Veic labākos ieguldījumus savā dzīvē

Par 2 € nodrošiniet
Analyse
Profils
🇱🇹

Lietuva Produktivitāte

Akciju cena

116,7 punkti
Izmaiņas +/-
-0,063 punkti
Izmaiņas %
-0,05 %

Pašreizējā Produktivitāte vērtība Lietuva ir 116,7 punkti. Produktivitāte Lietuva samazinājās līdz 116,7 punkti uz 1.03.2024., pēc tam kad tā bija 116,763 punkti uz 1.12.2023.. No 1.03.1995. līdz 1.03.2024., vidējais IKP Lietuva bija 84,33 punkti. Vēsturiski augstākais rādītājs tika sasniegts 1.12.2021. ar 125,36 punkti, savukārt zemākā vērtība tika reģistrēta 1.03.1995. ar 41,43 punkti.

Avots: EUROSTAT

Produktivitāte

  • Max

Produktivitāte

Produktivitāte Vēsture

DatumsVērtība
1.03.2024.116,7 punkti
1.12.2023.116,763 punkti
1.09.2023.116,624 punkti
1.06.2023.117,959 punkti
1.03.2023.117,72 punkti
1.12.2022.118,717 punkti
1.09.2022.121,436 punkti
1.06.2022.119,538 punkti
1.03.2022.122,625 punkti
1.12.2021.125,357 punkti
1
2
3
4
5
...
12

Līdzīgi makroekonomiskie rādītāji Produktivitāte

NosaukumsPašreizējaisIepriekšējaisFrekvence
🇱🇹
Algas
2161 EUR/Month2110,3 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇹
Bezdarba līmenis
8,2 %8,6 %Mēneša
🇱🇹
Bezdarba līmenis jauniešu vidū
16,3 %15,2 %Mēneša
🇱🇹
Bezdarbnieki
148 556 153 487 Mēneša
🇱🇹
Daļēja darba laika nodarbinātība
85 700 84 400 Ceturksnis
🇱🇹
Darba vakancu koeficients
2,1 %2 %Ceturksnis
🇱🇹
Darbaspēka izmaksas
149,2 points145,2 pointsCeturksnis
🇱🇹
Iedzīvotāji
2,886 milj. 2,857 milj. Gada
🇱🇹
Iegādes līmenis
63,8 %63,1 %Ceturksnis
🇱🇹
Ilgtermiņa bezdarba līmenis
2,4 %2,3 %Ceturksnis
🇱🇹
Minimālās algas
924 EUR/Month924 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇹
Nodarbinātības izmaiņas
0,2 %1 %Ceturksnis
🇱🇹
Nodarbinātības līmenis
72,2 %72,9 %Ceturksnis
🇱🇹
Nodarbinātie
1,454 milj. 1,472 milj. Ceturksnis
🇱🇹
Pensijas vecums sievietēm
64,33 Years64 YearsGada
🇱🇹
Pensijas vecums vīriešiem
64,67 Years64,5 YearsGada
🇱🇹
pilna laika nodarbinātība
1,273 milj. 1,288 milj. Ceturksnis
🇱🇹
Ražošanas algas
2060,7 EUR/Month2005 EUR/MonthCeturksnis
🇱🇹
Vakanču saraksts
27 372 25 876 Ceturksnis

Lietuvā produktivitāte attiecas uz reālo darbaspēka produktivitāti stundā.

