Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē
Par 2 € nodrošiniet Luksemburga Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY)
Akciju cena
Pašreizējā Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY) vērtība Luksemburga ir 3 %. Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY) Luksemburga samazinājās līdz 3 % 1.04.2024., pēc tam, kad tas bija 3,2 % 1.03.2024.. No 1.01.1996. līdz 1.05.2024., vidējais IKP Luksemburga bija 2,31 %. Visu laiku augstākais līmenis tika sasniegts 1.06.2022. ar 10,30 %, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.05.2020. ar -1,60 %.
Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY) ·
Max
Harmonizētā inflācijas likme YoY | |
---|---|
1.01.1996. | 1,00 % |
1.02.1996. | 0,90 % |
1.03.1996. | 1,00 % |
1.04.1996. | 1,20 % |
1.05.1996. | 1,20 % |
1.06.1996. | 1,10 % |
1.07.1996. | 1,20 % |
1.08.1996. | 1,30 % |
1.09.1996. | 1,10 % |
1.10.1996. | 1,20 % |
1.11.1996. | 1,30 % |
1.12.1996. | 1,30 % |
1.01.1997. | 1,30 % |
1.02.1997. | 1,50 % |
1.03.1997. | 1,30 % |
1.04.1997. | 1,10 % |
1.05.1997. | 1,10 % |
1.06.1997. | 1,20 % |
1.07.1997. | 1,30 % |
1.08.1997. | 1,40 % |
1.09.1997. | 1,70 % |
1.10.1997. | 1,70 % |
1.11.1997. | 1,50 % |
1.12.1997. | 1,50 % |
1.01.1998. | 1,50 % |
1.02.1998. | 1,10 % |
1.03.1998. | 1,30 % |
1.04.1998. | 1,10 % |
1.05.1998. | 1,30 % |
1.06.1998. | 1,20 % |
1.07.1998. | 1,20 % |
1.08.1998. | 1,00 % |
1.09.1998. | 0,70 % |
1.10.1998. | 0,50 % |
1.11.1998. | 0,50 % |
1.12.1998. | 0,40 % |
1.02.1999. | 0,60 % |
1.03.1999. | 0,60 % |
1.04.1999. | 1,30 % |
1.05.1999. | 1,30 % |
1.06.1999. | 1,20 % |
1.08.1999. | 1,40 % |
1.09.1999. | 1,60 % |
1.10.1999. | 1,90 % |
1.11.1999. | 1,80 % |
1.12.1999. | 2,30 % |
1.01.2000. | 3,50 % |
1.02.2000. | 2,60 % |
1.03.2000. | 3,00 % |
1.04.2000. | 3,20 % |
1.05.2000. | 2,90 % |
1.06.2000. | 4,40 % |
1.07.2000. | 4,70 % |
1.08.2000. | 3,70 % |
1.09.2000. | 4,20 % |
1.10.2000. | 4,30 % |
1.11.2000. | 4,50 % |
1.12.2000. | 4,30 % |
1.01.2001. | 2,90 % |
1.02.2001. | 3,00 % |
1.03.2001. | 3,00 % |
1.04.2001. | 2,70 % |
1.05.2001. | 3,80 % |
1.06.2001. | 2,70 % |
1.07.2001. | 2,40 % |
1.08.2001. | 2,50 % |
1.09.2001. | 1,90 % |
1.10.2001. | 1,60 % |
1.11.2001. | 1,40 % |
1.12.2001. | 0,90 % |
1.01.2002. | 2,20 % |
1.02.2002. | 2,20 % |
1.03.2002. | 1,70 % |
1.04.2002. | 1,90 % |
1.05.2002. | 1,30 % |
1.06.2002. | 1,20 % |
1.07.2002. | 1,90 % |
1.08.2002. | 2,00 % |
1.09.2002. | 2,20 % |
1.10.2002. | 2,50 % |
1.11.2002. | 2,60 % |
1.12.2002. | 2,80 % |
1.01.2003. | 3,20 % |
1.02.2003. | 3,20 % |
1.03.2003. | 3,70 % |
1.04.2003. | 2,90 % |
1.05.2003. | 2,30 % |
1.06.2003. | 2,00 % |
1.07.2003. | 1,90 % |
1.08.2003. | 2,30 % |
1.09.2003. | 2,60 % |
1.10.2003. | 1,70 % |
1.11.2003. | 2,00 % |
1.12.2003. | 2,40 % |
1.01.2004. | 2,30 % |
1.02.2004. | 2,50 % |
1.03.2004. | 2,00 % |
1.04.2004. | 2,70 % |
1.05.2004. | 3,50 % |
1.06.2004. | 3,90 % |
