stabilitātei. Latvijā komunālo pakalpojumu nozare piedzīvo daudzveidīgas pārmaiņas un izaicinājumus. Pēdējo gadu laikā šī nozare ir bijusi pakļauta dažādiem ekoloģiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem faktoriem. Klimata pārmaiņas un globālie enerģijas tirgi ir būtiski ietekmējuši Latvijas komunālo pakalpojumu sektoru. Turklāt, valsts regulējumi un atbalsta programmas ir veicinājušas modernizāciju un ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu. Tā rezultātā, IKP no komunālo pakalpojumu nozares atspoguļo ne tikai pašreizējo ekonomisko aktivitāti, bet arī ilgtermiņa attīstības tendences un inovācijas. IKP no komunālo pakalpojumu nozares analīze Latvijā ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī nozare bieži vien ir galvenais ekonomikas atspoguļotājs. Piemēram, pieaugot enerģijas pieprasījumam, palielinās uzņēmumu ienākumi un līdz ar to arī IKP. Otrkārt, komunālo pakalpojumu nozares attīstība ir cieši saistīta ar infrastruktūras projektu attīstību un investīcijām. Šie projekti ne tikai uzlabo valsts ekonomiskās iespējas, bet arī palielina dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Tādēļ, analizējot IKP no šīs nozares, var iegūt izpratni par investīciju plūsmu un infrastruktūras attīstību kopumā. Treškārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir svarīgs rādītājs arī valstij, lai izstrādātu un īstenotu enerģētikas un komunālās politikas. Enerģijas patēriņa un ražošanas dati palīdz valdībai noteikt prioritātes un piešķirt resursus atbilstošajām sfērām. Valsts atbalsta programmas, kas paredzētas energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, tieši ietekmē šo nozari un līdz ar to arī IKP. Ceturtkārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir nozīmīgs arī sociālā konteksta ietvaros. Šī nozare nodrošina nodarbinātību tūkstošiem cilvēku, un tās attīstība tieši ietekmē dzīves līmeni. Pieaugums šajā nozarē var nozīmēt vairāk darbavietu, augstāku algu un labākas dzīves iespējas iedzīvotājiem. Tādēļ, analizējot IKP no komunālo pakalpojumu nozares, ir iespējams izprast arī sociālekonomisko ietekmi uz sabiedrību kopumā. Piektkārt, IKP no komunālo pakalpojumu nozares sniedz būtiskus datus arī uzņēmējdarbības videi. Uzņēmumi, kas darbojas šajā sektorā, var izmantot šos datus, lai plānotu savus stratēģiskos mērķus un attīstību. Piemēram, zinot enerģijas patēriņa prognozes, uzņēmumi var pielāgot savus ražošanas procesus un investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību un konkurētspēju tirgū. Ir svarīgi atzīmēt, ka IKP no komunālo pakalpojumu nozares nav izolēts rādītājs, bet gan daļa no kopējās makroekonomiskās analīzes. Tas ir saistīts ar citiem ekonomikas sektoriem un faktoriem, piemēram, rūpniecību, pakalpojumiem un lauksaimniecību. Tādējādi, lai iegūtu pilnīgu izpratni par valsts ekonomisko situāciju, ir nepieciešams analizēt visu šo faktoru mijiedarbību. Eulerpool platforma piedāvā detalizētu un precīzu makroekonomisko datu kopumu, kas ir būtisks rīks ekonomiskās analīzes veikšanai. Mūsu dati par IKP no komunālo pakalpojumu nozares sniedz skaidru un konkrētu priekšstatu par šo nozari Latvijā, palīdzot uzņēmumiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem pieņemt informētus un efektīvus lēmumus. Noslēdzot, IKP no komunālo pakalpojumu nozares ir būtisks rādītājs, kas atspoguļo ekonomiskās attīstības tendences, infrastruktūras attīstību, investīcijas, nodarbinātību un sociālekonomisko ietekmi. Analizējot šos datus, ir iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par valsts ekonomisko stāvokli un attīstības perspektīvām. Eulerpool datu platforma piedāvā visaptverošu un detalizētu informāciju, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem pieņemt pamatotus lēmumus un veicināt ilgtspējīgu attīstību.