Kas ir Produktivitāte

Produktu produktivitāte ir viens no fundamentālajiem aspektiem makroekonomikā un tam ir būtiska nozīme, lai izprastu un analizētu valstu ekonomisko izaugsmi. Eulerpool, kā profesionāla mājaslapa, kas nodrošina pieeju makroekonomikas datiem, vērš uzmanību uz šo svarīgo kategoriju, sniedzot detalizētu un visaptverošu ieskatu par šo tēmu. Šajā aprakstā mēs apskatīsim produktivitātes lomu ekonomikā, tās mērīšanas metodes, ietekmējošos faktorus, trendus un nozīmi ekonomiskās politikas veidošanā. Produktivitāte tiek definēta kā efektivitātes mērs, ar kādu ekonomiskās vienības – piemēram, uzņēmumi vai valstis – spēj pārvērst resursus (darbus, kapitālu, zemi) produktos un pakalpojumos. Bieži vien produktivitāte tiek mērīta kā produkcijas apjoms uz vienu nodarbinātības vienību vai uz laika vienību (piemēram, stundas, dienas, gada darba stundu). Augstāka produktivitāte nozīmē lielāku izlaidi ar mazāku resursu patēriņu, kas parasti saistīta ar inovācijām, efektivitātes uzlabojumiem un investīcijām tehnoloģijās. Produktivitātes mērs ir kritisks, jo tas tieši ietekmē ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni. Augsts produktivitātes līmenis parasti rezultējas lielākos ienākumos, augstākā nodarbinātības līmenī un uzlabotā dzīves kvalitātē. Turklāt, ar augstāku produktivitāti saistītie uzņēmumi ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū, un valsts ekonomika kļūst izturīgāka pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai novērtētu produktivitāti, tiek izmantotas vairākas mērījumu metodes. Biežāk izmantotā metode ir darba produktivitātes indekss, kas mēra produkcijas vērtību uz vienu nodarbināto vai uz viena darba stundu skaitu. Darba produktivitātes mērīšana sniedz ieskatu par to, cik efektīvi cilvēka darbs tiek izmantots, salīdzinot ar investētajiem laika resursiem. Tomēr arī multifaktoru produktivitāte (MFP) ir būtisks rādītājs, kas mēra izlaides attiecību pret kopējo ieguldījumu grozu, ietverot gan darbu, gan kapitālu. Šis rādītājs ļauj labāk vērtēt tehnoloģiju un efektivitātes lomu produkcijā. Produktivitāti ekonomiskajā sistēmā ietekmē vairāki faktori. Pirmais un, iespējams, vissvarīgākais faktors ir tehnoloģiskās inovācijas un progress. Jaunās tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem ražot produktus un pakalpojumus efektīvāk un ar mazākiem resursiem. Investīcijas izglītībā un apmācībā arī būtiski palīdz uzlabot strādājošo prasmes un kompetences, kas savukārt palielina produktivitāti. Kapitāla investīcijas, piemēram, jaunu mašīnu un iekārtu iegāde, arī veicina produktivitātes pieaugumu. Infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta un komunikācijas tīklu uzlabošana, veicina uzņēmumu efektivitāti un piegādes ķēžu racionalizāciju. Neskaitot ekonomiskos faktorus, svarīgu lomu produktivitātes izaugsmē spēlē arī institucionālā vide. Satversmes stabilitāte, tiesiskā kārtība, nekorumpēta pārvalde un efektīvi darbaspēka tirgi ir būtiski priekšnosacījumi produktivitātes pieaugumam. Stabilā un atbalstošā vide veicina uzņēmumu attīstību un investīcijas, kas savukārt rada jaunas iespējas produktivitātes uzlabošanai. Trendi produktivitātes dinamikā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Mūsdienu globalizētajā ekonomikā dažādas pasaules reģiona produktivitātes līmenis var krasi atšķirties. Attīstītajās valstīs redzam augstus produktivitātes līmeņus, pateicoties augsti attīstītām tehnoloģijām un labi apmācītam darbaspēkam. Savukārt attīstības valstīs, kur infrastruktūra un tehnoloģijas nav tik attīstītas, produktivitāte parasti ir zemāka. Tāpat pastāv arī nozaru produktivitātes atšķirības – augsto tehnoloģiju nozarēs un ražošanā produktivitātes rādītāji parasti ir augstāki nekā, piemēram, lauksaimniecībā. Produktivitātei ir arī liela nozīme ekonomiskās politikas veidošanā, un valdības visā pasaulē meklē veidus, kā veicināt produktivitātes pieaugumu. Ekonomiskās reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazina nevajadzīgu birokrātiju un veicina inovācijas, ir viena no svarīgākajām politikas jomām. Vēl viena būtiska joma ir izglītība un profesionālā apmācība. Nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, uzlabojas ne tikai individuālā produktivitāte, bet arī uzņēmumu un valsts kopējā konkurētspēja. Eulerpool kā profesionāla platforma, kas nodrošina makroekonomikas datus, palīdz uzņēmumiem, pētniekiem un politikas veidotājiem sekot līdzi un analizēt produktivitātes rādītājus dažādās valstīs un nozarēs. Pieejot plašiem un precīziem datiem par produktivitāti, lietotāji var izdarīt pamatotus lēmumus un īstenot efektīvu stratēģiju izstrādi. Noslēgumā, produktivitāte ir centrālais elements ekonomikas analīzē un politikas veidošanā. Izprotot produktivitātes dinamiku, mērīšanas metodes un ietekmējošos faktorus, ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus gan ekonomikas izaugsmē, gan arī sabiedrības dzīves līmenī. Eulerpool ar saviem detalizētajiem makroekonomikas datiem sniedz vērtīgu ieguldījumu šajā procesā, palīdzot visiem interesentiem saprast un uzlabot produktivitātes rādītājus.