1.07.2004. | 3,80 % |
1.08.2004. | 3,60 % |
1.09.2004. | 3,10 % |
1.10.2004. | 4,10 % |
1.11.2004. | 4,00 % |
1.12.2004. | 3,50 % |
1.01.2005. | 2,80 % |
1.02.2005. | 3,30 % |
1.03.2005. | 3,50 % |
1.04.2005. | 3,80 % |
1.05.2005. | 3,70 % |
1.06.2005. | 3,20 % |
1.07.2005. | 4,00 % |
1.08.2005. | 4,30 % |
1.09.2005. | 4,70 % |
1.10.2005. | 5,00 % |
1.11.2005. | 3,60 % |
1.12.2005. | 3,50 % |
1.01.2006. | 4,10 % |
1.02.2006. | 3,80 % |
1.03.2006. | 3,80 % |
1.04.2006. | 3,40 % |
1.05.2006. | 3,60 % |
1.06.2006. | 3,90 % |
1.07.2006. | 3,40 % |
1.08.2006. | 3,10 % |
1.09.2006. | 2,00 % |
1.10.2006. | 0,60 % |
1.11.2006. | 1,80 % |
1.12.2006. | 2,20 % |
1.01.2007. | 2,30 % |
1.02.2007. | 1,80 % |
1.03.2007. | 2,40 % |
1.04.2007. | 2,50 % |
1.05.2007. | 2,30 % |
1.06.2007. | 2,30 % |
1.07.2007. | 2,10 % |
1.08.2007. | 1,90 % |
1.09.2007. | 2,50 % |
1.10.2007. | 3,60 % |
1.11.2007. | 4,00 % |
1.12.2007. | 4,30 % |
1.01.2008. | 4,20 % |
1.02.2008. | 4,20 % |
1.03.2008. | 4,40 % |
1.04.2008. | 4,30 % |
1.05.2008. | 4,80 % |
1.06.2008. | 5,30 % |
1.07.2008. | 5,80 % |
1.08.2008. | 4,80 % |
1.09.2008. | 4,80 % |
1.10.2008. | 3,90 % |
1.11.2008. | 2,00 % |
1.12.2008. | 0,70 % |
1.02.2009. | 0,80 % |
1.11.2009. | 1,70 % |
1.12.2009. | 2,50 % |
1.01.2010. | 3,00 % |
1.02.2010. | 2,30 % |
1.03.2010. | 3,20 % |
1.04.2010. | 3,10 % |
1.05.2010. | 3,10 % |
1.06.2010. | 2,30 % |
1.07.2010. | 2,90 % |
1.08.2010. | 2,50 % |
1.09.2010. | 2,70 % |
1.10.2010. | 2,90 % |
1.11.2010. | 2,50 % |
1.12.2010. | 3,10 % |
1.01.2011. | 3,40 % |
1.02.2011. | 3,90 % |
1.03.2011. | 4,00 % |
1.04.2011. | 4,00 % |
1.05.2011. | 3,80 % |
1.06.2011. | 3,80 % |
1.07.2011. | 3,20 % |
1.08.2011. | 3,70 % |
1.09.2011. | 3,80 % |
1.10.2011. | 3,80 % |
1.11.2011. | 4,00 % |
1.12.2011. | 3,40 % |
1.01.2012. | 3,20 % |
1.02.2012. | 3,30 % |
1.03.2012. | 2,90 % |
1.04.2012. | 3,00 % |
1.05.2012. | 2,70 % |
1.06.2012. | 2,60 % |
1.07.2012. | 2,70 % |
1.08.2012. | 2,80 % |
1.09.2012. | 3,20 % |
1.10.2012. | 3,20 % |
1.11.2012. | 2,70 % |
1.12.2012. | 2,50 % |
1.01.2013. | 2,10 % |
1.02.2013. | 2,40 % |
1.03.2013. | 2,00 % |
1.04.2013. | 1,70 % |
1.05.2013. | 1,40 % |
1.06.2013. | 2,00 % |
1.07.2013. | 1,80 % |
1.08.2013. | 1,70 % |
1.09.2013. | 1,60 % |
1.10.2013. | 1,00 % |
1.11.2013. | 1,10 % |
1.12.2013. | 1,50 % |
1.01.2014. | 1,50 % |
1.02.2014. | 0,80 % |
1.03.2014. | 0,80 % |
1.04.2014. | 0,90 % |
1.05.2014. | 1,40 % |
1.06.2014. | 1,20 % |
1.07.2014. | 1,20 % |
1.08.2014. | 0,70 % |
1.09.2014. | 0,30 % |
1.10.2014. | 0,40 % |
1.11.2014. | 0,20 % |
1.03.2015. | 0,10 % |
1.05.2015. | 0,40 % |
1.06.2015. | 0,50 % |
1.07.2015. | 0,20 % |
1.08.2015. | 0,10 % |
1.11.2015. | 0,40 % |
1.12.2015. | 0,90 % |
1.01.2016. | 0,50 % |
1.09.2016. | 0,30 % |
1.10.2016. | 0,70 % |
1.11.2016. | 0,60 % |
1.12.2016. | 1,60 % |
1.01.2017. | 2,50 % |
1.02.2017. | 2,70 % |
1.03.2017. | 2,50 % |
1.04.2017. | 2,60 % |
1.05.2017. | 1,90 % |
1.06.2017. | 1,50 % |
1.07.2017. | 1,80 % |
1.08.2017. | 2,30 % |
1.09.2017. | 2,00 % |
1.10.2017. | 2,00 % |
1.11.2017. | 2,00 % |
1.12.2017. | 1,60 % |
1.01.2018. | 1,30 % |
1.02.2018. | 1,10 % |
1.03.2018. | 1,10 % |
1.04.2018. | 1,30 % |
1.05.2018. | 2,10 % |
1.06.2018. | 2,40 % |
1.07.2018. | 2,50 % |
1.08.2018. | 2,40 % |
1.09.2018. | 2,70 % |
1.10.2018. | 2,80 % |
1.11.2018. | 2,60 % |
1.12.2018. | 1,90 % |
1.01.2019. | 1,60 % |
1.02.2019. | 2,10 % |
1.03.2019. | 2,40 % |
1.04.2019. | 2,20 % |
1.05.2019. | 2,20 % |
1.06.2019. | 1,50 % |
1.07.2019. | 1,60 % |
1.08.2019. | 1,40 % |
1.09.2019. | 1,10 % |
1.10.2019. | 0,80 % |
1.11.2019. | 1,00 % |
1.12.2019. | 1,80 % |
1.01.2020. | 2,50 % |
1.02.2020. | 1,80 % |
1.03.2020. | 0,30 % |
1.07.2020. | 0,10 % |
1.01.2021. | 1,10 % |
1.03.2021. | 2,50 % |
1.04.2021. | 3,30 % |
1.05.2021. | 4,00 % |
1.06.2021. | 3,40 % |
1.07.2021. | 3,30 % |
1.08.2021. | 3,50 % |
1.09.2021. | 4,00 % |
1.10.2021. | 5,30 % |
1.11.2021. | 6,30 % |
1.12.2021. | 5,40 % |
1.01.2022. | 4,60 % |
1.02.2022. | 7,80 % |
1.03.2022. | 7,90 % |
1.04.2022. | 9,00 % |
1.05.2022. | 9,10 % |
1.06.2022. | 10,30 % |
1.07.2022. | 9,30 % |
1.08.2022. | 8,60 % |
1.09.2022. | 8,80 % |
1.10.2022. | 8,80 % |
1.11.2022. | 7,30 % |
1.12.2022. | 6,20 % |
1.01.2023. | 5,80 % |
1.02.2023. | 4,80 % |
1.03.2023. | 2,90 % |
1.04.2023. | 2,70 % |
1.05.2023. | 2,00 % |
1.06.2023. | 1,00 % |
1.07.2023. | 2,00 % |
1.08.2023. | 3,50 % |
1.09.2023. | 3,40 % |
1.10.2023. | 2,10 % |
1.11.2023. | 2,10 % |
1.12.2023. | 3,20 % |
1.01.2024. | 3,00 % |
1.02.2024. | 3,20 % |
1.03.2024. | 3,20 % |
1.04.2024. | 3,00 % |
Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY) Vēsture
Datums | Vērtība |
---|---|
1.04.2024. | 3 % |
1.03.2024. | 3,2 % |
1.02.2024. | 3,2 % |
1.01.2024. | 3 % |
1.12.2023. | 3,2 % |
1.11.2023. | 2,1 % |
1.10.2023. | 2,1 % |
1.09.2023. | 3,4 % |
1.08.2023. | 3,5 % |
1.07.2023. | 2 % |
Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY)
Nosaukums | Pašreizējais | Iepriekšējais | Frekvence |
---|---|---|---|
🇱🇺 CPI Transport | 121 points | 119,83 points | Mēneša |
🇱🇺 Harmonizētais inflācijas līmenis MoM | 0 % | 0,1 % | Mēneša |
🇱🇺 Harmonizētie patēriņa cenas | 124,68 points | 125,19 points | Mēneša |
🇱🇺 IKP deflators | 128,824 points | 122,989 points | Ceturksnis |
🇱🇺 Inflācijas līmenis | 2,59 % | 2,4 % | Mēneša |
🇱🇺 Inflācijas līmenis Mēnesī | -0,6 % | -0,1 % | Mēneša |
🇱🇺 Pamatinflācijas likme | 2,53 % | 2,39 % | Mēneša |
🇱🇺 Pamatpatēriņa cenas | 121,8 points | 121,24 points | Mēneša |
🇱🇺 Pārtikas cenu inflācija | 1,75 % | 2,31 % | Mēneša |
🇱🇺 Patēriņa cenu indekss (CPI) | 123,18 points | 122,87 points | Mēneša |
🇱🇺 Patēriņa cenu indekss mājokļa un komunālo izdevumu jomā | 122,44 points | 121,33 points | Mēneša |
🇱🇺 Ražotāju cenas | 145,18 points | 144,41 points | Mēneša |
🇱🇺 Ražotāju cenu izmaiņa. | 1,1 % | 0 % | Mēneša |
Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) ir inflācijas un cenu stabilitātes rādītājs Eiropas Centrālajai bankai (ECB). SPCI tiek veidots Eurostat un valstu statistikas institūtos, ievērojot saskaņotas statistikas metodes. ECB mērķis ir vidējā termiņā uzturēt gada inflācijas līmeni zem, bet tuvu 2% atzīmei, kā to mēra ar SPCI.
Makroekonomisko vietņu izklāsts citām valstīm Eiropa
- 🇦🇱Albānija
- 🇦🇹Austrija
- 🇧🇾Baltkrievija
- 🇧🇪Beļģija
- 🇧🇦Bosnija un Hercegovina
- 🇧🇬Bulgārija
- 🇭🇷Horvātija
- 🇨🇾Kipra
- 🇨🇿Čehijas Republika
- 🇩🇰Dānija
- 🇪🇪Igaunija
- 🇫🇴Fēru salas
- 🇫🇮Somija
- 🇫🇷Francija
- 🇩🇪Vācija
- 🇬🇷Grieķija
- 🇭🇺Ungārija
- 🇮🇸Sala
- 🇮🇪Īrija
- 🇮🇹Itālija
- 🇽🇰Kosovo
- 🇱🇻Latvija
- 🇱🇮Lihtenšteina
- 🇱🇹Lietuva
- 🇲🇰Ziemeļmaķedonija
- 🇲🇹Malta
- 🇲🇩Moldova
- 🇲🇨Monako
- 🇲🇪Montenegro
- 🇳🇱Nīderlande
- 🇳🇴Norvēģija
- 🇵🇱Polija
- 🇵🇹Portugāle
- 🇷🇴Rumānija
- 🇷🇺Krievija
- 🇷🇸Serbija
- 🇸🇰Slovākija
- 🇸🇮Slovēnija
- 🇪🇸Spānija
- 🇸🇪Zviedrija
- 🇨🇭Šveice
- 🇺🇦Ukraina
- 🇬🇧Apvienotā Karaliste
- 🇦🇩Andora
Kas ir Saskaņotais inflācijas līmenis gads pret gadu (YoY)
Harmonizētais Inflācijas Līmenis Gada Griezumā: Padziļināts Ieskats Eulerpool piedāvā visaptverošu makroekonomisko datu analīzi, un viens no būtiskākajiem rādītājiem mūsu platformā ir Harmonizētais Inflācijas Līmenis Gada Griezumā. Šis rādītājs sniedz svarīgu ieskatu par ekonomikas veselību un cenu līmeņa attīstību visā Eiropas Savienībā. Harmonizētā inflācija, bieži vien apzīmēta kā HICP (Harmonised Index of Consumer Prices), ir rādītājs, ko izstrādājusi Eiropas Savienība, lai nodrošinātu vienotu metodi inflācijas noteikšanai starp dalībvalstīm. Tā ir galvenais instruments, kas ļauj salīdzināt inflācijas līmeņus dažādās ES valstīs un veicina Eiropas Centrālās Bankas politikas lēmumu pieņemšanu. Latvijas gadījumā HICP ir kritiski svarīgs ekonomikas indikators, kas atspoguļo patēriņu cenu izmaiņas, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, investīciju vidi un valdības ekonomisko politiku. Harmonizētā inflācija Latvijā tiek aprēķināta, pamatojoties uz patēriņa grozu, kas iekļauj dažādas preces un pakalpojumus. Šajos aprēķinos tiek iekļauts plašs preču un pakalpojumu spektrs, sākot no pārtikas produktiem un beidzot ar transportu un mājokli. Svarīgi ir saprast, ka inflācija nav tikai statistiska parādība, bet reāls ekonomikas stāvokļa atspoguļojums, kas saistīts ar dažādiem faktoriem – sākot no iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma līdz globālajiem tirgus nosacījumiem. Inflācijas analīzē būtiska loma ir arī enerģijas un degvielas cenu izmaiņām, jo tās tieši ietekmē produktivitāti un ražošanas izmaksas. Lai novērtētu Harmonizēto Inflācijas Līmeni Gada Griezumā Latvijā, nepieciešams detalizēti izpētīt dažādās ietekmes faktorus. Piemēram, vietējā ražošanas jauda un pieprasījums, importēto preču cenas, nodokļu politika, darba tirgus dinamikas un algu pieaugums. Jo īpašas izmaiņas, piemēram, pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, var būtiski ietekmēt inflāciju, ņemot vērā enerģijas cenu svārstības. Virzoties tālāk, harmonizētā inflācijas līmeņa izmaiņas bieži vien ir saistītas ar monetārās politikas pielāgojumiem. Eiropas Centrālā Banka ļoti rūpīgi seko harmonizētās inflācijas rādītājam, jo tas ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas būtiski ietekmē lēmumus par procentu likmju izmaiņām un citu monetāro politiku. Tādējādi Harmonizētais Inflācijas Līmenis Gada Griezumā ir ne tikai ekonomikas mērījums, bet arī kritisks instruments makroekonomiskās politikas veidošanā. Turklāt harmonizētā inflācija ir nozīmīga arī sabiedrībai kopumā. Pieaugošā inflācija var ietekmēt patērētāju pirktspēju, dzīvokļu cenas un dzīves kvalitāti. Piemēram, ja pārtikas un enerģijas cenas kāpj straujāk nekā algas, iedzīvotāju pirktspēja samazinās, kas var veicināt sociālās un ekonomiskās problēmas. No otras puses, pārāk zema inflācija vai deflācija var radīt bažas par ekonomikas stagnāciju un neizaugsmi, jo uzņēmumi un patērētāji var atlikt ieguldījumus un pirkumus, gaidot izdevīgākus laikus. Analizējot Harmonizēto Inflācijas Līmeni Gada Griezumā nepieciešams arī apskatīt cikliskos ekonomikas svārstības un struktūras izmaiņas. Ekonomiku bieži vien ietekmē globāli notikumi, piemēram, finanšu krīzes, dabas katastrofas vai politiskie satricinājumi, kas var radīt pēkšņas cenu līmeņa izmaiņas. Piemēram, COVID-19 pandēmija būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku, veicinot cenu pieaugumu dažādos sektoros, kas atspoguļojas arī inflācijas rādītājos. Eulerpool mājaslapā mēs nodrošinām visaptverošu pieeju makroekonomisko datu analīzei, piedāvājot iespēju detalizēti izpētīt Harmonizētā Inflācijas Līmeņa Gada Griezumā izmaiņas gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Mūsu platforma ļauj ne tikai pārskatīt vēsturiskos datus, bet arī analizēt dažādus ekonomiskos rādītājus savstarpējā sakarībā. Tas sniedz mūsu lietotājiem dziļāku izpratni par tirgus dinamikas mehānismiem un iespējām precīzi prognozēt ekonomiskās attīstības tendences. Secinot, Harmonizētais Inflācijas Līmenis Gada Griezumā ir svarīgs makroekonomiskais rādītājs, kas nodrošina salīdzināmu inflācijas mērījumu starp ES dalībvalstīm. Tas ir svarīgs instruments gan ekonomikas analītiķiem, gan politikas veidotājiem, jo sniedz vērtīgu informāciju par cenu līmeņa attīstību un ekonomiskās politikas sekām. Latvijā šā rādītāja izpēte ir kritiska, lai novērtētu patērētāju pirktspēju, dzīves kvalitāti un ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Eulerpool mērķis ir nodrošināt mūsu lietotājiem visaptverošus un precīzus makroekonomiskos datus, lai palīdzētu pieņemt pamatotus lēmumus. Harmonizētais Inflācijas Līmenis Gada Griezumā ir viens no daudziem rādītājiem, ko mēs ikdienā analizējam un piedāvājam plašai auditorijai, tādējādi veicinot labāku izpratni par ekonomikas veselību un attīstību.